Latvijas ceļu drošības institūcijas mācās no zviedru piemēra; liela daļa no risinājuma ir privātā sektora pusē, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Mācoties arī no Skandināvijas kolēģiem, ceļu drošības institūcijas plāno rīcībpolitikas jauninājumus plašā spektrā, kas no vienas puses ietekmēs esošos uzņēmējus, bet no otras – izveidos vidi jaunu uzņēmumu un inovāciju radīšanai.
«Pēc Skandināvijas parauga ir jārada sistēma, lai cilvēkiem nebūtu iespējams izraisīt avārijas ar traģiskām sekām,» par salīdzinoši vienkāršu un pieejamu risinājumu nozīmi ceļu drošībā DB saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. «Tikai tad, ja bērns, iznākot no skolas, nevarēs uzskriet uz ielas, ja būs ierobežots risks iebraukt grāvī vai pretējā braukšanas joslā, ja autovadītājs sajutīs, ka viņa uzvedība tiek nemitīgi kontrolēta, mēs būsim izveidojuši visiem satiksmes dalībniekiem drošu vidi.»
Lai gan runa ir par dzīvību, veselību un dzīves kvalitāti, satiksmes negadījumi rada zaudējumus arī tautsaimniecībai. CSDD aprēķini liecina, ka 2015. gadā šo negadījumu kopējie radītie zaudējumi bija 266,2 milj. eiro.
Visu rakstu Droši ceļi ir bizness lasiet 8. marta laikrakstā Dienas Bizness.