Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Autoražotāji, lai sniegtu atbalstu Covid-19 uzliesmojuma laikā, atbildot valdību aicinājumiem, pievērsušies medicīniskā aprīkojuma ražošanai, ziņo BBC.

Tā, piemēram, pirmdien "Fiat" sāka pārveidot vienu no savām automašīnu rūpnīcām Ķīnā, lai spētu izgatavot apmēram vienu miljonu medicīnisko masku mēnesī. Autoražotājs iecerējis sākt ražošanu tuvāko nedēļu laikā.

Citi autoražotāji meklē veidus, kā pārorientēties uz plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu.

"General Motors", "Ford" un "Tesla" ASV apņēmušies sniegt atbalstu, nodrošinot plaušu ventilācijas iekārtas. To pašu solījuši arī Japānas autoražotājs "Nissan" un "Formula 1" komandas Lielbritānijā.

Kā vēstīts, lielākās automašīnu ražotnes ASV, Eiropā un Āzijā apturējušas spēkratu ražošanu, lai mēģinātu novērst Covid-19 izplatību.

ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā "Twitter", uzrunājot "General Motors", "Ford" un "Tesla", rakstījis: "ĀTRI! Dodieties uz priekšu, lai mēs redzētu, cik labi jūs esat." ASV Pārtikas un zāļu pārvalde samazinājusi šķēršļus medicīnisko ierīču apstiprināšanas procesā, lai palīdzētu paātrināt ventilējamo ierīču ražošanu.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Par spīti skeptiķu pareģojumiem, ka Parīzes autoizstāde šogad būs vāja un skopa ar jaunumiem, realitāte izrādījās pavisam cita

Lielākās vaimanas un šaubas radīja fakts, ka izstādi Sēnas krastos nolēma izlaist vairāki smagsvari, piemēram, Volkswagen, Ford, Nissan, Volvo, kā arī citi mazāka izmēra autoražotāji, kas dažādu apsvērumu dēļ uzgrieza muguru Eiropā apmeklētākajai izstādei. Tas tiesa, ka vairākas halles, kur iepriekšējos gados saimniekoja autoražotāji, šogad tika atdotas motocikliem un citai tehnikai. Tāpēc dažiem vairāk pieredzējušiem Parīzes izstādes apmeklētājiem sākumā bija neliels apjukums par izkārtojumu un zīmolu atrašanās vietu.

Starp citu, Parīzes izstāde, kas šogad svin 120. gadskārtu, oficiālajos paziņojumos uzsver, ka no šā gada izstāde ir transformējusies par mobilitātes izstādi, kura sola, ka arī nākotnē Parīzē vienuviet varēsim skatīties ne tikai automašīnas, bet arī ar tām saistītas un nesaistītas tehnoloģijas un, protams, jau pieminētos motociklus un tiem līdzīgo tehniku. Motozīmoli šo iespēju izmantoja ar vērienu, aizņemot milzīgu halli. Kā sacīt, vairāk brīva gaisa ļauj atrotīt piedurknes tiem, kas izstādē piedalījās un darīja to ar vērienu.

No 12.septembra līdz 22.septembrim Frankfurtē notiek ikgadējā starptautiskā autoizstāde.

Šogad izstāde notiek jau 68.reizi, un šā gada izstādē uzmanība veltīta elektroautomašīnām. Pēdējos gados izstāde piedalās aptuveni 1000 dalībnieku no aptuveni 40 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits pārsniedz 800 tūkstošus.

Šajā gadā izstādes laikā notiek arī retro automašīnu izstāde.

Eiropas autoražotāji iegulda miljardiem dolāru, lai attīstītu elektroauto vai hibrīdauto, taču tagad izaicinājumus rada to pārdošana, raksta The Wall Street Journal. Tādi autoražotāji kā Volkswagen, Porsche un Daimler šonedēļ izstādē prezentēja jaunākos elektroautomašīnu modeļus, un kompāniju vadītāji ziņoja, ka tiek izstrādāti jauni šī segmenta modeļi.

Dati liecina, ka patlaban elektroautomašīnu pārdošanas apjomi Eiropā veido vien 2,4% no kopējiem automašīnu pārdošanas apjomiem ES.

Autoražotāji BMW Group, Daimler AG, Ford Motor Company un Volkswagen Group ir parakstījuši saprašanās memorandu ar Audi un Porsche, lai Eiropā izveidotu augstākās jaudas uzlādes staciju tīklu. Mērķis ir ātri izveidot lielu skaitu uzlādes staciju, lai ļautu ar akumulatoru darbinātiem elektromobiļiem veikt lielus attālumus. Tas būs nozīmīgs solis masveida elektromobiļu izmantošanas veicināšanai, liecina šodien izplatīta informācija.

Uzlādes stacijas ar jaudu līdz pat 350 kW būs ievērojami ātrākas nekā jaudīgākās šobrīd pieejamās uzlādes sistēmas. Būvniecību plānots sākt 2017. gadā. Sākotnējais mērķis ir aptuveni 400 staciju izveide visā Eiropā. Līdz 2020. gadam plānots izveidot tūkstošiem lieljaudas uzlādes punktu. Mērķis ir panākt, lai, pateicoties uzlādes staciju tīklam uz lielceļiem un galvenajām maģistrālēm, būtu iespējami tālsatiksmes pārbraucieni, ko līdz šim elektromobiļu īpašnieki nav varējuši veikt. Tiek sagaidīts, ka automobiļu uzlāde šādās stacijās būs tikpat ērta kā degvielas uzpilde degvielas uzpildes stacijās.

Elektromobiļus, kas būs paredzēti šādai maksimālai uzlādes staciju jaudai, varēs uzlādēt daudz īsākā laikā nekā šobrīd pieejamos elektromobiļus, neatkarīgi no zīmola. Tīkls būs paredzēts visu ar kombinēto lādēšanas sistēmu aprīkoto automobiļu apkalpošanai, lai veicinātu elektromobiļu izmantošanu Eiropā.

Pasaules uzņēmējdarbības vidē aizsākusies interesanta tendence - lai pievērstu uzmanību sociālās distancēšanās nozīmībai, uzņēmumi to atspoguļo arī savos logo.

"McDonald's", "Coca-Cola", "Audi" un "Volkswagen" ir tikai daži no korporatīvajiem konglomerātiem, kas līdz ar koronvīrusa Covid-19 uzliesmojumu ieviesto sociālo distancēšanos ietvēruši savos logo, vēsta "CNN".

Sociālā distancēšanās nozīmē ievērot distanci vienam no otra, lai samazinātu saslimšanas risku.

Vienlaikus, pēc ekspertu domām, logotipiem, kas izveidoti, lai veicinātu sociālo distancēšanos, ir gan plusi, gan mīnusi.

"Pašreizējā globālā situācija nav joks. Tas jāuztver ar nopietnību," akcentē Duglass Sellers, uzņēmuma "Siegel + Gale" pārstāvis. "Un zīmoliem, kas veido ar šo tēmu saskaņotus logotipus, ir potenciāls mazināt tā, ko mēs piedzīvojam, nozīmību," viņš norāda, tajā pašā laikā piebilstot, ka novērtējama zīmolu kreativitāte un vēlme palīdzēt izglītot sabiedrību.

Vācijas autobūves kompānijas Audi, Mercedes-Benz, Opel, Porsche un Volkswagen Eiropā atsauks aptuveni 630 000 automašīnu saistībā ar noteikumu pārkāpumiem to kaitīgo izmešu apjomā, piektdien paziņoja informācijas avots Vācijas valdībā.

Vācijas autoražotāji nolēmuši brīvprātīgi atsaukt šos automobiļus pēc izmeklēšanas, kas tika sākta saistībā ar Volkswagen" kaitīgo izmešu falsificēšanas skandālu.

Pēdējos mēnešos veikta izmeklēšana saistībā ar kaitīgo izmešu apjomu visos automašīnu modeļos, kas šobrīd tiek izmantoti uz Vācijas ceļiem, un valsts Transporta ministrija piektdien publiskos šīs izmeklēšanas rezultātus.

Informācijas avots norāda, ka uzņēmumiem likts veikt izmaiņas ierīcēs, kas pie noteiktas temperatūras atslēdz sistēmu, lai automašīnu izplūdes gāzēs likvidētu kaitīgo slāpekļa oksīdu.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien par konkurences pārkāpumiem saistībā ar pretpiesārņojuma tehnoloģiju automobiļiem ar dīzeļdzinējiem noteica autoražotājiem "Volkswagen" (VW) un BMW apmēram 875 miljonu eiro naudassodu.

Tostarp VW būs jāmaksā apmēram 500 miljoni eiro, bet BMW - apmēram 375 miljoni eiro.

Lietā ir iesaistīts arī autobūvnieks "Daimler", taču tam sods nebūs jāmaksā, jo "Daimler" 2017.gadā ziņoja EK par pārkāpumiem, pēc kā tika sākta izmeklēšana.

Tajā tika konstatēts, ka autoražotāji bija nelikumīgi vienojušies ierobežot izmešu attīrīšanas šķidrā reaģenta "AdBlue" efektivitāti, lai tas neattīrītu izmešus no slāpekļa oksīdiem vairāk, nekā to prasīja Eiropas Savienības (ES) normas.

"Šodienas lieta ir par to, kā likumīga sadarbība iegāja nepareizās sliedēs. Autoražotāji bija izstrādājuši ļoti labu tehnoloģiju, tomēr nolēma nekonkurēt tās izmantošanā atbilstoši pilnam potenciālam," žurnālistiem sacīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.

Pēc ilgas pārliecināšanas darba grupa tika izveidota Ekonomikas ministrijas paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa diemžēl tikai attiecībā uz tautsaimniecības daļu, un pat tas netiek pilnvērtīgi realizēts. Valdības nostāju varēja tulkot šādi: “Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam.”

No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāti. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības augstākais ešalons, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu.

Latvijai jāspēj aizstāvēt savas intereses sarunās ar Eiropas Komisiju, kura ne tikai vēlas samazināt kopējo struktūrfondu apmēru, bet, mainot nosacījumus, palielināt pašmāju izmaksu apjomus.

Tāda aina bija vērojama Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kurā tika uzklausīta Finanšu ministrijas informācija par iespējamo ES Kohēzijas politiku pēc 2020. gada. Pēc vairāku aptaujāto domām, šis ES aploksnes apmērs Latvijai ir būtisks, jo daudzas jomas šeit ir atkarīgas tieši no ES struktūrfondiem un tā ne tikai dod pienesumu atsevišķām nozarēm, bet visai valstij kopumā, jo pozitīvi ietekmē ne tikai nodarbinātību, nodokļu ieņēmumus, bet arī patēriņu, tāpēc neatkarīgi no Saeimas vēlēšanu rezultātiem politiķiem un arī ierēdņiem esot jāspēj «noturēt fronti».

Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi savu priekšlikumu izlīdzināšanas politikai pēc 2020. gada, kurā ir nesamērīgs Latvijas nacionālās aploksnes samazinājums par 13% jeb 584 miljoniem eiro – no 4,846 miljardiem eiro (2014.–2020.g. plānošanas periodā) uz 4,262 miljardiem eiro (2021.–2027. g. plānošanas periodam). Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards atzina, ka šāds samazinājums nav saprotams un pieņemams, vēl jo vairāk ar argumentāciju, ka kaimiņvalstīm šis samazinājums ir par 24%. «Sarunās ar Eiropas Komisiju uzturam stingru pozīciju, ka Latvijas aploksnes samazinājums nedrīkstētu pārsniegt Brexit radīto ietekmi, kas ir 6% un ko saprot gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji,» uzsvēra A. Eberhards. Tāpat Eiropas Komisija vēlas samazināt ES fondu līdzfinansējuma atbalsta likmi no pašreizējiem 85% līdz 70%. «Šāds piedāvājums nav pieņemams, jo būtiski samazinās iespējas īstenot projektu, tā kā faktiski kopumā būs jāpiemaksā ap 401 milj. eiro,» tā A. Eberhards.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, savukārt naftas cenas pieauga pirms viesuļvētras, kura apdraud ASV naftas rūpniecības infrastruktūru.

Investori novēroja ASV tirdzniecības attiecības dažādās frontēs, kamēr Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda otrdien atgriezās Vašingtonā uz jaunām tirdzniecības sarunām ar ASV, bet jauna sarunu kārta starp ASV un Eiropas amatpersonām pirmdien noslēdzās bez vienošanās.

Ķīna plāno nākamnedēļ lūgt Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) atļauju noteikt sankcijas pret ASV par antidempinga pasākumiem, kas veikti pret dažiem Ķīnas ražojumiem. Šis konflikts iezīmē jaunu fronti strīdā starp abām pasaules lielākajām ekonomikām.

«Saspīlētās tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu ir pieņēmušas jaunu pavērsienu,» sacīja CMC analītiķis Deivids Medens. Viņš uzskatīja, ka šāds Ķīnas solis «varētu izraisīt prezidenta [Donalda] Trampa reakciju, un investori tā rezultātā atbrīvojas no akcijām».

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Rīgā, Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī, kur pašlaik ir neapbūvēts laukums ar automašīnu stāvvietu, tiks būvēti veikali un restorāni, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Būvniecības ieceri zemesgabalā, Brīvības ielā 44, īsteno SIA "Hansa Holiday", kas saņēmusi būvatļauju. Kā aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā, pašlaik minētajā vietā notiek izpēte un tiek veikti urbumi.

Būvprojekta izstrādātājs ir SIA "Open arhitektūra un dizains".

Projekta risinājums paredz šajā vietā uzbūvēt īslaicīgas lietošanas būvi ar multifunkcionālu lietošanas nozīmi, izvietojot restorānus un mazumtirdzniecības telpas.

Būve projektēta divos stāvos. Brīvības ielas pusē ēka bloķēsies klāt esošajai ēkai Brīvības ielā 40. Dzirnavu ielas pusē, kur satiksmes plūsma nav tik intensīva, paredzēta iebrauktuve.

Pret ielu fronti paredzētas sešas ieejas ēkā. No iekšpagalma tiks nodrošināta piegāde un piekļūšana tehniskajam transportam.

Būvniecības nozarē 2015.gadu varētu raksturot kā turpinājumu pārejas periodam, kas aizsākās gadu iepriekš un saistīts ar ES fondu jaunā budžeta plānošanas cikla līdzekļu apguves uzsākšanu, kā arī nozares dalībnieku apņemšanos veikt nepieciešamos mājas darbus nozares sakārtošanai kvalitātēs, drošības un uzraudzības jomā, uzskata Nordea Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Latvijā Jānis Zagorskis.

Būvniecības izaugsmes temps aizvadītajā gadā būtiski samazinājās, atsevišķos segmentos uzrādot ievērojamu kritumu. Jaunākie pieejamie, 2015.gada deviņu mēnešu dati, uzrāda vairs tikai 1% pieaugumu pret attiecīgo periodu gadu iepriekš, tai skaitā, inženierbūvju būvniecības apjoms pieauga par 9,6%, ēku būvniecības samazinājās par 6,4%.

«Būvniecības nozares dati ieskicē nozares sabremzēšanās tendences un ir signāls sagaidāmajiem izaicinājumiem 2016.gadā. Papildus piesardzību nākotnes prognozēm vieš fakts, ka 2015.gadā ir pabeigti un nodoti ekspluatācijā virkne lielu publisko būvniecības objektu – ostu un dzelzceļa infrastruktūrā, ceļu būvniecībā, ēku būvniecībā un šo projektu apjomi nozares datos nākotnē vairs neparādīsies. To vietā jaunu, apjomos līdzvērtīgu objektu pasūtījumu skaits ir ievērojami samazinājies, kur viens no būtiskākajiem iemesliem ir publisko pasūtītāju kavēšanās ar ES fondu atbalsta projektu laicīgu sagatavošanu. Rezultātā projektu īstenošana un pieejamo fondu ieplūšanas nozarē atliekas uz vēlākiem periodiem. Jau šobrīd redzams, ka virkne 2015.gadā un 2016.gadā plānotu projektu īstenošana ir pārcelta uz 2016.gada otro pusi un 2017.gadu,» uzskata Nordea eksperts.