Ekonomika

Austrija ierobežo privātos pasākumus iekštelpās līdz sešiem cilvēkiem

LETA--DPA, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Centienos ierobežot straujo jaunā koronavīrusa izplatīšanos Austrijā privātos pasākumos iekštelpās turpmāk drīkstēs pulcēties ne vairāk kā seši cilvēki, pirmdien paziņojusi valdība.

Jaunais noteikums, kas stāsies spēkā piektdien, attieksies uz dzimšanas dienas ballītēm, kāzām un citiem pasākumiem, kas veicinājuši vīrusa izplatīšanos pēdējās nedēļās.

Privātos pasākumos ārpus telpām drīkstēs pulcēties līdz 12 cilvēkiem.

Valdība arī samazinājusi no 1500 līdz 1000 atļauto cilvēku skaitu kultūras un sporta pasākumos iekštelpās un no 3000 līdz 1500 šādos pasākumos ārpus telpām.

Visos šādos pasākumos cilvēkiem turpmāk būs obligāti jāvalkā maskas.

"Šie būs grūti mēneši, bet jo vairāk mēs saņemsimies, jo vairāk katrs no mums piedalīsies, jo labāk mēs pārdzīvosim šo fāzi," preses konferencē Vīnē sacīja Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs.

Pēdējo nedēļu laikā jaunais koronavīruss Austrijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir sācis izplatīties straujāk.

Sestdien Austrijā tika reģistrēti 1747 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir jauns rekords.

Ja šī tendence netiks apturēta, decembra vidū dienā var tikt reģistrēti līdz 6000 jaunu Covid-19 gadījumu, brīdināja Kurcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Centrālā laboratorija ir gatava uzsākt Covid-19 antivielu noteikšanu

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aicinājumam veikt pēc iespējas plašu iedzīvotāju testēšanu, lai iegūtu precīzākus statistikas datus par patieso COVID-19 vīrusa izplatību dažādās vecumu grupās, "Centrālā laboratorija" (CL) ir sagatavojusies COVID-19 antivielu noteikšanas testu veikšanai.

Testēšanu CL uzsāks, tiklīdz PVO un Veselības ministrija būs apstiprinājušas, ka šo testu veikšana ir klīniski nozīmīga un palīdz pieņemt lēmumus sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības labā.

Antivielu testiem ir būtiska nozīme plašā iedzīvotāju apsekošanā, lai noteiktu, vai viņiem ir bijis koronavīruss un ir izveidojušās antivielas, tas nozīmē, ka viņi var atgriezties sabiedrībā un darbā, jo ir imūni un nespēj inficēt citus. Tomēr šie testi nesniedz pilnīgi precīzu atbildi par SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtni vai neesamību cilvēka organismā un nebūs tik precīzi kā tie, ko pašlaik izmanto testēšanas centros, kur tiek noteikta vīrusa RNS. Tests spēj atklāt antivielas piecas līdz septiņas dienas pēc tam, kad cilvēks ir inficējies. Testam ir viltus pozitīvu rezultātu iespēja, ja persona iepriekš ir inficējusies ar kādu no citiem koronavīrusiem, kuri sastopami dabā. Arī negatīvs testa rezultāts neizslēdz slimības esamību. Testi būs visnoderīgākie cilvēkiem, kuriem vismaz nedēļu ir bijuši simptomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas ASV un Eiropā krītas pirms ASV vēlēšanu debatēm

LETA--AFP, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien kritās, neraugoties uz cerīgām pazīmēm par ASV sarunu par ekonomikas stimulu paketi atsākšanos pirms pirmajām ASV prezidenta vēlēšanu debatēm starp prezidentu Donaldu Trampu un viņa sāncensi Džo Baidenu.

Tirgi bija pakļauti pastāvīgam spiedienam, jo investoru noskaņojumu pasliktināja jaunais koronavīruss un tā izplatības ierobežošanas pasākumu atjaunošana vairākās valstīs.

"Akciju cenas krītas bažu par veselību dēļ," komentēja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

Jēlnaftas cenas "krītas, jo vispārējais noskaņojums veselības krīzes dēļ ir pasliktinājis [naftas] pieprasījuma perspektīvas", viņš piebilda.

Neraugoties uz ASV patērētāju pārliecības negaidīti labu pieaugumu septembrī, "investori [bija] piesardzīgi pirms šīvakara pirmajām prezidenta [vēlēšanu] debatēm", bija teikts investīciju bankas "Charles Schwab" piezīmē.

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins un Pārstāvju palātes spīkere Nensija Pelosi otro dienu pēc kārtas apsprieda iespējamu stimulu paketi ASV ekonomikas atveseļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 11.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Ja komunikāciju nesaprot, komunikācija ir slikta. Vienmēr vainīgs sliktā komunikācijā ir runātājs, nevis klausītājs. Es domāju, ka valsts komunikācijā lielākā problēma ir elitārisms. Lai kā ar to nemēģina cīnīties, tomēr mēs redzam, ka koalīcijā esošie mēģina runāt pārlieku skaisti un eleganti, kamēr bieži vien populisti ir daudz saprotamāki.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 11. maija numurā:

  • Cilvēkresursi - nabadzība ir valsts ekonomiska problēma.
  • Intervija – Kristaps Silins, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.
  • Spēles noteikumi - koronavīruss ietekmējis arī ēnu ekonomiku.
  • Biznesa ideja - sporta un komforta apģērbu iespēju laiks.
  • Portrets - Kristīne Grapmane, STENDERS izpilddirektore.
  • Finanses - pelde astronomiskos peļņas pieauguma procentos.
  • Infrastruktūra - krātuves stratēģiskā loma reģionā pieaug. Ceļu būves nākotne ir ilgtermiņa domāšanā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Martins Gauss, airBaltic prezidents un izpilddirektors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, papildus jau ierastajiem biznesa attīstības šķēršļiem, uzņēmēju biznesa tvērienu pārbauda arī koronavīruss Covid-19, kas ieviesis ievērojamas izmaiņas ierastajā uzņēmējdarbības vidē.

Dažādi ierobežojumi, kas kavē biznesa attīstību vai pat apstādina to pilnībā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamikā gada pirmie divi mēneši nav būtiski atšķīrušies no 2019.gada attiecīgā laika perioda, taču jau martā novērots jaunu uzņēmumu kritums teju par 20%, tam vēl būtiskāk sarūkot aprīlī. Lursoft dati rāda, ka šī gada aprīlī reģistrēti vien 436 jauni uzņēmumi, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušā gada aprīlī. Arī turpmākajos mēnešos jauno uzņēmumu skaits bijis mazāks nekā 2019.gadā, taču tas piesardzīgi palielinājies. Jūlijā jau reģistrēts par 47 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, arī septembrī šis gads pārsniedzis iepriekšējā gada rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijā no trešdienas sejas masku nēsāšana nebūs obligāta, bet ieteicama

LETA/ERR, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā no trešdienas sejas masku nēsāšana vairs nebūs obligāta - tai būs tikai ieteikuma raksturs, otrdien nolēmusi valdība.

Kā norādījusi premjerministre Kaja Kallasa, tāds lēmums pieņemts, jo saslimstība ar Covid-19 valstī būtiski kritusies. Tomēr viņa atgādinājusi, ka koronavīruss nekur nav pazudis, tāpēc maskas joprojām ieteicams nēsāt slēgtās telpās un vietās, kur pulcējas daudz ļaužu.

Obligātā prasība nēsāt maskas vairs nebūs spēkā visās sabiedriskajās telpās, ieskaitot izglītības iestādes un aprūpes namus, baznīcas, veikalus, pakalpojumu uzņēmumus, kultūras, sporta un izklaides pasākumus.

Veselības departaments tomēr patur tiesības nepieciešamības gadījumā atkal noteikt obligātu prasību nēsāt maskas, raksta avīze "Postimees". Tādas pašas tiesības joprojām būs arī darba devējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Veselības organizācija (PVO) brīdinājusi, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust, un aicinājusi nežēlot pūliņus, lai ierobežotu tā izplatību.

"Ir svarīgi to pateikt - šis vīruss var kļūt par vēl vienu endēmisku vīrusu mūsu sabiedrībās, un šis vīruss var nekad nepazust," norādījis PVO eksperts Maikls Raiens.

"Es domāju, ka ir svarīgi, lai esam reālistiski, un es nedomāju, ka kāds var prognozēt, kad šī slimība pazudīs. Es domāju, ka to solīt nevar un datumu nav. Šī problēma var kļūt par ilgstošu problēmu, vai arī nē," sacīja Raiens.

Tomēr pasaulei ir kaut kāda kontrole pār to, kā tikt galā ar šo slimību, lai gan tas prasīs milzu pūliņus, pat, ja tiks atrasta vakcīna, uzskata Raiens.

Tiek attīstītas vairāk nekā 100 vakcīnas pret jauno koronavīrusu, tostarp vairākām vakcīnām sākti klīniskie izmēģinājumi, taču eksperti uzsvēruši, ka ir grūti atrast vakcīnas, kas ir efektīvas pret koronavīrusiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Francija ieviesīs stingrus ierobežojumus cīņā ar Covid-19

LETA--DPA/BBC, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Francijā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim būs spēkā stingri ierobežojumi, īpašā uzrunā tautai trešdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons brīdināja, ka jaunais koronavīruss izplatās ātrumā, kādu neparedzēja pat vispesimistiskākās prognozes.

Francijā otrdien tika reģistrēti vairāk nekā 500 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords.

Francijā kopš pandēmijas sākuma miruši vairāk nekā 35 000 Covid-19 pacientu un vairāk nekā pusi no intensīvās aprūpes nodaļu gultasvietām tagad aizņem Covid-19 pacienti.

Franciju, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, skāris jaunā koronavīrusa otrais vilnis, kas, jau tagad skaidrs, būs daudz smagāks nekā pirmais, norādīja Makrons.

No piektdienas cilvēkiem Francijā būs ļauts pamest mājas tikai, lai dotos uz darbu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, lai iegādātos pārtiku un citas pamata nepieciešamības preces, kā arī lai sportotu. Cilvēkiem būs jāaizpilda speciāla forma, kurā pamatota dzīvesvietas atstāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darba devēju prasība vakcinēties palielinās darba strīdu skaitu

Māris Ķirsons, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēju un darbinieku attiecībās jaunus vaibstus jau ir iezīmējis Covid-19, un iespējams, ka drošas darba vides jautājumā koronavīruss raisīs darba strīdus, kuru slāpēšanai varētu būt nepieciešams valdības un parlamenta pieņemts skaidrs normatīvais regulējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Andis Burkevics. Viņš atzīst, ka koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi un ar tiem saistītie ierobežojumi darba attiecībās ir izveidojuši nosacītu pelēko zonu.

Fragments no intervijas

Vairāki uzņēmumu vadītāji pieļauj, ka perspektīvā nāksies atlaist no darba tos darbiniekus, kuri būs atteikušies vakcinēties, jo pretējā gadījumā viņi var būt tie, kuri atnes infekciju un to izdala saviem kolēģiem, tādējādi paralizējot darbu. Vai darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti Latvijā to pieļauj?

Pašlaik nevienā normatīvā aktā nav nekas teikts par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19, un līdz ar to arī nekāda īpaša tiesiskā regulējuma attiecībā uz šo jautājumu darba tiesībās nav. Latvijā ir Ministru kabineta pieņemti Vakcinācijas noteikumi, kas nosaka obligātu vakcināciju pret noteiktām slimībām konkrētās jomās un profesijās strādājošajiem. Covid-19 šo slimību skaitā nav. Pieļauju, ka kaut kādām profesijām perspektīvā varētu arī parādīties obligāta prasība par vakcināciju pret Covid-19, taču tam jābūt Ministru kabineta lēmumam. Šaubos gan, ka obligātu prasību vakcinēties varētu attiecināt uz pilnīgi visiem strādājošajiem. Darba devējam darbinieku, kas nevēlas vakcinēties, likumīga iespēja atlaist būs tikai tad, ja tā būs kā obligāta prasība strādāšanai konkrētā profesijā vai darba vietā. Pats darba devējs šādu prasību nevar izvirzīt, bet, protams, var mēģināt pārliecināt savus darbiniekus tomēr vakcinēties. Protams, iemeslus darba attiecību izbeigšanai vienmēr varēja un varēs atrast, bet noteikti, vismaz pašlaik, to nevar pamatot ar darbinieka atteikšanos vakcinēties, jo vakcinācija ir brīvprātīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Minimālās mēnešalgas celšana ir izdevīga politiķiem

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols uzskata, ka minimālās mēnešalgas celšana ir izdevīga politiķiem, jo tā ne tikai rada papildu ieņēmumus sociālajās iemaksās, bet arī var pozitīvi noskaņot vēlētājus, kuri strādā par minimālo algu.

Nodokļu eksperta aprēķins rāda, ka iecerētā minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro mēnesī darba devējam nozīmē izmaksu pieaugumu 84,36 eiro apmērā par strādājošo ar minimālo algu. “Situācijā, kad koronavīrusa pandēmijas mazināšanai noteiktie ierobežojumi ir izraisījuši ekonomisko krīzi, darbaspēka izmaksu paaugstināšana nav tas, kas būtu visvairāk vajadzīgs, jo tirgū var pārdot preces un pakalpojumus par to cenu, kāda tā ir,” uz jautājumu par to, vai pašreizējais brīdis būtu tas labākais laiks minimālās algas paaugstināšanai par 70 eiro, atbild A. Dābols.

Atgādinām, ka septembrī koalīcija apstiprināja nākamā gada budžeta metu, un ir notikušas neskaitāmas diskusijas par dažādiem nodokļiem. Viens no lielākajiem budžeta palielināšanas mehānismiem ir minimālās algas celšana līdz 500 eiro, kas palikusi ārpus diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Juris Bundulis, AS OlainFarm padomes priekšsēdētājs.
  • Covid ietekme - Latvijas tautsaimniecības 2020. gada šķērsgriezums. Koronavīruss “izēdis” vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas.Laiki, kad cenu rekordi kļuvuši garlaicīgi.
  • Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Spēles noteikumi - Zaļā kursa un industriālās stratēģijas sadursmes piemērs – Liepājas Metalurgs.
  • Atbalsts biznesam - citur stimulē ekonomiku, pie mums – apgrūtina.
  • Tiesiskums - uzņēmējs vaino Latvijas valsti plānveidīgā naudas konfiskācijas shēmā.
  • Satiksme - darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē. Intervija ar Ediju Vilsonu, Ryanair izpilddirektoru.
  • Portrets - Aigars Rostovskis, biznesa augstskola Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.
  • Enerģētika - lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks.
  • DB konferences - klimata mērķi sasniedzami, mainot autoparka ēdienkarti.
  • Brīvdienu ceļvedis - Antons Kovaļovs, SIA GC Leasing Baltic direktors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Itālijā darbu atsāk vairums veikalu, kafejnīcu, restorānu un muzeju

LETA--DPA, 18.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sperot līdz šim lielāko soli pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanā, Itālijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt vairumam veikalu, durvis vērušas arī kafejnīcas, restorāni un muzeji.

No šodienas atļauti arī dievkalpojumi baznīcās.

"Atgriešanās pie normālā nedaudz atgādina mācīšanos staigāt," vēstulē, kas publicēta laikrakstā "Leggo", norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

"Pa vienam solim vien, ar piesardzību un uzmanību, lai izvairītos no krišanas un atgriešanās atpakaļ," raksta Konte, paužot pārliecību, ka Itālijai izdosies atkal nostāties stabili uz kājām.

Itālijā darbu atsākuši veikali, kafejnīcas, restorāni un muzeji, bet visām iestādēm jānodrošina sociālā distancēšanās. Starp cilvēkiem jābūt vismaz metru lielam atstatumam.

No šodienas cilvēkiem atļauts apmeklēt arī pludmales, bet joprojām jāuzturas savā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunu tirgu apguve tikai bezkontakta veidā

Māris Ķirsons, 30.11.2020

“Jaunu, tālu zemju klientu pašlaik nav, jo lielākoties viņiem ir savs problēmu loks,” pašreizējo situāciju atklāj iekārtu ražošanas SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem jaunā Covid realitāte nozīmē jaunu tirgu apguvi tikai bezkontakta veidolā un būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs.

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie piesardzības pasākumi ceļošanai būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs, jo attālinātās iespējas pilnībā nespēj aizstāt klātienes vizītes, tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji.

“Ikvienu jaunu sadarbības partneri jācenšas pārbaudīt, cik vien tas iespējams, jo ar nezināmiem klientiem sadarbību neuzsākam, tāpēc ka krāpniecības uzplūdi ir viļņveidīgi,” situāciju skaidro maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš norāda, ka vienīgais izņēmums ir tie potenciālie un līdz šim nezināmie darījumu partneri, kuri ir gatavi samaksāt 100% avansu par izvēlēto preci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīruss "izēdis" vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas

Māris Ķirsons, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas apstākļos uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sarucis tikai par 7,7%, taču koronavīruss par 27,2% samazinājis uzņēmumu kopējo peļņu.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 49 353 uzņēmumu finansiālās darbības rezultātiem. Jāņem vērā, ka gan neto apgrozījums, gan peļņa un arī nodarbināto skaita izmaiņu tendences dažādās nozarēs ir atšķirīgas. Piemēram, neto apgrozījumu audzējusi ne tikai veselības aizsardzības sfēra, bet arī augkopībā un lopkopībā strādājošie, kas būtībā ir cilvēku eksistencei vienas no visnepieciešamākajām, jo ēst vajag ik dienu visiem.

Šajās nozarēs arī pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu novērots darbinieku skaita pieaugums, savukārt citās jomās Covid-19 ir samazinājis nodarbināto daudzumu. SIA Lursoft dati rāda, ka 49 353 uzņēmumi 2020. gadā kopumā apgrozījuši 30,22 miljardus eiro, kas ir par 2,48 miljardiem eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas robežsardze piektdien par trim mēnešiem līdz 17.septembrim pagarināja aizliegumu kruīza kuģiem ienākt valsts teritoriālajos ūdeņos.

Aizliegums attiecas uz ikvienu kruīza kuģi, kas var pārvadāt vairāk nekā 100 pasažierus, teikts Austrālijas robežas spēku paziņojumā.

Austrālija aizliegumu ārvalstu kruīza kuģu satiksmei noteica 27.martā, kad tās ūdeņos atradās teju 30 kruīza kuģu.

Simtiem austrāliešu, kas nokāpa no kuģiem, vēlāk tika diagnosticēts jaunais koronavīruss.

Austrālija marta beigās slēdza robežas ārvalstniekiem un paziņojusi, ka pārskatāmā nākotnē ārzemniekiem būs aizliegts iebraukt valstī.

Austrālijas premjers pieļāvis, ka varētu noteikt izņēmumu Jaunzēlandei, kas līdz šim veiksmīgi apvaldījusi koronavīrusa uzliesmojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts 2021. gada budžetā prognozētā ekonomiskā izaugsme balstās uz cerībām par koronavīrusa vakcīnu, kas padzītu pandēmiju no tautsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, un tas ir galvenais stūrakmens nodokļu ieņēmumu optimismam nākamajā gadā.

Saeimā ir akceptēts 2021. gada valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns. Lai arī domas par dažādu nodokļu ieņēmumu optimisma līmeni atšķiras, tomēr tiek paustas cerības, ka, atšķirībā no 2020. gada, nākamgad nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies.

“Ceru, ka nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies un Latvijas valstij nenāksies pieņemt kādus skarbus, biznesam un cilvēkiem nepatīkamus lēmumus,” uzsver bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka tik neprognozējama situācija, kāda ir pašlaik, nav pieredzēta. “Kurš var prognozēt, kāda situācija būs pēc trijiem vai sešiem mēnešiem, nemaz nerunājot par 12 vai 18, vai 24 mēnešiem? Šodien var kaut ko prognozēt ar augstu ticamības pakāpi tikai dažām dienām vai labākajā gadījumā nedēļai vai dažām, bet ne jau gadam, diviem vai trijiem,” uz jautājumu par prognozēm atbild A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts krīzes pārvarēšanai. Latvijā un citur Eiropā

Māris Ķirsons, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro radikāli atšķirīgus atbalsta mehānismus, lai Covid-19 pandēmijas raisīto ierobežojumu tieši un pastarpināti skartie sektori izdzīvotu un spētu maksimāli ātri atgūties.

Latvijas atbalsta programmas iespējas var atrast daudzi, bet problēmas radot iestāžu piemērošanās kārtība un interpretācijas plašums.

To liecina zvērinātu advokātu biroja BDO Law pētījums. Lai arī koronavīruss ir pārstaigājis ne tikai visu Eiropu un arī pasauli, tomēr dažādu valstu īstenotie pasākumi ir ļoti atšķirīgi – viena daļa valstu pandēmijas seku mazināšanai vairāk izmanto speciālas programmas, citās piešķir nodokļu atlaides, garākus samaksas termiņus un arī tiešo atbalstu – subsīdijas. Jāņem vērā, ka it īpaši Eiropas lielākajās un ekonomiski spēcīgākajās valstīs bez centrālo valdību sniegtajiem ir arī vietējie jeb municipalitāšu atbalsta pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmija ietekmēja piena nozari?

Irēna Holodnaja, "Food Union" vadītāja Latvijā., 22.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss šogad ietekmēja ikvienu biznesa jomu, tai skaitā arī piena pārstrādes nozari un piena pārstrādes un saldējuma ražotāju “Food Union”.

Pieci svarīgākie piena nozares notikumi

Saeima neatbalstīja iniciatīvu līdz 5% samazināt PVN piena produktiem

Saeima šoruden divas reizes noraidīja iniciatīvu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% piena produktiem, kā arī maizei, gaļai, zivīm un olām, tādējādi piena nozares viedoklim paliekot nesadzirdētam. Šīs pārmaiņas sniegtu nozīmīgu atbalstu Latvijas ģimenēm, īpaši, cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, veicinātu pilnvērtīga uztura pieejamību, svaigas un veselīgākas pārtikas patēriņu, kā arī pozitīvi ietekmētu ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Līdztekus arī uzlabotu Latvijas lauksaimnieku un vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu plauktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai

Kaspars Gražulis, Colliers partneris, Industriālo platību aģentūra, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā uzsākta sejas vairogu ražošana. Pie "stūres" nesen dibinātajai Latvijas fabrikai "Shields Factory" ir Artūrs Žipris no "Mechanika Engineering", kas nodarbojas ar ražošanas līniju automatizāciju un robotizāciju, un Mārtiņš Laizāns, nekustamo īpašumu sfēras pārstāvis.

Uzņēmuma vadītāji neslēpj, ka jaunā ražotne nav radusies, sapņojot par skaistu dzīvi. Būtu strādājuši tāpat kā agrāk, bet "ieradās" Covid-19.

"Ja pāris vārdos, tad mans pamatuzņēmums "Mechanika Engineering" nodarbojas ar ražošanas procesu konstruktīvo projektēšanu, robotizāciju un automatizāciju," stāsta A. Žipris. "Saskāros ar to, ka šobrīd manā sfērā darba nav, vairums ražotņu un konveijera līniju ir apstājušās. Mana uzņēmuma pakalpojumi šobrīd nav vajadzīgi."

Turklāt "Mechanika Engineering" nav iesācējs biznesā. Uzņēmuma "kontā" ir arī sabiedrībā zināmāki projekti: no pirmās Latvijas glābējsilītes izstrādes līdz bobsleja kamanu konstruēšanai bobsleja komandām. Tomēr koronavīruss licis pārskatīt savus priekšstatus par dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru