Jaunākais izdevums

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

2011. gadā "Berkshire Omaha World-Herald" un vēl sešus citus izdevumus nopirka par 200 miljoniem ASV dolāru. Nākamgad tā par vēl 142 miljoniem nopirka 63 laikrakstus no "Media General" grupas. Pieejamie dati liecina, ka "BH Media" apgrozījums 2019. gadā bijis 373 miljoni ASV dolāru un peļņa 15 milj. ASV dolāru. Tiesa gan, ienākumi, gadiem ejot, sarukuši.

Sperot šādu soli, Bafets acīmredzami atzīst, ka īsti tomēr nezina, kā šos laikrakstus to pārmaiņu ceļā uz digitalizāciju padarīt par veiksmes stāstiem, kur savukārt labākas izredzes šajā ziņā varot būt "Lee Enterprises".

Viņš klāstījis, ka pasaule strauji mainās un rūk laikrakstu reklāmas ieņēmumi. Tādēļ liela daļa no šādiem izdevumiem, visticamāk, aiziešot pa pieskari.

"Mēs atzinīgi vērtējam pārmaiņas, un mums nepieciešami vadītāji, kas spēj tās paredzēt un tām pielāgoties. Bet dažreiz mēs kļūdīsimies. Un tad šie biznesi novītīs un galu galā mirs," spriedis V. Bafets.

Viņš gan arī norādījis, ka ne visiem laikrakstiem klāsies slikti, un izdzīvos tādi biznesi kā "The New York Times", "Washington Post" un "The Wall Street Journal". Arī pats "The Wall Street Journal" raksta – šāds Bafeta lēmums izceļ arvien lielāko atšķirību starp dažiem lielajiem laikrakstiem un mazākajiem šīs nozares spēlētājiem.

Izskatās labs darījums

Pieejamā informācija liecina, ka "Berkshire Hathaway" savus 49 iknedēļas izdevumus un 31 dienas laikrakstus "Lee Enterprises" pārdos par 140 miljoniem ASV dolāru. Turklāt Bafeta stūrētais uzņēmums, lai "Lee Enterprises" varētu veikt šo darījumu, īstenotu nepieciešamās pārmaiņas un pārfinansētu parādus, tai izsniegs pamatīgu aizdevumu.

"Bloomberg" rasta, ka "Berkshire" minētajam uzņēmuma, uz 25 gadiem aizdos 576 miljonus ASV dolāru ar 9% gada likmi. Turklāt darījumā nav iekļauti "BH Media" nekustamie īpašumi, kurus "Lee Enterprises" nāksies no "Berkshire" iznomāt (aptuveni par 8 miljoniem dolāriem gadā).

Kopumā finanšu tirgi šādu darījumu sākotnēji vērtē pozitīvi, kur "Lee Enterprises" akcijas cena ASV palēcās par 67%. Jāteic gan, ka 12 mēnešu skatījumā tā joprojām ir sarukusi.

Bafetu par lielisku investoru nenoliedzami padara vairāku faktoru kopums. Iespējams, vismazākā mērā tiek runāts par to, ka viņam piemīt ļoti laba spēja saprast, kad tieši kāda situācija sāk pamest viņa kompetences zonu. Bafets nebaidās atklāt, ka lietas viņam kļuvušas pārāk sarežģītas, kas reizē arī nozīmē, ka viņš kādai šai attiecīgajai pētniecībai nepatērē daudz laika. Bafets dažkārt atzīst, ka viņš varētu būt kļūdījies, piemēram, par kāda uzņēmuma izaugsmi.

Kopumā gan fakts, ka "Berkshire" pārdod kādu savu biznesu, ir visai rets. Ne velti viens no Bafeta slavenākajiem teicieniem, ka viņa mīļākais biznesu turēšanas periods ir "uz visiem laikiem". Proti kompānija iegādājas dažādus uzņēmumus, kuri tad nes peļņu kopējam holdingam. Bafets klāstījis, ka ļoti nelabprāt pārdod pat "vidēji labus" biznesus, ja tiem vismaz ir kādi ienākumi un labs menedžments.

Labāk tic "Apple"

Šobrīd "Berkshire" lielākie ieguldījumi (ja vērtē investīcijas publiski kotētajās kompānijās) ir tehnoloģiju uzņēmuma "Apple" akcijās. Minētā informācija liecina, ka "Berkshire" pieder gandrīz 6% "Apple" daļas 83 miljardu ASV dolāru vērtībā. Līdz ar to redzams, ka turpina mainīties V. Bafeta skatījums uz investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos. Vēl pirms dažiem gadiem Bafets atzina, ka investoriem tomēr nevajadzētu baidīties no iespējām šī sektora akcijās, un norādījis, ka kļūdījies, neieguldot "Google" ("Alphabet") un "Amazon" akcijās.

Ieguldīšana šo svārstīgo sektoru akcijās mēdz būt vilinoša. Tiesa gan, ne visas šādas kompānijas spēj aizsniegties līdz virsotnēm un, ja pat gigantisks ar šķietami ļoti spēcīgām pozīcijām uzņēmums palaiž garām kādu tendenci, tas var strauji iebraukt grāvī ("Nokia" piemērs). Daži gan klāsta, ka šāda pieeja ir vecmodīga, jo nākotnē tehnoloģiju nozīme visos tautsaimniecības sektoros un mūsu dzīvē kā tādā tikai turpinās augt. Arī tā pati "Apple" pēdējos gados drīzāk tiek salīdzināta ar patēriņa nozares milzi nevis kādu klasisku tehnoloģiju uzņēmumu.

Otrs lielākais "Berkshire" ieguldījums ir "Bank of America" akcijās – aptuveni 32 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Drīz 90 gadi

Jāpiebilst, ka "Berkshire" akcijas pēdējā laikā atpalikušas no ASV kopēja tirgus pieauguma. Bafeta stūrētās kompānijas akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma Ņujorkas biržā pieaugusi par 11%. Tas it kā nav slikti, lai gan kopējā "Standard & Poor's" lēciens šajā periodā bijis krietni straujāks – gandrīz 30% apmērā.

Jāņem vērā, ka Bafeta kungs jaunāks nepaliek (viņam šogad paliks 90 gadi), un arvien lielāka loma lēmumu pieņemšanā tiek atvēlēta jaunajiem uzņēmuma darbiniekiem.

Neskatoties uz to, ir zināma neskaidrība par to, kas ar šo uzņēmumu notiks pēc viņa ēras beigām. Tāpat "Berkshire" visai negribīgi atpērk savas akcijas, un tai kontā ir skaidras naudas kaudze vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru apmērā. "Berkshire" jau gadiem meklē kādu "ziloņa lieluma" uzņēmumu, ko iegādāties.

Tiesa gan, tā īsti to atrast, šķiet, nevar, un tādējādi šī nauda nestrādā. Vērojams zināms spiediens, ka Bafetam šī gigantiskā summa kaut kur būtu jāiegulda. Šajā pašā laikā – šobrīd atlaides labiem uzņēmumiem pa labi un kreisi, šķiet, nemētājas (to pašu akciju novērtējumi pie visai lēnīgas tautsaimniecības ir ļoti augsti).

Interesanti, ka reizi ceturksnī rodas iespēja ieskatīties pasaules slavenāko investoru un ietekmīgāko hedžfondu portfeļos. ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām.

Jau ziņots – ir arī stratēģijas, kas kopē kādu personu vai citu fondu stratēģijas. Tās gan savas investīcijas veic ar būtisku laika nobīdi jeb pēc tam, kad šīs personas vai fondi iesnieguši pārskatu par savu portfeļu stāvokli iepriekšējā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Leģendārais investors Vorens Bafets uzpircis finanšu tirgus Amazon.com un ASV banku akcijas.

Reizi ceturksnī rodas iespēja ieskatīties pasaules slavenāko investoru un ietekmīgāko hedžfondu portfeļos. ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām.

Parasti liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko ar naudu darījis, šķiet, pats slavenākais pasaules investors – Vorens Bafets. Pieejamā informācija liecina, ka viņš iepriekšējā ceturkšņa laikā uzpircis Amazon.com akcijas. Proti, otrajā ceturksnī Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway piederējis par 11% vairāk Amazon.com akciju nekā iepriekš (kopumā vairāk nekā miljarda ASV dolāru vērtībā). Līdz ar to redzams, ka turpina mainīties V. Bafeta skatījums uz investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi

Jānis Šķupelis, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis – kā rīkoties?

Kaspars Cveiģelis, zivju konservu ražošanas uzņēmuma "Līcis-93" valdes loceklis, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks.

To iespējams pārfrāzēt - krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa. Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod – jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) - jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi - kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest.

Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir "brīva galva". Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šī iemesla dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Grindeks” Rīgas apgabaltiesas lēmumu par 1,9 miljonu eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem uzskata par nepamatotu, šādu lēmumu nosoda un vērtē to kā uzņēmuma tiešu prestiža graušanu, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Saistībā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu AS “Grindeks” vadība uzrunās Ekonomikas ministriju, lai aicinātu to iesaistīties tālākās situācijas risināšanā, un atbalstītu uzņēmumu kā vienu no nozīmīgākajām komponentēm Latvijas tautsaimniecībā.

Atgādinām, ka Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

"Grindeks uzņēmuma darbība veicina valsts ekonomikas izaugsmi un prestižu kopumā. Lēmumu par 1,9 milj. eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem vērtēju kā nepamatotu. Jau iepriekš divos tiesas lēmumos šāda prasība pret Grindeks akcionāriem tika noraidīta. Vēlos uzsvērt, ka Grindeks akcionāri vienmēr ir rūpējušies par uzņēmuma izaugsmi un Latvijas farmācijas industrijas attīstību. Lai situācijā ieviestu skaidrību un veicinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī, rosināšu Ekonomikas ministriju uz dialogu. Šī situācija ir jāšķetina un jārod labākais risinājums farmācijas industrijas attīstībai. Katrs valdības solis attiecībā pret uzņēmumu akcionāriem ir izšķirošs, jo tas ietekmē arī uzņēmumu pašu. Mēs sagaidām, ka valdība rīkojas stratēģiski un tās rīcība vienmēr ir pārdomāta, pieņemot svarīgus ekonomiskus lēmumus," norāda AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis.

Lipmans pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu  

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš...

“Grindeks” vadība nosoda 2016. gadā valdības nesaimniecisko lēmumu pārdot valstij piederošās “Grindeks” akcijas par izteikti zemu cenu. "Viens no ievērojamākajiem pasaules uzņēmējiem un filantropiem Vorens Bafets reiz teicis: “Mūsu iecienītākais investīciju periods ir mūžība.” Valdība, acīmredzami, ir rīkojusies pilnīgi pretēji sen zināmām un pārbaudītām uzņēmējdarbības nostādnēm," norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas apgalbaltiesas š.g. 19. maija lēmums attiecībā pret “Grindeks” lielākajiem akcionāriem uzņēmuma ieskatā ir nepamatots, un to apstiprina 2015. gada 21. oktobra Laimdotas Straujumas tobrīd vadītās valdības pieņemtais MK rīkojums nr. 642, kas paredzēja “Grindeks” un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Tādējādi Rīgas apgabaltiesas 19. maija lēmums piedzīt 1,9 milj. eiro no “Grindeks” lielākajiem akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem, kas balstās uz faktu, ka 2014. gadā nav izteikts piedāvājums valstij izpirkt “Grindeks” akcijas, ir neizprotams. AS “Grindeks” vadība neatbalsta negodīgu praksi uzņēmējdarbībā un aicina valdību rūpēties par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, kā arī vēlas uzsvērt, ka neviens no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem 2016. gada 8. novembra izsolē, kurā valstij piederošās akcijas tika pārdotas par nepamatoti zemu, nav iegādājies nevienu akciju. Uzņēmuma vadība vērš uzmanību, ka jau 2019. gadā tieši Rīgas apgabaltiesa, kura š.g. 19. maijā ir pieņēmusi lēmumu par 1,9 milj. eiro piedziņu no AS “Grindeks” lielākajiem akcionāriem, identisku prasību noraidīja. AS “Grindeks” aicina pievērst plašāku ierēdņu un politiķu uzmanību uzņēmumiem, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas un ievērojamu nodokļu iemaksu valsts budžetā," teikts paziņojumā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu, stiprinot savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportējot uz 93 valstīm par kopā 187,1 milj. eiro. 2021. gadā uzņēmums plāno saražoto produkciju eksportēt uz 100 valstīm.

“Grindeks” koncernu veido AS “Grindeks” un tā sabiedrības: AS “Kalceks” Latvijā, AS “Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca” Igaunijā, “HBM Pharma” s.r.o. Slovākijā, “Grindeks Rus” Krievijā un SIA “Namu Apsaimniekošanas projekti” Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piecu pasaulē turīgāko cilvēku bagātība kopš 2020.gada dubultojusies

LETA/AFP, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules pieci turīgākie cilvēki kopš 2020.gada vairāk nekā dubultojuši savu bagātību, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā.

"Oxfam" norāda, ka šo cilvēku bagātība palielinājusies no 405 miljardiem dolāru 2020.gadā līdz 869 miljardiem dolāru pērn.

Taču vienlaikus šajā periodā gandrīz pieci miljardi cilvēku pasaulē kļuvuši nabadzīgāki, teikts ziņojumā.

Miljardieri šobrīd ir par 3,3 triljoniem dolāru bagātāki salīdzinājumā ar 2020.gadu, neskatoties uz vairākām krīzēm, kas negatīvi ietekmējušas globālo ekonomiku, tostarp koronavīrusa pandēmija.

"Oxfam" ikgadējais ziņojums par nevienlīdzību pasaulē tradicionāli tiek publiskots pirms Davosas Pasaules ekonomikas foruma, kas šogad ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs augsta ranga amatpersonas.

Organizācija pauž bažas par aizvien pieaugošo nevienlīdzību pasaulē, bagātākajiem cilvēkiem un uzņēmumiem kļūstot aizvien turīgākiem, pateicoties akciju cenu kāpumam, kā arī tiem iegūstot aizvien lielāku varu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zvejos īpašumu atlaides

Jānis Šķupelis, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī dažāda veida komerciālais nekustamais īpašums. Šajā pašā laikā vairāki pasaules lielie investori un fondi gatavojas iespējai neierasti lēti uzpirkt dažādus nekustamos īpašumus.

"The Wall Street Journal" jau aprīlī rakstīja – daudzu šādu fondu vadība uzskata, ka pandēmija tiem varētu būt sniegusi retu – vienreiz paaudzē – iespēju par grašiem kādā brīdī iegādāties grūtībās nonākušus nekustamā īpašuma aktīvus.

Tiek izcelts, ka tādi investīciju uzņēmumi kā "Blackstone Group", "Brookfield Asset Management" un "Starwood Capital Group" šobrīd sēž uz miljardiem ASV dolāru, kurus daļā gadījumu tie piesaistījuši no dažādiem institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, valstu labklājības fondiem un bagātām ģimenēm. Acis tiekot mestas uz viesnīcu ēkām, mazumtirdzniecības īpašumiem, ar hipotēku nodrošinātajiem vērtspapīriem un citiem aktīviem, kuri līdz ar pandēmiju nonākuši pastiprinātā stresā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ceturto gadu pēc kārtas bagātākais cilvēks pasaulē ir interneta tirdzniecības milža "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, liecina žurnāla "Forbes" ikgadējais reitings.

Dž.Bezosa bagātība tiek lēsta 177 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 64 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. Bagātības pieaugumu nodrošinājis "Amazon" akcijas cenas kāpums.

Ar 151 miljardu dolāru lielu bagātību otrajā vietā ierindojas elektroautomobiļu ražotāja "Tesla" līdzīpašnieks un kosmosa transporta kompānijas "SpaceX" dibinātājs Īlons Masks, kurš pērn šajā sarakstā bija vien 31.vietā ar 24,6 miljardiem dolāru. Arī viņa bagātība palielinājusies galvenokārt "Tesla" akcijas cenas straujā kāpuma dēļ.

Trešo vietu ar 150 miljardiem dolāru saglabājis franču luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno. Viņam seko "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss (124 miljardi dolāru), bet piektajā vietā - sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook' dibinātājs Marks Zakerbergs (97 miljardi dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem ir raksturīga zināma interese paskatīties, kāda ir aina citu maciņos. Piemēram, The Wall Street Journal apkopojis datus par to, kāda pagājušogad ir bijusi darba samaksa lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu vadītājiem.

Tie liecina, ka 2020. gadā Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu vadītāju mediānā darba samaksa bijusi 13,4 miljonu ASV dolāru apmērā. Var secināt, ka pandēmijas apstākļos vadītāju darba samaksa sasniegusi jaunu rekordu un, salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, palielinājusies teju par 4%.

Lielākā darba samaksa 2020. gadā no kompāniju vadītājiem bijusi tiešsaistes algas un cilvēkresursu tehnoloģiju nodrošinātāja Paycom Software šefam Čadam Ričisonam, kur tā sasniegusi 211 miljonus ASV dolārus.

Tāpat ar ļoti iespaidīgām summām var lepoties videospēļu holdinga kompānijas Activision Blizzard vadītājs Roberts Kotiks un biotehnoloģiju nozares pārstāvja Regeneron Pharmaceuticals vadītājs Leonards Šleifners. Viņi pagājušogad no saviem uzņēmumiem nopelnījuši attiecīgi 155 miljonus ASV dolārus un 135 miljonus ASV dolārus. Topa līderu saraksta augšgalā ir arī medicīnas uzņēmuma DaVita vadītājs Haviers Rodrigezs (ar 73,4 miljoniem dolāriem) un General Elecric vadītājs Larijs Kalps (ar 73,2 miljonu dolāru darba samaksu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules 500 bagātākie cilvēki dienas laikā zaudējuši 238,5 miljardus dolāru

LETA--AFP, 10.03.2020

ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecsimt pasaules turīgāko cilvēku bagātība pirmdien, kas jau nodēvēta par akciju biržu "Melno pirmdienu", sarukusi par 238,5 miljardiem ASV dolāru (208,2 miljardiem eiro), liecina ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotā miljardieru indeksa dati.

Indieša Mukeša Ambani bagātība samazinājusies par 5,8 miljardiem dolāru līdz aptuveni 41,8 miljardiem dolāru, viņam zaudējot Āzijas turīgākā cilvēka statusu.

Zaudējumu ziņā viņu apsteidzis interneta tirdzniecības kompānijas "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma no Ķīnas, kura bagātība sarukusi par 1,1 miljardu dolāru līdz 44,5 miljardiem dolāru.

Tikmēr ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru, bet amerikāņu investors Vorens Bafets zaudējis 5,3 miljardus dolāru.

Eiropā vislielākos zaudējumus cietis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura bagātība sarukusi par 4,4 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īlons Masks - pirmais bagātāko amerikāņu sarakstā

LETA--INTERFAX/FORBES, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu investors Vorens Bafets pievienojies nelielam cilvēku lokam, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardus dolāru, vēsta žurnāls "Forbes".

Bafeta piederošā investīcijas uzņēmuma "Berkshire Hathaway" akcijas cenas trešdien sasniedza rekordaugstu līmenim, viņa bagātību palielinot līdz 100,3 miljardiem dolāru.

Tādējādi šī ir pirmā reize, kad Bafeta turība pārsniegusi 100 miljardu dolāru robežu, norāda "Forbes".

"Berkshire Hathaway" pieder vairāk nekā 60 uzņēmumi, tostarp ASV apdrošināšanas kompānija "Geico" un bateriju ražotājs "Duracell".

"Forbes" vēsta, ka šobrīd tikai četrām personām ir lielāka bagātība, kā Bafetam - ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājam Džefa Bezosam (179,6 miljardi dolāru), elektroauto ražotāja "Tesla" vadītājam Īlonam Maskam (165,1 miljards dolāru), Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājam Bernāram Arno (158,5 miljardi dolāru) un datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājam Bilam Geitsam (125,6 miljardi dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā paviršība sociālajos tīklos var maksāt karjeras izaugsmi?

Artūrs Bļinovs, Human Source valdes priekšsēdētājs, Ervīns Čukurs, Human Source valdes loceklis, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nissan bijušais boss Karloss Gosns aizbēga no Japānas?

Lelde Petrāne, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple Inc." ir tuvu vienošanās panākšanai, lai ražotu pats savus autonomās vadības automobiļus sadarbībā ar Dienvidkorejas autobūves uzņēmumu "Hyundai Motor Co.", vēsta mediji.

Televīzijas kanāls CNBC vēsta, ka "Apple" veic sarunas ar "Hyundai" un tā zīmolu "Kia", lai ražotu automašīnas ASV Džordžijas štatā.

Dienvidkorejas mediji ziņo, ka paredzētās vienošanās ietvaros "Apple" investēs vairākus miljardus dolārus "Kia" un abi uzņēmumi no 2024.gada plāno ražot 100 000 automašīnu gadā.

Oficiāls paziņojums par šo vienošanos, visticamāk, gaidāms šomēnes, norāda mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija lūgusi militāru un ekonomisku palīdzību Ķīnai saistībā ar karu Ukrainā, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Atsaucoties uz anonīmām ASV amatpersonām, par to ziņo laikraksti "Financial Times", "Washington Post" un "New York Times", kā arī citi mediji.

Pēc šo amatpersonu teiktā, Maskava lūgusi Pekinai militāro aprīkojumu un ekonomisko palīdzību saistībā ar Rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Tomēr amatpersonas nav atklājušas sīkāku informāciju ne par lūgto palīdzību, ne Ķīnas reakciju, vēsta mediji.

Ķīnas vēstniecības ASV pārstāvis, lūgts komentēt šīs ziņas, žurnālistiem atbildēja: "Neesmu par to neko dzirdējis."

ASV prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans pirmdien Romā tiksies ar Ķīnas Komunistiskās partijas politbiroja locekli Janu Dzječi, "lai pārrunātu centienus pārvaldīt konkurenci starp abām mūsu valstīm un apspriestu Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi uz reģionālo un globālo drošību", svētdien paziņoja ASV Nacionālās drošības padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu trešdienas vakarā paziņoja, ka pašreizējais ierobežojumu režīms no piektdienas uz divām nedēļām tiks pastiprināts līdz pilnīgai karantīnai, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma apjomus.

Pagājušajā piektdienā Izraēla kļuva par pirmo valsti, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ atkārtoti ieviesa valsts mēroga karantīnu.

Veselības ministrija trešdien paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā reģistrēts jauns koronavīrusa gadījumu skaits - 6950.

Lai arī nav skaidrs, tieši kā izpaudīsies "pilnīgās karantīnas" režīms, Izraēlas mediji vēsta, ka tā dēvētais kororanvīrusa kabinets nolēmis slēgt visu nesvarīgo uzņēmējdarbību un noteikt jaunus ierobežojumus protestiem un lūgšanām.

Mediji ziņo, ka protestos un lūgšanās varēs piedalīties ne vairāk kā 20 cilvēki un tiem jānotiek līdz viena kilometra rādiusā no savām mājām. Līdz šim uz protestiem un lūgšanām neattiecās sociālās distancēšanās noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru