Quantcast

Jaunākais izdevums

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Kā publiski ir pauduši likvidatori, kas nodarbojas ar bankas likvidāciju, process iekavējās, jo pagāja daudzi mēneši, kamēr tika izstrādāta un ar visām iestādēm saskaņota bankas kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem. Bankas akcionāri - mani klienti - vēlas, lai visa nauda tiek pārbaudīta likumā noteiktā kārtībā un tādējādi tiek pierādīts, ka visi tie publiskajā telpā izplatītie apgalvojumi par teju vai sistēmisku netīrās naudas pārskaitīšanu vai, vēl jo vairāk, sistēmisku atmazgāšanu, ir nepamatoti. Situācija šajā jomā ABLV Bankā ir bijusi līdzīga tai situācijai, kāda toreiz bija arī citās bankās, kuras nodarbojās ar nerezidentu apkalpošanu.

Gribētos cerēt, ka tagad, kad ir saskaņotas visas procedūras, bankas pašlikvidācija iegūs normālu ritmu. Visu procedūru ilgstošas saskaņošanas iemesls bija tas, ka līdz šim Latvijā nav bijis pieredzes ar bankas pašlikvidāciju, jo līdz šim visas problemātiskās bankas tika likvidētas piespiedu kārtā ar maksātnespējas administratora palīdzību. Vienlaikus nevienai no līdz šim Latvijā un Eiropas Savienībā darbojošām bankām, kā arī joprojām likvidācijas procesā esošajām bankām nav bijis šādas pieejas naudas izcelsmes pārbaudei. Redzot, kādus jautājumus uzdod banka arī tās akcionāriem, es pieļauju, ka tik stingras prasības nav īstenotas nevienā pasaules malā, par Latviju nemaz nerunājot.

Nauda kreditoriem tiks izmaksāta tikai tad, kad tiks rūpīgi pārbaudīta tās legālā izcelsme. Ja viss norit pēc plāna, tad pašlikvidācija varētu tikt pabeigta dažu gadu laikā, bet tas ir jautājums likvidatoriem, jo - kāda būs realitāte, to laiks rādīs. Vienlaikus gribu norādīt, ka mums ir zināma cilvēku grupa, kas apzināti izplata nepatiesu informāciju, ka ABLV akcionāri ir izstrādājuši kaut kādu shēmu, kā izvairīties no naudas legālās izcelsmes pārbaudes. Varu apliecināt, ka tie ir meli un pilnīgi safabricējumi. Man kā advokātam ABLV akcionāri nekad nav uzdevuši izdomāt kaut kādas shēmas vai darbības, kas būtu nelikumīgas vai neētiskas. Tieši pretēji, esmu nolīgts, lai sekotu līdzi, ka viss notiek vienīgi likuma ietvaros, t.sk. no valsts iestāžu puses.

Vai tie, kuru nauda ir «iesaldēta» ilgāk nekā 1,5 gadus ABLV Bankā, nav vērsušies ar kādām prasībām pret likvidatoriem un arī Latvijas valsti?

Nenoliedzami, ka ABLV Bankas kreditori ir neapskaužamā situācijā. Pieļauju, ka procesi no ABLV Bankas neapmierināto kreditoru puses būs. Proti, bankas pašlikvidācijas īstenošanai apstiprinātā metodoloģija attiecībā uz neizmaksātās naudas izcelsmi, vērtējot caur noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošanas novēršanas prasību prizmu, taču būs jautājums par klientu iesniegtās informācijas ticamību. Tieši šī aspekta dēļ var tikt iesaldēta un arestēta šobrīd kāda daļa no bankā esošās naudas.

Protams, cietušajiem tas nepatiks, un tie uzsāks procesus, kas vilksies gadiem un var noslēgties pat ar šo personu vēršanos pret Latvijas valsti, kas gadījumos, kad neapmierinātie būs no valstīm, ar kurām Latvijai noslēgti līgumi par investīciju aizsardzību, jau var būt ar ļoti būtiskiem blakusefektiem. Pirmkārt, šāda situācija var kalpot par iemeslu, kādēļ potenciālie investori Latvijai metīs līkumu. Otrkārt, dažu politiķu un ierēdņu histēriskā reakcija un nemitīgā pelnu kaisīšana uz galvas un vaimanas par vietu, kur «it kā atmazgāta» teju vai visas pasaules nelegāli iegūtā nauda (Latvija - naudas atmazgāšanas pasaules centrs), grauj valsts prestižu.

Paskatāmies uz Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, tur vēsturiski problēmas ar naudas atmazgāšanu nav bijušas mazākas, bet viņi mierīgi, profesionāli risina šos jautājumus. Pārāk šaustot sevi, citas valstis to izmantos, lai noveltu atbildību arī no sevis un ar pirkstu rādītu tikai uz Latviju. Baidos, ka sekas ilgtermiņā jutīs visa valsts. Vienlaikus jāsaprot, ka tā ir liela politika, kur Latvija maz ko var ietekmēt. Paskatāmies kaut vai pēdējos Moneyval lēmumus, kur Krievija naudas atmazgāšanas jomā ir izcelts kā pozitīvs piemērs un ir augsti novērtēta.

Kādā veidā Latvija var sajust negatīvās sekas?

Politiķu un ierēdņu rīcība Latvijas bankas no viena grāvja ir iedzinusi otrā grāvī, kā rezultātā baņķieri nevēlas riskēt tapt sodītiem un pat vienkāršā situācijā neiedziļinās klienta darījumos, bet vienkārši palūdz meklēt citu banku un aizver šī klienta kontus. Sākotnēji visa kontu slēgšanas epopeja tika pamatota ar čaulas kompānijām un neskaidriem nerezidentiem, bet tagad to pašu attiecina uz vietējiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, maksā nodokļus valsts makā, nodarbina cilvēkus. Un šie uzņēmumi nebūt nav tie tukšie, bet tādi, kuriem ir iespaidīgs apgrozījums, samaksāto nodokļu apjoms ir mērāms miljonos eiro, nevis centos. Tajā pašā laikā, ja uzņēmumam tiek slēgts konts, tad var uzskatīt, ka tas vairāk neeksistē. Un šādā situācijā apgalvot, ka nekāda efekta un ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību nav, ir vienkārša realitātes ignorēšana, lai neteiktu skarbāk.

Būtībā šobrīd no šīs jaunieviestās baņķieru atbildības cieši arī godīgie uzņēmēji. Faktiski normu piemērošana notiek bez saprāta. Uz to, ka kapitālajam remontam ir arī nopietni negatīvi blakusefekti, ir norādījis Starptautiskais Valūtas fonds. Pēdējā pārskatā par Latviju SVF 39. lappusē tā arī skaidri ierakstījis – naudas atmazgāšanas risku mazināšana Latvijā notiek rupji, kā rezultātā tiek aizvērti arī banku konti godīgi strādājošiem uzņēmumiem. Tikai viens piemērs no manas advokāta prakses - vietējs uzņēmums, kurš strādā Latvijā vairāk nekā 25 gadus, nodarbina vairākus desmitus cilvēku, reģionā konkurē ar Zviedrijas un Somijas kompānijām, saņem ziņu, ka banka slēgs kontus, jo, veicot pārbaudi, bankas darbinieki neesot spējuši saprast, ar kādiem līdzekļiem uzņēmuma īpašnieki palielinājuši pamatkapitālu 2000.gadu vidū. Īpašnieki pārsteigti, ka viņiem pēc padsmit gadiem prasa konkrētus dokumentārus pierādījumus, kurus bankas speciālisti uzskatītu par atbilstošiem. Īpašnieku rīcībā tādu dokumentu, kurus atzītu banka par atbilstošiem līdzekļu izcelsmei, nav, un tas nozīmē konta slēgšanu un bankrotu, jo šajā pašā bankā šim uzņēmumam bija vairāku eiro liela apgrozāmo līdzekļu kredītlīnija, ko banka prasa atmaksāt. Rezultātā vietējā kapitāla uzņēmuma vietu ieņem Skandināvijas uzņēmumi, kuriem tādējādi atbrīvojas tirgus nišā, jo konkurenta vairs nav. Turklāt kontu slēgšana neskar tikai un vienīgi kaut kādu trešo valstu un Latvijas kapitāla kompānijas, jo nesen ar šādu pašu situāciju saskārās investors no Vācijas, kurš Latvijā uzbūvējis ražotni, spējis piesaistīt ES struktūrfondu atbalstu, maksājis nodokļus. Arī viņam konts aizvērts, un viņš man prasa, vai te visi prātā sajukuši.

Arī vienam no Latvijas eksporta flagmaņiem, ko visi zina, bet kura nosaukumu man nav atļauts nosaukt, banka aizvēra kontu. To, ka Latvijā ieviestas pārspīlētas prasības, apliecina arī fakts, ka uzņēmumi (kam Latvijā tiek slēgti banku konti) atver bankas kontus citās ES dalībvalstīs. Ir zināms, ka miljardi nerezidentu naudas pēdējā laikā ir aizplūduši no Latvijas. Bet jautājums ir, uz kurieni šī nauda, kas tika uzskatīta par ļoti riskantu, pārceļoja.Protams, daudz šādas naudas jaunu mājvietu atrada citu ES dalībvalstu bankās. Tas ir skaudrs apliecinājums tam, ka citviet Eiropā nav tik nesaprātīgu prasību, kādas tiek piemērotas Latvijā.

Tas gan nav nekas jauns, ka Latvijā paši sevi pārspīlēti ierobežojam. Atceramies kaut vai situāciju, kad iestājāmies ES. Arī tad daudzās jomās pārspīlējām ar direktīvu prasību ieviešanu, atsevišķās jomās izvirzot pret Latvijas uzņēmējiem tādas prasības, kādas nekur citur ES netiek uzstādītas. Minētais vairāk atgādina ierēdņu – izpildītāju – darbību, nevis politiķu – valstsvīru rīcību. Ierēdnis ir izcils, ja izpilda uzticēto uzdevumu, jo viņam jau nav jādomā un jāatbild par sekām, ko radīs uzticētā uzdevuma izpilde, – viņš dara to, ko viņam liek, savukārt politiķis-valstsvīrs - ir tas, kurš raugās, kas valstij, tās iedzīvotāju vairumam ir labākais risinājums. Ierēdnieciskā domāšana politikā ir novedusi pie darbības, kas vairāk uzskatāma par ķeksīšu likšanu, nereti bez skaidrām atbildēm par to, ko ilgtermiņā tas valstij dos un kādi būs blakusefekti. Turklāt vesela paaudze Latvijā jau ir izaugusi, kas izceļ negatīvo un nonievā Latviju par notikušo gan pirms daudzām desmitgadēm, gan pavisam nesen.

Lai arī Latvijai ir līdzīga vēsture ar Igauniju, taču nav gadījies dzirdēt ziemeļu kaimiņus gaužamies par tām transakcijām, kurās tiek vainotas Danske banka un Swedbank un vēl jo vairāk par kādiem tamlīdzīgiem pasākumiem – visu sodīšanai, kas tiek īstenots Latvijā. Vienlaikus ir konkrēta rīcība, lai risinātu problēmu un vainīgās personas (nevis visi) saņemtu pelnītu sodu. Kopumā šāda situācija, kad Latvijā masveidā nepamatoti tiek slēgti konti, mazinās ekonomisko aktivitāti un investīcijas, kas savukārt var veicināt emigrāciju. Kāpēc būt par uzņēmēju Latvijā, maksāt nodokļus un nodarbināt cilvēkus, ja vienā brīdī valsts tev atņem līdzekļus tikai tāpēc, ka ir tāds politisks uzstādījums?

Visu interviju lasiet 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizturētas četras personas

LETA, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Pēc tikšanās ar FinCEN neredzam šķēršļus ABLV Bank likvidācijas modeļa īstenošanā

Žanete Hāka, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN- Financial Crimes Enforcement Network) ielūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības un ekspertu delegācija pagājušajā nedēļā bija darba vizītē ASV un tikās ar FinCEN pārstāvjiem, informē FKTK.

Tikšanās notika, lai pārrunātu aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā un ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas procesa virzību FKTK uzraudzībā, t.sk. likvidatoru sagatavoto un FKTK padomes saskaņoto ABLV Bank klientu pārbaudes metodoloģiju.

ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas gaitā FKTK sadarbojas ar tiešās sadarbības iestādi ASV – FinCEN, lai nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu par aktuālajiem pasākumiem, kā arī vienotos par virzību atbilstoši klientu pārbaudes metodoloģijas izstrādes un piemērošanas fāzēm.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāsta: «Mums ir bijusi informācijas apmaiņa par metodoloģijas izstrādes norisi jeb pirmo posmu, kurā bija jānodrošina atbilstība visu normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidošana šādas kontroles sistēmas īstenošanai. Šajā tikšanās reizē detalizēti pārrunājām jau nākamo posmu – kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk ABLV Bank pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies ABLV Bank kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā

LETA; Db.lv, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības likvidējamajā "ABLV Bank".

"ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte sacīja, ka otrdien bankas telpās Skanstes ielā ieradās valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, taču bankas rīcībā nav informācijas, ar ko saistītas šīs darbības.

"Mūsu rīcībā šobrīd nav precīzas informācijas, ar ko šīs darbības ir saistītas, taču jau iepriekš gan banka, gan tās akcionāri ir apliecinājuši, ka sadarbosies un jau sadarbojas ar visām institūcijām. Banka jau ir nodrošinājuši Finanšu izlūkošanas dienestam pilnu pieeju "ABLV Bank" vēsturiskajiem datiem, kā arī jau pērnā gada septembrī valsts institūcijām iesniedza tūkstošiem bankas dokumentu," sacīja Bunte.

Viņš arī piebilda, ka banka un tās akcionāri ir ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mazinot turpmākos zaudējumus, ABLV banka Luksemburgā atbalsta likvidācijas uzsākšanu

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank Luxembourg» pieņēmusi lēmumu par likvidācijas uzsākšanu, informēja bankas pārstāvji.

«ABLV Bank Luxembourg» darbojās no 2013.gada un tajā strādāja aptuveni 20 darbinieku.

Atbilstoši vietējam regulējumam, Luksemburgas finanšu uzraudzības iestāde «Commission de Surveillance du Secteur Financier» (CSSF) iesniegusi lūgumu Luksemburgas komerctiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu klientu un akcionāru intereses, kā arī ņemot vērā ievērojamos finansiālos zaudējumus ilgstošā periodā.

Paredzams, ka Luksemburgas komerctiesa lēmumu par iepriekš noteiktā aizsardzības mehānisma atcelšanu, likvidācijas procesa uzsākšanu un tā galvenajiem nosacījumiem pieņems līdz šī gada 2.jūlijam, informē , AS likvidators Arvīds Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori šogad oktobrī atguvuši aktīvus 17,458 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,216 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 1,24 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - divi tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 703,22 miljonus eiro, tostarp 2019.gada desmit mēnešos - 347,727 miljonus eiro. Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 3,331 miljona eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,241 miljons eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 678 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 419 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 131 tūkstotis eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 862 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 447 miljoni eiro, kas ir 93% no kopumā izmaksājamās summas, pavēstīja bankas "Citadele", ar kuras starpniecību tiek veiktas izmaksas, valdes loceklis Kaspars Jansons.

Viņš norādīja, ka garantētās atlīdzības līdz šim saņēmuši apmēram 14 tūkstoši noguldītāju.

Vienlaikus Jansons sacīja, ka vēl garantētajā atlīdzībā jāizmaksā apmēram 30 miljoni eiro astoņiem tūkstošiem noguldītāju.

Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, kas paredz atsevišķus drošības pasākumus un ceļošanas ierobežojumus, no 18.marta banka "Citadele" ir apturējusi pieteikumu pieņemšanu "ABLV Bank" valsts garantēto atlīdzību izmaksai privātpersonām, kuras nav Latvijas rezidenti, kā arī juridiskām personām, kuru pārstāvji nav Latvijas rezidenti.

No noguldītājiem, kas ir Latvijas rezidenti, pieteikumu pieņemšana notiek kā līdz šim.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" kopš 2018.gada 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu "ABLV Bank" klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt līdz 2023.gada 3.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV vēstniecība: FinCEN norobežojas no FKTK paustā par saskaņoto ABLV Bank likvidācijas modeli

LETA, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) norobežojas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paustā par saskaņoto «ABLV Bank» likvidācijas modeli, norādīja ASV vēstniecībā Latvijā.

Iepriekš FKTK stāstīja, ka pēc tikšanās ar FinCEN komisija neredz šķēršļus FKTK apstiprinātā «ABLV Bank» likvidācijas modeļa īstenošanā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāstīja, ka tikšanās laikā ar FinCEN tika detalizēti pārrunāts jau nākamais posms - kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. «Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies «ABLV Bank» kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai,» sacīja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Valsts iestādēm iesniegti tūkstošiem bankas dokumentu

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidācijas procesa ietvaros turpinās kreditoru pārbaudes un aktīva sadarbība ar virkni iesaistīto institūciju, tostarp Finanšu izlūkošanas dienestu un tiesībsargājošajām iestādēm, dienestiem nododot tūkstošiem dokumentu, lai viestu skaidrību un pārbaudītu izteiktās aizdomas par bankas darbību,atzīmēja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš sacīja, ka banka reaģē un sniedz atbildes uz visiem pieprasījumiem, izsniedzot nepieciešamos dokumentus un citu informāciju, tostarp par bankā pieņemtajiem lēmumiem.

«Tas ir mūsu pienākums. Esam ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību, izvērtējot visas publiski izteiktās aizdomas par iespējamajiem pārkāpumiem. Vai tādi ir bijuši, vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Esam atvērti sadarbībai un visa informācija tiek sniegta gan proaktīvi, gan reaģējot uz pieprasījumiem. Dokumentu skaits, kas nodots dažādām institūcijām, jau sasniedz vairākus tūkstošus,» teica Kovaļčuks.

Tāpat viņš norādīja, ka EY turpina kreditoru pārbaudes. Savukārt, komentējot Finanšu izlūkošanas dienesta iepriekš pausto, ka bankā iesaldēti apmēram 100 miljoni iespējami aizdomīgas naudas, Kovaļčuks norādīja, ka ar dienestu kopumā izveidojusies pragmatiska sadarbība - tās ietvaros ne tikai nodoti visi vēsturiskie dati par kreditoriem, bet arī tiek sniegta papildu informācija par bankas speciālistu veiktajām pārbaudēm. Par to, cik pamatotas bijušas kreditoru naudas iesaldēšanas, Kovaļčuks atteicās komentēt, norādot, ka tā ir Finanšu izlūkošanas dienesta funkcija veikt vai neveikt šādas darbības - pamatotību naudas iesaldēšanai pēc tam vērtē policija, bet pēc tam tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Polija atsaka izdot Ivanovu Baltkrievijai

Jānis Goldbergs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Likvidējamā ABLV Bank uzsākusi kreditoru prasījumu izmaksas

Lelde Petrāne, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi kreditoru prasījumu izmaksas, liecina tās sniegtā informācija.

Šā gada oktobrī «ABLV Bank» uzsākusi jaunu posmu pašlikvidācijas procesā — veikta pirmā izmaksa tās atzītajam kreditoram, kuram veiktas visas pārbaudes saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) saskaņoto metodoloģiju.

Izmaksas uzsāktas Kredītiestāžu likumā noteiktai kreditoru 2. kārtai, kurā šobrīd ir 865 kreditori ar kopējo atzīto prasījumu apmēru 347 miljoni eiro. Tās ir privātpersonas, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi.

«Līdz šim Latvijā un Eiropā šāda veida kreditoru pārbaudes nav īstenotas. Tas mums lika izveidot pilnīgi jaunus procesus un procedūras, lai šo pārbaužu mehānismu iedarbinātu. Jā, tas prasīja ilgāku laiku kā plānots, taču šobrīd sagatavošanās darbs ir paveikts un pirmais tests veiksmīgi īstenots, lai sāktu naudas izmaksu kreditoriem,» skaidro likvidators Arvīds Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank tiesas ceļā grib piedzīt 650 000 eiro no Krievijas popzvaigznes Kirkorova

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» tiesas ceļā pieprasījusi Krievijas popzvaigznei Filipam Kirkorovam atdot apmēram 650 000 eiro parādu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra «RIA Novosti».

Prasība pret Kirkorovu un viņa uzņēmumu «Filipp Kirkorov Prodakšn» iesniegta Maskavas Tagankas rajona tiesā.

Atbilstoši aizdevuma līgumam banka pieprasa piedzīt 651 000 eiro pamatparādu, kā arī procentus un sodanaudu, pastāstījusi tiesas preses sekretāre Jūlija Suhiņina.

Banka šo informāciju nekomentēja.

Suhiņina teica, ka Tagankas rajona tiesā pret Kirkorovu iesniedzis prasību arī uzņēmējs, kas remontējis viņa māju Piemaskavā. Viņš pieprasa 7,5 miljonu rubļu (105 000 eiro) kompensāciju.

Krievijas mediji arī ziņojuši, ka Krievijas prezidenta lietu pārvaldes ēdināšanas kombināts «Kremļovskij» Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību par 82 000 rubļu (1150 eiro) piedziņu no Kirkorova par viņa trupas ēdināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iestāžu aizdomas liedz saņemt iesaldētu naudu 2,5 gadus

Jānis Goldbergs, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Viens no uzņēmuma īpašniekiem, Baltkrievijas pilsonis Jevgēņijs Barovskis.

Publicitātes foto

SIA "Petrohim International Carriers" kopš AS ABLV Bank slēgšanas 2018. gada sākumā nav saņēmusi aptuveni 900 tūkstošus eiro, kas iesaldēti uz uzņēmuma īpašniekiem nezināmu laiku. Uzņēmums maksā nodokļus, apgrozījums pēdējos gados turas ap 20 miljoniem eiro.

“Manuprāt, ir pienācis laiks Latvijas biznesa sabiedrībā novērtēt to situāciju, kā lietas notiek likvidējamajā ABLV Bank, jo man un mūsu uzņēmumam situācija ir pilnīgi neadekvāta. Domāju, ka tā ir ne vienam vien uzņēmējam,” pēc vairāk nekā divu gadu pacietīgas gaidīšanas savu stāstu sabiedrībai iesāk viens no uzņēmuma īpašniekiem, Baltkrievijas pilsonis Jevgēņijs Barovskis.

Par ko ir galvenie pārmetumi Latvijas institūcijām?

Runa ir gan par termiņiem, gan pieeju, kā strādā Latvijas institūcijas. Manuprāt, te ir vairāk politiskas, nevis kaut kādas Latvijas ekonomiskas intereses. Te vairs nav biznesa interešu vai loģikas. ABLV Bank ir Latvijas rezidents. Mūsu uzņēmums ir Latvijas rezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Norēķinus ar bankas kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaudes plānots noslēgt līdz nākamā gada beigām, bet norēķinus ar kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām, informē bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš pastāstīja, ka līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 000 bankas bijušo klientu bija pilnībā atguvuši noguldījumus bankā, taču priekšā vēl ir darba pabeigšana ar vairāk nekā 3000 lielāko bankas kontu atlikumu īpašnieku.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021.gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022.gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022.gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienotā noregulējuma valdes vadītāja: Noregulējuma atteikums divām bankām Latvijā nav sektora vērtējums

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors nebūtu vērtējams pēc tā, ka divām bankām ir atteikts piemērot noregulējuma mehānismu jeb neveikt darbības, lai to darbību stabilizētu, atzīst Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja Elke Kēniga.

Viņa teica, ka nesen tikusies ar Latvijas valdības pārstāvjiem un gaidījusi jautājumu par to, ko tas pasaka par Latvijas banku tirgu. «Mana atbilde ir: «Neko»,» uzvēra Kēniga, piebilstot, ka «ABLV Bank» un «PNB banka» ir divi pilnīgi atšķirīgi gadījumi. Tāpat viņa norādīja, ka Latvijas banku regulators pašlaik ļoti koncentrējas uz naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumiem un tas ir nepieciešams visā Eiropā, lai lauztu stereotipu, ka šajā jomā aktīvas ir tikai ASV institūcijas.

«Šim jautājumam ir jābūt ikvienas valsts dienaskārtībā,» teica Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja.

Savukārt «PNB bankas» gadījums kārtējo reizi pierāda, cik nepieciešams ir vienots maksātnespējas regulējums visā Eiropā, atzina Kēniga, piebilstot, ka grūti iztēloties, kā jutās tiesnesis Rīgā, kuram bija jālemj par «PNB bankas» maksātnespēju pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) kā «PNB bankas» tiešais uzraugs nolēma atzīt banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Partija nevar atvērt kontu Latvijā

Jānis Goldbergs, 14.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Miroslavs Mitrofanovs

Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Krievu savienībai otro gadu nav konta Latvijas bankās, un tā atvēršana tiek liegta. Tas nozīmē, ka partija nevarēs saņemt valsts finansējumu.

LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka partijai pēdējais konts Latvijas komercbankās ir bijis bankā "ABLV", bet pēc tam nav izdevies atvērt kontu nevienā Latvijas komercbankā.

"Nav nekāda formāla iemesla, kādēļ partijai kontu Latvijā neatver. Jau divus gadus, kopš "ABLV" bankas likvidācijas iztiekam ar kontu Lietuvas bankā. No tā arī apmaksātas mūsu priekšvēlēšanu kampaņas. Mēs varam atvērt kontu Lietuvā vai jebkurā citā ES valstī. Tas nozīmē, ka Latvijā ir kāds īpašs melnais saraksts bankām, kurā savus ieteikumus var ieviest arī valsts amatpersonas vai politiķi, un mēs esam šajā sarakstā," uzskata M. Mitrofanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi «PNB banku» par maksātnespējīgu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Par bankas maksātnespējas procesa administratoru apstiprināts Vigo Krastiņš.

«FKTK rūpīgi sekos līdzi maksātnespējas procesa gaitai, vienlaikus Latvijas Noguldījumu garantiju fonds, kas no saviem līdzekļiem nodrošināja garantētās atlīdzības izmaksu bankas klientiem, maksātnespējas procesā būs kreditors, pretendējot uz visu izmaksāto līdzekļu atgūšanu,» atzīmēja FKTK.

Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras. Līdz ar bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu, tā zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tās valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators, bankas pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un bankas pārvaldīšanu veic administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank aktīvu apjoms ir pietiekams, lai pilnībā segtu visus kreditoru prasījumus

Žanete Hāka, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā likvidējamā ABLV Bank atguvusi 32,1 miljonu eiro, liecina bankas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskatā teikts, ka sabiedrības aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus pilnībā. Līdz 2019. gada 31. augustam sabiedrība kopumā atguvusi aktīvus 668 miljonu eiro vērtībā, kā rezultātā Latvijas Bankā (t.sk. fiduciārajos kontos) glabājas 1,64 miljardi eiro, kas nodrošina aptuveni 80% no visiem kreditoru prasījumiem.

ABLV Bank kopējais aktīvu apjoms 31.augustā bija 2,3 miljardi eiro, bet pieteiktie kreditoru prasījumi: 2 miljardi eiro. Kopējais kapitāls un rezerves sasniedza 290,3 miljonus eiro.

Sabiedrība turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā valsts institūcijām un amatpersonām, nodrošinot caurspīdīgu un atklātu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina neatkarīgas kreditoru pārbaudes, ievērojot ar regulatoru saskaņotajā kreditoru pārbaužu metodoloģijā noteiktās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru