Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Pandēmijas – 2020. – gadā par vairāk nekā 26 600 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tajā pašā laikā par nepilniem 2000 kompāniju palielinājās to skaits, kurām valsts atmaksājusi vairāk, nekā tās samaksājušas.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīst, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un vai tie, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro, nav no tām nozarēm, kuru darbība Covid-19 pandēmijas ierobežošanai tika liegta.

Dīvaina aina

SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba akcentē, ka to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi nepārsniedz 5000 eiro gadā vai pat ir negatīvi, kopš 2017. gada ir samazinājies par vairāk nekā 26 tūkstošiem jeb apmēram 20%. “Būtu jauki, ja šāda statistika būtu izaugsmes rezultāts. Diemžēl Uzņēmumu reģistra jaundibināto un likvidēto uzņēmumu dinamika liecina, ka šajā pašā laika posmā ir likvidēti par 36 tūkstošiem vairāk uzņēmumu, nekā nodibināti. Spriežot pēc datiem, varētu pieņemt, ka 26 tūkstoši likvidēto uzņēmumu ir ilgstoši bijuši tukši, jo nodokļos ir maksājuši tieši nulli,” skaidro K. Rumba.

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) saistībā ar valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem, SIA "B-Bus" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

"B-Bus" un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā "VTU Valmiera", "CATA" u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu "Saldus autobusu parks", taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās "B-Bus".

#«Mūsdienās produktu ražošana atšķiras no Padomju Savienības laika, kad valsts noteica vienotu produkcijas receptūru.»

Pašlaik ir pāragri apgalvot, ka Eiropas Savienības (ES) piedāvāto produktu kvalitāte būtiski atšķirtos, piektdien diskusijā par Eiropas preču duālo kvalitāti norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.

Viņš norādīja, ka līdz šim PVD veiktās pārtikas produktu sastāva analīzes, kas īstenotas pēc saņemtajiem patērētāju iesniegumiem, neliecina, ka Latvijā tiktu piedāvāta sliktākas kvalitātes pārtika un citi produkti nekā Rietumeiropas valstīs. Zavadskis uzsvēra, ka analīzēs konstatētas nebūtiskas atšķirības produkcijas marķējumā un sastāvā. «Tāpēc nevarētu apgalvot, ka patērētāji ir diskriminēti,» teica PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors.

Aizvadītajā gadā VID administrētajos nodokļos uzņēmumi samaksājuši 7,17 miljardus eiro un kopējais samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis teju visās nozarēs, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā visstraujāk samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis zivsaimniecības un ēku būvniecības nozarēs, neskatoties uz to, ka kopējais uzņēmumu skaits, piemēram, zivsaimniecības nozarē palielinājies minimāli, savukārt ēku būvniecībā pat sarucis, izpētījis Lursoft.

Raugoties pēc valsts kopbudžetā samaksātās nodokļu kopsummas, līderos esošās nozares saglabājušās nemainīgas arī 2018.gadā. Pirmajās vietās ierindojas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ar VID administrētajos nodokļos samaksātiem attiecīgi 1,5 miljardiem eiro un 1,1 miljardu eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļos samaksātās summas apjoms audzis par nepilniem 2%, savukārt mazumtirdzniecībā – par 10,4%. Abas nozares ir pirmajās vietās pēc tajās reģistrēto uzņēmumu skaita, kas arī ir iemesls tam, ka to pienesums nodokļos valsts kopbudžetam ir ievērojami lielāks nekā citām, skaitliski mazāk pārstāvētām nozarēm.

Pērn samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, bet pieaudzis tādu kompāniju skaits, kuras gada laikā valsts makā ieskaitīja vairāk nekā 50 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīst, ka dati ir interesanti, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un kas īsti tie par uzņēmumiem, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro. Turklāt pēc samaksātajām nodokļu summām lielākie maksātāji nemainās, jo līderos ir akcizēto preču – degvielas tirdzniecības uzņēmumi, savukārt lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji ir valstij piederošās kapitālsabiedrības.

Daudz mazu maksātāju

Lursoft dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniegušas 10,6 miljardus eiro, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2023. gadā samaksājuši 3,64 miljardus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 1,92 miljardus eiro. Dati rāda, ka no visiem nodokļu maksātājiem visvairāk pērn ir bijis to uzņēmumu, kuru nodokļos samaksātā summa bija robežās starp vienu centu un 5000 eiro — 39 732 ar 100% vietējo kapitālu un 3210 ar 100% ārvalstu kapitālu. Otra skaitliski lielākā grupa ar 29 779 100% pašmāju kapitāla uzņēmumiem un 2242 100% ārvalstu kapitāla uzņēmumiem nodokļos pērn samaksāja 5000 līdz 49 999,99 eiro.

Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Pēdējo sešu gadu laikā gadā par vairāk nekā 36 800 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tāpat ir sarucis to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi bija ar mīnusa zīmi.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tiem, kuriem valsts nodokļos piemaksā, vai tie, kuri nodokļos samaksājuši 0 eiro. “Tendence ir pozitīva, taču tik un tā par to ir daudz jautājumu,” vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņas ieskatā fakts, ka samazinās uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, apliecina — tie, kuri grib strādāt, tie maksā nodokļus, bet tie, kuri nav bijuši aktīvi, ir izslēgti no datubāzēm.

“Tie, kuri cenšas radīt produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, kuri grib strādāt ar peļņu un maksāt nodokļus, veselīgā ilgtspējīgā uzņēmumā, tiem nodokļu nomaksa ir goda lieta,” tā E. Egle. Vienlaikus viņa atgādina, ka Latvijā gan cilvēku, gan uzņēmumu demogrāfija ir mīnusos, kas atsauksies gan uz nodokļu ieņēmumiem, gan arī uz sabiedrībai nepieciešamo valsts pakalpojumu finansējuma apmēriem, savukārt uzņēmumiem būtībā jārēķinās ar darbaspēka trūkumu un pat augstāku nodokļu slogu, lai valsts spētu apmaksāt sabiedrībai vajadzīgus pakalpojumus.

Latvijas viesmīlības nozare 2019.gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi.

"Aktuālie skaitļi vēlreiz apliecina, ka nozare pirms Covid-19 pandēmijas turēja savu solījumu par pašsakārtošanos un iziešanu no pelēkās zonas, pēdējos trijos gados būtiski palielinot valstij nomaksāto nodokļu apjomu. Vēl vairāk - aktuālie VID dati pilnībā atspēko mītu par nodokļu nemaksāšanu, tieši pretēji - tie parāda, ka viesmīlības uzņēmumi nodokļos samaksā proporcionāli vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi," norāda LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs.

LRB informē, ka saskaņā ar VID datiem, citu nozaru uzņēmumi nodokļos valstij pērn samaksāja vidēji 14% no apgrozījuma, pieņemot, ka visus nodokļus maksā uzņēmumi (reāli nelielu daļu maksā arī privātpersonas u.tml.). Attiecīgi tas ir par trešdaļu mazāk nekā vidēji maksā viesmīlības uzņēmumi (20% no apgrozījuma). Tāpat daudz mērenāk ir auguši valsts kopējie nodokļu ieņēmumi - 2019.gadā tie ir tikai 5,4%, kas ir trīsreiz mazāks pieaugums nekā viesmīlības nozarē, norāda LRB.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 13.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā grozījumus likumā Par valsts proves uzraudzību, kas dos iespēju nākamgad dārgmetālu izstrādājumus zīmogot ar īpašu atšķirības zīmi - Latvijas Republikas simtgades grafisko simbolu, informē Saeimas Preses dienestā.

Izmaiņas likumā rosinātas, lai rotu māksliniekiem dotu iespēju aktīvi un radoši līdzdarboties valsts simtgades pasākumu norisēs, teikts likumprojekta anotācijā. Juvelieru izstrādājumu zīmogošana ar speciālu simtgades zīmogu padarītu tos īpašus un atpazīstamus, vēl daudzus gadus, atgādinot par Latvijas 100.dzimšanas dienas svinībām.

Patlaban noteikts, ka dārgmetālu izstrādājuma gada atšķirības zīme ir zīmogs, kas norāda tā izgatavošanas gadu, un līdz šim tajā tika izmantots latīņu burts, kuru katram kalendārajam gadam nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar grozījumiem juvelieru izstrādājuma atšķirības zīme varēs būt ne tikai latīņu burts, bet arī skaitlis vai grafisks simbols, vai arī šo elementu kombinācija.

Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades top tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem.

Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).

Fragments no intervijas

Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?

Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem Jāni Zelmeni un Raivi Jaunkalnu konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV. Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.

Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem, taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā.

Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā.

Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem 2020. gadā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 22,3%. Te prātā nāk nodarbinātības vietnes “Indeed” reklāmas ar vienkāršajām, bet pārdomas raisošajām ilustrācijām – vai jūs būtu ar mieru par to pašu summu iegādāties saldējumu, kas ir par 22% mazāks, vai lietussargu, kam trūkst 22% auduma? Protams, šo datu pamatā ir ārkārtīgi daudz faktoru, viens no tiem – pārtraukums darba gaitās, lai rūpētos par bērniem. Un šis pārtraukums darba gaitās atsaucas arī uz nākotnes pensijas apmēru.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Vietu trūkums Latvijas pirmsskolās iezīmējis arī citu būtisku problēmu – nepilnības finansiālajos aprēķinos.

Kamēr privāto pirmsskolu gadījumos ir skaidri zināms, kādas izmaksas veido viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, neviens nevar precīzi pateikt, cik viens bērns izmaksā pašvaldībai? Papildus tam pašvaldību līdzfinansējums netiek attiecināts uz visiem izmaksu aspektiem, kas rodas, vienam bērnam apmeklējot privāto pirmsskolu. Situācijas nepilnību dēļ cieš arī vecāki.

Novecojuši aprēķini

Izstrādājot metodiku, pēc kuras tiek aprēķināts pašvaldību līdzfinansējums, par pamatu tiek ņemti savstarpēji pašvaldību norēķini, kas patiesībā jau ir novecojuši, neraugoties uz dažādiem papildinājumiem un atvasinājumiem. Turklāt ir virkne izmaksu, kas vienkārši netiek ņemtas vērā, piemēram, kapitālieguldījumi, grāmatvedības izmaksas, juridiskie pakalpojumi un veselības apdrošināšana. Metodikā ir ietverta telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai sastāda lielu izmaksu daļu – vidējā nomas maksa ir 7-9 eiro/m2 + PVN 21%, kas vienam bērnam var sastādīt pat 70 EUR.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu.

Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt.

«Vecajā» UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē.

Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas zināmā mērā bija nodokļu atvieglojums.

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas. Tāds ir galvenais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) secinājums, salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Veicot pārtikas produktu salīdzinošās pārbaudes t.s. «dubulto standartu» programmas ietvaros, PVD pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus.

«Salīdzinot produktu marķējumu, atklājās, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas, tomēr laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, konstatētas nav. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma,» norāda dienestā.

Piemēram, Beļģijā iegādātās «Nutella Ferrero B ready» vafeļu kakao krēma sastāvā sūkalu pulvera nav, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots. Līdzīga atšķirība novērojama, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos «TUC» krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs «TUC» cepumos abos gadījumos ir vienāds.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.