Jaunākais izdevums

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Kā publiski ir pauduši likvidatori, kas nodarbojas ar bankas likvidāciju, process iekavējās, jo pagāja daudzi mēneši, kamēr tika izstrādāta un ar visām iestādēm saskaņota bankas kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem. Bankas akcionāri - mani klienti - vēlas, lai visa nauda tiek pārbaudīta likumā noteiktā kārtībā un tādējādi tiek pierādīts, ka visi tie publiskajā telpā izplatītie apgalvojumi par teju vai sistēmisku netīrās naudas pārskaitīšanu vai, vēl jo vairāk, sistēmisku atmazgāšanu, ir nepamatoti. Situācija šajā jomā ABLV Bankā ir bijusi līdzīga tai situācijai, kāda toreiz bija arī citās bankās, kuras nodarbojās ar nerezidentu apkalpošanu.

Gribētos cerēt, ka tagad, kad ir saskaņotas visas procedūras, bankas pašlikvidācija iegūs normālu ritmu. Visu procedūru ilgstošas saskaņošanas iemesls bija tas, ka līdz šim Latvijā nav bijis pieredzes ar bankas pašlikvidāciju, jo līdz šim visas problemātiskās bankas tika likvidētas piespiedu kārtā ar maksātnespējas administratora palīdzību. Vienlaikus nevienai no līdz šim Latvijā un Eiropas Savienībā darbojošām bankām, kā arī joprojām likvidācijas procesā esošajām bankām nav bijis šādas pieejas naudas izcelsmes pārbaudei. Redzot, kādus jautājumus uzdod banka arī tās akcionāriem, es pieļauju, ka tik stingras prasības nav īstenotas nevienā pasaules malā, par Latviju nemaz nerunājot.

Nauda kreditoriem tiks izmaksāta tikai tad, kad tiks rūpīgi pārbaudīta tās legālā izcelsme. Ja viss norit pēc plāna, tad pašlikvidācija varētu tikt pabeigta dažu gadu laikā, bet tas ir jautājums likvidatoriem, jo - kāda būs realitāte, to laiks rādīs. Vienlaikus gribu norādīt, ka mums ir zināma cilvēku grupa, kas apzināti izplata nepatiesu informāciju, ka ABLV akcionāri ir izstrādājuši kaut kādu shēmu, kā izvairīties no naudas legālās izcelsmes pārbaudes. Varu apliecināt, ka tie ir meli un pilnīgi safabricējumi. Man kā advokātam ABLV akcionāri nekad nav uzdevuši izdomāt kaut kādas shēmas vai darbības, kas būtu nelikumīgas vai neētiskas. Tieši pretēji, esmu nolīgts, lai sekotu līdzi, ka viss notiek vienīgi likuma ietvaros, t.sk. no valsts iestāžu puses.

Vai tie, kuru nauda ir «iesaldēta» ilgāk nekā 1,5 gadus ABLV Bankā, nav vērsušies ar kādām prasībām pret likvidatoriem un arī Latvijas valsti?

Nenoliedzami, ka ABLV Bankas kreditori ir neapskaužamā situācijā. Pieļauju, ka procesi no ABLV Bankas neapmierināto kreditoru puses būs. Proti, bankas pašlikvidācijas īstenošanai apstiprinātā metodoloģija attiecībā uz neizmaksātās naudas izcelsmi, vērtējot caur noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošanas novēršanas prasību prizmu, taču būs jautājums par klientu iesniegtās informācijas ticamību. Tieši šī aspekta dēļ var tikt iesaldēta un arestēta šobrīd kāda daļa no bankā esošās naudas.

Protams, cietušajiem tas nepatiks, un tie uzsāks procesus, kas vilksies gadiem un var noslēgties pat ar šo personu vēršanos pret Latvijas valsti, kas gadījumos, kad neapmierinātie būs no valstīm, ar kurām Latvijai noslēgti līgumi par investīciju aizsardzību, jau var būt ar ļoti būtiskiem blakusefektiem. Pirmkārt, šāda situācija var kalpot par iemeslu, kādēļ potenciālie investori Latvijai metīs līkumu. Otrkārt, dažu politiķu un ierēdņu histēriskā reakcija un nemitīgā pelnu kaisīšana uz galvas un vaimanas par vietu, kur «it kā atmazgāta» teju vai visas pasaules nelegāli iegūtā nauda (Latvija - naudas atmazgāšanas pasaules centrs), grauj valsts prestižu.

Paskatāmies uz Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, tur vēsturiski problēmas ar naudas atmazgāšanu nav bijušas mazākas, bet viņi mierīgi, profesionāli risina šos jautājumus. Pārāk šaustot sevi, citas valstis to izmantos, lai noveltu atbildību arī no sevis un ar pirkstu rādītu tikai uz Latviju. Baidos, ka sekas ilgtermiņā jutīs visa valsts. Vienlaikus jāsaprot, ka tā ir liela politika, kur Latvija maz ko var ietekmēt. Paskatāmies kaut vai pēdējos Moneyval lēmumus, kur Krievija naudas atmazgāšanas jomā ir izcelts kā pozitīvs piemērs un ir augsti novērtēta.

Kādā veidā Latvija var sajust negatīvās sekas?

Politiķu un ierēdņu rīcība Latvijas bankas no viena grāvja ir iedzinusi otrā grāvī, kā rezultātā baņķieri nevēlas riskēt tapt sodītiem un pat vienkāršā situācijā neiedziļinās klienta darījumos, bet vienkārši palūdz meklēt citu banku un aizver šī klienta kontus. Sākotnēji visa kontu slēgšanas epopeja tika pamatota ar čaulas kompānijām un neskaidriem nerezidentiem, bet tagad to pašu attiecina uz vietējiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, maksā nodokļus valsts makā, nodarbina cilvēkus. Un šie uzņēmumi nebūt nav tie tukšie, bet tādi, kuriem ir iespaidīgs apgrozījums, samaksāto nodokļu apjoms ir mērāms miljonos eiro, nevis centos. Tajā pašā laikā, ja uzņēmumam tiek slēgts konts, tad var uzskatīt, ka tas vairāk neeksistē. Un šādā situācijā apgalvot, ka nekāda efekta un ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību nav, ir vienkārša realitātes ignorēšana, lai neteiktu skarbāk.

Būtībā šobrīd no šīs jaunieviestās baņķieru atbildības cieši arī godīgie uzņēmēji. Faktiski normu piemērošana notiek bez saprāta. Uz to, ka kapitālajam remontam ir arī nopietni negatīvi blakusefekti, ir norādījis Starptautiskais Valūtas fonds. Pēdējā pārskatā par Latviju SVF 39. lappusē tā arī skaidri ierakstījis – naudas atmazgāšanas risku mazināšana Latvijā notiek rupji, kā rezultātā tiek aizvērti arī banku konti godīgi strādājošiem uzņēmumiem. Tikai viens piemērs no manas advokāta prakses - vietējs uzņēmums, kurš strādā Latvijā vairāk nekā 25 gadus, nodarbina vairākus desmitus cilvēku, reģionā konkurē ar Zviedrijas un Somijas kompānijām, saņem ziņu, ka banka slēgs kontus, jo, veicot pārbaudi, bankas darbinieki neesot spējuši saprast, ar kādiem līdzekļiem uzņēmuma īpašnieki palielinājuši pamatkapitālu 2000.gadu vidū. Īpašnieki pārsteigti, ka viņiem pēc padsmit gadiem prasa konkrētus dokumentārus pierādījumus, kurus bankas speciālisti uzskatītu par atbilstošiem. Īpašnieku rīcībā tādu dokumentu, kurus atzītu banka par atbilstošiem līdzekļu izcelsmei, nav, un tas nozīmē konta slēgšanu un bankrotu, jo šajā pašā bankā šim uzņēmumam bija vairāku eiro liela apgrozāmo līdzekļu kredītlīnija, ko banka prasa atmaksāt. Rezultātā vietējā kapitāla uzņēmuma vietu ieņem Skandināvijas uzņēmumi, kuriem tādējādi atbrīvojas tirgus nišā, jo konkurenta vairs nav. Turklāt kontu slēgšana neskar tikai un vienīgi kaut kādu trešo valstu un Latvijas kapitāla kompānijas, jo nesen ar šādu pašu situāciju saskārās investors no Vācijas, kurš Latvijā uzbūvējis ražotni, spējis piesaistīt ES struktūrfondu atbalstu, maksājis nodokļus. Arī viņam konts aizvērts, un viņš man prasa, vai te visi prātā sajukuši.

Arī vienam no Latvijas eksporta flagmaņiem, ko visi zina, bet kura nosaukumu man nav atļauts nosaukt, banka aizvēra kontu. To, ka Latvijā ieviestas pārspīlētas prasības, apliecina arī fakts, ka uzņēmumi (kam Latvijā tiek slēgti banku konti) atver bankas kontus citās ES dalībvalstīs. Ir zināms, ka miljardi nerezidentu naudas pēdējā laikā ir aizplūduši no Latvijas. Bet jautājums ir, uz kurieni šī nauda, kas tika uzskatīta par ļoti riskantu, pārceļoja.Protams, daudz šādas naudas jaunu mājvietu atrada citu ES dalībvalstu bankās. Tas ir skaudrs apliecinājums tam, ka citviet Eiropā nav tik nesaprātīgu prasību, kādas tiek piemērotas Latvijā.

Tas gan nav nekas jauns, ka Latvijā paši sevi pārspīlēti ierobežojam. Atceramies kaut vai situāciju, kad iestājāmies ES. Arī tad daudzās jomās pārspīlējām ar direktīvu prasību ieviešanu, atsevišķās jomās izvirzot pret Latvijas uzņēmējiem tādas prasības, kādas nekur citur ES netiek uzstādītas. Minētais vairāk atgādina ierēdņu – izpildītāju – darbību, nevis politiķu – valstsvīru rīcību. Ierēdnis ir izcils, ja izpilda uzticēto uzdevumu, jo viņam jau nav jādomā un jāatbild par sekām, ko radīs uzticētā uzdevuma izpilde, – viņš dara to, ko viņam liek, savukārt politiķis-valstsvīrs - ir tas, kurš raugās, kas valstij, tās iedzīvotāju vairumam ir labākais risinājums. Ierēdnieciskā domāšana politikā ir novedusi pie darbības, kas vairāk uzskatāma par ķeksīšu likšanu, nereti bez skaidrām atbildēm par to, ko ilgtermiņā tas valstij dos un kādi būs blakusefekti. Turklāt vesela paaudze Latvijā jau ir izaugusi, kas izceļ negatīvo un nonievā Latviju par notikušo gan pirms daudzām desmitgadēm, gan pavisam nesen.

Lai arī Latvijai ir līdzīga vēsture ar Igauniju, taču nav gadījies dzirdēt ziemeļu kaimiņus gaužamies par tām transakcijām, kurās tiek vainotas Danske banka un Swedbank un vēl jo vairāk par kādiem tamlīdzīgiem pasākumiem – visu sodīšanai, kas tiek īstenots Latvijā. Vienlaikus ir konkrēta rīcība, lai risinātu problēmu un vainīgās personas (nevis visi) saņemtu pelnītu sodu. Kopumā šāda situācija, kad Latvijā masveidā nepamatoti tiek slēgti konti, mazinās ekonomisko aktivitāti un investīcijas, kas savukārt var veicināt emigrāciju. Kāpēc būt par uzņēmēju Latvijā, maksāt nodokļus un nodarbināt cilvēkus, ja vienā brīdī valsts tev atņem līdzekļus tikai tāpēc, ka ir tāds politisks uzstādījums?

Visu interviju lasiet 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank finiša taisnē ir atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudes

LETA, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, kas ir būtiskākais process bankas likvidācijas gaitā, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas," teica Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka banka no nolīgtās auditorkompānijas EY ir saņēmusi pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Sekos iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši. "Tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem," sacīja Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizturētas četras personas

LETA, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.maijā pieņēmusi lēmumu atļaut veikt likvidējamai ABLV Bank, AS (ABLV) kredītu portfeļa daļas, kas izsniegta privātpersonām hipotekārās kreditēšanas ietvaros jeb ar ABLV klientiem noslēgto daļu tipveida līgumu, pāreju akciju sabiedrības ''Citadele banka'' (Citadele banka) īpašumā atbilstoši 30.martā. iesniegtajam ABLV likvidatoru priekšlikumam.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, FKTK secinājusi, ka, iesniedzot ABLV uzņēmuma pārejas priekšlikumu un kā attiecīgo darījuma partneri izvēloties Citadele banka, ABLV likvidatori ir rīkojušies atbilstoši noteiktajam principam – nodrošināt ABLV kreditoru interešu aizsardzību.

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli  

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai...

Izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst tirgus nosacījumiem un ABLV likvidācijas plānam, tiks atgūti līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai.

Minētā ABLV kredītu portfeļa pāreja uz Citadele banka notiks pakāpeniski un plānots, ka tā noslēgsies 2021. gada otrajā pusē. Ar tiem ABLV klientiem, kuru hipotekārie kredīti tiks pārvesti uz Citadele banka, gan Citadele banka, gan ABLV sazināsies personīgi, lai informētu par tālākajiem soļiem, kas tiks veikti saistībā ar konkrētā kredīta pāreju uz Citadele banka.

Veicot kredītu pāreju uz Citadele banka, kredītu līgumu nosacījumi paliks nemainīgi. Līdz pārejas paziņojuma saņemšanai klientiem ir jāturpina pildīt savas saistības tāpat kā līdz šim, veicot kredītu atmaksu uz ABLV kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Pēc tikšanās ar FinCEN neredzam šķēršļus ABLV Bank likvidācijas modeļa īstenošanā

Žanete Hāka, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN- Financial Crimes Enforcement Network) ielūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības un ekspertu delegācija pagājušajā nedēļā bija darba vizītē ASV un tikās ar FinCEN pārstāvjiem, informē FKTK.

Tikšanās notika, lai pārrunātu aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā un ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas procesa virzību FKTK uzraudzībā, t.sk. likvidatoru sagatavoto un FKTK padomes saskaņoto ABLV Bank klientu pārbaudes metodoloģiju.

ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas gaitā FKTK sadarbojas ar tiešās sadarbības iestādi ASV – FinCEN, lai nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu par aktuālajiem pasākumiem, kā arī vienotos par virzību atbilstoši klientu pārbaudes metodoloģijas izstrādes un piemērošanas fāzēm.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāsta: «Mums ir bijusi informācijas apmaiņa par metodoloģijas izstrādes norisi jeb pirmo posmu, kurā bija jānodrošina atbilstība visu normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidošana šādas kontroles sistēmas īstenošanai. Šajā tikšanās reizē detalizēti pārrunājām jau nākamo posmu – kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk ABLV Bank pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies ABLV Bank kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsūdzības likvidējamās "ABLV Bank" bijušajiem vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu ir nesaprotamas, pauda bankas bijušais līdzīpašnieks, bijušais valdes priekšsēdētājs un viens no apsūdzētajiem Ernests Bernis.

"Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra," sacīja Bernis, norādot, ka banka darbojās atbilstoši tolaik spēkā esošajiem normatīviem.

Tostarp Bernis atzīmēja, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārbaudot virkni no klientiem, kas minēti lietā, un ļāva sadarboties. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, kā arī to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka.

"Mēs paļaujamies taisnīgai tiesai un esam gatavi atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tostarp Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju, pēc būtības neietekmē, pauda "ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte.

"Eiropas Savienības un citu pasaules valstu jaunu sankciju noteikšana attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju pēc būtības neietekmē likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu. Kreditoru pārbaudes veic neatkarīgs ārpakalpojuma sniedzējs "Ernst & Young" (EY), un tās paredz arī sankciju risku pārvaldīšanu," sacīja Bunte.

Viņš arī norādīja, ka pārbaužu process norit atbilstoši plānotajam, proti, paredzēts, ka process noslēgsies šā gada otrajā pusē.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,57 miljardus eiro.

Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no EY. Līdz 2022.gada februāra beigām pārbaudes pabeigtas 1870 kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arestēto "ABLV Bank" klientu līdzekļu kopsumma pašlaik veido apmēram 900 miljonus eiro, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Sadalījums starp to, cik lielas summas tiek iesaldētas un cik tiek izmaksātas, laika gaitā, protams, svārstās, bet vidēji tā ir puse uz pusi. Tomēr ir jāņem vērā, ka gala lēmumi vēl ir pieņemti par ļoti nelielu daļu pārbaudei nodoto lietu," sacīja Rozenbergs.

Viņš arī minēja, ka to bankas klientu skaits, kuru līdzekļus tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi valsts labā, pašlaik nesasniedz 1% no kopējā bankas klientu skaita likvidācijas sākumā. Tostarp starp klientiem, kuriem līdzekļi ir konfiscēti, ir arī daži Latvijas uzņēmumi.

Jautāts, vai par visiem šiem 900 miljoniem eiro, kas ir arestēti, vēl ir gaidāms tiesas lēmums, Rozenbergs pieļāva, ka daļa no lietām tiks izbeigta policijā vai prokuratūrā, nesūtot uz tiesu. "Ir bijuši arī šādi gadījumi, kad arestu līdzekļiem ir atcēlusi policija, konstatējot, ka ar līdzekļu izcelsmi viss ir kārtībā," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā

LETA; Db.lv, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības likvidējamajā "ABLV Bank".

"ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte sacīja, ka otrdien bankas telpās Skanstes ielā ieradās valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, taču bankas rīcībā nav informācijas, ar ko saistītas šīs darbības.

"Mūsu rīcībā šobrīd nav precīzas informācijas, ar ko šīs darbības ir saistītas, taču jau iepriekš gan banka, gan tās akcionāri ir apliecinājuši, ka sadarbosies un jau sadarbojas ar visām institūcijām. Banka jau ir nodrošinājuši Finanšu izlūkošanas dienestam pilnu pieeju "ABLV Bank" vēsturiskajiem datiem, kā arī jau pērnā gada septembrī valsts institūcijām iesniedza tūkstošiem bankas dokumentu," sacīja Bunte.

Viņš arī piebilda, ka banka un tās akcionāri ir ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mazinot turpmākos zaudējumus, ABLV banka Luksemburgā atbalsta likvidācijas uzsākšanu

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank Luxembourg» pieņēmusi lēmumu par likvidācijas uzsākšanu, informēja bankas pārstāvji.

«ABLV Bank Luxembourg» darbojās no 2013.gada un tajā strādāja aptuveni 20 darbinieku.

Atbilstoši vietējam regulējumam, Luksemburgas finanšu uzraudzības iestāde «Commission de Surveillance du Secteur Financier» (CSSF) iesniegusi lūgumu Luksemburgas komerctiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu klientu un akcionāru intereses, kā arī ņemot vērā ievērojamos finansiālos zaudējumus ilgstošā periodā.

Paredzams, ka Luksemburgas komerctiesa lēmumu par iepriekš noteiktā aizsardzības mehānisma atcelšanu, likvidācijas procesa uzsākšanu un tā galvenajiem nosacījumiem pieņems līdz šī gada 2.jūlijam, informē , AS likvidators Arvīds Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori šogad oktobrī atguvuši aktīvus 17,458 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,216 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 1,24 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - divi tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 703,22 miljonus eiro, tostarp 2019.gada desmit mēnešos - 347,727 miljonus eiro. Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 3,331 miljona eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,241 miljons eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 678 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 419 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 131 tūkstotis eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 862 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 447 miljoni eiro, kas ir 93% no kopumā izmaksājamās summas, pavēstīja bankas "Citadele", ar kuras starpniecību tiek veiktas izmaksas, valdes loceklis Kaspars Jansons.

Viņš norādīja, ka garantētās atlīdzības līdz šim saņēmuši apmēram 14 tūkstoši noguldītāju.

Vienlaikus Jansons sacīja, ka vēl garantētajā atlīdzībā jāizmaksā apmēram 30 miljoni eiro astoņiem tūkstošiem noguldītāju.

Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, kas paredz atsevišķus drošības pasākumus un ceļošanas ierobežojumus, no 18.marta banka "Citadele" ir apturējusi pieteikumu pieņemšanu "ABLV Bank" valsts garantēto atlīdzību izmaksai privātpersonām, kuras nav Latvijas rezidenti, kā arī juridiskām personām, kuru pārstāvji nav Latvijas rezidenti.

No noguldītājiem, kas ir Latvijas rezidenti, pieteikumu pieņemšana notiek kā līdz šim.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" kopš 2018.gada 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu "ABLV Bank" klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt līdz 2023.gada 3.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV vēstniecība: FinCEN norobežojas no FKTK paustā par saskaņoto ABLV Bank likvidācijas modeli

LETA, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) norobežojas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paustā par saskaņoto «ABLV Bank» likvidācijas modeli, norādīja ASV vēstniecībā Latvijā.

Iepriekš FKTK stāstīja, ka pēc tikšanās ar FinCEN komisija neredz šķēršļus FKTK apstiprinātā «ABLV Bank» likvidācijas modeļa īstenošanā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāstīja, ka tikšanās laikā ar FinCEN tika detalizēti pārrunāts jau nākamais posms - kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. «Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies «ABLV Bank» kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai,» sacīja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidācijas izmaksas pārsniegs sākotnēji plānotās, taču kreditoriem nav pamata uztraukties par to, ka izmaksu pieauguma dēļ varētu nepietikt līdzekļu viņu prasījumu apmierināšanai, sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Mums ir gan optimistiskie scenāriji, gan pesimistiskie scenāriji, un tie cipari būtiski atšķiras. Taču pieaugums varētu būt par vairākiem desmitiem miljonu eiro," teica Rozenbergs.

Viņš minēja, ka tostarp piesaistīto auditoru EY darba apmaksai par kreditoru pārbaudēm sākotnēji bija iecerēts atvēlēt 30 miljonus eiro, bet process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu un iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās būtiski apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd samērā droši var teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.

Tāpat arī pārējās bankas likvidācijas izmaksas, pēc Rozenberga teiktā, visdrīzāk, būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Tas aptvers vairākus tūkstošus hipotekāro kredītu līgumus vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā.

Ievērojot darījuma apjomu, to plānots pabeigt šī gada otrajā pusē un katrs darījumā iekļautais klients tiks savlaicīgi informēts individuāli par turpmāko rīcību, t.sk. kredīta atmaksas kārtību.

Parakstītais līgums paredz, ka klientiem visi ar likvidējamo ABLV Bank noslēgtie kredītlīgumi līdz kredīta termiņa beigām paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

“Esam Baltijas banka vietējiem iedzīvotājiem, un mūsu mērķis ir sniegt mūsdienīgākos finanšu pakalpojumus ar unikālu klientu apkalpošanas pieeju. Šī kvalitatīvā hipotekārā kredītportfeļa iegāde ir vēl viens solis mūsu izaugsmē un mūsu apņemšanās atbalstīt vietējos klientus. Būsim gandarīti mūsu jaunajiem klientiem sniegt pieeju finanšu pakalpojumiem un produktiem, piedāvājot īpašus nosacījumus,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie "ABLV Bank" vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai kredītiestādei, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā, informēja prokuratūrā.

Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā (1 912 737 857 eiro).

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šie apsūdzētie ir bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kā arī Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru