Šā gada septembrī Ekonomikas ministrija (EM) valdībā plāno iesniegt start-up jeb iesācējuzņēmumu jomu regulējošu likumu, kas varētu atvieglot šo uzņēmumu nodokļu nomaksas nosacījumus un pārskatīt vīzu režīmu piesaistītajiem ārvalstu ekspertiem, stāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Pagājušā gada nogalē aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) nākotni toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sākusi darbu pie iesācējuzņēmumu likuma izstrādes, kas paredzētu jaunu mikrouzņēmumu režīma regulējumu, lai izvairītos no MUN optimizācijas shēmām. Taču Ašeradens kā toreizējais Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs pauda uzskatu, ka jaunajā likumā vajadzētu likt uzsvaru uz iesācējuzņēmumiem, lai Latvijā radītu inovāciju pievienotās vērtības ekonomiku.

Pēc ekonomikas ministra amata ieņemšanas Ašeradens ķēries pie likuma izstrādes, paredzot īpašu atbalstu iesācējuzņēmumiem, taču par MUN regulējuma maiņu atbildība ir jāuzņemas FM. Likuma izstrādē EM sadarbojas gan ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru u.c. EM ieskatā, likumam ir jāliek pamats jaunai, dinamiskai uzņēmumu attīstībai, kam vajadzētu mainīt gan darba tirgu, gan ekonomiku. Ministrija šo likumprojektu cer iesniegt valdībā šā gada septembrī.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Donna Dana, jūs «pārshēmojāties» vai iedomājāties, ka varat spēlēt pārāk prasti. Jūs domājāt, ka «parastajam latvietim laukos» būs vienalga, kas notiek ar kaut kādu Rīgas banku? Tiešām domājāt, ka jūsu vēlētājs ir tik stulbs, tik vienkāršs un zemisks? Latviešiem būs vienalga, ka iznīcina Latvijas uzņēmumu ar 1000 cilvēkiem, kas paliks bez darba, un viņu ģimenēm, kas cietīs? Vai tiešām 400 miljonu laupījums, par ko jums, tā izskatās, pilnas ausis ir piedziedājusi maksātnespējas administratoru mafija, ir apmiglojis gaišo šahistes prātu?

Bēdīgi slavenā Koļegova. Un tagad Skujiņš VID ģenerāldirektora amatam. Jūs pati esat muļķe, mūs turat par muļķiem vai tiešām trešā versija – Martinsons ir jūs tā sasējis, ka darāt tikai to, ko viņš liek? Jūs bijāt lasījusi Skujiņa CV? Kur tur ir kaut viens fakts, kas apliecinātu, ka viņš ir derīgs vienam no atbildīgākajiem amatiem valstī? Ir acīmredzams, ka uz VID amatu tika virzīta marionete, kuru komandēs citi. Teiksiet, ka Valsts kancelejas direktora vadītā atlases komisija ir stulba? Kaut kā neticami, ka jūs tur esat stulbi.

Domāju, ka jums ir divas izejas, Kučinska kungs! Vai nu jūs atlaižat Danu Reiznieci- Ozolu, vai atkāpieties pats!

Kurš izvilka šo Martinsona kadru? Pietiek stāstīt par «konkursiem». Neviens nav stulbs, ka ticētu konkursam uz VID vadītāja amatu šajā valstī. Visi zina, ka viss ir sarunāts. Un, ja ne Dana Reizniece-Ozola «atrada» Martinsona Skujiņu, tad kas? Varbūt Māris Kučinskis? Varbūt tas viss ir valdības līmenī? Ko, Kučinska kungs?

Ministru kabineta šā gada 2. septembra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par atbalstu iesācējuzņēmumu (start-up uzņēmumu) apmācību un semināru organizēšanai, kas nosaka atbalsta piešķiršanas nosacījumus Latvijas Republikā reģistrētu komersantu, biedrību vai nodibinājumu rīkotajiem kontaktu dibināšanas un komunikācijas pasākumiem, apmācībām un semināriem vai to cikliem iesācējuzņēmumiem, informēja Ekonomikas ministrija.

Atbalsta mērķis ir sekmēt iesācējuzņēmumu saskarsmes iespējas ar privātajiem investoriem, veicināt veiksmīgas privātās investīcijas jaunos iesācējuzņēmumos, atbalstot apmācību un komunikācijas ar investoriem pasākumu norisi, kuri paredzēti iesācējuzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu. Iesācējuzņēmumi šo noteikumu izpratnē ir fiziskas personas vai personu grupas, kuras vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, un kuri ir reģistrēti komercreģistrā ne agrāk kā 5 gadus pirms pasākuma organizēšanas dienas.

MK noteikumu projekts paredz sniegt iespējas saņemt finansiālu atbalstu grantu formā pasākumu, apmācību un semināru organizēšanai. Atbalsts grantu formā tiks sniegts pasākuma rīkotājam, un pasākumi, apmācības un semināri būs pieejami jebkuram iesācējuzņēmumam bez ierobežojumiem. LGA nodrošinās atbalsta uzskaiti.

Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN) varētu palikt 9% apmērā, bet ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi maksā minimālās sociālās iemaksas, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem, informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LRA deputāti vēlējās zināt, vai mikrouzņēmumi var rēķināties, ka arī turpmāk MUN likme tiks saglabāta 9% apmērā.

Ministre stāstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) patlaban gatavo priekšlikumus mikrouzņēmumu darbības uzlabošanai, taču vēl esot daudz jautājumu.

EM sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz rudenim uzdots sagatavot jaunu regulējumu mikrouzņēmumiem un iesācējuzņēmumiem.

«Jaunais regulējums varētu paredzēt, ka dzīvesstila uzņēmumiem MUN likme tiek saglabāta 9% - ar nosacījumu, ka tiek veiktas minimālās sociālās iemaksas, savukārt liela potenciāla ātras izaugsmes uzņēmumiem jeb iesācējuzņēmumiem būs cits regulējums,» norādīja ministre.

Līdz šim globālās informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas IBM programmā iesācējuzņēmumiem SmartCamp nav piedalījušies Latvijas vai Baltijas uzņēmumi, taču kompānija cer, ka situācija mainīsies, norāda IBM Poland galvenais tehnologs, vadošais arhitekts mākoņskaitļošanas jomā Centrālajā un Austrumeiropā, atbildīgais par attiecībām ar riska kapitāla kompānijām Pjotrs Pietržaks.

Baltijas startapu jeb jaunuzņēmumu nepiedalīšanos programmā viņš saistīja ar to, ka IBM pārstāvji nebija tik aktīvi, taču viņš cer, ka tas mainīsies. «Jo vairāk uzņēmumu pieteiksies, jo labāk. Būšu ļoti lepns, ja kāds no reģiona uzvarēs šādās sacensībās, jo tas rāda, ka arī mēs labi darām savu darbu,» teica kompānijas pārstāvis.

Tā kā IBM ir sava pētniecības un attīstības (R&D) divīzija, kompānija aktīvi meklē tirgū jaunus iesācējuzņēmumus, kas sāk jaunus, interesantus biznesus, lai aizpildītu «caurumus» tehnoloģiju portfelī. Lai atrastu šādus uzņēmumus, IT gigants sadarbojas ar riska kapitāla kompānijām un investīciju fondiem, jo tie ļoti labi zina vietējo tirgu. Ar šo uzņēmumu starpniecību esot vieglāk iegūt informāciju.

Jaunā informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft jaunuzņēmumu kūrētāja Centrālās un Austrumeiropas reģionā Elise Sasa vēlas darboties kā tulks starp abām pusēm, kas ne vienmēr viena otru spējušas atrast un sadarboties.

Sasu šim amatam uzrunājusi kompānija Microsoft, kas šai pozīcijai meklējusi cilvēku ar praktisku pieredzi. Viņai piedāvājums šķitis ļoti interesants, jo arī kompānija ir mainījusies. Agrāk kompānija bijusi slēgta, bet tagad cenšas būt atvērtāka, un arī jaunuzņēmumi sāk izvērtēt Microsoft platformu nopietnāk, sprieda kompānijas pārstāve.

Sasas prioritāte ir stādāt ar jaunuzņēmumu komūnu - TechHub Rīgā, Garage48, Startup Wise Guys, Gamefounders Igaunijā, Startup Highway Lietuvā. Līdzīgas komūnas ir Polijā un Balkānos. Viņa vēlas veidot sadarbību pāri robežām, Microsoft iekšienē veidot komunikāciju dažādu valstu ofisos.

Latvijas jauno start-up medībās devies Skandināvijas ietekmīgākais riska kapitāla uzņēmums Creandum, kas gatavs daudzsološākajos Latvijas IT iesācējuzņēmumos ieguldīt tūkstošus un pat miljonus, turklāt par Investīciju padomnieku Baltijas valstīs iecelts Latvijas TechHub Riga vadītājs Andris K. Bērziņš.

Skandināvijas riska kapitāla (venture capital) uzņēmums Creandum ir ieguldījis tādos patlaban pasaulē atpazīstamos uzņēmumos kā Spotify, Wrapp un Videoplaza, un pašlaik kļūs par pirmo Eiropas vai ASV riska kapitāla firmu ar savu pārstāvi tieši Baltijas valstīs. «Mēs gribam tiešāku pieeju Baltijas start-up sabiedrībai,» norādīja Creandum partneris Johans Breners, izvēloties savu pārstāvi Baltijas valstīs. J. Breners norāda, ka TechHub Riga valdes priekšsēdētājs A. K. Bērziņš par Creandum padomnieku izvēlēts, jo viņš ir viena no Latvijas iesācējuzņēmumu sabiedrības galvenajām figūrām. «Turklāt viņam vēl joprojām ir sakari ar Silīcija ieleju, kur viņš absolvēja Stenfordas Biznesa skolu, kā arī vadības pieredze, kas iegūta, strādājot AeroScout un Livebookings,» norādīja J. Breners.

Latvijā izstrādātais integrētā mārketinga serviss Mailigen laidis klajā jaunu e-pasta mārketinga rīku Epic Free, kas paredzēts mazajiem uzņēmumiem.

Mailigen informē, ka Epic Free orientēts galvenokārt uz iesācējuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa inkubatoriem, nevalstiskajām organizācijām un citām uzņēmējdarbības formām, kas nupat sākušas savas mārketinga aktivitātes un kurām ir ierobežoti līdzekļi mārketingam.

Uzņēmums norāda, ka pēdējo divu gadu laikā (no 2011. līdz 2012. gadam) nodibināts par 54% vairāk uzņēmumu, salīdzinot ar iepriekšējo divu gadu periodu. Savukārt pēc, Startup Genome veiktā pārskata par iesācējuzņēmumu ekosistēmu 2012. gadā, no visiem uzņēmumu likvidēšanas iemesliem, 20% gadījumu iemesls bijis nepietiekamas mārketinga aktivitātes.

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, attīsta biznesu ASV, Jaunorleānā. Tur pirms aptuveni gada atvērts klubs Fontaine Palace un drīzumā tiks atvērts arī ātrās ēdināšanas uzņēmums Fontaine Delisnack.

«Stīnam vienmēr ir bijis sapnis par Ameriku, tieši Jaunorleānu, un tagad viņš to var īstenot. Mums ir jūrnieku dzīve - es esmu Liepājas patriote un man šeit šķiet paradīze zemes virsū, es nevēlos pārcelties uz ASV,» biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmēja sieva Ivonna Kalita.

Viņa uzskata, ka Jaunorleāna ir burvīga pilsēta, kurā dzīvo ļoti daudz mūziķu un atvērti daudzi klubi. «Pasaule jau ir maza, un ASV ir tepat. Viņš kā radošs cilvēks aizbrauca tur arī mūzikas dēļ. Tur ir vairāk iespēju nodarboties ar mūziku, kā arī viņu tur labāk saprot, jo viņš spēlē amerikāņiem tuvāku mūziku,» stāsta uzņēmēja sieva.

Pirms pārcelšanās uz Latviju dāņu uzņēmējs ar sievu aptuveni četrus gadus dzīvoja Kopenhāgenā, Dānijā. Pēc tam abi pirmo reizi brauca uz ASV, lai uzsāktu biznesu, taču tas neizdevās. «Atbraucām uz Latviju un sākām izvērsties šeit. Tagad šis ir loģisks turpinājums - jāaizbrauc pabeigt to, kas ir iesākts,» teic I.Kalita.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Domājot par atbalstu uzņēmējiem, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu. Ņemot vērā katra uzņēmuma individuālās vajadzības, no šī gada 2. maija SEB bankas klienti ar nule kā izveidoto uzņēmēju kalkulatora palīdzību varēs, varēs izvēlēties sev piemērotāko bankas pakalpojumu komplektu un ieraudzīt uzņēmuma ietaupījumu mēnesī.

Jau pērn Latvijas tirgū bija vērojams uzņēmēju aktivitātes pieaugums. Tai pat laikā nevar ignorēt pasaulē notiekošo. Eksporta piebremzēšanos lielā mērā nosaka pieprasījuma samazināšanās vairākos Latvijai būtiskos noieta tirgos. Kā atzīst SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere, sarunās ar uzņēmumiem skaidri iezīmējas fakts, ka izaugsmes plāni mijas ar ekonomikas attīstības mērenajām prognozēm. 1. ceturksnī SEB bankas piešķirtais jaunais finansējums vairāk kā 80 miljonu latu apmērā iezīmē bankas lomu gan privātpersonu, gan uzņēmumu ieceru finansēšanā.

„Gribu uzsvērt, ka uzņēmēja dzīvē nozīmīgs ir ne tikai finansiālais atbalsts, tāpēc regulāri organizējam seminārus uzņēmējiem par dažādām aktuālām tēmām un piedalāmies jauno uzņēmēju atbalsta programmās. Pilnveidojot dažādus finanšu rīkus, šī gada pirmajā ceturksnī ieviesām Uzņēmumu finanšu modulētāju, kas uzņēmējiem palīdz sakārtot esošo un plānot finanšu plūsmu nākotnes attīstībai. Lai sniegtu atbalstu ikdienas finanšu kārtošanai, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu”, stāsta Ieva Tetere.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, īpaši domājot par uzņēmējdarbības attīstību pašā tās sākumposmā, pavada virkne izaicinājumu, kas izraisa diskusijas gan publiskajā telpā, gan satraukumu pašu uzņēmēju vidū. Viens no tiem – finansējums un jaunā uzņēmēja iespējas to iegūt. Nauda ir, trūkst «uzņēmēja gēna».

Būtisks secinājums, ko varam izdarīt, ikdienā tiekoties un strādājot arī ar jaunajiem uzņēmējiem, nereti ir to nespēja nodalīt un atšķirt savas vēlmes un fantāzijas no reāliem biznesa mērķiem un vīzijas, kā tos sasniegt. Šķiet mulsinoši, ja jaunais uzņēmējs, runājot par savu biznesu, nevar atbildēt uz jautājumu par plānoto peļņu un atdevi no biznesa, tomēr dedzīgi iesaistās diskusijās par sava produkta unikālajām īpašībām un attīstību. Šādu jauno uzņēmēju ir ļoti daudz un maz ticams, ka bez spēcīgām biznesa līdera kompetencēm biznesa ideja tiks pārvērsta peļņu nesošā un uz attīstību vērstā biznesā. Uzskatu, ka biznesā, kā jebkur, jābūt balansam un ikviens ķēdes posms ir svarīgs. Gan tā sauktie inovatori un jaunu ideju ģeneratori, gan oportūnisti un speciālisti ir vienlīdz svarīgi, lai veiksmīgi virzītu biznesa attīstību. Tomēr panākumu atslēga, īpaši domājot par potenciālā investora vai cita finansējuma veida piesaisti, kā arī veiksmīgu biznesa virzību, ir cilvēks ar «uzņēmēja gēna». Nereti tieši šis lielums ir spēcīgas komandas iztrūkstošais posms arī tad, ja biznesa ideja šķiet dzīvotspējīga.

Salīdzinājumā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uzņēmējdarbības vidi un biznesa iespējas 2017. gadam vērtē ļoti kritiski, liecina jaunākais SEB bankas Baltijas biznesa pārskats.

Gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju prognozē apgrozījuma kritumu, katrs piektais uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu un 40% mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā nav gatavi ieguldīt sava biznesa attīstībā.

Kopējais optimisma līmenis mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Apgrozījuma pieaugumu šogad prognozē 81% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā un 69% Igaunijā, kamēr Latvijā šādi nākotnē raugās vien 39% uzņēmēju. 61% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma samazināšanos. Tam piekrīt 31% Igaunijas un 19% Lietuvas uzņēmumi.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents darbavietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens norāda, ka Latvijai ir trīs labas investīciju iespējas, kā veicināt mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, tādējādi arī radot jaunas darbvietas.

Pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) Katainens sarunā ar žurnālistiem kā pirmo iespēju minēja Latvijā dibinātās Attīstības finanšu institūcijas piedāvāto iespēju izmantošanu. Otra iespēja esot riska finansējuma aizņemšanās pa tiešo no Eiropas Investīciju bankas, nesaskaņojot to ar valsts iestādēm.

Savukārt trešā iespēja esot izveidot nacionāla līmeņa investīciju platformu, lai tādējādi piesaistītu Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda finansējumu, ko pēc tam iespējams izdalīt sīkāk katram projektam.

Amatpersonas šodien runājušas arī par Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda izveidi, un Katainens apsveicis Latviju, ka tās prezidentūras laikā ir izdevies panākt vienošanos par fonda izveidi. «Panākt vienošanos par šī investīciju fonda izveidi un panākt plāna apstiprināšanu - tas nebija vienkārši,» atzina komisārs.

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.

Mazo uzņēmēju vajadzībām izstrādāto atbalsta kredītu sērijā banka Citadele sāk piedāvāt jaunu produktu – Uzņēmēja kredīts. Atšķirībā no tradicionālajiem kredītiem uzņēmumiem Uzņēmēja kredīts tiek izsniegts bez īpašuma ķīlas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā – kredīta izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas dienas no dokumentu iesniegšanas, informē bankā.

Kredīta summa ir robežās no 1 000 līdz 20 000 eiro. Maksimālā piešķiramā kredīta summa var būt līdz 100% no uzņēmuma vidējā mēneša apgrozījuma iepriekšējā gadā.

Uzņēmēja kredīts ir pieejams jebkuram saimnieciskās darbības veicējam. Vienkāršoti ir arī izvērtēšanas nosacījumi – galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā,ir PVN deklarācijas vai bankas kontu izraksti. Uzņēmēja kredīta procentu likme ir no 19% gadā, un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu ar iespēju to pagarināt. Lielāki kredīti tradicionāli tiek izsniegti ar zemākām procentu likmēm, bet ar ķīlu.

Atbalsta kredīti ir īpaši izveidoti, lai ātri un bez sarežģītām procedūrām sniegtu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu un lauksaimnieku ikdienā, un finansējuma saņemšanai nav nepieciešams ieķīlāt īpašumu. «Ar atbalsta kredītiem piedāvājam finansējumu ikvienai uzņēmējdarbības jomai, izsniedzot arī nelielas summas,» skaidro bankas Citadele Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece.

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.