Eksperti

Cik saņem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējs?

Mg.iur. Inga Bite, sadarbībā ar ZAB "O.Cers un J.Jurkāns", 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Interesanti, ka valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai izlietotais finansējums šajos 3 gados ir samazinājies, un no publiskajos pārskatos apkopotās informācijas ir redzams, ka šajos gados ir samazinājies arī saņemto iesniegumu skaits, kuros lūgts piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību Latvijā ir tiesīgi sniegt gan zvērināti advokāti, gan juristi, kuri nav zvērināti advokāti, bet kuriem ir atbilstoša izglītība un pieredze juridiskajā darbā. Taču valsts izmaksātā atlīdzība juridiskās palīdzības sniedzējiem nav atkarīga no palīdzības sniedzēja statusa, izglītības vai pieredzes, bet to vienotās likmēs ar saviem noteikumiem nosaka Ministru kabinets.

Šobrīd Latvijā ir spēkā Minsitru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" (Ministru kabineta noteikumi). Tā kā "lauvas tiesa" no valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai piešķirtajiem līdzekļiem tiek izmaksāta par juridisko palīdzību kriminālprocesā, tālāk tiks analizētas vienīgi noteiktās likmes par šo valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu. Tomēr jāpiebilst, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir iespējams saņemt arī civillietās, administratīvajās lietās, pārrobežu strīdu lietās un Satversmes tiesas procesā.

Ministru kabineta noteikumu V.nodaļā noteikts samaksas apmērs par dažādām kriminālprocesā veicamām darbībām un dažādu procesuālo dokumentu sastādīšanu. Vienīgā pozīcija, kurā samaksas apmērs ir piesaistīts juridiskās palīdzības sniedzēja reāli patērētajam laikam ir pārstāvības un aizstāvības nodrošināšana pirmstiesas procesa stadijā un tiesas sēdēs. Šajās situācijās atlīdzība valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam ir noteikta attiecīgi 30 vai 40 eiro stundā, neieskaitot ceļā patērēto laiku. Šī piebilde nav mazsvarīga, jo neatkarīgi no pārstāvāmās personas dzīvesvietas vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas, var rasties nepeiciešamība atsevišķas procesuālās darbības veikt jebkurā attālā Latvijas vietā.

Iepazīstoties ar situāciju juridisko pakalpojumu tirgū kopumā redzams, ka lielākoties samaksa gan par konkrētu darbību veikšanu, gan arī par juridisku dokumentu sastādīšanu tiek aprēķināta stundās. Tas saistīts ar objektīviem lietas sarežģītības un izpētāmā jautājuma niansētības apsvērumiem. Precīzu darāmā darba apjomu ir iespējams noteikt vienīgi standartizētām darbībām un dokumentiem, kas vienveidīgi tiek rakstīti vairākkārt. Taču tieslietās un it īpaši kriminālprocesā katra lieta ir unikāla, tajā savākto un novērtējamo pierādījumu apmērs - pilnībā individuāls, kā arī katra procesa dalībnieka personība - neatkārtojama.

Tomēr atskaitot iepriekš minētos gadījumus, Ministru kabineta noteikumi paredz standartizētu un konkrētā naudas summā noteiktu atlīdzību par dažādu juridisku dokumentu sastādīšanu neatkarīgi no lietas apjoma, sarežģītības, lietā iesaistīto personu skaita vai noziedzīgā nodarījuma epizožu daudzuma. Runājot saprotamā valodā - no Ministru kabineta noteikumu V.nodaļas izriet, ka, piemēram, par paskaidrojuma sastādīšanu lietā, kas saistīta ar zādzību no lielveikala vai lietā, kas saistīta ar interneta krāpniecību, naudas atmazgāšanu vai bērnu pornogrāfiju, atlīdzība juridiskās palīdzības sniedzējam ir 25 eiro, neatkarīgi no ieguldītā darba apjoma. Nav jābūt juristam lai saprastu, ka reālais šāda paskaidrojuma sagatavošanā ieguldītais darbs katrā no pieminētajām lietām būtiski atšķiras, turklāt tas ir skaitāms vairākās stundās, bet reizēm - pat desmitos darba stundu.

Uzņemoties vest kādas personas lietu, visbiežāk nav skaidri prognozējams tajā ieguldāmā darba apjoms, intensitāte, veicamo darbību un sastādāmo dokumentu skaits, nepieciešamās juridiskās analīzes dziļums un izpētāmo apstākļu un materiālu specifika. Turklāt tas bieži nav atkarīgs no pārstāvāmās personas vai jurista vēlmes vai rīcības, bet ir saistīts ar citu procesa dalībnieku vai procesa virzītāja lēmumiem, darbībām, pieļautām kļūdām, savāktiem pierādījumiem vai atklātiem apstākļiem.

Latvija ir slavena ar ilgstošiem tiesas procesiem, nebeidzamām izmeklēšanām un daudzkārt atliktām tiesas sēdēm. Šajā laikā ir iespējamas arī daudzas citas procesa virzītāja kļūdas, kuras var prasīt nekavējošu pārstāvja reakziju iesnieguma veidā.

Iespējams, viens no veidiem, kā uzlabot kriminālprocesa efektivitāti Latvijā, ir ieviest reālu atlīdzību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem par reāli padarīto darbu un tā izpildē ieguldīto laiku. Skeptiķi varētu teikt, ka tādā gadījumā taču katrs jurists savos rēķinos "safabricēs" astronomisku stundu skaitu. Taču uz to varu atbildēt, ka, pirmkārt, šāda rīcība būtu pretrunā ar jurista un īpaši advokāta ētiku. Otrkārt, to iespējams novērst, ieviešot "vairāku acu" principu - procesa virzītāja, tiesas vai advokātu kolēģijas apstiprinājumu katram izrakstītajam rēķinam, kur profesionāli un konkrētajā lietā iesaistīti cilvēki spētu novērtēt katrā konkrētajā darbā ieguldītā laika objektīvo nepieciešamību.

Īstermiņā tas visticamāk palielinātu valsts budžeta izmaksas par valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Tomēr ilgākā termiņā tas, ka juridiskās palīdzības sniedzējs nepārtaukti "skatīsies uz pirkstiem" katram procesā iesaistī'tajam un uzraudzīs viņa darbu, radīs lielāku motivāciju procesa virzītājam rūpīgāk veikt savus pienākumus un nodrošināt to, lai krimināllietas tiktu izmeklētas kvalitatīvi, nodotas tiesai precīzi sagatavotas un pietiekami pierādītas, lai tiesa varētu tās izskatīt saprātīgā termiņā un taisīt nodarījumam adekvātu spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Paplašināts dīkstāves palīdzības pabalstu saņēmēju loks

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pilnveidot valsts atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valdība otrdien, 2. jūnija sēdē, pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība".

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) informē: "Gandrīz mēnesi bija diskusijas par dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēju loka paplašināšanu, vairākas reizes jautājuma izskatīšana tika atlikta. Beidzot panākta vienošanās vismaz par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs tikt pie valsts palīdzības."

Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu.

Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem VID atteicis, jo pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 27 no tām pēc kreditoru pieteikumiem, informē Maksātnespējas kontroles dienestā.

No 2.septembra ir atcelti Covid-19 laikā uzliktie ierobežojumi un atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Maksātnespējas kontroles dienests iepriekš ziņoja, ka 2020.gada septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas.

Kopumā 2020.gada pirmajos 10 mēnešos ierosinātas 353 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 2019.gadā kopā ierosinātas 623 juridiskās personas maksātnespējas lietas.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu visām riska grupām, tostarp tiem, kuri šobrīd atrodas pašizolācijā un karantīnā, vienlaikus pasargājot arī citus iedzīvotājus no iespējamās inficēšanās ar Covid-19, "Rimi" sniedzis atbalstu biedrībai "Paliec mājās" un tās izveidotajam brīvprātīgo palīdzības tīklam paliec-majas.lv.

Ar "Rimi" atbalstu tiks uzturēta ne vien palīdzības sniegšanas platforma internetā, bet arī nodrošināts atbalsts krīzes gadījumos, trūkumā nonākušajiem piegādājot bezmaksas pārtiku un sadzīves preces.

Kustībā #paliecmājās visā Latvijā šobrīd apvienojušies vairāki tūkstoši cilvēku, brīvprātīgo palīdzības tīklā reģistrējušies jau gandrīz 200 brīvprātīgie, kuri bez maksas piedāvā palīdzību pārtikas produktu un sadzīves preču sagādē, kā arī mājdzīvnieku izvešanā pastaigās un emocionālā atbalsta sniegšanā. Savukārt par preču apmaksu individuāli jāvienojas ar brīvprātīgo, kurš sniedz palīdzību. Šobrīd #paliecmājās brīvprātīgo palīdzību jau izmantojuši vairāk nekā 50 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot atbilstošu mākoņpakalpojumu sniedzēju, speciālisti uzņēmumiem iesaka ņemt vērā vairākus būtiskus kritērijus.

Turpinoties nemitīgai, stabilai tendencei uzņēmumiem pāriet uz mākoņpakalpojumu lietošanu, ik nedēļu kādā vadības sapulcē tiek iztirzāts jautājums par pareizā pakalpojumu sniedzēja izvēli. Biznesiem tas patiešām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – ar pirmo piegājienu atrast uzticamāko un prasībām atbilstošāko mākoņpakalpojumu.

Eksperimentēšana un vairākkārtēja pakalpojumu sniedzēja mainīšana draud ar nevajadzīgām izmaksām un lieku biznesa traucēšanu. Ja mākoņpakalpojumu ēras rītausmā pirmajiem entuziastiem patiešām nācās nopūlēties labākā piedāvājuma meklējumos, tad tagad viss ir krietni vienkāršāk. Jau pieejamas citu lietotāju atsauksmes, ir profesionālu apskatnieku sagatavots vērtējums, pat reitingi, un ir gatavas speciālistu receptes, kā izvēlēties atbilstošāko tieši konkrētā uzņēmuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kreditori atkal drīkst iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 2.septembrī beidzas likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, informēja Maksātnespējas kontroles dienestā (MKD).

2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditori drīkst iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

Db.lv, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada 1.septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22.pants noteic, ka līdz 2021.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokāts: Buimisters ilgstoši bija KNAB aģents un mēģināja izprovocēt Rimšēviču maksāt par liecību maiņu

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā kreditoriem uzlikto ierobežojumu atcelšanu no 2020.gada 2.septembra iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, dati par ierosinātajām maksātnespējas procesa lietām šī gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada to pašu periodu liecina, ka maksātnespējas procesu skaits nav palielinājies, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

No 2.septembra ir atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šogad septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, kas ir par 9 lietām mazāk nekā pērnā gada septembrī, kad tika ierosinātas 54 lietas. Tai skaitā, pamatojoties uz kreditoru pieteikumiem, šī gada septembrī iesniegti 23 maksātnespējas procesa pieteikumi, kas salīdzinājumā ar 2019.gadu ir par trim mazāk nekā pērn. Attiecīgi no kopējā ierosināto maksātnespējas procesu skaita 2020.gada septembrī 22 maksātnespējas procesus pieteikuši paši parādnieki, iepretim 28 pieteikumiem, kas ir pašu parādnieku iesniegti 2019.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un valdībā atbalstītais projekts grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Iecerētā kārtība attiecas uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, informē LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norāda, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," uzskata ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar dīkstāvi saistīto pabalstu saņemšanas periodus plāno ieskaitīt darba stāžā

LETA, 13.05.2021

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) iepriekš skaidroja, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," norādīja ministre.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 13,maijā otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka, aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

Saeima atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas attieksies uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, iepriekš informēja LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) iepriekš skaidroja, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," norādīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

  • varēja samazināt darbinieka dīkstāves laika kompensāciju, maksājot tikai 70% no darbinieka algas, nevis 100% (vismaz minimālās algas apmērā un ieskaitot minimālo uzturlīdzekļu apmēru par apgādājamo bērnu / bērniem);
  • varēja piešķirt darbiniekam neizmantotu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu neatkarīgi no darbinieka vēlmēm, proti, kad to prasa darba devējs.

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noziedzīgi iegūtus līdzekļus legalizē caur virtuālās valūtas iekārtām

Db.lv, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) atklājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju caur virtuālās valūtas iekārtām.

VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šī gada 10. janvārī aizturēja kādu Polijas Republikas pilsoni. Aizturētā pienākumos ietilpa tehniski apkalpot virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas Latvijā un Igaunijā.

Izmeklēšanas laikā izņemtas trīs šādas iekārtas un skaidra nauda 97 000 eiro apmērā. Kriminālprocesā šobrīd turpinās izmeklēšana. Policijas lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas tika uzsākts 2020. gada 27. novembrī un tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvietojot Rīgas tirdzniecības centros divas virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas, ar kuru palīdzību tika nodrošināti pakalpojumi virtuālās valūtas pakalpojumi, neievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILL likums) noteiktās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nevakcinētie pakalpojumu sniedzēji arī par jūniju varēs pieteikties dīkstāves atbalstam

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.jūnijā darbu klātienē var atsākt virkne pakalpojumu sniedzēju, ja tie ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 vakcinētiem vai pārslimojušiem pakalpojumu sniedzējiem pakāpeniski tiek atcelti darbības ierobežojumi, dīkstāves atbalstu par jūniju varēs saņemt tie pakalpojumu sniedzēji, kuri joprojām būs dīkstāvē, jo vēl nav vakcinēti un līdz ar to šobrīd vēl nevar atsākt pakalpojumu sniegšanu, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, valdība pagājušajā nedēļā lēma, ka, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19, no š.g. 1.jūnija tas drīkst individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomas un fotopakalpojumus, kā arī citus saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Pakalpojuma sniegšanās telpā var atrasties tikai pakalpojuma sniedzējs un viens klients (sporta inventāra nomas, pirts, saunas un fotopakalpojumu gadījumā viens pakalpojumu sniedzējs un viena mājsaimniecība). Šajā gadījumā klientiem nav jābūt vakcinētiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem Covid-19 izplatības radītās krīzes ietekmē dīkstāves pabalsts ir zems vai arī tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ būs pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts, nosakot tā zemāko slieksni 180 eiro apmērā, informē Labklājības ministrijā.

Šādu atbalstu paredz ceturtdien, 23.aprīlī, valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārusi Covid-19 izplatība"".

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš tika rosināts šī pabalsta zemāko apmēru noteiktu 130 eiro apmērā, tomēr ceturtdienas valdības sēdē nolemts palielināt tā apmēru līdz 180 eiro.

"Valsts šajā ārkārtējā situācijā ir apņēmusies izrādīt solidaritāti un palīdzēt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Līdz šim aprēķināto un izmaksāto dīkstāves pabalstu summas nereti ir ļoti mazas, jo par darbiniekiem acīmredzot nav pilnībā maksāti nodokļi. Labklājības ministrija rosināja noteikt zemāko šīs palīdzības slieksni, kas būs 180 eiro. Tas nepārprotami ir signāls, ka valsts nāk palīgā arī tiem cilvēkiem, kuru darba devējs nav bijis godprātīgs un tiem, kuri iemaksas veikuši nepilnā apmērā. Vienlaikus tas ir signāls, ka nākotnē būs jāpārskata nodokļu sistēma. Nevar būt situācija, ka nonākot krīzē, cilvēkam nav sociālās aizsardzības", uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 26.novembrī otrajā - galīgajā - lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", uz terminētu laiku ieviešot jaunu atbalsta veidu - vienreizēju slimības palīdzības pabalstu bērna pieskatīšanai.

Pabalstu varēs saņemt gadījumā, ja bērns vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadu vecumam.

Tiesības uz pabalstu būs vienam no bērna vecākiem vai adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Pabalstu varēs saņemt arī audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas, 1.septembra, friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem, kā arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem būs obligāti jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem.

Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu sniegšana atsevišķā telpā, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez Covid-19 sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams.

Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

"Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs varēs apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī nebūs jāievēro drošai pakalpojumu sniegšanai noteikto telpas ierobežojumu vienam apmeklētājam un starplaiku starp pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā pakalpojumi tiek sniegti visdrošākajā, proti, "zaļajā" režīmā," norāda ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas ātrās palīdzības dienests pārtrauks darba līgumus ar mediķiem, kas atsakās vakcinēties pret jauno koronavīrusu, ceturtdien ziņoja Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Tallinas ātrās palīdzības galvenais ārsts Rauls Adlass sacīja, ka šāds solis ir nepieciešams pirmām kārtām pacientu un pašu mediķu drošības dēļ. Šo lēmumu ir akceptējusi arī Darba inspekcija.

Par Tallinas ātrās palīdzības plāniem kļuva zināms pēc laikraksta "Eesti Paevaleht" publikācijas. Līdz 17.maijam visiem tās darbiniekiem - no sanitārēm līdz ārstiem - ir jāiesniedz kadru daļā potēšanas pase, citādi nāksies aiziet no darba.

"Epidēmijas apstākļos mediķiem, kas apkalpo pacientus, nevajadzētu viņus apdraudēt. Vienīgā iespēja to nodrošināt ir vakcinācija," sacīja Adlass.

Viņš informēja, ka 8% no Tallinas ātrās palīdzības personāla nav potēti pret Covid-19 un atsakās no vakcinēšanās dažādu iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 2. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Tā mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās.

Kopā ar jau iepriekš finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un pēc tam valdībā apstiprinātajiem lēmumiem pasākumiem atvēlēti 2,062 miljardi eiro. Pasākumi ir vienreizēji, terminēti un tie plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti).

"Vīruss vēl nav pilnībā atkāpies, bet mums jāraugās uz priekšu. Šobrīd ir svarīgi atbalstīt mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, dodot iespēju īstenot nozīmīgus projektus, uzlabojot apkārtējo vidi un nodrošinot pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas. Līdz šim apstiprinātajiem pasākumiem paredzēts finansējums 966,46 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem un 496 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) ieskatā komandantstundas saglabāšanas gadījumā šo ierobežojumu varētu saīsināt līdz plkst.2 naktī, liecina IeM šodien valdībā iesniegtā prezentācija.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Galvenie mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām, norāda IeM.

Atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Fiktīvos darījumos ar nekustamo īpašumu nodokļos izkrāpj 1,14 miljonus eiro

Db.lv, 02.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas 1 136 372,09 eiro apmērā, informē prokuratūras pārstāve Una Rēķe.

2021.gada 23.jūlijā Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā viena fiziska persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, un otra fiziska persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas un 218. panta otrās daļas par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Vienlaikus tiesai nodots process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai viens apsūdzētais nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas par nelietota nekustamā īpašuma domājamo daļu (dzīvokļu) pārdošanas darījumiem izveidoja mākslīgu darījumu ķēdi, ar kuru kāda nekustamā īpašuma Rīgā domājamo daļu iegādes vērtība tika mākslīgi palielināta, lai starpība starp to sākotnējo iegādes vērtību un pārdošanas vērtību, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, būtu nepamatoti samazināta.

Komentāri

Pievienot komentāru