Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Aizvadīta līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija Japānā – tās laikā īpaši organizētos pasākumos Tokijā un Osakā valsts amatpersonu un uzņēmēju delegācija tikās ar dažādu Japānas nozaru ekspertiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ekonomisko attiecību stiprināšanas iespējas.

Tirdzniecības misija veiksmīgi noslēgusies ar četriem noslēgtiem sadarbības līgumiem un vērtīgām iestrādēm investīciju jomā.

2024. gadā Latvijas eksports uz Japānu audzis par 17%, iezīmējot pozitīvas tendences Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai, kurai būtisku grūdienu varētu sniegt tirdzniecības misija ar 36 Latvijas uzņēmumu dalību.

“Japāna ir mūsu eksporta fokusā 2025. gadā – tā ir prioritāte Latvijas eksporta kartē. Gada laikā kopumā plānoti 16 dažādi eksporta un ekonomiskās sadarbības pasākumi, lai veidotu jaunas sadarbības un nostiprinātu Latvijas klātbūtni vienā no tehnoloģiski attīstītākajiem pasaules tirgiem. Japāna ir ne tikai reģionālais inovāciju līderis – tā ir iespēja Latvijas uzņēmumiem strādāt tirgū ar 120 miljoniem iedzīvotāju. Mūsu sarunas ar Japānas uzņēmējiem jau iezīmē konkrētus investīciju projektus enerģētikā, ražošanā un citās nozarēs. Šīs iniciatīvas var nest desmitiem miljonu eiro mūsu ekonomikā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Pēdējā laikā finanšu medijos arvien biežāk parādās brīdinājuma toņos ieturēti raksti par Japānas fiskālo situāciju, kas lielā mērā ir “negaidīti” sakrituši ar maija beigās strauji pieaugošiem valsts ilgtermiņa obligāciju ienesīgumiem.

Tiek pievērsta uzmanība arī uz pieaugošo valsts parāda apkalpošanas slogu un Japānas Bankas lēmumu paaugstināt procentu likmes līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada, tomēr lielākā daļa ignorē Japānas monetārās politikas strukturālās īpatnības, kas, pareizi izprotot, ļauj šī brīža situāciju vērtēt daudz mierīgāk un kontekstuāli pamatotāk.

Tiesa, Japānas valsts kopējais parāds (rēķinot pret IKP) joprojām ir visaugstākais starp attīstītajām ekonomikām, bet Japānu atšķir tas, ka gandrīz viss valsts parāds ir denominēts jēnās un to iekšzemē tur Japānas Banka, komercbankas un pensiju fondi. Īpatnība dod Japānai priekšroku monetārās politikas elastībā atšķirībā no valstīm, kuras aizņemas ārvalstu valūtās vai saskaras ar starptautiskiem monetāriem ierobežojumiem (piem. Eirozona). Japānas valdībai, sadarbībā ar Japānas Banku, vienmēr ir iespēja nodrošināt savu parādsaistību izpildi jēnās – t.i. defolta risks ir praktiski neeksistējošs – Grieķijas variants, kur lielākā parāda daļa tika turēta ārzemēs, nav iespējams.

Ar klimata pārmaiņām, toksicitāti un atkritumiem saistītās bažas sākušas ietekmēt patērētāju rīcību visā pasaulē. Pieaug to patērētāju īpatsvars, kuri sagaida, ka zīmoli aizsargās vidi, bet tas uzņēmumiem, kas ražo visdažādākos produktus, liek pievērsties jaunai koncepcijai – ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam. Elena Kročaka (Elena Krochak), AENO Business Development direktore, stāsta, kā un kāpēc zīmoli kļūst videi draudzīgi - eco-friendly.

Ekoloģiskums kā patērētāju stimuls

Zīmoli riskē samazināt savu tirgus daļu, ja nespēs pielāgoties apzināta patēriņa tendencēm. Izprotot cilvēku attieksmi pret vides problēmām, zīmoli varēs ieviest jaunu politiku, kas apmierinās patērētājus un saglabās planētas drošību.

“Zīmoli, kas izmanto holistiskāku pieeju ilgtspējīgai attīstībai, var palīdzēt vīzijas saskaņot ar realitāti un stiprināt savu reputāciju pastāvīgas attīstības jomā,” - saka AENO Business Development direktore Elena Kročaka.

Vienlaikus zīmoli mudina patērētājus, izvēloties produktu, lielāku uzmanību pievērst vides komponentei, izceļot gadījumus, kas atbalsta ilgtspējīgus ekoloģiskos risinājumus. Patērētājam ir skaidri jāsaprot, ka viņa darbība patiešām sniedz labumu. Piemēram, iepērkoties, pircējs var atteikties no plastmasas maisiņiem, tādējādi samazinot plastmasas patēriņu.

Zīmoli ne tikai pārdod preci, bet arī būtiski ietekmē sociālās pārvērtības sabiedrībā. Tiksim skaidrībā, kā komunikācijas un reklāmas ietekmē patērētāju.

Zīmols – tā ir daļa no kultūras koda

Jebkura zīmola galvenais mērķis ir piesaistīt patērētāja uzmanību. Ar augstas kvalitātes nodrošināšanu vai pārsteidzoša iepakojuma izveidi vairs nepietiek. Šī iemesla dēļ daudzi veiksmīgi pasaules zīmoli darbojas jēgu un vērtību teritorijā. Savā komunikācijā tie atbild uz mūžsenajiem jautājumiem - kas ir brīvība, kur ir cilvēka iespēju robežas, kas ir mīlestība un laime. Uzņēmumi aktualizē savu produktu, izmantojot šīs atbildes. Bet, pērkot preci, cilvēks manifestē savu dzīves pozīciju.

Zīmoli ir kļuvuši par kultūrvides sastāvdaļu. Izveidotie reklāmas attēli uzrunā emocijas, kolektīvo pieredzi. Jo precīzāk tie atbilst auditorijas izpratnei, jo spēcīgāka ir to ietekme. Tie ne tikai veido produkta patēriņa tēlu, bet arī veido priekšstatus par realitāti. Bet vairākkārtēja atkārtošanās nostiprina tēlu, ietekmējot vēlēšanās, preferences, uzvedību, priekšstatus – piemēram, priekšstatu par skaistumu vai brīvību.

Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.

Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.

Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ietekmīgākie zīmoli Latvijā šogad ir Nokia, Lāči un LNT, liecina DDB Consulting apkopotā informācija.

DDB Consulting, balstoties uz Brand Capital pētījuma datiem, izvērtēja kuri zīmoli ietekmē apkārtējo viedokļus, un kuriem zīmoliem ir izaugsmes potenciāls.

Šogad iPhone ir apspriestākais zīmols. Tomēr apspriešanai ne vienmēr ir pozitīvs raksturs. Parex banka šogad izpelnījusies trešā apspriestākā zīmola titulu, bet patērētāji zīmolu šogad vērtējuši daudz kritiskāk.

Ietekmīgākie zīmoli Latvijā

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Porsche, Ferrari, LVMH (Moët Hennessy Louis Vuitton), Hermès, Cartier – šie ir labi zināmi luksusa zīmoli, ar ko nav nepieciešams īpaši iepazīstināt. Tie ir ne tikai prestiži zīmoli, bet arī biržā kotēti uzņēmumi, kuru akcijas jau daudzus gadus nodrošina investoriem stabilu peļņu. Kas patiesībā ir ienesīgāk – ieguldīt luksusa produktos vai to ražotāju akcijās.

Par “luksusa investīcijām” dažkārt dēvē augstās modes rokassomiņas, pulksteņus, rotaslietas, automašīnas un pat vīnu. Daži no tiem laika gaitā patiešām var dot ievērojamu peļņu, jo īpaši, ja to pieejamais daudzums ir ierobežots.

Luksusa preču tirgus darbojas citādi nekā lielākā daļa tradicionālo nozaru – priekšmetu vērtību nosaka ne tikai materiālu kvalitāte, bet arī dizaina ekskluzivitāte, ierobežota pieejamība patērētājiem un spēcīgs zīmola tēls. Ierobežotas tirāžas Hermès rokassomiņas, piemēram, Birkin vai Kelly modeļi, izsolēs bieži tiek pārdotas par daudz augstāku cenu nekā iegādes brīdī. Tas pats attiecas uz kolekcionāru pulksteņiem vai retu vīnu kolekcijām.

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Izpētot 200 populārākos zīmolus Latvijā, secināts, ka ir astoņi zīmoli, kuru pazušana uztrauktu vairāk kā 70% Latvijas iedzīvotāju, liecina Idea Group pētījums par zīmolu nozīmi un ilgtspēju.

Latvijas iedzīvotāju satrauktu, ja no tirgus pazustu tādi zīmoli kā Google, Skype, Dziesmu un deju svētki, Laima, Microsoft, Raimonds Pauls, Kārums un Latvijas Universitāte (LU).

Google pazušana no tirgus satrauktu 89% Latvijas iedzīvotāju, bet LU pazušana – 71%.

Vismaz pusi Latvijas iedzīvotāju satrauktu ja no tirgus pazustu tādi zīmoli kā Rimi, TV3, Latvijas Gāze, Swedbank, LNT, Latvenergo, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rūjienas saldējums, Draugiem.lv, Nokia, LTV1, Spilva, Lāču maize, Facebook, Selga, Rasa (piena produkti), Samsung, airBaltic, Valmieras piens, Maxima, Cido, Hanzas maiznīca, KNAB, Lido, Ekselence, Narvesen, Mangaļi, Alfa, Olainfarm, Gutta, LTV7, Ryanair, Philips, Statoil, Super neto.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

ASV dolāra cena Japānas jenās šodien noslīdēja līdz visu laiku zemākajam līmenim un sasniedza 76,25 ASV dolāru atzīmi.

Jāpiebilst, ka dolāra cena šādos līmeņos turējās neilgu laiku un, dienai ejot, atkāpās līdz 79 Japānas jenu atzīmei. Kopumā Japānas jenas cenas pieauguma pamatā ir tas, ka zemestrīce Japānas investorus padarījusi piesardzīgākus un valstī atgriežas ārvalstu investīcijas (tās tiek pārdotas un valstī atgriežas nauda). Tāpat savu lomu ieņēmusi spekulatīvā jenu pirkšana, raksta Reuters.

Japānas jenas cenai pieaugot, pastāv liels risks, ka ar intervencēm valūtu tirgū iesaistīsies Japānas centrālā banka. Spēcīga Japānas jena sarežģī dzīvi jau tā no zemestrīces cietušajiem Japānas ražotājiem (domājams, Japānas CB pārlieku stipri jenu ilgstoši nepieļaus). Daudzi Japānas eksportētāji norādījuši, ka tie var palikt pelnoši, ka dolāra cena atrodas pie 86,3 jenu atzīmes vai augstāk. Valda viedoklis, ka tas ir tikai laika jautājums, kad tirgū tiks veiktas centrālās bankas intervences.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Pasaulē vadošo zīmolu reitinga pirmajās vietās ierindojas ASV zīmoli, savukārt strauju izaugsmi piedzīvo Āzijas zīmoli, apliecinot, ka Eiropas uzņēmumiem jārēķinās ar nopietnu konkurenci. Šādu tendenci parāda nesen publiskotais ikgadējais pasaules vadošo zīmolu reitings BrandZ, ko veido pētījumu kompānija Millward Brown, otrdien raksta laikraksts Diena.

Šis reitings jeb faktiski prognoze par paredzamo zīmola ieguldījumu uzņēmumu gada peļņā tiek veidots jau desmito gadu pēc kārtas un tiek uzskatīts par autoritatīvāko pasaulē, jo īpaši tāpēc, ka ļauj sekot izmaiņām patērētāju izvēlē.

Saraksta pirmajā vietā atrodas korporācija Apple, kura pērn bija zaudējusi pirmo vietu konkurentam Google. Tomēr 2014. gadā zīmola Apple vērtība atbilstoši reitinga veidotāju aprēķiniem palielinājusies par 67% līdz 246,99 miljardiem dolāru ( 220,17 miljardi eiro), kamēr Google, kas noslīdējis uz otro vietu, kļuvis dārgāks tikai par 9% un novērtēts 173,65 miljardu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas korporācija Microsoft, kuras zīmola vērtība pieaugusi par 28% – līdz 115,5 miljardiem dolāru.

Pētījumu aģentūras TNS Emor veiktajā Starptautiskajā iecienītāko zīmolu pētījumā secināts, ka Baltijas valstīs iecienītākie zīmoli ir Google, Swedbank un Maxima. Šie trīs zīmoli iekļuvuši iecienītāko zīmolu Top 10 visās trīs Baltijas valstīs.

Visās trīs valstīs 10 iecienītāko sarakstā ir iekļuvis vismaz viens finanšu, mazumtirdzniecības un telekomunikāciju, kā arī vairāki interneta zīmoli. Igaunijas iecienītāko zīmolu sarakstā lielāks īpatsvars ir interneta zīmoliem, Lietuvā – tehnoloģiju zīmoliem, savukārt Latvijā spēcīgākas pozīcijas ir pārtikas zīmoliem.

Latvijā iecienītāko zīmolu Top 10 ir šāds: Swedbank; Laima; Apple; Google; LMT; Lido; Maxima; Rimi; Kārums; Liepkalni.

Lietuvā Top 10 veido Google; Maxima; Samsung; Swedbank; Apple; Facebook; TV3; Tele2; Skype; Nike.

Savukārt Igaunijā iecienītāko zīmolu topu veido Kalev; Google; Swedbank; Elion; ETV; Maxima; Skype; Gmail; EMT; YouTube.

Gada trešajā ceturksnī Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. pārdevusi 2,5 miljonus automašīnu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bijis pieaugums 2,8% apmērā.

Japānas kompānijai pārdošanas rādītāju ziņā izdevies apsteigt ASV autobūves milzi General Motors Co. un citus ražotājus, apliecinot, ka lielajām valsts kompānijām ir izdevīgas Japānas valdības ekonomiskās reformas, vēsta Bloomberg.

Minētajā laika posmā ASV autobūves milzis GM spējis pārdot 2,4 miljonus automašīnu (pieaugums 5,5% apmērā), bet Vācijas Volkswagen – 2,33 miljonus automašīnu. Volkswagen tirdzniecības datos gan nav iekļautas smagās automašīnas.

Analītiķi atzīmē, ka Toyota pēdējo mēnešu veiksmīgā darbība ir cieši saistīta ar Japānas premjera Šinzo Abes (Shinzo Abe) ekonomisko politiku, kuras ietvaros tiek veikta jenas vērtības samazināšana, tādējādi ļaujot valsts eksportētājiem sekmīgāk strādāt. Japānas valdības mērķis ir pārtraukt recesiju, kas periodiski vajājusi valsts ekonomiku pēdējos piecus gadus.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Šodien pirmo reizi kopš 2004. gada Japānas centrālā banka ir tieši iejaukusies valūtu tirgū, liekot savai valūtai – Japānas jenai piedzīvot vērtības kritumu.

Jāpiebilst, ka vēl šorīt ASV dolāra cena atzīmējās zem 83 jenu atzīmes, kas ir jauns zemākais minētā kursa līmenis pēdējo 15 gadu laikā. Japānas valdība jau izsenis izteikusi neapmierinātību ar augstu jenas cenu, kas krietni paplacina Japānas eksportētāju maciņus un apdraud valsts ekonomikas atveseļošanos. Taču šoreiz Japānas CB nolēma rīkoties un pārdot jenas, pērkot ASV dolārus.

Tirgus dalībnieki lēš, ka šajā pirmajā intervencē Japānas CB pārdevusi 300 līdz 500 miljardus jenu (3,6 līdz 6 miljardus USD). Jāsaka, ka minētās Japānas CB intervences palīdzēja un ASV dolāra cena pieauga līdz 85,4 jenām, kas ir kursa augstākais līmenis pēdējo divu nedēļu laikā.