Citas ziņas

Balodis atkāpjas no UR galvenā valsts notāra amata

Lelde Petrāne, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Ar šā gada 10.maiju Ringolds Balodis pārtrauks pildīt Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amata pienākumus. Tas notiek saskaņā ar viņa un tieslietu ministra Jāņa Bordāna abpusēju vienošanos.

Šo amatu R. Balodis ieņem kopš 2008.gada 8.jūnija.

Uz Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāra amatu tuvākajā laikā tiks izsludināts atklāts konkurss.

Valsts civildienesta likums nosaka, ka tieslietu ministrs pēc izvirzītās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā padotības iestādes vadītāju termiņā uz pieciem gadiem.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Uzņēmumu reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pārmaiņu vēji banku sektorā

Māris Ķirsons, 06.11.2019

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas komisijā meklēs atbildes uz to, kādi secinājumi tika izdarīti pēc negadījuma 2000. gadā, kad Pulkveža Brieža ielā 7 iegruva veikala Essa griesti, nogalinot divus un ievainojot vairākus cilvēkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nedaudz negaidīti par Zolitūdes traģēdijas Saeimas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ir ievēlēts opozīcijā esošās No sirds Latvijai deputāts, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Par viņa vietnieci vēl viena opozicionāra – Saskaņas – deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bet par komisijas sekretāru kļuva pozīcijā esošās Vienotības deputāts Ints Dālderis. Šīs komisijas vadītāja amatam tika virzīts arī Latvija Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš, taču viņam šo amatu iegūt nepalīdzēja pat 562 Saeimā saņemtie iesniegumi. Komisijas locekļu deputātu vairākuma atbalstu priekšsēdētāja vēlēšanās neguva arī biedrības Zolitūde 21.11. atbalstītā R. Ločmele-Luņova, taču viņa kļuva par R. Baloža vietnieci. Uz šo amatu tika virzīts arī A. Kaimiņš, kurš no kandidēšanas uz šo amatu atteicās, un I. Dālderis kā eksperts lielu (kultūras) būvju celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd 1339 komercsabiedrības «dzīvo» bez valdes, to vidū arī ministram Edmundam Sprūdžam piederošie uzņēmumi . Tā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Kopš 2013. gada ir spēkā Komerclikuma grozījumi, kuri paredz vienkāršoto likvidāciju tām sabiedrībām, kurām sešus mēnešus nav neviena valdes locekļa. «Ja tiek konstatēts, ka sabiedrības valdei ilgāk par trijiem mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus, tad UR ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu,» DB situāciju skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka rakstveida brīdinājums tiek sūtīts sabiedrībai uz juridisko adresi un sabiedrības dalībniekam (dalībniekiem). Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums likumā noteiktā kārtībā netiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, stāsta R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank akcionāru sapulce otrdien, 5.februārī, pieņēma lēmumu par Likvidācijas komitejas sastāva izmaiņām, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Lauma Bērziņa un Ringolds Balodis, savukārt likvidatora darbu atstās Elvijs Vēbers.

Lauma Bērziņa ir individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi, sniedzot juridiskās konsultācijas un praktizējot komerctiesībās, korporatīvās pārvaldības un civiltiesībās, darba tiesībās un administratīvajās tiesībās. Pārstāvējusi klientu intereses valsts un pašvaldības institūcijās, veidojusi korporatīvās pārvaldības modeļus, kā arī sniegusi konsultācijas privātā kapitāla piesaistē, aktīvu iegādē vai atsavināšanā, darījumu un biznesa restrukturizācijā. Iepriekš vadījusi «Deloitte Latvia» Juridisko departamentu, kā arī strādājusi zvērināto advokātu birojā «Sorainen».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes komisija: Pie traģēdijas, iespējams, novedusi valsts un pašvaldību politika būvniecības jomā

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija rīkos negaidītu pārbaudi kādā ēkā

Dienas Bizness, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 7.septembrī, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti dosies izbraukuma sēdē uz publiski nozīmīgu ēku, kurā ikdienā uzturas daudz cilvēku, lai ar ekspertiem pārbaudītu tās atbilstību būvniecības un drošības prasībām. Ēku, uz kurieni komisija dosies, netiks atklāta, lai iestāde iepriekš negatavotos komisijas apmeklējumam, informē komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

«Kopā ar nozares ekspertiem praksē pārbaudīsim, kā Būvniecības valsts kontroles birojs veic publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Patlaban potenciālo adrešu sarakstā ir vairākas ēkas: tā varētu būt, piemēram, stacija, lielveikals, atsevišķi objekti Jūrmalā, sabiedriskie mediji, slimnīca vai kāds muzejs,» norāda R.Balodis.

Patlaban komisija uzsākusi galaziņojuma izskatīšanu. Lai informētu sabiedrību par savu darbu, komisija ikdienā no Saeimas nodrošina iespēju sēdes vērot tiešraidē, kā arī ikvienam pieejama komisijas mājaslapa, kurā sabiedrībai ir iespēja iepazīties ar komisijas darbu un galaziņojuma projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta kontroli pār ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas pasākumiem un atbildīgo iestāžu darbības uzraudzību aicina uzticēt Saeimas apakškomisijai

Ar šādu iniciatīvu nācis klajā Saeimas deputāts Ringolds Balodis. Kāds lēmums tiks pieņemts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, pašlaik nav prognozējams. Savukārt uzņēmēji, kuri par šādu iniciatīvu uzzināja no DB, spriež: ja parlamenta kontrole un deputātu iesaistīšanās ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumu risināšanā dod taustāmu rezultātu, tad tas ir atbalstāms pasākums, savukārt, ja tā ir tikai darbības imitācijas vietne, tad tāda nav vajadzīga.

«Pirms 14 gadiem parlamentārā izmeklēšanas komisija jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā savā gala ziņojumā secināja: īstenojot valsts tiesībaizsardzības un kontroles iestāžu darbības kontroli, Saeimas komisijas nodarbojušās galvenokārt ar likumu radīšanu, bet nepietiekami ir kontrolēta pieņemto likumu izpilde. Komisija rosināja Saeimā izveidot pastāvīgi funkcionējošu komisiju, kas uzraudzītu to iestāžu darbu, kuru pienākumos ietilpst cīņa ar korupciju, kontrabandu un organizēto noziedzību. Uzskatu, ka ierosinājums nav zaudējis savu nozīmību,» uz jautājumu, kādēļ viņš rosina kontroli pār ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas pasākumiem uzticēt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijai, atbild R. Balodis. Viņš atgādina, ka valsts budžeta ieņēmumi ir nepietiekoši ne tikai lēnākas tautsaimniecības attīstības dēļ, bet arī tādēļ, ka pilnībā netiek iekasēti nodokļi, iztrūkst lobisma regulējuma un valsts nepietiekami cīnās ar kontrabandu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma būvvaldes lēmumu par tirdzniecības centra slēgšanu atcēla Administratīvā rajona tiesa, pašvaldībai var nākties maksāt kompensāciju centra īpašniekiem, precedents parlamentārās izmeklēšanas komisijai

Ar šādu ierosinājumu klajā nācis Saeimas deputāts un bijušais Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. Vairāki DB aptaujātie būvniecības eksperti konkrēto situāciju atteicās vērtēt, jo to rīcībā neesot izsmeļošas informācijas par konstatētajiem defektiem, kā arī apstākļiem, kādos ticis pieņemts konkrēts lēmums. Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis norādīja, ka konkrētais gadījums tiks skatīts šodienas sēdē caur prizmu, ko un kā valsts un pašvaldības var vai nevar darīt, lai nepieļautu jaunu Zolitūdes traģēdiju. «Drošība – cilvēku dzīvības – ir svarīgākais aspekts, kas jāņem vērā, tas nozīmē, ka nedrīkst pieļaut (vienalga kam, valstij, pašvaldībai vai privātajam piederošā objektā) varētu tikt ignorēts apdraudējuma risks,» uzsver R. Balodis. Viņš gan neesot iedziļinājies konkrētās lietas būtībā, tomēr atzina, ka pašaizliedzīga darīšana no pašvaldības puses konkrētajā gadījumā šī novada nodokļu maksātājiem vēl var draudēt ar prasību par neiegūtās peļņas kompensāciju, kad tirdzniecības centrs bija slēgts tieši pašvaldības būvvaldes rīkojuma dēļ. «Konkrēto gadījumu ierosināju izskatīt tikai viena iemesla dēļ – ja pašvaldības būvvalde nerīkojas, tad tā ir vainīga, jo nav attiecīgi darbojusies (Rīgas būvvaldes gadījums Zolitūdes traģēdijas kontekstā), savukārt, ja rīkojas (slēdz un liek novērst konstatētos defektus) kā Tukumā, tad arī ir vainīga, jo bijusi pārmēru stingra un radījusi kaitējumu tirdzniecības centra īpašniekiem,» uz jautājumu, kas rosinājis pavērtēt konkrēto skandalozo atgadījumu Tukumā, atbild J. Šulcs. Viņaprāt, ir mīts par to, ka Zolitūde ir sava veida ūdensšķirtne, un tā, kā bija līdz šai traģēdijai, tagad nav. «Ir daudz labu runu, taču loģiskas rīcības nav, un to pierāda arī konkrētais atgadījums,» tā J. Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

UR sola atteikties no reģistrācijas pēc reģionālās piederības

NOZARE.LV, 01.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Uzņēmumu reģistrs (UR) strādā pie tā, lai jau 2015.gadā varētu atteikties no reģistrācijas piekritības konkrētam reģionam, stāsta 30.jūlijā valdības ieceltā UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa skaidroja, ka patlaban ir absurda situācija - ja uzņēmums ir reģistrēts, piemēram, Daugavpilī, bet vēlāk tas pārceļas uz Rīgu, tad uzņēmuma reģistrācijas lieta paliek Daugavpilī un uzņēmējam komunikācija ir jāveic ar Daugavpils UR nodaļu.

«Vēlamies šo piekritību noņemt, lai dokumentus varētu iesniegt jebkurā nodaļā, bet tas ir jautājums par arhīva digitalizāciju un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Patlaban šos risinājumus izstrādājam un paredzams, ka no reģistrācijas piekritības varētu atteikties 2015.gadā,» informēja Paidere.

Vaicāta par prioritātēm, stājoties galvenās valsts notāres amatā, Paidere stāstīja, ka viena no prioritātēm būs pakalpojumu uzlabošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Aicina uz būvnormatīvu «kratīšanu»

Māris Ķirsons, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no valsts kontroles būvniecībā bija kļūda, taču atjaunotajai inspekcijai pašlaik neesot kapacitātes izpildīt visu, ko no tās prasa, uzņēmēji aicina nestrēbt karstu ar kādām izmaiņām

Tāds ir Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājums pēc sēdes, kurā tika uzsākta galaziņojuma secinājumu un priekšlikumu apspriešana.

Komisijas priekšlikums ir paplašināt Būvniecības biroja funkcijas, padarot to par pirmstiesas strīdu risināšanas iestādi, tādējādi samazinot ar būvniecību saistīto tiesvedības procesu skaitu, kā arī apmācību funkciju pašvaldību būvinspektoriem. Valdība aicināta palielināt šai kontroles iestādei finansējumu, jo citādāk tā funkcijas paliks vien uz papīra un būs tikai politisks ķeksis sabiedrības nomierināšanai, kurš rada maldīgu priekšstatu par būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Publiskums – godprātīgo uzņēmēju efektīgākais ierocis

Māris Ķirsons, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Skaļās lietās iesaistītajiem rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot.

Skaļās lietās iesaistītajiem ir jābūt gataviem skaidrot savu pozīciju vienkāršiem vārdiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem, it īpaši tiesnešiem, jāskaidro pieņemtie lēmumi; rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot

Par plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā 26. janvārī Latvijas Universitātē Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konferencē Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā diskutēs tiesneši, advokāti, tiesībzinātnieki.

Lai arī nereti tiek kultivēts uzskats, ka komercstrīdos sabiedrības viedoklim nav nekādas nozīmes, tomēr, kā rāda atsevišķi piemēri, sekmīgi strādājot, iespējams izveidot vajadzīgo sabiedrības viedokli, tāpēc gan tiesvedībās, gan arī dažādu ideju lobēšanā sabied- rības ignorēšana vai nespēja skaidrot un pamatot savu pozīciju var labo lietu ievest «purvā». Viens no iespējami labākajiem risinājumiem ir sabiedrības aktīvākās daļas iesaistīšana konkrētu risinājumu meklēšanā un diskusijās. Turklāt, kā rāda prakse, arī «strausa politika» – klusums – var nedot cerēto efektu un ēnā palikšanas vietā nākas taisnojoties gozēties mediju starmešos. Nevar ignorēt arī bieži vien novēroto situāciju, kad likumīgs spriedums sabiedrības acīs nav taisnīgs spriedums. To var risināt tikai ar izskaidrošanas darbu, ko veiktu ne tikai tiesneši, bet arī attiecīgās jomas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība šogad saņēmusi jau trešo investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz pastrādātu reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšanu ar negodprātīgām, rafinētām metodēm.

Uzņēmumu dalībnieku strīdos zaudētāji ceļ investīciju strīda pretenzijas pret Latvijas valsti, jo citus sava īpašuma tiesību aizsardzības instrumentus nesaskata.

Par to liecina pēdējo mēnešu arvien pieaugoša tendence, kad Latvijas valsts ir saņēmusi pretenzijas no trijiem ārvalstu uzņēmējiem par viņu kā konkrētu uzņēmumu dalībnieku interešu aizskaršanu. Proti, Valsts kanceleja pagājušās nedēļas nogalē publiskoja ziņu, ka 14. oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka ar viltotiem dokumentiem notikusi viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesiska atņemšana. Turklāt Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas. DB jau rakstīja, ka šovasar– investīciju strīda prasības, ko premjeram un tieslietu ministram iesniegusi SIA Winergy (dalībnieks – Igaunijas Wind One) un Vācijas investors Bertolts Fliks, ir uzskatāmas kā starptautiskās arbitrāžas pirmā fāze, kurā sešu mēnešu laikā valstij ir iespēja vienoties ar strīdnieku vai arī jau laikus sākt gatavoties starptautiskajai arbitrāžai. Nav izslēgts, ka Latvijas valsts līdzīga rakstura investīciju strīdu pieteikumus nesaņems arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tiesu vara ir nodalīta no citām, tomēr tā nevar neskaidrot savus nolēmumus sabiedrības vairākumam saprotamā valodā, tiesas pēdējos gados arvien vairāk komunicē ar medijiem, tomēr bez cilvēku izpratnes paaugstināšanas neiztiks, piektdien, 26.janvārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par šiem jautājumiem un plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā šodien, 26. janvārī diskutēs Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētajā konferencē «Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā». Pasākumu atbalsta Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Zvērinātu advokātu padome un Augstākā tiesa. Institūta priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis konferenci sauc par drosmīgu mēģinājumu uzsākt runāt par lietām, par kurām parasti nerunā.

«Ikvienam ir skaidrs, ka tiesneši ir tādi paši cilvēki, kā mēs visi, pakļauti slāpēm, sāpēm un ietekmei, lai gan no otras puses, valsts vara tos padarījusi par soģiem pār cilvēku likteņiem. Šī vara gandrīz vai automātiski paģēr, ka tiesnešiem neapšaubāmi vajadzētu būt imūniem pret mediju spiedienu, kā arī apveltītiem ar izcilām komunicēšanas spējām, lai pārliecinoši izskaidrotu sabiedrībai sava lēmuma pareizību. Tā ir ideālā versija, un ja tā patiesi būtu, šo konferenci rīkot nevajadzētu,» ar ironiju piebilst profesors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Veiktas izmaiņas ABLV Bank Likvidācijas komitejas sastāvā

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank AS akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu veikt izmaiņas Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga. Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Vineta Čukste-Jurjeva un Armands Smans.

Vineta Čukste-Jurjeva ir zvērinātu advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” partnere, zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi. Specializējusies komerctiesībās, atbilstības nodrošināšanas, regulācijas un likvidācijas jautājumos. Sniegusi juridiskās konsultācijas un piedalījusies vairāku Latvijas komercsabiedrību restrukturizācijas un likvidācijas procesos. Sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste.

Armands Smans ir advokāta palīgs zvērinātu advokātu birojā “Rode un Partneri”. Specializējies publiskajās tiesībās. Īstenojis klientu tiesību un interešu aizstāvību vairākos desmitos kriminālprocesos. Vairāku zinātnisko publikāciju un juridisko atzinumu autors, zinātnisko konferenču dalībnieks. Sniedzis juridiskos viedokļus lietās Pastāvīgajā šķīrējtiesā Hāgā (jaunākā eksperta statusā) un Satversmes tiesā (pieaicinātās personas statusā), ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez brīdinājuma veicot pārbaudi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbinieki šodien tajā konstatējuši vairākas problēmas.

Paredzēts, ka apskate, kura tika sākta kopā ar Saeimas deputātiem, turpināsies gan šodien, gan citā reizē.

Veicot apskati, konstatētas vairākas problēmas bēniņos jeb jumta stāvā, kur, piemēram, kvalitātes trūkumiem caurulēs rasti pagaidu, nevis ilgtermiņa risinājumi. Tāpat atsevišķu materiālu novietojums pēc drošības standartiem liktu attiecīgo vietu apmeklēt ar drošības ķiverēm.

Taujāts, vai konstatētās problēmas nav tik nopietnas, lai liegtu ekspluatēt attiecīgās vietas, atbildīgais būvinspektors norādīja, ka šī situācija ir tuvu tādai, lai noteiktu ekspluatācijas aizliegumu.

Gaiļezera pārstāvji norāda, ka ir izstrādāts attiecīgs projekts, lai novērstu konstatētās problēmas. Tam gan būšot nepieciešams papildu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu (KPV LV), novēroja aģentūra LETA.

Pēc aizturēšanas deputātam tika nolasītas viņa tiesības. Kaimiņš sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem, bet KNAB darbinieki tikmēr viņu gaidīja dažus soļus nostāk.

Pēc Kaimiņa improvizētās preses konferences viņam pienāca KNAB darbinieks un uzrādīja žetonu. Tad deputāts KNAB darbinieku pavadībā pameta Saeimas ēku un iesēdās biroja mikroautobusā.

Kā ziņots, Saeima šodien atļāva aizturēt Kaimiņu un izdarīt pie viņa kratīšanu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) informēja, ka komisija šodien izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas sākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei pie Kaimiņa. Komisija šo lēmumu atbalstīja vienbalsīgi. Sīkāku informāciju Saeimas sēdē Orlovs nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 12.10.2021

Dalies ar šo rakstu

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi. Otro personu TOP 2. vietu pēc "Dienas Biznesa" vērtējuma ieņēmis Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

Vēl 12.oktobra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • "Vajadzētu valsts pārvaldei atvērt logus, izvēdināt telpu, izslaucīt tumšos stūrus un notīrīt pelējumu un zirnekļu tīklus no sienām. Ar dažu ministriju apvienošanu vai likvidēšanu, kur nu vēl ar valsts ministru izveidošanu te nekas nebūs līdzēts." Tā intervijā Dienas Biznesam saka Tiesību zinātņu institūta vadītājs, bijušais Saeimas deputāts, bijušais Reliģisko lietu pārvaldes vadītājs, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.
  • Valstij ir jāatbalsta vietējie uzņēmēji - lielajā intervijā pauž Latvijas sadzīves ķīmijas ražotāja ar 30 gadu pieredzi SIA KVADRO valdes priekšsēdētājs, ķīmijas doktors Andris Madelis.
  • Ap jauno gadu Latvijā paredz 5% inflāciju - vēstī Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskats
  • Analizējam energoresursu cenu kāpumu.
  • Pandēmijas – 2020. – gadā par vairāk nekā 26 600 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tajā pašā laikā par nepilniem 2000 kompāniju palielinājās to skaits, kurām valsts atmaksājusi vairāk, nekā tās samaksājušas.
  • Valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu rīkošanas mērķis nedrīkst būt tikai peļņa, jo to eksistence nevar tikt pakļauta vienīgi pašu spējai atpelnīties. To intervijā db.lv norāda RIGA IFF / Riga International Film Festival vadītāja Liene Treimane.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Arī Berķim netīk Uzņēmumu reģistra darbības; uz to norādīs arī tieslietu ministram

Ieva Mārtiņa, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā iepriekš Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, šoreiz ar Uzņēmumu reģistra (UR) darbību «Ventbunkera sāgā par likumīgo valdi un padomi» neapmierinātību pauž viņa oponents, uzņēmuma līdzīpašnieks Olafs Berķis.

UR galvenā notāra vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu elementārā lietā izraisa aizdomas par politisku spiedienu vai arī pakļaušanos «tiesiskuma izpratnei» Meroni stilā, izplatītajā paziņojumā presei norāda O. Berķis.

«Rada izbrīnu un neizpratni laiks, kāds nepieciešams UR galvenajam notāram, lai pieņemtu vienīgo tiesiski pareizo lēmumu, izskatot 8. un 9. janvāra SIA Kement iesniegumus, un atceltu šā gada 4. un 9.janvārī prettiesiski pieņemtos UR notāru lēmumus par izmaiņām Ventbunkera padomē un valdē,» norāda O.Berķis. Viņš piebilda, ka UR galvenais notārs ir pastiprināti pētījis šādus gadījumus, un pauda cerību, ka gadījumā, ja tiks izanalizēti notikušā apstākļi un UR vadība rīkosies konsekventi un saskaņā ar iepriekš definētajiem principiem un praksi, gada sākumā kļūdaini pieņemtie lēmumi tiks atcelti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pelēkā: Atsevišķas personas uz VID pretimnākšanu reaģē ar «smiešanos sejā»

LETA, 30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pretimnākšanu - aicinājumu neveikt pārkāpumus - atsevišķas negodprātīgas personas reaģē, «smejoties sejā», šodien Saeimas tā dēvētās Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Šis jautājums tika aktualizēts, runājot par Igaunijas piemēru nodokļu iekasēšanā, par ko sēdē izskanēja atzinīgi vārdi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis Jānis Butkevičs norādīja, ka Igaunijā ir ļoti spēcīgi attīstīts analītiskais dienests un daudz tiek strādāts prevencijas jomā.

LTRK pārstāvis skaidroja - ja Igaunijas VID redz iespējamos riskus, tad viņi uzņēmējam «paklapē pa plecu» ar norādi «mēs zinām, ko jūs darāt, - nedariet tā vairāk».

Komentējot šos izteikumus, Pelēkā norādīja uz VID negatīvo pieredzi ar šādu pieeju Latvijā. «Kas notiek, kad Latvijas VID aiziet un kādam paklapē uz pleca un saka: «Nedari tā!»? Viņi smejas sejā - smejas sejā finanšu policistam, nerunājot nemaz par nodokļu inspektoriem,» norādīja VID vadītāja pienākumu izpildītāja. Ieņēmumu dienesta darbinieki šādos gadījumos sastopas ar attieksmi, kad konkrētie cilvēki smejas sejā un prasa: «Kādus dokumentus tev vajag?», solot tos atsūtīt - arī tādus, kuriem «tinte vēl nav nožuvusi», izteicās Pelēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu sektora uzraudzības apakškomisija: Jāsāk process attiecībā uz ABLV Bank kreditoru interešu apmierināšanu

LETA, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas deputāti uzticas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas process notiks tiesiski un juridiski korekti, aģentūrai LETA pēc slēgtas apakškomisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Gatis Eglītis (JKP).

Deputāti arī uzsvēruši, ka beidzot ir jāapstiprina metodoloģija un jāvirzās tālāk, teica Eglītis. Viņš norādīja, ka jāsāk arī process attiecībā uz kreditoru interešu apmierināšanu, lai nebūtu tiesvedību risku. Politiķis uzsvēra, ka kopumā šajā procesā kavēties nevajadzētu.

Eglītis arī norādīja, ka deputāti uzticas FKTK kā šī procesa uzraugam, attiecīgi arī tam, ka tiks nodrošināta tiesiski, juridiski korekta un kontrolēta pašlikvidācija.

Kā ziņots, likvidējamās «ABLV Bank» likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa, savukārt darbu atstās Elvijs Vēbers, pavēstīja bankā.

Bankā norādīja, ka «ABLV Bank» akcionāri otrdien nolēma veikt izmaiņas bankas Likvidācijas komitejas sastāvā. Ar informāciju par jaunajiem likvidatoru amata kandidātiem ir iepazīstināta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas dažādu kritēriju vidū vērtē arī Bērziņas un Baloža profesionālo pieredzi, izglītību un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru