Karjera

Bruģē ceļu uz ārvalstu augstskolām

Kristīne Stepiņa, 26.11.2018

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Lai sagatavotos studijām pasaules ietekmīgākajās mācību iestādēs, Latvijā būs pieejama arī Londonas Universitātes starptautiskā programma

Starptautiskās universitātes uzņemšanas procesā atzīst A līmeņa (A Level) un Starptautiskā bakalaurāta (International Baccalaureate) diplomus, kā arī International Foundation Programme sertifikātu. Diplomu par A līmeņa izglītību var iegūt Latvijā reģistrētās starptautiskās skolās International School of Latvia un International School of Riga, bet Starptautiskā bakalaurāta programmas piedāvā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. No 2019. gada janvāra, lai sagatavotos studijām pasaules vadošajās augstskolās, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolā (RBS) jauniešiem paralēli mācībām vidusskolā būs iespēja apgūt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu augstskolai (International Foundation Programme). Pārbaudes darbiem, lai varētu mācīties šajā studiju programmā, jau atlasīti pirmie desmit jaunieši.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ilgi gaidīto apstiprinājumu par programmas izveidi no Londonas Universitātes RBS saņēma šā gada oktobrī, un pagaidām tā ir vienīgā mācību iestāde Baltijā, kurai ir tiesības piedāvāt attiecīgo programmu, saka RBS Starptautiskās sagatavošanas programmas augstskolai vadītāja Tatjana Ginzburga. Tā ir iespēja jauniešiem papildināt zināšanas, lai vēlāk iestātos kā Lielbritānijas, tā Eiropas, ASV un Austrālijas augstskolās. Viņa īpaši akcentē, ka Latvijā programmas maksa būs krietni vien zemāka nekā Londonā un arī citās valstīs tā ir augstāka, turklāt jauniešiem būtu jāmaksā arī par dzīvošanu ārvalstīs.

Skolēniem būs jāapgūst matemātika un statistika, ekonomika, socioloģija un starptautiskās attiecības. Katra priekšmeta apguvei paredzētas 150 akadēmiskās stundas. Papildus tiks pasniegta arī akadēmiskā angļu valoda. Programmas akadēmisko kvalitāti un rezultātu objektivitāti nodrošinās eksāmeni, kurus pārbaudīs Londonas Universitātes pārstāvji un kas notiks neatkarīgā eksaminācijas centrā. Viņa atzīst, ka atlases kritēriji ir ļoti stingri, tāpēc no visiem interesentiem matemātikas eksāmenam un IELTS testam tika izraudzīti tikai desmit jaunieši. Pieteikties mācībām var 11. klases skolēni, kuri ir veiksmīgi nokārtojuši matemātikas eksāmenu un IELTS testā saņēmuši atzīmi, kas ir ne mazāka par sešām ballēm. Ar visiem pretendentiem tiek arī veiktas pārrunas ar programmas direktori.

Visu rakstu Bruģē ceļu uz ārvalstu augstskolām lasiet 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Baltijas valstu augstskolas konkurē sadarbojoties

Kristīne Stepiņa, 22.10.2018

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Starptautiskajos reitingos daudzās pozīcijās Latvijas augstskolas atpaliek no Igaunijas un Lietuvas māsām, cīņa par vietām ir spraiga, taču konkurence ir vērsta uz sadarbību.

Konkurence Baltijas mērogā ir veselīga, tā kalpo kā dzinulis un mudina turpināt investēt attīstībā un inovācijās, atzīst DB aptaujātie augstskolu vadītāji.

Times Higher Education reitingā augstāko novērtējumu starp Latvijas augstskolām ir guvusi Latvijas Universitāte (LU), ieņemot 801. līdz 1000. vietu, ierindojoties starp 5% pasaules labāko augstskolu. LU mērķis ir uzlabot vērtējumu reitingos par divsimt vietām. «Maksimālā programma varētu būt vieta TOP500, bet tā sasniegšanai nepieciešams palielināt zinātniskās publicēšanās intensitāti un kvalitāti, kā arī samazināt studentu skaitu uz vienu pasniedzēju. Lai to panāktu, nepieciešams finansējuma pieaugums gan studijām, gan zinātniskajai darbībai, gan starptautiskās sadarbības intensificēšana. Kopumā katru gadu LU rezultatīvie rādītāji reitingos uzlabojas, taču arī citas pasaules augstskolas uz vietas nestāv. It īpaši Ķīnā, kura Times Higher Education vērtējumā jau kļuvusi par zinātnes lielvalsti, līdzinoties ASV. Te vietā būtu atcerēties citātu no Lūisa Kerola Alises brīnumzemē: ja gribi palikt uz vietas, jāskrien ļoti ātri, ja gribi tikt uz priekšu – vēl ātrāk,» vērtē LU rektors Indriķis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārvalstu studenti — iespēja augstskolām un biznesam

Māris Ķirsons, 18.12.2018

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās pieaugt, vienlaikus ir vajadzīgs pasākumu plāns, kurā savi uzdevumi jāveic gan valstij, gan augstskolām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā, ko Dienas Bizness rīkoja sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība. Nenoliedzami, ka Latvijā ir augstskolas ar atbilstošu infrastruktūru un kapacitāti, kas ļauj piesaistīt studentus no ārzemēm, tostarp arī no tā dēvētajām trešajām valstīm, tomēr vienlaikus šajā jomā ir sīva konkurence. Latvijai ir savas priekšrocības, taču vienlaikus mūsu piedāvājums ļoti līdzinās konkurentu piedāvājumam citās valstīs. Turklāt ārvalstu studenti, īpaši specialitātēs, kurās ir kvalificētu darbinieku trūkums, tiek saredzēti kā iespēja vakanču aizpildīšanai. Vienlaikus ir jautājums, cik daudz studiju laikā vajadzētu (drīkstētu) strādāt trešo valstu studenti, kuri mācās Latvijas augstskolās, lai šis darbs netraucētu sekmīgām studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīcijas beidzas

Jānis Goldbergs, 23.01.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Ārvalstu investīcijas pērn kritušās; ja turpināsies līdzšinējā nenoteiktība, korupcijas skandāli un valdības lēmumi, kas noved pie kritiskiem rezultātiem finanšu sektorā, tendence turpināsies.

Par to liecina pētnieka Arņa Saukas apkopotie ārvalstu investoru viedokļi, kurus viņš prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 22. janvārī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka deputātiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem otrdien prezentēja Latvijas Ārvalstu investoru padomes pasūtītu pētījumu Ārvalstu investīciju vides indekss, kas pēc būtības ir aptauja par dažādiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem un to vērtēšana piecu ballu sistēmā. Latvijas valdības darbs novērtēts ar 2,9 – gandrīz apmierinoši.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Linkaits: Sūdzēšanās par naudas trūkumu ielu remontam ir tikai Rīgas domes atruna

LETA, 14.02.2019

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Rīgas pašvaldība no valsts mērķdotācijām ceļu uzturēšanai nav izlietojusi 19 miljonus eiro, tāpēc sūdzēšanās par finanšu trūkumu ielu remontiem, ir tikai atruna, pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaita (JKP).

«Ceļu īpašnieks ir pilnībā atbildīgs par ceļu stāvokli un ceļu satiksmes nodrošināšanu, arī par brīdināšanu par ceļu stāvokli, kas neatbilst visām prasībām,» teica ministrs, norādot, ka šajā gadījumā Rīgas pašvaldības atbildība ir informēt ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu stāvokli, ja uz tā ir bedres vai tas nav kvalitatīvā stāvoklī, kā arī organizēt nepieciešamos apbraukšanas ceļus, samazināt atļauto braukšanas ātrumu, izlikt brīdinājuma zīmes un darītu visu pārējo, kas ir nepieciešams.

«Mēs redzam, ka ceļu īpašnieks pašreiz nespēj kvalitatīvi veikt savus pienākumus un Satiksmes ministrija (SM), kā atbildīgā par ceļu satiksmes drošību valstī, norādīs Rīgas domei un mēram uz tiem pienākumiem, kas viņiem ir jāveic,» skaidroja Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt videokameras, kas fiksēs sarkanās gaismas šķērsotājus

LETA, 28.02.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ir lūzuma punkts, kad mainās banku vide

Sandris Točs, speciāli DB, 21.03.2019

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Viss tomēr grozās ap naudu

Egons Mudulis, 03.04.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Fotoreportāža no konferences!

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret vadītājs: To, kas būs pēc 2021. gada, mēs nezinām

Monta Glumane, 23.04.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru