Ekonomika

Austrija ierobežo privātos pasākumus iekštelpās līdz sešiem cilvēkiem

LETA--DPA, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Centienos ierobežot straujo jaunā koronavīrusa izplatīšanos Austrijā privātos pasākumos iekštelpās turpmāk drīkstēs pulcēties ne vairāk kā seši cilvēki, pirmdien paziņojusi valdība.

Jaunais noteikums, kas stāsies spēkā piektdien, attieksies uz dzimšanas dienas ballītēm, kāzām un citiem pasākumiem, kas veicinājuši vīrusa izplatīšanos pēdējās nedēļās.

Privātos pasākumos ārpus telpām drīkstēs pulcēties līdz 12 cilvēkiem.

Valdība arī samazinājusi no 1500 līdz 1000 atļauto cilvēku skaitu kultūras un sporta pasākumos iekštelpās un no 3000 līdz 1500 šādos pasākumos ārpus telpām.

Visos šādos pasākumos cilvēkiem turpmāk būs obligāti jāvalkā maskas.

"Šie būs grūti mēneši, bet jo vairāk mēs saņemsimies, jo vairāk katrs no mums piedalīsies, jo labāk mēs pārdzīvosim šo fāzi," preses konferencē Vīnē sacīja Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs.

Pēdējo nedēļu laikā jaunais koronavīruss Austrijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir sācis izplatīties straujāk.

Sestdien Austrijā tika reģistrēti 1747 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir jauns rekords.

Ja šī tendence netiks apturēta, decembra vidū dienā var tikt reģistrēti līdz 6000 jaunu Covid-19 gadījumu, brīdināja Kurcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Minimālās mēnešalgas celšana ir izdevīga politiķiem

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols uzskata, ka minimālās mēnešalgas celšana ir izdevīga politiķiem, jo tā ne tikai rada papildu ieņēmumus sociālajās iemaksās, bet arī var pozitīvi noskaņot vēlētājus, kuri strādā par minimālo algu.

Nodokļu eksperta aprēķins rāda, ka iecerētā minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro mēnesī darba devējam nozīmē izmaksu pieaugumu 84,36 eiro apmērā par strādājošo ar minimālo algu. “Situācijā, kad koronavīrusa pandēmijas mazināšanai noteiktie ierobežojumi ir izraisījuši ekonomisko krīzi, darbaspēka izmaksu paaugstināšana nav tas, kas būtu visvairāk vajadzīgs, jo tirgū var pārdot preces un pakalpojumus par to cenu, kāda tā ir,” uz jautājumu par to, vai pašreizējais brīdis būtu tas labākais laiks minimālās algas paaugstināšanai par 70 eiro, atbild A. Dābols.

Atgādinām, ka septembrī koalīcija apstiprināja nākamā gada budžeta metu, un ir notikušas neskaitāmas diskusijas par dažādiem nodokļiem. Viens no lielākajiem budžeta palielināšanas mehānismiem ir minimālās algas celšana līdz 500 eiro, kas palikusi ārpus diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Juris Bundulis, AS OlainFarm padomes priekšsēdētājs.
  • Covid ietekme - Latvijas tautsaimniecības 2020. gada šķērsgriezums. Koronavīruss “izēdis” vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas.Laiki, kad cenu rekordi kļuvuši garlaicīgi.
  • Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Spēles noteikumi - Zaļā kursa un industriālās stratēģijas sadursmes piemērs – Liepājas Metalurgs.
  • Atbalsts biznesam - citur stimulē ekonomiku, pie mums – apgrūtina.
  • Tiesiskums - uzņēmējs vaino Latvijas valsti plānveidīgā naudas konfiskācijas shēmā.
  • Satiksme - darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē. Intervija ar Ediju Vilsonu, Ryanair izpilddirektoru.
  • Portrets - Aigars Rostovskis, biznesa augstskola Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.
  • Enerģētika - lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks.
  • DB konferences - klimata mērķi sasniedzami, mainot autoparka ēdienkarti.
  • Brīvdienu ceļvedis - Antons Kovaļovs, SIA GC Leasing Baltic direktors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunu tirgu apguve tikai bezkontakta veidā

Māris Ķirsons, 30.11.2020

“Jaunu, tālu zemju klientu pašlaik nav, jo lielākoties viņiem ir savs problēmu loks,” pašreizējo situāciju atklāj iekārtu ražošanas SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem jaunā Covid realitāte nozīmē jaunu tirgu apguvi tikai bezkontakta veidolā un būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs.

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie piesardzības pasākumi ceļošanai būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs, jo attālinātās iespējas pilnībā nespēj aizstāt klātienes vizītes, tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji.

“Ikvienu jaunu sadarbības partneri jācenšas pārbaudīt, cik vien tas iespējams, jo ar nezināmiem klientiem sadarbību neuzsākam, tāpēc ka krāpniecības uzplūdi ir viļņveidīgi,” situāciju skaidro maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš norāda, ka vienīgais izņēmums ir tie potenciālie un līdz šim nezināmie darījumu partneri, kuri ir gatavi samaksāt 100% avansu par izvēlēto preci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīruss "izēdis" vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas

Māris Ķirsons, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas apstākļos uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sarucis tikai par 7,7%, taču koronavīruss par 27,2% samazinājis uzņēmumu kopējo peļņu.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 49 353 uzņēmumu finansiālās darbības rezultātiem. Jāņem vērā, ka gan neto apgrozījums, gan peļņa un arī nodarbināto skaita izmaiņu tendences dažādās nozarēs ir atšķirīgas. Piemēram, neto apgrozījumu audzējusi ne tikai veselības aizsardzības sfēra, bet arī augkopībā un lopkopībā strādājošie, kas būtībā ir cilvēku eksistencei vienas no visnepieciešamākajām, jo ēst vajag ik dienu visiem.

Šajās nozarēs arī pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu novērots darbinieku skaita pieaugums, savukārt citās jomās Covid-19 ir samazinājis nodarbināto daudzumu. SIA Lursoft dati rāda, ka 49 353 uzņēmumi 2020. gadā kopumā apgrozījuši 30,22 miljardus eiro, kas ir par 2,48 miljardiem eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Itālijā darbu atsāk vairums veikalu, kafejnīcu, restorānu un muzeju

LETA--DPA, 18.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sperot līdz šim lielāko soli pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanā, Itālijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt vairumam veikalu, durvis vērušas arī kafejnīcas, restorāni un muzeji.

No šodienas atļauti arī dievkalpojumi baznīcās.

"Atgriešanās pie normālā nedaudz atgādina mācīšanos staigāt," vēstulē, kas publicēta laikrakstā "Leggo", norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

"Pa vienam solim vien, ar piesardzību un uzmanību, lai izvairītos no krišanas un atgriešanās atpakaļ," raksta Konte, paužot pārliecību, ka Itālijai izdosies atkal nostāties stabili uz kājām.

Itālijā darbu atsākuši veikali, kafejnīcas, restorāni un muzeji, bet visām iestādēm jānodrošina sociālā distancēšanās. Starp cilvēkiem jābūt vismaz metru lielam atstatumam.

No šodienas cilvēkiem atļauts apmeklēt arī pludmales, bet joprojām jāuzturas savā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts 2021. gada budžetā prognozētā ekonomiskā izaugsme balstās uz cerībām par koronavīrusa vakcīnu, kas padzītu pandēmiju no tautsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, un tas ir galvenais stūrakmens nodokļu ieņēmumu optimismam nākamajā gadā.

Saeimā ir akceptēts 2021. gada valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns. Lai arī domas par dažādu nodokļu ieņēmumu optimisma līmeni atšķiras, tomēr tiek paustas cerības, ka, atšķirībā no 2020. gada, nākamgad nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies.

“Ceru, ka nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies un Latvijas valstij nenāksies pieņemt kādus skarbus, biznesam un cilvēkiem nepatīkamus lēmumus,” uzsver bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka tik neprognozējama situācija, kāda ir pašlaik, nav pieredzēta. “Kurš var prognozēt, kāda situācija būs pēc trijiem vai sešiem mēnešiem, nemaz nerunājot par 12 vai 18, vai 24 mēnešiem? Šodien var kaut ko prognozēt ar augstu ticamības pakāpi tikai dažām dienām vai labākajā gadījumā nedēļai vai dažām, bet ne jau gadam, diviem vai trijiem,” uz jautājumu par prognozēm atbild A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts krīzes pārvarēšanai. Latvijā un citur Eiropā

Māris Ķirsons, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro radikāli atšķirīgus atbalsta mehānismus, lai Covid-19 pandēmijas raisīto ierobežojumu tieši un pastarpināti skartie sektori izdzīvotu un spētu maksimāli ātri atgūties.

Latvijas atbalsta programmas iespējas var atrast daudzi, bet problēmas radot iestāžu piemērošanās kārtība un interpretācijas plašums.

To liecina zvērinātu advokātu biroja BDO Law pētījums. Lai arī koronavīruss ir pārstaigājis ne tikai visu Eiropu un arī pasauli, tomēr dažādu valstu īstenotie pasākumi ir ļoti atšķirīgi – viena daļa valstu pandēmijas seku mazināšanai vairāk izmanto speciālas programmas, citās piešķir nodokļu atlaides, garākus samaksas termiņus un arī tiešo atbalstu – subsīdijas. Jāņem vērā, ka it īpaši Eiropas lielākajās un ekonomiski spēcīgākajās valstīs bez centrālo valdību sniegtajiem ir arī vietējie jeb municipalitāšu atbalsta pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas robežsardze piektdien par trim mēnešiem līdz 17.septembrim pagarināja aizliegumu kruīza kuģiem ienākt valsts teritoriālajos ūdeņos.

Aizliegums attiecas uz ikvienu kruīza kuģi, kas var pārvadāt vairāk nekā 100 pasažierus, teikts Austrālijas robežas spēku paziņojumā.

Austrālija aizliegumu ārvalstu kruīza kuģu satiksmei noteica 27.martā, kad tās ūdeņos atradās teju 30 kruīza kuģu.

Simtiem austrāliešu, kas nokāpa no kuģiem, vēlāk tika diagnosticēts jaunais koronavīruss.

Austrālija marta beigās slēdza robežas ārvalstniekiem un paziņojusi, ka pārskatāmā nākotnē ārzemniekiem būs aizliegts iebraukt valstī.

Austrālijas premjers pieļāvis, ka varētu noteikt izņēmumu Jaunzēlandei, kas līdz šim veiksmīgi apvaldījusi koronavīrusa uzliesmojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmija ietekmēja piena nozari?

Irēna Holodnaja, "Food Union" vadītāja Latvijā., 22.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss šogad ietekmēja ikvienu biznesa jomu, tai skaitā arī piena pārstrādes nozari un piena pārstrādes un saldējuma ražotāju “Food Union”.

Pieci svarīgākie piena nozares notikumi

Saeima neatbalstīja iniciatīvu līdz 5% samazināt PVN piena produktiem

Saeima šoruden divas reizes noraidīja iniciatīvu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% piena produktiem, kā arī maizei, gaļai, zivīm un olām, tādējādi piena nozares viedoklim paliekot nesadzirdētam. Šīs pārmaiņas sniegtu nozīmīgu atbalstu Latvijas ģimenēm, īpaši, cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, veicinātu pilnvērtīga uztura pieejamību, svaigas un veselīgākas pārtikas patēriņu, kā arī pozitīvi ietekmētu ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Līdztekus arī uzlabotu Latvijas lauksaimnieku un vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu plauktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai

Kaspars Gražulis, Colliers partneris, Industriālo platību aģentūra, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jāatrod dzinējspēks, kas aptur tukšumu Rīgas centrā

Māris Ķirsons, Monta Šķupele, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rīgas centrā atgrieztos cilvēki, būs nepieciešami ne tikai pilsētas vadības, bet arī Latvijas valdības lēmumi un valsts un pašvaldības kopīgi pasākumi – tāds ir dažādu jomu ekspertu secinājums.

Rīgas centrs pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, jo iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies, taču vēl lielāku klusumu centrā ienesis koronavīruss, jo pandēmijas ierobežošanas pasākumu rezultātā nav tūristu, slēgtas ir viesnīcas, arī restorāni, kafejnīcas.

Piektdaļa tukša

“Katra piektā ielu tirdzniecības telpa Rīgas centrālajās apkaimēs ir tukša,” atzīst nekustamā īpašuma Colliers international pētniecības un konsultāciju direktors Toms Andersons. Uzņēmums pērn septembrī organizēja pētījumu, vērtējot kopējo profesionālo tirdzniecības platību apjomu un dinamiku. Tas rāda, ka kopumā Rīgas centrālajās apkaimēs ir aptuveni 445 000 m2 iznomājamās platības, kuras ietver gan tirdzniecības platības ēku pirmajos stāvos un pagrabstāvos ar fasādes ieeju, kā arī atsevišķas ēkas, kuras iekļaujas ielu tirdzniecībā, no kurām pētījuma brīdī tukši bijuši 108 000 m2. Iznomāšanai tajā brīdī tikušas piedāvātas platības aptuveni 50 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēnesi pirms olimpiskajām spēlēm Pekinā izveidots norobežots burbulis

LETA--AFP, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā uzsākta sejas vairogu ražošana. Pie "stūres" nesen dibinātajai Latvijas fabrikai "Shields Factory" ir Artūrs Žipris no "Mechanika Engineering", kas nodarbojas ar ražošanas līniju automatizāciju un robotizāciju, un Mārtiņš Laizāns, nekustamo īpašumu sfēras pārstāvis.

Uzņēmuma vadītāji neslēpj, ka jaunā ražotne nav radusies, sapņojot par skaistu dzīvi. Būtu strādājuši tāpat kā agrāk, bet "ieradās" Covid-19.

"Ja pāris vārdos, tad mans pamatuzņēmums "Mechanika Engineering" nodarbojas ar ražošanas procesu konstruktīvo projektēšanu, robotizāciju un automatizāciju," stāsta A. Žipris. "Saskāros ar to, ka šobrīd manā sfērā darba nav, vairums ražotņu un konveijera līniju ir apstājušās. Mana uzņēmuma pakalpojumi šobrīd nav vajadzīgi."

Turklāt "Mechanika Engineering" nav iesācējs biznesā. Uzņēmuma "kontā" ir arī sabiedrībā zināmāki projekti: no pirmās Latvijas glābējsilītes izstrādes līdz bobsleja kamanu konstruēšanai bobsleja komandām. Tomēr koronavīruss licis pārskatīt savus priekšstatus par dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijā strauji izplatās Lielbritānijā atklātais koronavīrusa paveids

LETA--DPA, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā strauji izplatās jaunā koronavīrusa paveids, kas sākotnēji tika atklāts Lielbritānijā, trešdien paziņojis Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.

Jaunais lipīgākais paveids B117 izraisījis vairāk nekā 22% no inficēšanās gadījumiem Vācijā. Vēl pirms nepilnām divām nedēļām tie bija tikai aptuveni 6%, sacīja ministrs, atsaucoties uz datiem no Roberta Koha institūta (RKI), kas Vācijā pilda slimību kontroles dienesta funkcijas.

"Mums jāpieņem, ka paveids arī šeit var kļūt par dominējošo," paziņoja Špāns.

Procentuāli saslimušo skaits no jaunā paveida dubultojas katru nedēļu.

Vēl 1,5% inficēšanās gadījumu izraisa paveids, kas sākotnēji tika atklāts Dienvidāfrikā, sacīja Špāns.

Vācijas valdība nesen palielināja resursus laboratorijām, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par paveidu izplatīšanos valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna liek dezinficēt starptautiskos pasta sūtījumus bažās par Covid-19

LETA--AFP, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas pasta dienests ir devis rīkojumu saviem darbiniekiem dezinficēt starptautiskos pasta sūtījumus un aicinājis sabiedrību samazināt pasūtījumus no ārvalstīm pēc varas iestāžu apgalvojuma, ka pasts var būt jaunu Covid-19 uzliesmojumu avots.

Ķīna, kur jaunais koronavīruss pirmoreiz parādījās 2019.gada beigās, īsteno stingru Covid-19 nulles gadījumu politiku laikā, kad pārējā pasaule ir atkalatvērusi pandēmijas laikā slēgto sabiedrību.

Ķīna tagad cīnās pret daudziem nelieliem uzliesmojumiem, tostarp vienu galvaspilsētā Pekinā, divas nedēļas pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Ķīnas amatpersonas pēdējās dienās ir izteikušas pieņēmumu, ka daži cilvēki var būt inficējušies ar pastu no ārvalstīm. Starp šiem cilvēkiem ir sieviete Pekinā, kurai neesot bijuši kontakti ar citiem inficētajiem, tomēr viņai bija pozitīvs tests attiecībā uz Covid-19 paveidu, kas līdzīgs Ziemeļamerikā konstatētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportā un importā lielākais kritums 10 gadu laikā

Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrais ceturksnis eksportā iesākās drūmi. Koronavīruss, ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi un liela nenoteiktība bija pārņēmuši mūsu tirdzniecības partnervalstu ikdienu. Gan traucējumi piegāžu ķēdēs, gan pieprasījuma kritums nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību.

Arī Latvijas mazā, atvērtā ekonomika to sajuta. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība aprīlī samazinājās par 13.9%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tik straujš kritums nebija reģistrēts kopš 2009. gada oktobra. Kritums bija vērojams gan eksporta apjomos, gan cenās. Eksporta vērtība samazinājās aptuveni divās trešdaļās no 99 preču grupām. Līdzīgi kā martā arī aprīlī eksportu visvairāk uz leju vilka kritums koksnes produktu (‑16%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (-60%), kā arī naftas produktu (-38%) eksportā. Arī pārtika un lauksaimniecības produkti, kas ar savu iepriecinošo sniegumu iepriekš līdzēja kopējo kritumu mīkstināt, aprīlī pieredzēja tendences maiņu, sarūkot par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss kalpojis kā stimulators mājaslapu domēnu reģistrācijai, kas pieaugusi par vairāk nekā 400%, žurnālam Dienas Bizness atklāj SIA PricewaterhouseCoopers Information Technology Services vadītājs Artūrs Filatovs.

Pēc viņa aprēķiniem, vismaz trešdaļa bijuši kaitīgi, to mērķis bija ievilināt cilvēkus šajās mājaslapās un inficēt lietotāju viedierīces, izmantot kārtējiem uzbrukumiem, nozagt lietotāja finanšu datus vai vienkārši paralizēt ierīci. “2020. gadā šādu uzbrukumu apjoms, pēc Eiropas telekomunikāciju kompāniju datiem, ir pieaudzis apmēram piecas reizes,” atzīst A. Filatovs. Viņš norāda, ka Eiropas Tīkla informācijas drošības aģentūras pētījums rāda ļaunatūras uzbrukumu skaita palielinājumu apmēram par 35%, kā rezultātā tā ir nonākusi pirmajā vietā. “Pateicoties Interpola, kā arī ASV FIB sadarbībai, 2018. un 2019. gadā tika aizvērts ļoti daudz ļauno robotizēto uzbrucēju tīklu – izņemti serveri, aizturēti to vadītāji, tādējādi būtiski samazinot ļaunatūru uzbrukumu skaitu, bet 2020. gadā tās piedzīvoja renesansi,” skaidro A. Filatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas valdība pirmdienas vakarā nolēma, ka vidējos un lielos uzņēmumos ir obligāti masvedā jāveic Covid-19 testi.

Premjerministra Andreja Babiša valdības sēdē pieņemtais lēmums paredz, ka 2,1 miljonam strādnieku un darbinieku šie testi jāveic vismaz vienu reizi nākamo divu nedēļu laikā. Pēc tam testi būs jāveic ar vienas nedēļas intervālu.

Lēmums par obligāto testēšanu neattiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kuros ir mazāk nekā 50 darbinieku.

Valdība ir reaģējusi uz aicinājumiem stingrāk rīkoties pret jaunā koronavīrusa izplatīšanos birojos un fabrikās.

Piedalīšanās testos ir obligāta uzņēmumiem un to darbiniekiem. Obligātā veselības apdrošināšana segs koronavīrusa antigēnu testu izmaksas. Alternatīva ir paštestēšanās, kas tiks subsidēta.

Uzņēmumiem, kas neņems vērā prasību par obligātajiem testiem, draudēs lieli naudassodi.

Komentāri

Pievienot komentāru