Start-up

Biznesa eņģeļi investē piesardzīgāk

Anda Asere, 30.01.2017

Juris Birznieks

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Trīs gadu griezumā kopš Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibināšanas ar organizācijas starpniecību investēti 1,95 milj. eiro

No šīs summas 275 tūkst. eiro investēti 2014. gadā, 1,14 milj. eiro 2015. gadā un 528 tūkst. eiro 2016. gadā. Investīciju apjoma kritums no 2015. uz 2016. gadu skaidrojams ar «startup buma» perioda noslēgumu – investoriem rozā brilles ir kritušas, spriež Juris Birznieks, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) valdes loceklis.

Šobrīd investori meklē projektus, kam ir augstas kvalitātes pārvaldība, profesionāla un rīcībspējīga komanda, kā arī turpmākais projekta attīstības plāns. «Ar inovatīvu ideju vien ir par maz. Ir jābūt rīcības plānam, kā to realizēt biznesa platformā,» viņš spriež. Kopējais investētais finanšu apjoms ir minimāli palielinājies, savukārt veikto investīciju skaits ir samazinājies, neskatoties uz to, ka ir būtiski pieaudzis LatBAN biedru skaits. J. Birznieks paredz, ka 2016. gadā un arī turpmāk investori būs prasīgāki pret projektiem. Viņi padziļinātāk izvērtē to iespēju attīstīties un kļūt par patstāvīgu un pelnošu biznesu.

Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka spriež, ka 2014. gadā viss tikai sākās, biznesa eņģeļi vēroja situāciju. Situācija ir līdzīga kā jebkurā biznesā, kur pirmajā gadā apgrozījums ir mazs. Tāpēc arī ir normāli, ka tajā gadā bija mazs ieguldījumu apjoms. Otrajā gadā investīcijas pieauga, biedrībai radās jauni biedri, bija jau noslīpēta komandu atlases procedūra un auga arī investīcijas. Pērnā gada investīciju apjoma sarukumu J. Novicka skaidro ar to, ka jau bija daži ne pārāk veiksmīgi investīciju gadījumi, ko ievēroja citi investori un kļuva piesardzīgāki.

Visu rakstu Biznesa eņģeļi investē piesardzīgāk lasiet 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No biznesa eņģeļiem Latvijā var piesaistīt pat miljonu eiro

Anda Asere, 23.01.2017

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Latvijā vēl arvien turība un uzņēmējs, kurš pelna daudz, tiek vērtēts kā kaut kas slikts, tāpēc Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls cenšas celt saulītē privātos investorus

Teju trīs gadu laikā Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) saņēmis 500 projektu pieteikumus, vairāk nekā 150 ir prezentējuši savu ideju investoriem un 23 no tiem ir saņēmuši investīcijas. Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibinātājs un valdes loceklis Juris Birznieks uzskata, ka biedrības darbības laikā vērojama pozitīva izaugsme un investori sākuši atklātāk runāt par savām investīcijām, veiksmēm un neveiksmēm. Vairāk par biznesa eņģeļiem, investēšanas kultūru un to, vai uzņēmējam nepieciešama biznesa izglītība, J. Birznieks stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Kāpēc pie mums negrib runāt par naudu? Sāpīgākie ir tieši lielie darījumi, par ko netiek runāts, piemēram, ask.fm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum palielina finansējumu biznesa eņģeļu līdzfinansētajiem projektiem

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Attīstības finanšu institūcija Altum līdz 3 miljoniem eiro palielinājusi finansējumu, kas pieejams Altum un Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) īstenotajiem kopfinansēšanas projektiem, informē Altum.

Izmaiņas veiktas, lai veicinātu privāto investoru piesaisti dzīvotspējīgiem biznesa uzsācēju un strauji augošu biznesu projektiem.

Turpmāk Altum savu atbalsta programmu ietvaros projektiem, kuriem ir piesaistīts biznesa eņģeļa līdzfinansējums, varēs izsniegt aizdevumu līdz 150 000 eiro līdzšinējo 50 000 eiro vietā, savukārt apstrādes nozares investīciju projektiem līdz 250 000 eiro, ja projektā piedalās vismaz divi biznesa eņģeļi.

Altum finansējuma apjoms ir palielināts līdz 3 miljoniem eiro līdzšinējā 1 miljona eiro vietā, kā arī projekta laiks pagarināts līdz 2018.gada 1.aprīlim. Aizdevuma atmaksas termiņš pagarināts līdz 8 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Sonocase startē igauņu platformā Funderbeam Markets

Anda Asere, 07.02.2017

Viesturs Sosārs, SIA Sonocase vadītājs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Līdzās pūļa finansējuma platformām aktīvāk attīstīties sākušas arī kolektīvās investēšanas platformas, kurās investoriem iespējams iegādāties nelielu daļu uzņēmuma kapitāldaļu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no tādām platformām ir igauņu Funderbeam Markets, kas ir primārais un sekundārais tirgus agrīnā posma startup uzņēmumu investīcijām. Tas ļauj investoriem no dažādām pasaules vietām viegli apvienoties, lai palīdzētu startup uzņēmumiem vairot to kapitālu. «To piedāvā vairākas kompānijas, bet mēs atšķiramies ar to, ka investori var tirgot savas investīcijas tiešsaistes pēcpārdošanas tirgū, izmantojot digitālos žetonus. Kad investīcija ir veikta, investori var pārdot savas daļas citiem investoriem platformā. Pamatā šodien, ieguldot jaunuzņēmumos, investori ir saistīti ar savu lēmumu uz diezgan ilgu laiku, kurā ar savu ieguldījumu neko nevar iesākt. Ja kompānijai labi klājas, kāds no investoriem varētu gribēt pārdot savas kapitāldaļas. Protams, tas nebūs tik vērtīgi kā brīdī, kad kompānija tiek pārdota, taču varbūt cilvēkam nauda vajadzīga agrāk. Protams, kā jau jebkurā tirgū, vajadzīgs kāds, kurš vēlas pārdot, un kāds, kurš vēlas pirkt,» skaidro Mads Emīls Dalsgārds (Mads Emil Dalsgaard), Funderbeam mārketinga vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu revidenti: esošais plānošanas periods uzsākts veiksmīgāk nekā iepriekšējais

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

“Ja kompānija spēj piesaistīt apzinīgus aizņēmējus, līdz ar viņiem atnāks arī investori,” uzskata P2P platformas Robo.cash dibinātājs Sergejs Sedovs

, 27.03.2017

Sergejs Sedovs, kompānijas Robo.cash dibinātājs

Jaunākais izdevums

2017. gada 22. februārī Latvijā darbību uzsākusi vienlīdzīgās kreditēšanas platforma Robo.cash. Par mūsdienīgo P2P instrumentu specifiku un aizņēmēju un kreditoru sadarbību dažādās valstīs stāsta kompānijas Robo.cash dibinātājs Sergejs Sedovs.

FOTO Sergejs Sedovs, kompānijas Robo.cash dibinātājs

Vispirms jājautā – ko nozīmē jaunās P2P platformas izveidošana Latvijas iedzīvotājiem?

Latvijas iedzīvotāji jau ir iepazinušies ar vienlīdzīgo kreditēšanu. Lai gan P2P platformu vēsture nav garāka par desmit gadiem, Latvijas kompānijas TWINO un Mintos ieņem nozīmīgu vietu ES tirgū. Domāju, ir svarīgi, ka valstī ieplūst ārvalstu kapitāls. Nav noslēpums, ka mūsu grupas kompānijas darbojas dažādās valstīs un ir cieši saistītas. Labvēlīgais investīciju klimats nospēlēja lomu Robo.cash jurisdikcijas izvēlē. Interese par P2P kreditēšanu pašlaik pieaug, mēs sagaidām, ka platforma veiksmīgi attīstīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik Banka kļuvusi par Eņģeļi pār Latviju un Labestības diena partneri

Dienas Bizness, 26.04.2017

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

LNT, Rimi un Bērnu slimnīcas fonda kopīgai iniciatīvai Eņģeļi pār Latviju un Labestības diena oficiāli pievienojusies Norvik Banka, kļūstot par abu akciju sadarbības partneri.

Norvik Bankas Valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, parakstot sadarbības līgumu, norādīja: «Norvik Banka ir gandarīta un, arī pagodināta kļūt par Labestības dienas un ‘Eņģeļi pār Latviju atbalstītāju, un, mēs augsti novērtējam līdzšinējo darbu, ko veikuši LNT, Rimi un Bērnu slimnīcas fonds. Mēs ceram, ka Norvik Bankas klātbūtne un atbalsts šajās akcijās dos iespēju palīdzēt vēl vairāk bērniem un viņu ģimenēm ceļā uz laimīgu un cerību pilnu dzīvi. Esam rūpīgi sekojuši līdzi līdzšinējām aktivitātēm, un varam tikai apbrīnot šo ģimeņu spēku un mīlestību, kas iedvesmo ne tikai mūs, bet, ceram, dod ticību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Kvalitatīvi akseleratori vajadzīgi gan uzņēmējiem, gan investoriem

Startup Wise Guys vadītājs Kristobals Alonso, 20.06.2017

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Lai vienai akselerācijas programmai atlasītu desmit labus jaunuzņēmumus, ir vajadzīgi vismaz simt kandidāti. Varam piekrist LatBAN paustajam viedoklim, ka Latvijā pašlaik trūkst «investējamu» jaunuzņēmumu. Pat ja mēs vēlētos veidot nākošo Rīgas programmu tikai no vietējiem jaunuzņēmumiem, tas gluži vienkārši pašlaik nebūtu iespējams.

Tomēr, no otras puses, nevajag par zemu novērtēt to, cik kārdinoša Baltija, sevišķi Igaunija, jau tagad šķiet jaunuzņēmumiem no Centrāleiropas un jo īpaši no ārpus ES esošās Ukrainas un Baltkrievijas. Pēdējās divās Startup Wise Guys programmās ir bijuši vairāki jaunuzņēmumi tieši no šīm valstīm, kā arī pieteikumos uz akselerāciju Ukrainas jaunuzņēmumi bieži vien ir aktīvāki nekā pašmāju. Tikko pabeigtajā Tallinas programmā bija divi Ukrainas un viens Baltkrievijas uzņēmums, kā arī rumāņi, armēņi, pat indieši, kas Baltiju redz kā labu bāzi biznesam un «vārtus» uz Eiropas tirgu.

Ja Igaunijas priekšrocība (un arī mērķtiecīgs mārketings) ir ekosistēma un e-rezidentu programma, tad Latvija var labi izspēlēt ģeogrāfiskās dislokācijas un lidostas kārti. Kad pagājušajā rudenī sākām programmu Rīgā, ārvalstu investori un mentori atviegloti nopūtās, ka pie mums atlidot ir vieglāk, nekā uz Tallinu. Savukārt, vienīgais Igaunijas jaunuzņēmums, kas piedalījās Rīgas programmā, atzinīgi novērtēja ekosistēmu un teica, ka nemaz tik lielu atšķirību starp Igauniju un Latviju neredz. Ziņa par jaunuzņēmumu likumu arī ir izskanējusi ārpus Latvijas robežām, un daudzi potenciālie jaunuzņēmumi mums par to jautā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Iegulda straujākam izrāvienam

Anda Asere, 18.01.2018

Juris Birznieks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

#Latvijas un pasaules pieredze liecina, ka no desmit biznesa eņģeļu atbalstītajiem projektiem astoņi līdz deviņi nav veiksmīgi.

Latvijas biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi 2017. gadā investējuši 41,4 miljonus eiro

Latvijas privātie investori jeb biznesa eņģeļi pērn veikuši investīcijas biznesa projektos 15,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2,9 miljoni eiro investēti jaunuzņēmumos, liecina Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) apkopotā informācija. Savukārt Latvijas riska kapitāla fondu pērnā gada investīciju vērtība ir 26 miljoni eiro, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) dati. Salīdzinoši nelielie ieguldījumi uzņēmumos skaidrojami ar sešu riska kapitāla fondu investēšanas perioda noslēgšanos 2016. gada beigās, kā arī ar to, ka pārējo fondu fokuss nav uz investīcijām jaunuzņēmumos. Taču paredzams, ka 2018. gada beigās un turpmākajos gados sagaidāms būtisks pieaugums investīcijām jaunuzņēmumos. Kopumā pērn riska kapitāla fondi veikuši 17 jaunas investīcijas, no kurām lielākā daļa – 14 – bijušas jaunuzņēmumos. 2017. gadā riska kapitāla investīcijas saņēmuši uzņēmumi, kas pārstāv informācijas komunikāciju tehnoloģiju un tehnoloģiju, ražošanas, pakalpojumu, elektronikas un citas nozares. Kopumā Latvijas riska kapitāla nozares aktīvās investīcijas 2017. gada beigās bija 120 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par Gada investīciju 2017 atzīst Indexo izveidi un MTG iegādi

LETA, 18.01.2018

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Šodien balvu «Gada investīcija» privāto investoru sektorā saņēmusi 39 investoru apvienība par ieguldījumu 2,265 miljonu eiro apmērā pensiju pārvaldes sabiedrībā «Indexo», bet juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās privātā kapitāla investīciju kompānijas «Providence Equity Partners» darījums - Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) raidorganizāciju biznesa Baltijas valstīs iegāde.

Šodien iniciatīvas «Gada investors» ietvaros svinīgā ceremonijā apbalvoti investori par 2017.gada sekmīgākajiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

«Gada investors» ir biedrību «Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija» (LVCA) un «Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls» (LatBAN) kopīgi īstenota iniciatīva ar mērķi reizi gadā uzteikt investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. Balvai pieteikties aicināti paši investori un finanšu vai juridiskie konsultanti, kā arī pretendentus izvirzīt var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Balvu ieguvēji tiek noteikti LVCA un LatBAN biedru balsojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Arvils Ašeradens

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru