Jaunākais izdevums

BaltCap Infrastructure Fund (BInF) par 9,45 miljoniem eiro iegādājies 75% Anaerobic Holding grupas akciju. Anaerobic Holding pieder un tā pārvalda trīs biogāzes ražotnes Latvijā ar kopējo uzstādīto jaudu 4,9 megavati. BInF Investment direktors Latvijā Matīss Paegle atzīmē, ka tuvākajā laikā akcijas pārdot tālāk nav paredzēts - vismaz 20 gadus ar ražotņu attīstīšanu nodarbosies BInF.

Anaerobic Holding grupā ietilpst ražotnes Agro Iecava, RZS Energo and AD Biogāzes Stacija, kā arī divas biogāzes izejvielu piegādes kompānijas - BGGS Serviss un Aizkalnu Tehnika. M.Paegle atklāj, ka nākotnē tiks izskatīta iespēja arī iegādāties atlikušos 25% akciju. «Tāda opcija mums ir. Mēs kā finanšu investors investējam tādos projektos, kur darbojas kompteneti, zinoši un pieredzējuši vadītāji un līdzīpašnieki. Sākuma stadijā, pirmos dažus gadus, tas pat ir mūsu uzstādījums - mēs gribam, lai esošie īpašnieki līdzdarbojas un nodrošina, ka viss strādā,» atzīmē M.Paegle. Viņš uzsver, ka šobrīd Anaerobic Holding grupā turpina strādāt līdzšinējais menedžments, jo finanšu investors uzreiz nevar iesaistīties visos operatīvajos jautājumos un iedziļināties detaļās. «Mēs investējam dažādās jomās, tāpēc katra industrija nav pārzināma. Protams, pāris gados mēs to visu sapratīsim un kontrolēsim paši,» informē BInF Investment direktors Latvijā.

Šī jau ir otrā BInF lielā investīcija šogad. Novembrī fonds parakstīja projektēšanas, iepirkumu un celtniecības līgumu, lai attīstītu 48MW biomasas ražotni Viļņā. «Biogāzes ražotņu iegāde Latvijā bija tikai loģisks nākamais solis,» norāda M.Paegle. Viņš atklāj, ka fonds arī nākotnē plāno iesaistīties koģenerācijas staciju attīstīšanā, šobrīd tiek izskatīti vairāki potenciālie varianti, kā to īstenot, bet konkrētus plānus M.Paegle gan nekomentē. «Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc gribējām saglabāt esošo īpašnieku - viņam ir liela pieredze, un viņš labi pārzina industriju, tāpēc mēs varam lemt par iesaisti citos biogāzes projektos, izsverot, vai iegludīt vēl kādās stacijās, veidojot lielāku portfeli,» pauž M.Paegle.

Pirms akciju pārdošanas grupas lielākais akcionārs bija Latvijas uzņēmējs Nils Aleksa, kurš turpinās darboties kopuzņēmumā kā partneris. BaltCap Infrastructure Fund investoru vidū ir visi lielākie Baltijas valstu pensiju fondi, dzīvības apdrošināšanas kompānija un starptautiskās finanšu institūcijas. 60% līdzekļu nāk no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pensiju fondiem, un tā ir lielākā summa, ko vietējie pensiju fondi līdz šim ieguldījuši kādā uz investīcijām Baltijā vērstā privātā kapitāla pārvaldīšanas fondā. Fonda pamatinvestors ir Eiropas Investīciju banka (EIB), kas apņēmusies ieguldīt 20 miljonus eiro. EIB atbalstu garantē Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"BaltCap Private Equity Fund III" (BPEF III) iegādāsies uzņēmuma "Baltic Ticket Holdings OÜ" vairākuma daļas, lai atbalstītu tā izaugsmi Baltijā un plašākā mērogā, informē SIA "BaltCap AIFP".

Uzņēmuma mazākuma daļas iegūs līdzinvestors Svens Nūtmans (Sven Nuutmann), kurš darbosies kā uzņēmumu grupas izpilddirektors. Pašreizējā vadības komanda turpinās darbu uzņēmumā. Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

"Baltic Ticket Holdings" (BTH), kas dibināts 1997.gadā Igaunijā, ir biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā, un tajā ietilpst uzņēmumi "Piletilevi" AS, "Biļešu Serviss" SIA, "Nacionalinis bilietu platintojas" UAB un "Kvitki Bel".

BTH galvenā darbības joma ir biļešu tirdzniecība izmantojot digitālās platformas un vairāk nekā 700 klātienes biļešu tirdzniecības vietas. 2019.gadā uzņēmuma pārdoto biļešu apjoms pārsniedza 6 miljonus un aptvēra 36 000 pasākumus. Papildus tam, BTH piedāvā mārketinga un konsultāciju pakalpojumus, nodrošina biļešu programmatūru un aprīkojumu pasākumu organizētājiem. BTH ir pieredze kultūras un sporta pasākumu apkalpošanā, ieskaitot lielākos pasākumus reģionā ar vairāk nekā 100 000 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

BaltCap izveido kapitālieguldījumu fondu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionam

Lelde Petrāne, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap nodibinājis investīciju fondu BaltCap Private Equity Fund III (BPEF III), piesaistot 126 miljonus eiro lielu finansējumu pirmajā posmā un pārsniedzot plānotos apjomus esošajai investoru bāzei. Jaunais fonds turpinās iegādes un attīstības stratēģiju, ko īstenoja tā priekšgājēji – investīciju fondi BPEF I un BPEF II, veicot kapitālieguldījumus stabilos, inovatīvos uzņēmumos.

Jaunā fonda mērķis ir izveidot 8 līdz 10 investīciju platformas Baltijas un Ziemeļvalstu reģionos, kurās uzņēmumu vērtība būs no 10 līdz 50 miljoniem eiro un fonda kapitālieguldījumi būs no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

BaltCap vadošais partneris Martins Kodars (Martin Kõdar) uzsver, ka jaunais fonds paplašina BaltCap mērķa tirgu. «Papildu Baltijas valstīm, kas ir bijis reģions, uz kuru BaltCap koncentrējas, fonds pievērsīsies arī Somijas un Zviedrijas uzņēmumiem, kas ir saistīti ar Baltiju. New Nordics jeb Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas veido aizvien ciešāku un integrētāku tirgu, piedāvājot plašākas uzņēmējdarbības iespējas. BPEF III darbosies kā vieni no New Nordics valstu uzņēmējdarbības integrācijas veicinātājiem,» skaidro Kodars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

BaltCap Infrastruktūras fonds iegādājies 70% biomasas koģenerācijas stacijas kapitāldaļu

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds (BInF) iegādājies 70% biomasas koģenerācijas stacijas kapitāldaļu, informē fonda pārstāvji.

Augstas efektivitātes šķeldas koģenerācijas stacija darbojas kopš 2017. gada oktobra un šī projekta realizācijas kapitālie izdevumi ir 17 miljoni eiro. Staciju paredzēts iegādāties no uzņēmuma AS Energoeco. Darījums gaida apstiprinājumu Konkurences padomē un tā detaļas netiek atklātas.

Koģenerācijas spēkstacija ir aprīkota ar 18 megavatu HoSt Bio Energy Installations augstspiediena tvaika katlu un 3,98 megavatu tvaika turbīnu, un tās saražotā elektroenerģija nodrošina siltumu Rīgas rajonu siltumapgādes sistēmai.

«Pēdējo divu gadu laikā mēs rūpīgi sekojām koģenerācijas staciju attīstībai Acones rūpnieciskajā parkā un uzskatām to par tehnoloģiski drošu un labi realizētu projektu, kas lieliski iekļaujas mūsu ieguldījumu portfelī. Pateicoties šai investīcijai, mēs būsim vienu soli tuvāk mūsu mērķim – ieguldīt vismaz 40% no fonda līdzekļiem klimata pārmaiņu mazināšanas projektos. Šāda tipa investīcijas kļūst arvien svarīgākas un steidzamākas, ņemot vērā nesen publicēto Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu,» komentē Šarūnas Stepukonis, BaltCap Infrastruktūras fonda vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KP atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas uzņēmumus

Rūta Lapiņa, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai «Usaldusfond Baltcap Infrastructure Fund» iegūt izšķirošu ietekmi pār trim Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumiem – SIA «AD Biogāzes stacija», SIA «Agro Iecava» un SIA «RZS ENERGO» – un diviem lauksaimniecības uzņēmumiem – SIA «Aizkalnu tehnika» un SIA «BGGS serviss», informē KP.

Darījums atļauts, jo iestāde nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei.

Saskaņā ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju SIA «AD Biogāzes stacija», SIA «Agro Iecava», SIA «RZS ENERGO», SIA «Aizkalnu tehnika» un SIA «BGGS serviss» pārvaldību veiks jaundibināta holdinga kompānija, kurā «Usaldusfond BaltCap Infrastructure Fund» piederēs 75 % kapitāla daļu.

«Plānotais apvienošanās darījums ietekmēs biogāzes koģenerācijas iekārtās ražotās elektroenerģijas tirgu Latvijā. Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP konstatē, ka tā rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajā tirgū, tāpēc apvienošanās ir atļaujama,» norāda konkurences uzraugi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Meklē pircēju kafejnīcu tīkla Caffeine Roasters akciju kontrolpaketei

LETA--BNS, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānija «BaltCap» apstiprinājusi, ka meklē pircēju tai piederošajai akciju kontrolpaketei Lietuvas uzņēmumā «Keturi kambariai», kas pārvalda Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters», savukārt kafejnīcu tīkls plāno paplašināties.

«BaltCap» investīciju fondam «Lithuania SME Fund» pieder 70,5% «Keturi kambariai» akciju, bet atlikušie 29,5% akciju pieder «Keturi kambariai» vadībai.

«Caffeine Roasters» sabiedrisko sakaru pārstāvis Nids Ķuberis otrdien izplatījis paziņojumu, kurā apstiprina Lietuvas plašsaziņas līdzekļos pēdējās dienās izplatījušos informāciju, ka «BaltCap» vēlas aiziet no «Caffeine Roasters».

Viņš arī norādījis, ka «Caffeine Roasters», kam pašlaik ir 62 kafejnīcas, plāno paplašināt tīklu līdz 100 kafejnīcām, un, lai to īstenotu, paredzēts investēt divus miljonus eiro.

«Pagājušajā nedēļā izplatījusies neoficiālā informācija par «Caffeine» pārdošanu radīja lielu troksni, tāpēc paziņojums par paplašināšanos kādam var šķist rupjš mēģinājums noliegt baumas. Es neko nenoliedzu. Šajā gadījumā abas vēstis atbilst patiesībai - «BaltCap» patiešām meklē pircēju sev piederošajām akcijām un mēs patiešām sākam ātru tīkla paplašināšanu,» norāda Ķuberis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltic Coffee Holding saņēmusi 6,5 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas uzņēmuma iegādei

Žanete Hāka, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 6,5 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA Baltic Coffee Holding, lai finansētu Lietuvas uzņēmuma UAB Pardavimo Automatai iegādes darījumu.

Šī darījuma mērķis ir nostiprināt SIA Baltic Coffee Holding un tai piederošo uzņēmumu līderpozīcijas Lietuvas un Baltijas tirgos. SIA Baltic Coffee Holding, kam pieder uzņēmumi SIA Coffee Address, UAB Coffee Address un OU Coffee Address, nodarbojas ar kafijas automātu un pašapkalpošanās tirdzniecības automātu nomu, tirdzniecību, remontu un apkalpošanu. Uzņēmumu grupai ir līderpozīcijas savā tirgus nišā Baltijas tirgū.

Lietuvas uzņēmums Pardavimo Automatai bizness ir saistīts ar pašapkalpošanās tirdzniecības automātu un kafijas automātu nomu un servisu. SIA Baltic Coffee Holding valdes priekšsēdētāja Viktorija Meikšāne: «Šis darījums ir vēl viens solis uz priekšu mūsu biznesa stratēģijas mērķu īstenošanā – būt neapšaubāmam Baltijas tirgus līderim kafijas automātu tirdzniecības un servisa jomā. Tas ir augošs tirgus, jo arī Baltijas reģionā aizvien vairāk cilvēku novērtē kvalitatīvu kafiju un tās patērēšana kļūst par ikdienas sastāvdaļu. Augstu novērtējam SEB bankas uzticību mūsu biznesa stratēģijai un profesionalitāti, par ko esam pārliecinājušies iepriekšējos kopīgi īstenotajos projektos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KOOL Latvija sāk piesaistīt jaunu kapitālu 10 miljonu eiro apjomā

Lelde Petrāne, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums «KOOL Latvija», kas pieteicis sevi Latvijas mazumtirdzniecības tirgū, divu gadu laikā atverot pirmās 10 «KOOL» zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS) un veikalus, ir uzsācis darbu pie jauna finansējuma piesaistes.

Uzņēmuma mērķis ir līdz 2021. gada beigām paplašināt «KOOL» tīklu līdz 20 DUS, palielinot tirgus daļu un nodrošinot daudz plašāku pārklājumu Latvijas teritorijā.

Kapitāla piesaistes procesa vadība uzticēta Latvijas finanšu un investīciju kompānijai «Callidus Capital», ar kuru uzņēmumam «KOOL Latvija» izveidojusies ilgstoša sadarbība. Pirmām kārtām tiek uzrunāti vietējie investori, lai uzņēmuma īpašnieku struktūrā saglabātu nozīmīgu vietējā kapitāla īpatsvaru, kā arī Austrumeiropas reģionā strādājošie investīciju fondi.

«KOOL» ir pilnībā Latvijā izstrādāts DUS un veikala koncepts.

Kopš 2017. gada «KOOL» DUS tīkla attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro, atvērta pirmā «KOOL» franšīze un notiek aktīvs darbs pie franšīzes modeļa paplašināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Apvienojoties, izveido Eiropā lielāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmums Fitek apvieno spēkus ar Beniluksa valstīs bāzēto uzņēmumu UnifiedPost, kļūstot par vienu no lielākajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Eiropā.

Apvienošanās darījums tika veikts 2019. gada 29. martā, UnifiedPost Group SA iegādājoties uzņēmuma daļas no Fitek līdzšinējā stratēģiskā investora – privātā kapitāla fonda BaltCap.

«Apvienojot spēkus, mēs ne tikai kļūstam par vienu no lielākajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Eiropā, bet tās ir arī lieliskas ziņas mūsu klientiem,» apgalvo Fitek Group izpilddirektors Maits Soaru (Mait Sooaru). «Tas nozīmē plašāku produktu piedāvājumu e-rēķinu un maksājumu pakalpojumu jomā, kas atbilst mūsu klientu vajadzībām.»

Abi uzņēmumi piedāvā līdzīga tipa pakalpojumus un nodarbojas ar finanšu procesu automatizāciju. Pastāvīga digitālo tehnoloģiju attīstība Eiropā ir labvēlīga vide, lai UnifiedPost un Fitek varētu sevi pierādīt procesu automatizācijas tirgū, kā arī radīt jaunas un plašas uzņēmējdarbības iespējas gan Eiropā, gan arī citviet pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap portfeļuzņēmums, tirdzniecības automātu un kafijas pakalpojumu sniedzējs Baltic Coffee Holding, kas Baltijā pazīstams ar zīmolu Coffee Address, iegādājies Lietuvas pašapkalpošanās tirdzniecības automātu un kafijas pakalpojumu sniedzēju Pardavimo Automatai UAB, informē Baltcap.

«Kafijas pakalpojumu tirgus Lietuvā strauji attīstās. Līdzīga tendence vērojama arī vending jeb pašapkalpošanās tirdzniecības automātu nozarē un, pateicoties šim darījumam, mēs varēsim labāk izmantot iespējas, kuras sniedz pašreizējā tirgus situācija. Apvienojot spēkus ar Pardavimo Automatai komandu, mēs varēsim piedāvāt ievērojami labāku pakalpojumu un produktu klāstu mūsu esošajiem un potenciālajiem klientiem Lietuvā» informē Baltic Coffee Holding valdes priekšsēdētāja Viktorija Meikšāne.

Darījums gaida apstiprinājumu Lietuvas Konkurences padomē un tā detaļas netiek atklātas.

Baltic Coffee Holding pieder privātā un riska kapitāla investoram BaltCap.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Izaugsmes Fonds (BaltCap Growth Fund) ir parakstījis vienošanos, kļūstot par nozīmīgu kapitāldaļu turētāju Kool Latvija, iegādājoties aptuveni 30% uzņēmuma kapitāldaļu.

Tādējādi, jauna koncepta degvielas uzpildes staciju tīkls Kool Latvija iegūs kapitālu straujai tālākai kompānijas izaugsmei.

Kopš dibināšanas Kool ir piesaistījis finansējumu vairāk nekā 7.5 miljonu eiro apmērā no dažādiem vietējiem uzņēmējiem, kā arī privātiem un institucionāliem ieguldītājiem.

«Mēs esam cieši sekojuši Kool attīstībai kopš tā dibināšanas un esam patīkami pārsteigti par vadības komandas un koncepta kvalitāti. Mēs uzskatām, ka Kool ir pamatotas iespējas kļūt par nozīmīgu vietējās degvielas mazumtirdzniecības tirgus daļu, piedāvājot labu vietējo alternatīvu lielajiem ārzemju tīkliem,» teicis Mārtiņš Jaunarājs, BaltCap Izaugsmes fonda partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts veic pārrunas ar riska kapitāla fondu Baltcap par iespēju iegādāties 61 pasta termināļa tīklu, kas līdz šim pazīstams ar Pasta stacijas zīmolu.

Darījuma rezultātā Latvijas Pasts iegūtu pilnīgi visus Baltcap 100% piederošos Pasta stacijas patlaban funkcionējošos pasta termināļus jeb pakomātus, tādējādi būtiski paplašinot sūtījumu izsniegšanas iespējas.

Parakstot līgumu ar Baltcap, Latvijas Pasts savā īpašumā iegūtu 61 pasta termināļa tīklu ērtai interneta veikalu sūtījumu saņemšanai. Saskaņā ar ieceri pēc darījuma Latvijas Pasts pārņemtu arī attiecīgo programmnodrošinājumu, dokumentāciju, pakomātu atrašanās vietu īres līgumus, klientu portfeli un klientu servisa darbiniekus.

«Līdz ar straujo e-komercijas attīstību, kas Latvijas Pasta gadījumā nozīmē būtisku ikgadēju interneta veikalu sūtījumu skaita pieaugumu, kas mērāms pat miljonos vienību, arī mūsu plašais tīkls prasa arvien jaunus risinājumus sūtījumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanai. Tāpēc aktīvi meklējam risinājumu vērienīgai sūtījumu izsniegšanas iespēju diversifikācijai, kas patlaban noslēgusies ar ieceri par iespējamu 61 pakomāta pievienošanu Latvijas Pasta tīklam,» informē Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila un prognozējama gāzes ieguve ir viens no priekšnoteikumiem, lai uzņēmēji sāktu interesēties par jūras aļģu izmantošanu bioreaktoros; pētījumos balstīta metode, kas to nodrošina, ir atrasta

Tā DB atzīst Liepājas Universitātes (LiepU) Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta zinātniskais līdzstrādnieks, fiziķis Uldis Žaimis.

«Pētījumi rāda stabilas līknes. Redzam, ka pie optimāliem parametriem gāzes ieguve ir stabila un prognozējama. Ir svarīgi, lai nav lēcieni, lai var rēķināties ar stabilu ieguvumu. Tas ļautu noslēgt līgumus par enerģijas pārdošanu,» skaidro fiziķis.

Pasaulē vēl taustās

Autorkolektīva izstrādāto metodi U. Žaimis vērtē kā rītdienas vajadzībās balstītu: «Ir runa par šodienas, nevis vakardienas pētījumiem. Pasaulē notiek taustīšanās, tiek meklēti pareizākie fermenti. Latviešu tautai būtu jāpaceļ galva uz augšu un jāapzinās, ka daudzās jomās esam priekšgalā. Piemēram, UPB ražo koģenerācijas stacijas un apgādā ar tām pusi Eiropas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstrādājot Latvijā saražoto biogāzi degvielā, jau pašlaik ir iespējams aizvietot pat 10% dīzeļdegvielas tirgus, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Latvijas Biogāzes asociācijas pārstāve Kristīne Ruģele.

Viņa atzīmē, ka šobrīd būtu nepieciešams sakārtot normatīvo aktu bāzi, kas ietekmē biometāna sertificēšanu un pārdošanu, kā arī attīstīt biometāna starpvalstu tirgu. «Pašreizējā likumdošana bremzē biogāzes pāreju no koģenerācijas uz biometāna, kuru iegūst bagātinot biogāzi, ražošanu,» atzīst K.Ruģele. Šim apgalvojumam piekrīt arī Ekodoma projektu vadītāja Anda Jēkabsone, apstiprinot, ka izmaiņas normatīvajos aktos tik tiešām ir vajadzīgas.

«Nepieciešams izstrādāt vairākus praktiski un ekonomiski pieejamus biometāna ražošanas un izmantošanas mehānismus. Tāpat vajadzētu izveidot arī vietējo plānu ar mērķi sasniegt vismaz 3% biometāna patēriņu tuvāko piecu gadu laikā,» domā K.Ruģele. Viņa atklāj, ka biometāna cena salīdzināma ar dīzeļdegvielu cenu. «Tajā pašā laikā biometāna gadījumā, piemēram, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ir daudz zemākas nekā, izmantojot citas atjaunojamo energoresursu degvielas, kā arī, protams, fosilās degvielas,» skaidro Latvijas Biogāzes asociācijas pārstāve, uzsverot, ka tas ļauj biometānam kļūt par pamatotu risinājumu Latvijas biodegvielu tirgus attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts paplašina biznesa virzienus

Monta Glumane, 21.08.2019

SIA BaltCap AIFP Investīciju direktors Pēteris Treimanis un Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni divu gadu ilga darba Latvijas Pasts noslēdzis 1,8 miljonu eiro vērtu darījumu un no riska kapitāla fonda BaltCap iegādājies 61 pasta termināļa tīklu, kas līdz šim pazīstams ar Pasta stacijas zīmolu

«Tas ir zīmīgs solis, un arī mums negāja viegli. Bieži vien valsts akciju sabiedrībām pietrūkst gan riska, gan biznesa apetītes. Ja privāti uzņēmumi var parakstīt darījumus «uz salvetes kafejnīcā», mēs tā īsti nevarējām. Bija ļoti garš ceļš, lai mēs nonāktu līdz darījuma slēgšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Līdz ar darījumu Latvijas Pasta vairāk nekā 400 pasta nodaļu, 1300 pastnieku un 100 kurjeru servisam, kā arī 50 Circle-K degvielas uzpildes staciju tīklam sūtījumu izsniegšanai jau drīzumā tiks pievienoti 26 pakomāti Rīgā un 35 pakomāti galvaspilsētas apkaimē un citās Latvijas pilsētās. Darījums ir daļa no Latvijas Pasta modernizācijas un nākotnes attīstības plānu realizācijas. Galvenais ieguvums, to noslēdzot, – Latvijas Pasts ir ieguvis vēl vienu pasta sūtījumu izsniegšanas veidu, kas pēdējos gados piedzīvojis strauju izaugsmi. Pēc M. Vilcāna domām, Latvijas Pasts kļūs par uzņēmumu ar visplašāko piegādes un izsniegšanas risinājumu piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot un modernizējot pakomātu tīklu, "Latvijas Pasts" izsludinājis iepirkumu 60 jaunu pakomātu iegādei un paralēli pakomātu iegādes līguma ietvaros ar riska kapitāla fondu "Baltcap" turpina esošā pakomātu tīkla ietilpības paplašināšanu un pakomātu nomaiņu ar jaunākas paaudzes modeļiem.

"Latvijas Pasts" savam pakomātu tīklam arī piepulcējis pirmo āra pakomātu, kas izvietots Rīgā, pie tirdzniecības centra "Rīga Plaza".

"Pirms gada, iegādājoties pakomātu tīklu, solījām, ka tas ir tikai pirmais solis turpmākai tīkla paplašināšanai un jaunu pakalpojumu piedāvāšanai, un, lai gan Covid-19 mūsu plānus nedaudz sabremzēja, šobrīd mērķtiecīgi dodamies uz priekšu," komentē "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

"Latvijas Pasts" izsludinājis iepirkumu 60 jaunu pakomātu iegādei, paredzot to pakāpenisku izvietošanu gan šogad, gan 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot degvielas uzpildes staciju (DUS) un iepirkšanās veikalu tīklu, Latvijas uzņēmums Kool piektdien, 24.maijā atklāj jau astoto jauna koncepta DUS ar veikalu, kuras izveidē investēti 550 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

Jaunatvērtā Piņķu DUS ir uzņēmuma pirmā stacija Daugavas kreisajā krastā un atrodas A5 autoceļa malā Liepājas virzienā.

«Mūsu zīmola un DUS tīkla unikalitāte slēpjas mūsu attieksmē pret to, ko mēs darām. Mēs rūpīgi meklējam un atlasām produktus un izejvielas, pierādot, ka arī ātrās ēdināšanas biznesā ir iespējams nodrošināt uz vietas gatavotus, īstus ēdienus gan no Latvijas ražotnēm un zemnieku saimniecībām, gan no pārbaudītiem starptautiskiem zīmoliem. Mēs zinām savu produktu izcelsmi, lepojamies ar īstu ēdienu un rūpējamies par to, lai nauda paliktu Latvijā. Turklāt mēs vēlamies būt pa ceļam ikvienam klientam, paplašinot savu tīklu pilsētās un uz galvenajām satiksmes asīm,» norāda «Kool Latvija» valdes loceklis Sandis Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu degvielas uzpildes staciju (DUS) un iepirkšanās veikalu tīklu, «KOOL Latvija» atvēris vēl vienu DUS ar veikalu Rīgā, Dzelzavas ielā. Papildu sešām jau esošajām vietām «KOOL Latvija» drīzumā plāno atvērt DUS un veikalus arī Jelgavā, uz Rīgas apvedceļa pie Piņķiem un Dārzciema ielā Rīgā.

Šobrīd «KOOL Latvija» plānos ir aptvert Rīgu un Pierīgu, tāpēc tiek izvēlētas vietas ar aktīvāko cilvēku plūsmu. Tuvāko pāris gadu laikā «KOOL Latvija» plāno turpināt paplašināšanos ar līdzīgu dinamiku, īpašu akcentu liekot uz korporatīvo segmentu, biznesa portālam db.lv paskaidroja «KOOL Latvija» valdes loceklis Sandis Šteins.

Šobrīd viena DUS un konceptveikala atvēršanā tiek investēts aptuveni 1 miljons eiro.

S. Šteins akcentē, ka «KOOL Latvija» DUS celtniecību veic Latvijas uzņēmumi, veikalu būvniecībā un iekārtošanā tiek izmantoti vietējie izejmateriāli un mēbeles. Uzpildot degvielu, iztērētā nauda paliek tepat Latvijā, palīdzot veicināt vietējo uzņēmumu un ražotāju attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «HansaMatrix» ārkārtas akcionāru sapulcē 2018. gada 16.februārī tika ievēlēts jauns padomes sastāvs, kurā papildus esošajiem padomes locekļiem Krišam Osmanim, Andrim Bērziņam, Ingrīdai Blūmai un Gundaram Strautmanim, no jauna ievēlēts Dagnis Dreimanis.

Lēmums stājas spēkā pēc reģistrācijas Komercreģistrā.

Dagnis Dreimanis ir pieredzējis investīciju nozares profesionālis un nozīmīgs papildinājums Sabiedrības padomē.

Dagnis Dreimanis ir investīciju profesionālis ar 18 gadu pieredzi un pašlaik ir partneris BaltCap, kas ir vadošais riska kapitāla investors Baltijas valstīs. Dagnis ir pārvaldījis ieguldījumus vairāk kā 20 uzņēmumos dažādās nozarēs. Pašlaik viņš ir padomes loceklis 4 uzņēmumos – Runway, Coffee Address, Vika Wood un Evo Grupa.

Dagnis ir ieguvis bakalaura grādu biznesa administrācijā Slippery Rock Universitātē Pensilvānijā un ir ieguvis starptautisko CFA grādu. 2016.gadā viņš ir ieguvis EMBA grādu Kalifornijas Universitātē Losandželosā/ Nacionālajā Singapūras Universitātē, kā arī pabeidzis Vadības izglītības programmu profesionāliem valdes locekļiem Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija 12.janvārī plāno atvērt pirmo pilna servisa DUS galvaspilsētā, Dzelzavas ielā 116, Db.lv norādīja SIA KOOL Latvija valdes loceklis Sandis Šteins.

Kopš zemes nomas līguma noslēgšanas projekts īstenots gada un trīs mēnešu laikā.

Vaicāts par atšķirībām no citām uzņēmuma DUS, viņš norādīja, ka veikals ir lielāks nekā Augšlīgatnes DUS, lai varētu uzņemt vairāk ātro uzkodu cienītājus. Degvielu (dīzeli, benzīnu, gāzi) varēs uzpildīt visu diennakti, maksājot ar karti, bet veikals naktī būs slēgts.

Atšķirsies arī pilona (cenu displejs) risinājums. Komentējot vietas izvēli, S. Šteins atzīmē šajā mirkrorajonā tas ir visērtākais izbraukšanas virziens no Rīgas (Dzelzavas un Ulbrokas ielu krustojums), tranzītceļš, līdz ar ko pa dienu plānots apkalpot korporatīvo klientu plūsmu. Attiecībā uz jauniem produktiem, tehnologi, piemēram, izstrādājuši KOOL desu ar 93% gaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru