Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka padziļinātā pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai nerezidentu bankās

Lai gan pēdējās dienās tieši Skandināvijas kapitālam piederošā Swedbank pieķerta un sodīta par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē, tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pārliecināta, ka padziļināta pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai tā dēvētajās nerezidentu bankās kā sāpīgākajā tirgus segmentā. Turklāt FKTK vadītājs Pēters Putniņš savos skaidrojumos, kādēļ saudzētas Skandināvijas bankas, nonāk pretrunās, jo, no vienas puses, esot svarīgi pārbaudīt tās bankas, kurās ir liels darījumu skaits ASV dolāros, bet, no otras puses, viņš nenoliedz, ka NILLTFN nosacījumi jāievēro arī tām bankām, kas strādā ar citām valūtām vai pārsvarā veic darījumus eiro.

ASV signāli

Atbildot uz jautājumiem, kādēļ ASV konsultāciju uzņēmumu pārbaudes par saviem līdzekļiem, kas, pēc neoficiālas informācijas, sniedzās pat līdz diviem miljoniem eiro (precīzāka informācija par šo auditu izmaksām būs publiski pieejama banku gada pārskatos), bija jāveic tikai tām bankām, kuras pārsvarā orientējas uz nerezidentu apkalpošanu, bet tika saudzētas universālās Skandināvijas kapitālam piederošās bankas, FKTK pārstāvji ir ļoti izvairīgi.

P. Putniņš apgalvo, ka bijis jāsāk ar sāpīgāko problēmu. Nav noslēpums, ka tieši no ASV nāca signāli par aizdomām par Latvijas banku iespējamo saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un Latvijas bankām ir grūti atvērt korespondējošos kontus darījumiem ar ASV dolāriem tieši aizdomu ēnas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas procedūrām dēļ. FKTK nozares padomnieks Arnis Lagzdiņš, kurš tika komandēts uz ASV 12 Latvijas bankās veikto pārbaužu organizēšanai, kā iemeslu, kādēļ pārbaudes neskāra Skandināvijas bankas, min kapacitātes trūkumu, jo arī Amerikā nemaz neesot tik daudz kompāniju, kas specializējas banku procedūru pārbaužu veikšanā, turklāt lielākā un nopietnākā kompānija jau četrus gadus uz priekšu nofraktēta Meksikas banku pārbaudīšanai.

Jautāts, kāds bija pārbaužu veikšanai izvēlēto kompāniju atlases process un vai tiešām FKTK klauvēja pie šo kompāniju durvīm, taujājot, kura no jums vēl brīva, A. Lagzdiņš atbild, ka esot rīkota iepirkuma procedūra, ar kuru var iepazīties FKTK mājas lapā. Taču iepirkums tika veikts tikai par pārbaudes apjoma un metodoloģijas izstrādni, bet ne par pašām pārbaudēm, kuras apmaksāja bankas no saviem līdzekļiem. FKTK apliecina, ka bankas varēja izvēlēties tikai vienu no diviem FKTK rīkotajā konkursā izraudzītajiem pretendentiem – Navigant Consulting Inc. vai kompāniju apvienību Exiger LLC un Lewis Baach Kaufmann Middlemiss.

Lielo četrinieku ignorē

Uz jautājumu, kādēļ pārbaudes tika uzticētas mazpazīstamām kompānijām, bet nevis pasaules līmeņa auditorkompānijām jeb tā dēvētajam lielajam četriniekam, P. Putniņš atbild, ka bankās nav veikts grāmatvedības audits, bet gan procedūru pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas procedūru ievērošanā. Lai gan visas lielās auditorkompānijas nodarbojas ne tikai ar finanšu auditu, bet arī citu jomu padziļinātu pārbaudi, tai skaitā vētījot kompāniju un kredītiestāžu iekšējās procedūras un to efektivitāti, tomēr šīm pārbaudēm izvēlētas tieši ASV bāzētas specializētās kompānijas.

A. Lagzdiņš gan apgalvo, ka nākamajā solī šādas pārbaudes, kādas pašlaik veiktas 12 nerezidentu bankās, tiks veiktas pilnīgi visās bankās, vēl tikai nav zināms, vai tas notiks jau nākamgad vai tālākā nākotnē. Vēl viens iemesls, kādēļ vētīšanai netika pakļautas Skandināvijas bankas, esot tas, ka to īpašnieku struktūra esot atšķirīga, skaidro A. Lagzdiņš. ASV pārbaudītāji kā vienu no mūsu nerezidentu bankās atklātajām problēmām minējuši to, ka atsevišķās bankās akcionāru struktūra ierobežo atbilstības un iekšējā audita funkcijas patstāvību. ASV pārbaudītāju atklātās problēmas gan nebūšot iemesls banku sodīšanai, apgalvo FKTK Attīstības kontroles departamenta direktore Maija Treija. Pārbaudītāju atklātās nepilnības tikšot uzdots bankām novērst, un, ja tas netikšot darīts, tad gan sekošot soda sankcijas. Tieši ASV konsultantu veikto pārbaužu laikā FKTK ir sodījis vairākas bankas par NILLTFN pārkāpumiem.

Pašām bankām par ASV auditoru veikto nav ļauts bilst ne vārda, jo līgumā iestrādāti ļoti nopietni konfidencialitātes noteikumi. Gan Baltic International Bank, gan Rietumu Banka, gan ABLV uz visiem jautājumiem saistībā ar šīm pārbaudēm atbild tikai ar vienu vārdu: konfidencialitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Zaudējumu sēriju pārtraukusī Latvijas izlase FIFA rangā atgūst 19 vietas

LETA, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu futbola izlase, kas šomēnes beidzot pārtrauca deviņu zaudējumu sēriju un guva arī uzvaru, jaunākajā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) pasaules rangā, kas publicēts pirmdien, atguvusi 19 vietas un tagad ieņem dalītu 129.vietu.

Septembra rangā Latvijas izlase piedzīvoja kritumu ar 17 vietām un nokrita līdz rekordzemajai 148.pozīcijai.

FOTO: Emocijām bagāta spēle

Mēneša laikā komanda aizvadīja divas noslēdzošās nākamā gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēles. Vispirms izbraukumā tika nospēlēts 0:0 ar Fēru salām, kas ļāva pārtraukt iespaidīgo deviņu zaudējumu sēriju, bet pāris dienas vēlāk «Skonto» stadionā ar 4:0 tika apspēlēta Andora. Tas vienībai ļāva izcīnīt pirmo uzvaru kopš pagājušā gada 6.septembra, kad toreiz izbraukumā tika uzveikta tā pati Andora.

Pateicoties neveiksmju sērijas pārtraukšanai, Latvijas izlase veikusi kāpumu rangā. Tā 129.vietu pašlaik dala ar Namībiju un Burundi, turklāt apsteigta kvalifikācijas cikla pretiniece Andora, kas saglabājusi iepriekš ieņemto 144.pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlasi stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien preses konferencē pavēstīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Valdis Voins.

Papildināts viss teksts

Jau ziņots, ka Latvijas izlase basketbolā pagājušajā nedēļā Bagatska vadībā ar piekto vietu Stambulā noslēdza dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas ir komandas labākais rezultāts kopš neatkarības atgūšanas.

Bagatskim pēc Eiropas čempionāta noslēdzās līgums par izlases trenēšanu, taču vienošanās netiks pagarināta.

Kā norādīja Voins, 27.septembrī notiks LBS valdes ārkārtas sēde, kurā tiks spriests par izlases jauno galveno treneri.

«Mēģināsim atrast jaunu galveno treneri, izvēloties starp vairākiem kandidātiem,» žurnālistiem sacīja LBS vadītājs.

Voins atklāja, ka LBS valde izlases startu nesenajā Eiropas čempionātā novērtējusi kā «ļoti labu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien pavēstīja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Porziņģis Latvijas pieaugušo izlasē līdz šim nav spēlējis. 2013.gadā viņš palīdzēja Latvijas U-18 izlasei savās mājās izcīnīt ceturto vietu Eiropas junioru čempionātā, bet nākamās vasaras veltījis individuālajai attīstībai.

«Katra vasara man ir pati svarīgākā. Šī man būs ļoti svarīga, lai sagatavotos nākamajai sezonai un drīz jau sākšu trenēties, gatavoties. Būs interesanti,» pauda latvietis. «Lēmums nebija grūts, zināju, ka šovasar gribu spēlēt, jo man vasarā daudz jāstrādā, lai kļūtu labāks. Knicks komanda netika izslēgšanas turnīrā, tāpēc vasara būs gara un man būs daudz laika, lai ieguldītu sevi. Šovasar ļoti noderēs spēlēšana izlasē un arī fani to gaida.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālas basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien atgriezīsies Latvijas izlases treniņnometnē, atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) nacionālo izlašu direktors Māris Jučmanis.

Porziņģis no aizpagājušās nedēļas atradās NBA misijā Dienvidāfrikas Republikā, kas sestdien noslēdzās ar paraugmaču, kurā latvietis ar 14 punktiem kaldināja Pasaules komandas uzvaru 108:97 pār Āfrikas komandu.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Kristap!

FOTO: Kristaps Porziņģis uzspēlē basīti ar Latvijas jaunajiem basketbolistiem

Porziņģis par savu dalību spēlē paziņoja aprīļa beigās, piebilstot, ka prombūtne ilgs aptuveni nedēļu, kuras laikā viņš nevarēs atrasties Latvijas izlases treniņnometnē. Porziņģis solīja, ka visā pārējā laikā pilnu uzmanību veltīs izlasei, līdz ar to viņš izlasei pievienojās jau pirms trim nedēļām, kad valstsvienība sāka gatavošanos Eiropas čempionātam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz daudzu gadu laikā Latvijas hokeja valstsvienībai bija tik saliedēts kolektīvs, pēc turnīra pauda izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Latvijas hokeja izlase turnīru iesāka ar trim uzvarām pēc kārtas, bet nākamajos četros mačos piedzīvoja neveiksmes. Izšķirošajā mačā par vietu ceturtdaļfinālā Latvija otrdien saspringtā trillerī ar 3:4 pēcspēles metienu sērijā piekāpās Vācijai, meistarsacīkstes noslēdzot desmitajā pozīcijā, kas ir labākais rādītājs kopš 2012.gada.

Savukārt pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvija nav spējusi iekļūt kopš 2009.gada.

«Manā karjerā bijuši līdzīgi mači. Ļoti vēlējāmies uzvarēt, tomēr nedaudz pietrūka,» portāls championat.com citē Daugaviņa izteikumus pēc dueļa. «Kad izpildīju «bullīti», parādīju metienu, vārtsargs nokrita uz ceļa, tomēr veica špagatu un man vairs nebija, kur likties. Gribētos, lai šādos mačos uzvarētāju noskaidro pagarinājumā, tomēr arī «bullīši» ir daļa no spēles.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas basketbola savienība (LBS) par latviešu zvaigznes Kristapa Porziņģa apdrošināšanu samaksājusi 123 000 eiro, kas gan nav tik liela summa, cik sākotnēji tika saņemta no valsts, atklāja LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas Knicks spēlētāja Porziņģa apdrošināšanas izmaksu segšanai, lai basketbolists šovasar varētu būt Latvijas izlasē, LBS no valsts saņēmusi 135 000 eiro. Tiesa, no šīs summas tika izmantoti aptuveni 123 000 eiro, bet 12 000 palikuši pāri. Tie novirzīti otra Latvijas NBA spēlētāja Dāvja Bertāna apdrošināšanai.

«Summas bija lielas, Latvijā līdz šim neredzētas. Valsts piešķirtā nauda mūs sasniedza vēlāk, nekā mēs to reāli bijām samaksājuši. Summa, kas bija vajadzīga Porziņģa apdrošināšanai, beigās izrādījās aptuveni par 12 000 eiro mazāka, tāpēc lūdzām valdībai, lai tā ļauj šo pārpalikušo naudu izmantot Bertānam. Tāds bija sākotnējais mērķis - prasījām vairāk, lai varētu apdrošināt abus spēlētājus, kuri nāk no NBA,» norādīja Šneps. «Uzsvars gan bija uz Kristapu, bet nauda nedaudz palika pāri, un varējām to novirzīt Dāvim. Tā gan nebija visa viņa apdrošināšanas summa. Vēl joprojām no valdības gaidām atbildi, vai tie 12 000 eiro mums tomēr nav jāatgriež atpakaļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Valsts varētu segt Porziņģa apdrošināšanas izmaksas 135 000 eiro apmērā

LETA, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts varētu segt Latvijas basketbola zvaigznes, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks spēlētāja Kristapa Porziņģa apdrošināšanas izmaksas dalībai Eiropas čempionātā (EČ) basketbolā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidroja, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) informējusi par to, ka ir vairāki izlases kandidāti, kuriem ir ļoti augstas apdrošināšanas summas. Kopumā LBS apdrošināšanas izmaksām lūgusi vairāk nekā 200 000 eiro.

Kā pastāstīja Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, padome atbalstīja apdrošināšanas summas papildu piešķiršanu Latvijas Basketbola savienībai (LBS) 135 000 eiro apmērā, tādējādi sedzot Porziņģa apdrošināšanas izmaksas.

Taču pārējo basketbolistu apdrošināšanai LBS jāmeklē pašai, norādīja Vrubļevskis, piebilstot, ka finansējums pašiem, nepaļaujoties uz valsts atbalstu, būs jāmeklē arī Porziņģa apsarga apmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku nozari šogad raksturo trīs tendences: kreditēšana, atbilstība un digitalizācija

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016. gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfeļa jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas banku sektors atrodas ievērojamas konsolidācijas priekšā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par caurlaidi Jūrmalā varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā

Zane Atlāce - Bistere, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā jāmaksā divi eiro dienā, atgādina pilsētas domē.

Vienlaikus ir ieviestas izmaiņas ērtākai caurlaižu iegādei. Lai mazinātu drūzmēšanos un braucējiem nebūtu jāstāv rindās pie caurlaižu iegādes aparātiem, iebraukšanas maksu varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tam datumam, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā (līdz plkst.23:59), kuram caurlaide iegādāta, nevis tikai vienu reizi, kā tas bija iepriekš.

Vienas dienas caurlaidi konkrētai dienai var nopirkt mājaslapā visitjurmala.lv, maksājot ar internetbankas starpniecību. To var izdarīt vai nu pirms došanās uz Jūrmalu, arī vairākas dienas iepriekš, vai jebkurā laikā tajā pašā dienā, kad transportlīdzeklis iebraucis īpaša režīma zonā. Par caurlaidi var samaksāt arī pēc izbraukšanas no Jūrmalas, jau aizbraucot mājās, tikai jāņem vērā, ka maksājums jāveic iebraukšanas dienā līdz plkst. 23:59. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Arī mobilo aplikāciju “Mobilly” un “Riga Card” lietotāji par iebraukšanas caurlaidi varēs samaksāt pirms vai arī pēc iebraukšanas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ostapenko un Sevastova pārstāvēs Latviju Federāciju kausā

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ savu dalību Latvijas tenisa izlasē februārī notiekošajā Federāciju kausa (Fed Cup) turnīrā ir apstiprinājušas abas Latvijas labākās tenisistes – Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova. Tā ir pirmā reize, kad Latvijas tenisa izlasē startēs divas WTA ranga TOP 20 spēlētajas, tādējādi ievērojami palielinot Latvijas iegūt augstu pozīciju turnīrā un iekļūt pasaules grupā, informē Latvijas Tenisa savienība.

«Pārrunu rezultātā ir izdevies iegūt apstiprinājumu abu Latvijas tenisa zvaigžņu – Aļonas Ostapenko un Anastasijas Sevastovas dalībai Latvijas tenisa izlasē, Fed Cup turnīrā. Abu tenisistu dalība turnīrā ierindo Latviju starp favorītu valstīm cīņā par uzvaru, paverot Latvijai iespēju Fed Cup turnīru atvest arī uz Rīgu,» saka Juris Savickis, Latvijas Tenisa Savienības prezidents.

Latvijas izlasi pārstāvēs Jeļena Ostapenko, Anastasija Sevastova, Diāna Marcinkēviča un Daniela Vismane. Federāciju kausa turnīts 2018.gadā norisināsies kaimiņvalstī Igaunijā no 7.līdz 10.februārim.

Tenisa savienība atgādina, ka WTA rangā A. Ostapenko ar 5010 punktiem šobrīd ieņem 7.vietu, bet A. Sevastova šobrīd atrodas 16.vietā ar 2475 punktiem. A. Ostapenko šogad sensacionāli triumfēja Francijas atklātā tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīrā un kļuva par pirmo neizsēto čempioni kopš 1933. gada. A.Sevastova savukārt iekļuva US Open ceturtdaļfinālā, pārspējot pasaules slaveno tenisisti Mariju Šarapovu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlasei Eiropas čempionātā bija reāli cīnīties par medaļām, uzskata komandas līderis Kristaps Porziņģis.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Latvijas izlase otrdien Stambulā Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā ar rezultātu 97:103 (23:34, 32:17, 11:25, 31:27) zaudēja Slovēnijai, tādējādi latviešiem neizdevās pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas sasniegt Vecā kontinenta meistarsacīkšu pusfinālu.

«Apsveicu Slovēniju ar uzvaru. Viņi aizvadīja ļoti labu spēli, izdarīja to, ko no paša sākuma gribēja, - dabūt man kādu ātro sodu. Līdz ar to atlikušo spēles daļu man bija jāspēlē nedaudz bailīgi, lai nedabūtu kārtējo piezīmi. Tas viņiem nāca par labu,» pēc mača žurnālistiem norādīja Porziņģis.

Tiesa, par spīti ātri sakrātajām piezīmēm Porziņģis šajā mačā iemeta 34 punktus. Tomēr spēlētājs norādīja, ka tam nav nozīmes, jo Latvija piedzīvoja zaudējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Vai zemākas procentu likmes apdraud fiskālo disciplīnu?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Kārlis Vilerts, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzējušais pašmāju speciālists Aleksandrs Starkovs otrdien tika atbrīvots no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata.

Pašlaik 62 gadus vecais Starkovs no posteņa tika atbrīvots otrdien notikušajā Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes ārkārtas sēdē.

Par trenera atstādināšanu balsoja seši LFF valdes locekļi, bet trīs bija pret Starkova atbrīvošanai. Par tālākajiem soļiem LFF valde lems nākamajā tikšanās reizē, kas notiks jau šo piektdien.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas futbola izlase 25.martā viesos pārbaudes spēlē ar 0:1 piekāpās Gibraltāra valstsvienībai, ciezdama vienu no kaunpilnākajiem zaudējumiem vēsturē. FIFA rangā Latvija atrodama 131.vietā, kamēr Gibraltārs ieņem 206.pozīciju.Pēc tā Starkovs atzina, ka viņam kauns par zaudējumu, taču par atkāpšanos, ko pieprasīja daļa no futbola sabiedrības, nepieminēja.

Komentāri

Pievienot komentāru