Quantcast
Foto

Cēsu koncertzāle saņēmusi lielāko valsts finansējumu no visiem reģionālajiem kultūras centriem

Lāsma Vaivare, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Pieliek un dala

Kultūras ministrijā skaidro – pamatsumma visu centru darbībai vai popularizēšanai, kā tas ir Liepājas gadījumā, kur koncertzāles būvniecību paredzēts pabeigt nākamgad, ir vienāda. Cēsīm piešķirti papildu līdzekļi, lai godam noorganizētu 31. maijā paredzēto koncertzāles atklāšanu, un jau par tradīciju kļuvušajam Cēsu mākslas festivālam. Savukārt Lielajam dzintaram summa ir mazāka, jo paredzētā finansējuma kopsumma tiek dalīta ar Liepājas simfonisko orķestri, kas arī veic topošā kultūras centra popularizēšanu, piemēram, ieraksta CD sēriju, kā arī organizē virkni koncertu ar viesmākslinieku uzstāšanos šā projekta ietvaros. Līgumos noteikts minimālais koncertu un izrāžu skaits, kas gada laikā jānodrošina. Rotko centram jānodrošina pastāvīgā ekspozīcija ar sešiem Marka Rotko oriģināldarbiem, vismaz divi mākslinieka radošās darbības popularizēšanas publiskie pasākumi, 20 izstādes, 15 rezidences, 10 kamermūzikas koncerti un septiņas izglītības programmas, tostarp jauniešiem. Turpretim Goram jānodrošina vismaz 20 koncertprogrammas gadā, vismaz sešas teātra izrādes sadarbībā ar valsts un pašvaldību dibinātiem teātriem un astoņas kamermūzikas un dejas programmas ar Latvijā rezidējošiem māksliniekiem. Savukārt Cēsīm jānoorganizē ne mazāk kā septiņi simfoniskās mūzikas koncerti sadarbībā ar valsts un pašvaldību dibinātiem kolektīviem, tostarp atklāšanas koncerts, viens operas koncertuzvedums un viens koncerts Cēsu mākslas festivāla ietvaros. Jānodrošina arī vismaz astoņi teātra, laikmetīgās dejas un multimediju uzvedumi un ne mazāk kā 12 kamermūzikas un kora mūzikas koncertu.

Iepriekš (DB, 31.10.2013.) Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters stāstīja, ka valsts finansējums netiks dalīts mehāniski, bet gan pamatojoties uz to piedāvāto kultūras pasākumu vērtību. «Dotācijas sūtība ir labot tirgus kļūdas, nodrošināt to, ko tirgus nespēj. Izklaidi un pašdarbību reģionos var īstenot arī bez valsts atbalsta,» pērn DB uzsvēra U. Lielpēters. Valsts budžeta līdzekļi nevar arī tikt izmantoti, piemēram, komunālo pakalpojumu segšanai, jo, kā teica U. Lielpēters, «valsts atbalsta saturu, nevis infrastruktūru».

Solījums izpildīts

Arī Vidzemes koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars DB apliecina, ka 219 tūkst. eiro ir kopējais finansējums – gan atklāšanas koncertam, gan koncertzāles darbībai, gan Cēsu mākslas festivālam, kam ik gadu tiek piešķirts finansējums. Koncertzāles darbībai no šīs summas atvēlēti ap 140 tūkst. eiro – tātad tikpat, cik Rēzeknes un Daugavpils objektiem. Finansējums piešķirts tieši tik liels, kā pērn tika solīts, patiesi priecīgs ir J. Žagars. Viņš uzsver – situācijā, kad mainījās ministrijas vadība, ierēdņi konsekventi turpināja sākto darbu, un tas Latvijas politikā nemaz nav tik ierasts. Jāatgādina, ka valsts dotācijas centriem tika apsolītas iepriekšējās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes laikā.

Ar 140 tūkst. eiro var nodrošināt baudāmu koncertdzīvi. Ņemot vērā, ka, piemēram, simfoniskā orķestra koncerts atkarībā no programmas maksā ap 6–8 tūkst. eiro, ar valsts atbalstu iespējams noorganizēt divus labus pasākumus mēnesī, reprezentējot profesionālo mākslu, turklāt par pieņemamām cenām, rēķina J. Žagars. «Lai nav tikai šlāgeraptaujas uzvarētāji jāizrāda,» viņš piebilst. Tiesa, koncertzālē notiks arī šādi pasākumi – uzņēmumam jāpelna ar zāles nomu. Interese par zāles nomu esot liela, piemēram, Cēsīs koncertēs dziedātāja Marija Naumova. Dažādi koncerti un pasākumi koncertzālē saplānoti visam gadam.

Sapnis par festivālu

Par vērienīgāko pasākumu uzskatāms Cēsu koncertzāles atklāšanas koncerts, kurā piedalīsies pasaules operu solisti Aleksandrs Antoņenko un Egils Siliņš, operas solistes Ieva Parša un Kristīne Zadovska, Londonā dzīvojošie latviešu mūziķi pianists Reinis Zariņš un čelliste Kristīne Blaumane, komponists Raimonds Pauls, klavieru kvartets RIX, Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā un Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris Baltijas valstu diriģentu Andra Pogas, Gintara Rinkjavičus, Risto Josta vadībā. Gaidāms, ka interesi saistīs arī izcilā komponista Sergeja Prokofjeva mazdēla, jaunās paaudzes komponista, izpildītāja un DJ Gabriela Prokofjeva koncerts. Savukārt Cēsu mākslas festivāla ietvaros gaidāms krāšņs operas uzvedums ar Aleksandru Antoņenko. J. Žagars stāsta, ka viņa sapnis ir pārskatāmā nākotnē izveidot vērienīgu, Eiropas līmenī zināmu opermūzikas festivālu kopā ar Siguldu, kur ir bagātas opersvētku tradīcijas.

Plašu programmu piedāvā arī Latgales vēstniecība Gors. Jau tuvākajās dienās pirmatskaņojumu piedzīvos Ērika Ešenvalda Lūkasa pasija, tiks atskaņota arī Johana Sebastiana Baha Marka pasija. Tās atskaņos Latvijas Radio koris, kamerorķestris Sinfonietta Riga, kā solisti piedalīsies Elīna Šimkus, Sergejs Jēgers, Mati Turi un Daumants Kalniņš. Savukārt aprīļa vidū Rēzeknē pasaulslavenās ērģelnieces Ivetas Apkalnes rokas slīdēs pār digitālām ērģelēm. Ērģeļu atklāšanas koncertā arī piedalīsies Sinfonietta Riga.

Pašvaldības ver makus

Papildu valsts dotācijām reģionālos kultūras centrus balsta arī pašvaldības, atvēlot finansējumu uzturēšanai, būtiska nozīme ir arī pašu ieņēmumiem. Pētot pašvaldību budžetus, secināms, ka vislielāko atbalstu sniedz Rēzeknes dome. Tā šā gada budžetā paredzējusi 755 tūkst. eiro Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra darbības nodrošināšanai 2014. gadā. Savukārt Marka Rotko centra uzturēšanai, pasākumu īstenošanai paredzēti 681,7 tūkst. eiro, tostarp 196,7 tūkst. eiro tiks segti no pašu ieņēmumiem, izriet no Daugavpils šā gada budžeta paskaidrojuma raksta.

Cēsu koncertzāles uzturēšanas izdevumi gadā tiek lēsti 286–314 tūkst. eiro apmērā, daļu no tiem nodrošinās finansējums Cēsu Mūzikas vidusskolai, kas «dzīvos» jaunās Cēsu koncertzāles telpās. No pašvaldības kabatas šogad nepieciešami vairāk nekā 170 tūkst. eiro. Kā norāda J. Žagars, kamēr koncertzāle vēl netiek aktīvi izmantota, «ir daudz nezināmo izdevumu pozīcijās». Nav izslēgts, ka būs kādi pārsteigumi, kuru dēļ pašvaldībai būs jāatvēl vairāk naudas. Jāpiebilst, ka pašvaldības atbalstījušas un atbalsta arī pašas infrastruktūras izveidi. Tā Liepājas budžetā šogad atvēlēti 12,7 milj. eiro Lielā dzintara izveidei un vēl 3,4 milj. eiro – «Lielā dzintara infrastruktūras paplašināšanai sniegto pakalpojumu piedāvājuma daudzveidības attīstībai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTOREPORTĀŽA: Vidzemes kultūras pērle gatava startam

Lāsma Vaivare, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Diskutē par iespēju arhitekta Sīļa AB dambim izstrādāto koncertzāles projektu realizēt Andrejsalā

LETA, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kučinskis: AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka iepriekšējam plānam būvēt akustisko koncertzāli uz AB dambja ir vairāki trūkumi, piemēram, atrašanās vieta, pieejamība un lielās izmaksas, kas aplēstas virs 100 miljoniem eiro.

«Valdība šodien lēma palielināt akustiskās koncertzāles projekta ambīcijas un neizvēlēties pieticīgu projektu, bet projekta ietvaros līdz ar koncertzāli attīstīt lielāku publiskās un privātās partnerības projektu. Neformāli ir runāts par šāda projekta īstenošanu Skanstes rajonā, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu vietu un citus nosacījumus,» uzsvēra Kučinskis.

Akustiskās koncertzāles projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu programmā, kas paredz degradētu teritoriju sakārtošanu. Tomēr premjers piebilda, ka degradēta teritorija ir nosacīts apzīmējums, jo minētās ES fondu programmas izpratnē degradēta teritorija var būt jebkura teritorija pilsētas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad piedzīvosim jaunu Nacionālo koncertzāli Rīgā?

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts, pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» direktors, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Grūti izmantojama lielizmēra būve - RTU mācībspēki vēršas pret koncertzāli uz AB dambja

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanu noteikts uzvarējušais projekts

Lelde Petrāne, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts metu konkurss Dzintaru koncertzāles lielās zāles atjaunošanai

Zane Atlāce - Bistere, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

VIDEO: Rīgas džentlmeņa komplekts ir reģionos

Anita Kantāne, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurai galvaspilsētai ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, tas pieder pie džentlmeņa komplekta, Dienas Biznesam pirms Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanas skaidro Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Četrās Latvijas pilsētās akustiskās koncertzāles uzceltas, un šodien, 26. jūlijā, turpinās koncertzāles Latvija oficiālā atklāšana

Ar Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanu, visticamāk, noslēgsies reģionālo koncertzāļu būvniecības ēra, piekrīt A. Ābele. Jaunu akustisko koncertzāļu būvniecībai ekonomiska pamata Latvijā nav, jo to būvniecība ir dārga, arī apsaimniekošanas izmaksas ir iespaidīgas, bet demogrāfiskā situācija rāda, ka ar četrām reģionālajām koncertzālēm pieprasījums tiks apmierināts. Taču A. Ābele pieļauj, ka četras esošās reģionu koncertzāles var kalpot par piemēru un iedvesmot citas pašvaldības veidot mazāka izmēra kultūras centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par koncertzāles Rīga nākotni tiesāšanās šķiet neizbēgama

Dienas Bizness, 03.08.2015

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis (no kreisās) un producents Juris Millers savulaik sadarbību sāka optimistiskā noskaņojumā

Foto: Raitis Spalvēns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Koncertzāles potenciālie varianti - Skanstē, Kongresu namā vai Zaķusalā

Kārlis Vasulis, speciāli Dienas Biznesam, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akustiskās koncertzāles projektam ir iespēja piesaistīt 20 milj. eiro līdzfinansējumu; tiek kritizēts valsts mēģinājums uzsēsties uz astes kādam privātam investoram

Ministru kabinetā šobrīd norit diskusija par nacionāla līmeņa atbalstu konferenču centra un koncertzāles projektam un valdība līdz gada beigām apņēmusies pieņemt lēmumu par atbalstu kādam no piedāvātajiem projektiem, pauž Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone atgādina, ka valdības deklarācijā un rīcības plānā ir apņemšanās pieņemt lēmumu par koncertzāles projekta virzību. «Koncertzāle ir viens no mūsu valstī neatrisinātajiem jautājumiem,» viņa atzīst.

Kultūras ministrija šobrīd gatavo ziņojumu valdībai par to, kādā veidā koncertzāles projektu ir iespējams īstenot. Tā tēmē uz minimālo programmu, proti, koncertzāli, kas piemērota simfoniskās mūzikas koncertiem un būtu mājvieta Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO), tam pārceļoties no Lielās Ģildes. Minimālā programma nozīmējot līdz 1400 skatītāju vietu nodrošināšanu koncertzālē, kā arī vismaz 1100 m2 lielas darba telpas LNSO, kas ietvertu arī mēģinājumu telpu. Kopējā akustiskās koncertzāles platība jeb «minimālā programma» būtu 4000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

KM saņēmusi piedāvājumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Andrejsalā

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija no privāta nekustamo īpašumu projektu attīstītāja saņēmusi piedāvājumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Andrejsalā, apstiprināja kultūras ministres padomniece Lita Kokale.

Viņa skaidroja, ka šo piedāvājumu pēc saņemšanas vēl nepieciešams izvērtēt, tādēļ informatīvo ziņojumu par visām potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām Ministru kabinetā plānots iesniegt jūnija sākumā. Iepriekš to bija paredzēts izdarīt līdz šodienai.

Detalizētāku informāciju par saņemto piedāvājumu ministrijā pagaidām neatklāja.

Kā ziņots, līdz maija vidum norisinājās plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, aģentūru LETA informēja Kokale.

Iepriekšējā diskusijā ar kultūras darbiniekiem, kas norisinājās 12.aprīlī, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka, līdzās AB dambim un Kongresu namam, topošajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam iekļautas vēl septiņas vietas - Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņkalns un Zaķusala.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Ielūkojies Ventspils Mūzikas vidusskolas būvniecības norisē

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvdarbi lieliem soļiem virzās uz priekšu, informē Ventspils pilsētas Dome.

Ēkas kopējā platība ir 6 883 kvadrātmetri - 76% ēkas paredzēti skolas vajadzībām, bet 24% - komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. Būvniecību plānots pabeigt 2019. gada sākumā, kad Ventspils iegūs ne tikai energoefektīvu izglītības iestādes mājvietu, bet arī augstvērtīgu koncertu norises vietu ar stabuļu ērģelēm un vertikālajām klavierēm.

Dotajā brīdī Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas konstrukcija ir pabeigta. Tās ārpusē tiek veikti siltumizolācijas ierīkošanas darbi norobežojošām konstrukcijām un labiekārtošanas darbi, piemēram, laukumu bruģēšana, apzaļumošana un aprīkojums. Ēkas iekšpusē notiek Lielās zāles paceļamās zāles montāža un regulēšana. Pirmajā stāvā ir uzsākta telpu aprīkojuma montāža un virsmu apdare. Darbi norit pēc kalendārā grafika un plānots, ka objekts ekspluatācijā tiks nodots plānotajā laikā – 2019.gada 1.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot atkārtotu koncertzāles Palladium ēkas pārbaudi, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir pieņēmis lēmumu atļaut ēkas izmantošanu publiskiem pasākumiem.

Kā aģentūru LETA informēja BVKB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska, Palladium īpašnieki ir novērsuši BVKB konstatētās nepilnības, un tagad tā ir droša apmeklētāju uzņemšanai.

Tāpat ēkas īpašnieki ir iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka esošo skatuves konstrukciju nostiprināšana nav neatļauta būvniecība, aģentūru LETA informēja koncertzāles Palladium direktore Linda Andersone.

Tomēr, lai novērstu iepriekš konstatētās atkāpes no būvniecības normatīvo aktu prasībām, Palladium īpašniekiem mēneša laikā jāveic detalizēta tehniskā izpēte un, izvērtējot tās rezultātus, jālemj par tālāko rīcību. Ēkas īpašnieki apliecina, ka tehniskā izpēte jau sākta un to veiks būvinženieru birojs ar ilggadēju pieredzi SIA Forma 2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Millers koncertzālē Rīga pasākumus turpinās rīkot; skatītājus aicina ģērbties silti

LETA, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka koncertzāles Rīga telpās gaisa temperatūra ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, visi plānotie pasākumi koncertzālē norit pēc plāna, taču skatītāji aicināti apģērbties siltāk, informēja producents Juris Millers.

Jau ziņots, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nav pieslēgusi apkures sistēmai koncertzāles Rīga telpas. Apkure nav pieslēgta, jo koncertzāle Rīgas ir parādā par piegādāto siltumenerģiju.

Millers uzskata, ka LZA ar paziņojumu par apkures nepieslēgšanu koncertzāles Rīga parādu dēļ turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga, traucēt tās darbību un ņirgājas par Latvijas sabiedrību.

«LZA, neskatoties uz pirmo zaudējumu tiesā, joprojām turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga. Pirms dažām dienām LZA cieta pirmo sakāvi tiesas procesā, kurā SIA Rīgas koncertzāle cēla prasību pret LZA par neapmaksātajiem rēķiniem. Lai arī LZA uzskatīja, ka tai ir tiesības rēķinus neapmaksāt, tiesa lēma citādi un LZA būs pienākums savas finansiālās saistības pret SIA Rīgas koncertzāle nokārtot,» klāstīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ja koncertzālē Rīga atslēgs elektrību, Millers ir gatavs izmantot ģeneratorus

LETA, 29.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas akustisko koncertzāli varētu būvēt Elizabetes ielā 2 esošās celtnes "Pasaules tirdzniecības centrs" vietā.

Pagājušā gada beigās attīstības projekts "Riga Port City" pauda vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi.

Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, otrkārt, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kas paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā par koncertzāles būvniecību Andrejsalā.Pirmdien koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt Kultūras ministrijas priekšlikumu celt koncertzāli "Pasaules tirdzniecības centra" vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvvalde: Renovācija koncertzālē Rīga veikta atbilstoši akceptētajām apliecinājuma kartēm

LETA, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvaldē 2014.gadā akceptētas apliecinājuma kartes koncertzāles Rīga renovācijai un pērn 3.septembrī būvvaldē sagatavots atzinums, kurā norādīts, ka būvdarbi koncertzālē veikti atbilstoši saskaņotajām apliecinājuma kartēm, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Pērn februārī būvvaldē akceptēta apliecinājuma karte zāles un skatuves vienkāršotai renovācijai koncertzālē Rīga, bet pērn maijā akceptēta apliecinājuma karte lielās konferenču zāles un tās palīgtelpu grupas vienkāršotai renovācijai. Šie darbi veikti atbilstoši apliecinājuma kartēm.

Šā gada 19.augustā Rīgas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors vizuāli apsekoja koncertzāles telpas - pagrabstāvu, skatuvi un zāli - un konstatēja, ka tajās ir veikta inženiertīklu pārbūve - no pagrabtelpām uz zāli pirms ilgāka laika ierīkoti elektrības kabeļi. Tomēr šajā faktā netiek konstatēts pārkāpums, jo Ministru kabineta noteikumi Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi neparedzot pienākumu iesniegt būvvaldei akceptēšanai būvniecības ieceres dokumentāciju iekšējo elektroenerģijas inženiertīklu būvniecības gadījumā. Ministru kabineta noteikumos Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība noteikts, ka iekšējo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai nojaukšanai ir nepieciešams darba zīmējums, taču arī tas atbilstoši šo noteikumu 18.1.apakšpunktam nav iesniedzams būvvaldē akceptēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ieskats koncertzāles Lielais dzintars tapšanas procesā

Dienas Bizness, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 5. jūnijā, masu mediju pārstāvji tika iepazīstināti ar Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecības gaitu, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Žurnālistiem bija iespēja būvnieku pavadībā izstaigāt topošās koncertzāles būvobjektu.

Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecība tika sākta pagājušā gada rudenī un to plānots pabeigt 2015.gadā. Topošās būves kopējā platība atbilstoši tehniskajam projektam ir 14 126 kvadrātmetri, ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1080 skatītāju vietas, bet kamerzālē - 200 vietas.

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir 30,17 miljoni eiro, no kuriem puse ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, informē ReKurZeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Koncertzāle Lielais dzintars atklāj vasaras ekskursiju sezonu

Lelde Petrāne, 31.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncertzāle Lielais dzintars atklāj vasaras tūrisma sezonu un, sākot no 4.jūnija, svētdienās pulksten 11 un 13 organizē ekskursijas pa Liepājas koncertzāli.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Stundu garā ekskursija pa koncertzāli notiek gida pavadībā, un tās laikā apmeklētājiem ir iespēja apskatīt Lielā dzintara zāles, uzzināt faktus par ēkas tapšanu, koncertzāles piedāvājumu, tehniskajām iespējām un ieskatīties notikumu sagatavošanas aizkulisēs.

Tūre sākas mākslas telpā Civita Nova 1.stāvā, turpinot ceļu uz Kamerzāli ēkas 2.stāvā un Lielo zāli 3.stāvā, bet noslēgumā dodoties uz 6. stāva telpām Civita Nova 6 un Eksperimentālo skatuvi, no kurām paveras panorāmas skats uz pilsētu.

Biļetes uz ekskursijām iepriekšpārdošanā pieejamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, interneta vietnē bilesuparadize.lv, kā arī koncertzāles Lielais dzintars informācijas centrā. Ekskursijas notiek latviešu un angļu valodā, pēc īpaša pieprasījuma iespējams organizēt ekskursijas citos laikos un svešvalodās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrē SIA Vidzemes koncertzāle; par valdes priekšsēdētāju ieceļ Juri Žagaru

Gunta Kursiša, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas sākumā jaunreģistrēto uzņēmumu vidū ir arī SIA Vidzemes koncertzāle. Savukārt tā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts bijušā Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora Andreja Žagara brālis, uzņēmējs un aktieris Juris Žagars, liecina Lursoft dati.

J. Žagars jau iepriekš tika atzīts par Vidzemes koncertzāles radošā projekta autoru.

Uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumi uzticēti komponistam Arturam Maskatam un festivāla Kremerata Baltica direktorei Inesei Zagorskai.

Uzņēmumus SIA Vidzemes koncertzāle dibinājusi Cēsu novada pašvaldība, un konkurss uz koncertzāles vadītāja amatu tika izsludināts jau pērn. J. Žagars Cēsu novada domē vienbalsīgi tika atzīts par konkursa uzvarētāju. Iepriekš viņš medijiem pauda izbrīnu par konkurences trūkumu cīņā par Vidzemes Mūzikas un kultūras centra vadītāja amatu.

Uzņēmuma pamatkapitāls reģistrēts 10,14 tūkstošu latu apjomā, bet juridiskā adrese ir Cēsis, Bērzaines iela 5.

Komentāri

Pievienot komentāru