No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem ar katru gadu turpina palielināties rapša sējplatības, jo lauksaimnieki šo kultūru atzinuši par gana ienesīgu un perspektīvu. Paši lauku uzņēmēji norāda, ka steidzami nepieciešams attīstīt rapša pārstrādes jaudas, jo patlaban lielākā daļa Latvijā izaudzēto rapša sēklu tiek realizētas citu valstu tirgos. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn turpināja palielināties rapša sējumu platības - 2004.gadā tās pieauga par 28.5 tūkst. ha jeb vairāk nekā 2 reizes. Rapša sējumu īpatsvars kopējā sējumu struktūrā palielinājies no 3.0% 2003.gadā līdz 6.0% 2004.gadā. Pieaugot arī vidējai ražībai, iegūts kopražas pieaugums par 66.2 tūkst. tonnu jeb 2.8 reizes vairāk nekā pērn. Ja salīdzina rapša audzēšanas ienesīgumu, rapša sēklu realizācijas cenas līdz šim bijušas ar pieauguma tendenci, tomēr pērn bijusi vērojama pretēja tendence un tās nedaudz sarukušas. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons to skaidro ar lielo rapša sēklu piedāvājumu pērn, jo patlaban vērojama situācija, ka rapša audzētāji ir apsteiguši pārstrādi. Tas nozīmē, ka rapša sēklu pārstrādes rūpniecība vēl nav pietiekami attīstīta, lai gan jau ilgāku laiku tiek runāts par vairāku vērienīgu projektu realizāciju tepat Latvijā. Kā Db slejās jau vairākkārt vēstīts, vairāk nekā 10 milj. Ls vērtu biodegvielas ražošanas projektu Elejā gatavojas realizēt pazīstamais politiķis un uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs. Arī SIA Bio-Venta Ventspils brīvostas teritorijā, ieguldot 15 – 20 miljonus eiro, gatavojas ražot biodegvielu, kas galvenokārt būs orientēta eksportam. Savukārt, nespējot gūt banku aizdevumus, iecerēto rapša pārstrādes kompleksa projektu plāno pārdot Liepājas a/s Baltic Holding Company(13.01.). “Skaidrs, ka rapša pārstrādes jaudas vienā mirklī var palielināties un zemniekiem jābūt gataviem tās nodrošināt. Uzskatu, ka pareizais kurss ir uzņemts,” bilst J.Sietiņsons. Kā zināms, Latvijai jau šogad jābūt gatavai nodrošināt ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem 2 % no kopējā izmantojamā enerģijas apjoma. Lai to izdarītu, steidzami nepieciešams attīstīt pārstrādi, norāda lauku uzņēmēji. Kooperatīvās sabiedrības Latraps direktors Edagars Ruža atzīst, ka iecerētie pārstrādes projekti ir jārealizē, jo valstij tad būtu lielāks ekonomiskais ieguvums, taču nedrīkstot arī strebt karstu. Jau vairāku gadu garumā viena no būtiskākajām problēmām šajā nozarē ir rapšu sēklu pirmapstrādes iespējas, t.i. Latvijā jūtams kalšu trūkums. Lai gan šī problēma daļēji tiek risināta ar ES līdzekļu palīdzību un jaunas kaltes top, tomēr pilnībā visas lauksaimnieku vajadzības nebūs apmierinātas un tas ir viens no iemesliem, kāpēc šogad rapšu sējumu platības varētu palikt iepriekšējā gada līmenī, spriež E. Ruža. Z/s Zemgaļi īpašnieks Modris Villa norāda, ka rapsi audzēt ir ļoti izdevīgi, jo šī kultūra ir rentabla un galvenais – ir labas realizācijas iespējas, ko sniedzot izdevīgais līgums ar Latraps. Pērn Zemgaļos rapsis iesēts 60 ha platībā, ko saimnieks turpmāk plāno palielināt ar piebildi, “ja vien būs labas realizācijas iespējas”. Cukurbietes pērn Zemgaļu saimnieki audzējuši 140 ha platībā un, lai gan šī kultūra esot rentabla, riska faktori tās audzēšanā esot daudz lielāki nekā rapsim, piebilda M. Villa.

Latvijas reģionos augustā aktīvi novāc rapsi. Salīdzinot ar citām graudu kultūrām, augstās ražības un labvēlīgās tirgus situācijas dēļ Latvijas lauksaimniekiem šogad vislielāko ienesīgumu nodrošina tieši rapsis, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Kopumā pēdējo divu gadu laikā rapša sējumu platība Latvijā teju dubultojusies: no 74,1 tūkstošiem hektāru 2018. gadā līdz 127,8 tūkstošiem hektāru 2020.gadā, ko noteica labvēlīgie sējas apstākļi pērnā gada vasarā un siltā ziema.

Salīdzinot ar situāciju pērn, kopumā rapša ražīgums šajā gadā ir krietni lielāks un vidēji svārstās no 3,5 līdz pat 4,5 tonnām no hektāra, kas nozīmē, ka pat ar vidējo ražību – 3,5 tonnu no hektāra, kopējā rapša raža Latvijā šogad varētu sasniegt vismaz 450 000 tonnas.

"Rapša ražīgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tai skaitā no šķirnes, audzēšanas tehnoloģijas, kā arī reģiona un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tomēr kopumā situācija ir krietni labāka nekā pagājušajā gadā. Zemgalē vidējā ražība ir teju 4 tonnas no hektāra, kamēr Kurzemē un Liepājas reģionā 3-3,5 tonnas. Latgalē rapsis parasti ienākas nedaudz vēlāk nekā citviet Latvijā, taču arī tur kulšana šobrīd rit pilnā sparā, un ražība svārstās no 3,5-4,5 tonnām no hektāra. Šī nav rekordraža, taču ļoti labs rādītājs," stāsta SIA "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Daugavpils SIA «Mamas D» uzsāka rafinētas rapša eļļas ražošanu. Pašlaik uzņēmumā diennaktī iegūst ap piecas tonnas rapša eļlas, bet jau šonedēļ plānots sasniegt maksimālās jaudas — 5, 5 t eļļas diennaktī. SIA «Mamas D» komercdirektors Juris Užulis informēja, ka pašlaik uzņēmumā saražotā eļļa tiek realizēta Lietuvā, bet tiek strādāts gan pie realizācijas tirgus paplašināšanas, gan arī meklētas realizācijas iespējas Latvijā. «Jau tuvāko mēnešu laikā tiks uzstādītas iekārtas rapša eļļas fasēšanai 1 kg traukos, kas būs pieejama arī mazumtirdzniecībā. Plānojam, ka ražotne varēs strādāt ar maksimālajām jaudām līdz nākamā gada rapša ražai,» saka J. Užulis. SIA «Mamas D» nodeva ekspluatācijā divas jaunas ražotnes — iesalnīcu un rapša pārstrādi, kuru izveidē ieguldīti 3 200 000 eiro. Daļu no ieguldītajiem līdzekļiem sedza SAPARD programma.

Ņemot vērā degvielas cenu kāpumu, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze aicina lauksaimniekus un ražotājus izvērtēt iespējas palielināt rapša audzēšanas un pārstrādes jaudas. Kā zināms, no rapša saražotā biodegviela – biodīzelis un eļļa – ir lētāka par dīzeļdegvielu. „Rapša eļļai ir daudz priekšrocību, sākot ar cenu un beidzot ar visnotaļ zemo temperatūru, kurā tā spēj darbināt dzinēju. Ņemot vērā faktu, ka Latvijas ģeoklimatiskie apstākļi ir piemēroti rapša audzēšanai, tāpēc aicinu izvērtēt iespējas palielināt rapša audzēšanas un pārstrādes jaudas, lai arī Latvijā lauksaimniecības tehnikā arvien plašāk varētu izmantot salīdzinoši lētāko biodegvielu,” uzsver M.Roze. Zemkopības ministrs norāda, ka daudzviet Eiropas Savienībā biodīzeļdegvielu plaši izmanto ne tikai lauksaimniecībā, bet arī pilsētu sabiedriskajā transportā. Latvijā biodīzeļdegviela pagaidām tiek izmantota salīdzinoši maz.. „Tās Latvijas saimniecības, piemēram, SIA „Iecavnieks ” un lauksiamniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Bauņi”, kas biodīzeļdegvielu un arī rapša eļļu sākušas izmantot savas tehnikas darbināšanai, jau izjutušas ieguvumu, ko dod biodegvielas un fosilās degvielas cenu starpība. Bez izdevumu ietaupījuma, ko biodīzeļdegviela dod katram tās lietotājam, biodīzeļa ražošana dotu lielu ieguldījumu visas tautsaimniecības attīstībā. Lielākas rapša sējumu platības dos lielākus ienākumus lauksaimniekiem, rapša pārstrāde biodīzeļdegvielā – jaunas ražotnes un attīstības iespējas pārstrādātājiem un jaunas darba vietas reģionu iedzīvotājiem. Un, pats būtiskākais, gala rezultātā lētāku degvielu patērētājiem,” norāda M. Roze.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Strīdīga Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) lēmuma dēļ Maxima Latvija ierobežojusi SIA Iecavnieks produkcijas realizāciju, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Notikušā dēļ rapšu eļļas ražotājs SIA Iecavnieks ir spiests pārskatīt turpmākās darbības plānus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) neprecīza marķējuma dēļ pērn novembra vidū licis apturēt SIA Iecavnieks linsēklu izplatīšanu Maxima X veikalā Rojā, savukārt veikala īpašnieks to apturējis visā tīklā.

Iecavnieka vadība ir sašutusi par notikušo, kas uzņēmumam nodarījis finansiālus zaudējumus vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Savukārt šonedēļ uzņēmums saņēmis oficiālu informāciju no Maxima Latvija, ka uzņēmums pārskata eļļas preču grupas sortimentu un sliktu pārdošanas un ekonomikas rādītāju dēļ no šā mēneša beigām pasūtījumus veiks tikai Maxima XXX. Tas nozīmē, ka Iecavnieka ražoto rapšu eļļu vairs nevarēs nopirkt aptuveni 120 Maxima Latvija tirdzniecības vietās, kas rada draudus turpmākai eļļas ražošanai.

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Naftas cenas krišanās, kā arī lokālās neskaidrības biodegvielas nozarē nes zaudējumus Latvijas biodegvielas ražotājiem.

Naftas cenas lielais kritums pasaulē būtiski ietekmējis biodegvielas, tai skaitā rapšu eļļas ražošanas rentabilitāti. Klāt nāk vēl lokālā ar biodegvielu saistītā problemātika, neskaidrības, kad tiks ieviests ES noteiktais obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilai degvielai, iepriekš paredzētā valsts atbalsta ražotājiem «izstiepšana» par vairākiem gadiem un ieilgušais konflikts par to, kam dodama priekšroka- biodegvielas importam, eksportam vai pašpatēriņam. Šiem problēmjautājumiem šodien, 27.01.2009., atkārtoti pievērsīsies arī Saeimas Enerģētikas apakškomisija. «Biodegvielas ražotājiem pašlaik valstī ir 2 atbalsta mehānismi - akcīzes nodokļa atlaides un subsīdijas par saražoto biodegvielu. Pašlaik tiek diskutēts, ka akcīzes nodokļa atlaidi varētu piemērot ne tikai Latvijā saražotajai biodegvielai, bet arī tai, ko ievedīs no ārpuses. Tad mūsu vietējai biodegvielas ražošanai vairs nav jēgas, par to arī runāsim komisijas sēdē,» Db norādīja apakškomisijas sekretārs Andis Kāposts.

Latvijā saasinājusies cīņa par biodīzeļdegvielas ražošanas kvotām un līdz ar to iespēju saņemt valsts subsīdijas.

Uz kvotu palielināšanu šogad pretendē trīs esošie biodīzeļdegvielas ražotāji SIA Mežrozīte, SIA Mamas D un SIA Delta Rīga. Savukārt lauksaimnieku kooperatīvā sabiedrība Latraps, kas pagaidām ražošanu gatavojas izvērst nomātā uzņēmumā Dānijā, bet rudenī to darīs Latvijā, un Liepājā bāzētā BHC grib iegūt kvotas biodīzeļa ražošanai.

Pret jauno dalībnieku

Esošie tirgus dalībnieki norāda, ka nebūtu korekti kvotas piesķirt Latrapam, jo tādējādi tiktu sekmēta citu valstu ekonomikas attīstība. "Latrapam Latvijā nav nevienas rūpnīcas, nedz eļļas spiestuves, tādējādi iedodot kvotas viņiem un subsidējot uzņēmumu, nabadzīgā Latvija dotētu Dānijas ekonomiku," tā SIA Mežrozīte ražošanas direktors Dainis Laugalis. "Kvotu piešķiršanas pamatdoma ir veicināt biodegvielas ražošanas attīstību Latvijā. Mēs nevaram finansēt citu valstu shēmas," tā SIA Mamas D valdes loceklis Juris Užulis. "Tas var beigties ar to, ka Latvija pazaudēs visu," tā Delta Rīga prezidents Leonīds Krasnijs.

Jau septembrī biodegvielas ražotne Bio - Venta sasniegs ražošanas maksimālo jaudu, kas 2009. gadā pie pašreizējā cenu līmeņa varētu kompānijai dot 150 miljonu eiro gada apgrozījumu.

Kompleksa izveidē ieguldīti aptuveni 85 miljoni eiro jeb aptuveni 60 milj. Ls. Ieguldījumu atmaksāšanos uzņēmuma akcionāri paredz 10 gados. Kompleksā ietilpst rapša un rapša raušu glabāšanas un pārkraušanas elevators ar glabāšanas jaudu 25 000 t, rapša eļļas spiestuve un eļļas attīrīšana ar jaudu 100 000 t rapša gadā, biodīzeļdegvielas ražošana ar jaudu 100’000t biodīzeļa gadā, medicīniskās kvalitātes glicerīna destilācija ar jaudu 10 000 t gadā un eļļas, biodīzeļa un glicerīna pārkraušanas termināls no kuģiem un dzelzceļa ar 24 000 m3 glabāšanas jaudu.

Līdz gada beigām uzņēmums plāno saražot 40 000 t biodīzeļa, bet nākamgad sasniegt maksimālo jaudu – 100 000 t.

Indonēzija no ceturtdienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā.

Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja, cilvēkiem vairākās pilsētās nākas stundām gaidīt rindā pie izplatīšanas centriem, lai iegādātos palmu eļļu par subsidētām cenām.

Bažījoties par sociālās spriedzes, Indonēzijas varasiestādes cenšas nodrošināt palmu eļļas piegādes, un trešdien negaidīti nolēma, ka embargo attieksies uz visām eļļām, ne tikai pārtikā izmantojamajām.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņojis, ka valsts 270 miljonu iedzīvotāju apgādāšana ar palmu eļļu ir valdības lielākā prioritāte.

"Kā pasaulē lielākajam palmu eļļas ražotājam ir ironiski, ka mums ir grūtības iegūt cepamo eļļu," atzina prezidents.

Indonēzija saražotā palmu eļļa sastāda aptuveni 60% no visas pasaules kopprodukcijas, un vienu trešdaļu patērē tās vietējais tirgus. Pārējais tiek eksportēts uz Indiju, Ķīnu, Eiropas Savienību (ES), Pakistānu un citām valstīm.

Decembra beigās ražošanu uzsākusi Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia degslānekļa eļļas rūpnīca Enefit280 Auverē, Igaunijā.

Uzņēmums norāda, ka degslānekļa eļļas ieguve jaunajā ražotnē ir nozīmīgs solis Eesti Energia ražošanas portfeļa paplašināšanā, kas ļauj stiprināt pozīcijas arī kā degslānekļa eļļas eksportētājam pasaules tirgū un pietuvoties izvirzītajam mērķim līdz 2016. gadam ar vietējiem resursiem pilnībā nodrošināt Igaunijas dīzeļdegvielas patēriņu.

«Līdz ar pirmo Enefit280 ražotnē iegūto degslānekļa eļļas barelu esam saņēmuši apstiprinājumu mūsu izstrādātās tehnoloģijas potenciālam. Ja līdz šim uzņēmums Eesti Energia galvenokārt bija pazīstams, kā Baltijas reģiona elektroenerģijas ražotājs, tad nākotnē mēs ceram iekarot tikpat lielu atpazīstamību un stabilas pozīcijas arī naftas produktu tirgū visā pasaulē,» sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sandors Līve.

Par vērienīgu biodegvielas rūpnīcas izveidi vakar Db informēja pazīstamais uzņēmējs un politiķis, «Rika» holdingkompānijas prezidents Grigorijs Krupņikovs. Pēc vairāku iespēju izvērtēšanas par izdevīgāko projekta realizēšanas vietu izvēlēts Jelgavas rajona Elejas pagasts, kur jau patlaban atrodas moderns kooperatīvās sabiedrības «Latraps» graudu pieņemšanas un pirmapstrādes komplekss. Jāpiebilst, ka «Latraps» kļūs par 25 % akciju īpašnieku jaundibināmajā uzņēmumā, kas nodarbosies ar projekta realizāciju un tikšot reģistrēts nākammēnes. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 10 milj. Ls, ko paredzēts ieguldīt jaunās biodegvielas rūpnīcas celtniecībā. «Tā būs rūpnīca no A līdz Z, kurā būs nodrošināta rapša pirmapstrāde, eļļas ekstrakcija un biodīzeļa ražošana,« skaidroja G. Krupņikovs. Rūpnīcas jauda paredzēta 200 000 t rapša pārstrādei gadā. No «Latraps» biedriem tuvāko gadu laikā plānots iepikt ap 100 000 t rapša, bet pārējo plānots ievest no Ukrainas, Krievijas, Kazahstānas. Rūpnīcā plānots saražot ap 80 000 t biodegvielas, ko plānots realizēt gan vietējā tirgū, gan eksportēt. G. Krupņikovs stāsta, ka projekta realizācijai paredzēts piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus. Jau šobrīd Eiropas valstīs esot izsludināts tenderis par iekārtu piegādi un tā rezultāti būšot zināmi septembrī, kad arī sākšoties darbs pie projekta izstrādes, skaidroja G. Krupņikovs. Uzņēmējs šo nozari uzskata par ļoti perspektīvu arī tā iemesla dēļ, ka ES prasa nākamgad nodrošināt ar biodegvielu 2 % no visas izmantojamās degvielas, bet 2010. gadā tās apjomam jābūt 5,75 %. Par otru vērienīgu biodīzeļdegvielas rūpnīcas būvniecību Rīgas brīvostas teritorijā, kas arī paredz 200 000 t rapša pārstrādi un 75 000 t biodegvielas ražošanu gadā, jau vairākkārt rakstījis Db. Lai gan iepriekš bija paredzēts rūpnīcas celtniecību sākt šā gada pavasarī, tas vēl nav noticis. SIA «Baltic Biodiesel» rīkotājdirektors Ģirts Fišers vakar skaidroja, ka viss noritot pēc plāna un rūpnīcu plānots uzbūvēt līdz nākamā gada augustam, kad arī varēšot sākt rapša iepirkšanu no vietējiem zemniekiem.

Nepanākot vienošanos ar kredītiestādēm par plānoto līdzekļu piesaisti rapša iepirkumam, a/s Baltic Holding Company (BHC) bijusi spiesta pārtraukt eļļas spiešanu un lauzt līgumus ar zemniekiem, raksta laikraksts Kurzemes Vārds.

"Esam centušies, lai uzņēmums varētu strādāt, tā sacīt, ar pilnu krūti, diemžēl naudu rapša iegādei saņemt mums nav izdevies, tāpēc šobrīd eļļu nespiežam un ar zemniekiem noslēgtos līgumus ir nācies lauzt, "laikrakstam atzinis a/s BHC valdes priekšsēdētājs Māris Binders. Nācies arī samazināt strādājošo skaitu. Zemnieki, ar kuriem līgumi lauzti, izaudzēto cenšoties pārdot citām rapša pārtsrādes kompānijām, taču rapša cenas šoruden kritušās. Tomēr runāt par maksātnespēju vai bankrotu neesot pamata, apgalvojis M. Binders. Uzņēmums turpina sniegt pakalpojumus rapša un graudu uzglabāšanā, pirmapstrādē un kaltēšanā. BHC kaltes pakalpojumus šoruden izmanto arī viens no lielākajiem novada graudaudzētājiem zemnieks Ēriks Putra, raksta laikraksts. Viņš kompānijai nodevis uzglabāšnā 400 t rapšu, ko pēc tam realizējis kompānijām Kemira un BTC. Zemnieks izteicies, ka cer - BHC izdosies grūtības pārvarēt.

2023.gadā iegūts 2,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 527,8 tūkst. tonnu jeb 16,3% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,2%, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra.

Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt, pretēji sausajam jūnijam, augusta kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390,2 tūkst. tonnu jeb 15,7%, sasniedzot 2,1 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada (41,0 centneri).

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, liecina, ka turpina pieaugt graudaugu sējumu platība.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tā palielinājusies par 10.1 tūkst. ha jeb 2.0%. 2007. gadā iegūti 1.5 milj.tonnu graudu - lielākais kopievākums kopš 1991. gada. Salīdzinot ar 2006. gadu, novākts par 376.5 tūkst. tonnu graudu vairāk, kas veido pieaugumu 32.5% apmērā. Graudaugu vidējā ražība palielinājusies no 22.6 cnt no 1 ha 2006. gadā līdz 29.4 cnt 2007. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža palielinājusies par 233.2 tūkst. tonnu jeb 38.3%. Ievērojami pieaugusi arī ziemāju sējumu kopējā platība – par 24.1 tūkst.ha jeb 11.4%.

Turpina palielināties ziemas kviešu īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā. 2007. gadā ar ziemas kviešiem apsēti 30.5% no visām graudaugu platībām (2006.gadā – 29.8%).

Nedēļas nogalē graudu pārkraušanas terminālis Ventspils Grain Terminal nosūtījis pirmo savas darbības laikā rapša sēklu kuģu partiju.

Tādējādi uzņēmums pievērsies jaunai kravu nišai, kas varētu palīdzēt nodrošināt terminālā darba apjomus.

Kuģis esot pieņēmis 3068 tonnu Latvijā audzēta rapša. Saņēmēja valsts ir Beļģija. Kravas īpašnieks – Latvijas kooperatīvā sabiedrība Latraps. «Veiksmīga pirmās rapšu partijas nosūtīšana kompānijai paver jaunas perspektīvas un jaunus tirgus. Tagad mēs spēsim paplašināt nomenklatūru, paaugstināt kravu apgrozījumu, veicot jaunā kravas veida apstrādi, kā arī kļūsim par nozīmīgu konkurentu citām Baltijas ostām cīņā par rapša kravu plūsmām,» uzsver AS Ventspils Grain Terminal Valdes priekšsēdētājs Vlads Šafranskis

Lielu interesi par jaunajām Ventspils graudu termināļa iespējām jau esot izrādījuši Baltijas, Krievijas un Kazahstānas rapša eksportētāji, kuri plāno nosūtīt lielas rapša kravu partijas.

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

22.janvārī Ventspilī svinīgi atklās Baltijā lielāko biodīzeļdegvielas ražošanas kompleksu Bio-Venta.

Ražotne Bio-Venta ir viens no pēdējās desmitgades vērienīgākajiem investīciju projektiem Latvijā, kurš realizēts ar 100 % pašmāju kapitālu. Rūpnīcas izveidē kopš celtniecības darbu uzsākšanas 2006.gadā, trīs gadu laikā tika ieguldītas investīcijas 85 miljonu eiro apjomā. Projekta lielākais finansētājs ir Nordea banka, kas nodrošināja finansējumu 43 miljonu eiro apjomā.

„Pirmajā gadā mēs plānojam sasniegt 100 miljonu eiro apgrozījumu. Pateicoties ražošanas jaudas pietiekamībai, lielāko daļu saražotās produkcijas ir plānots eksportēt uz ārvalstīm, tādā veidā Latvijas kopējo eksportu palielinot par 1.25 % un pozitīvi ietekmējot Latvijas ārējo tirdzniecības bilanci. Modernais ražošanas komplekss šī brīža ekonomiskajā situācijā nodrošina ar labi apmaksātu darbu 72 strādājošos un veic regulāras iemaksas valsts budžetā tiešo un netiešo nodokļu veidā,” norāda Bio-Venta direktors Ģirts Fišers.

2006.gadā faktiskie akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem (degvielu) ir Ls 220,67 milj., kas ir par Ls 21,74 milj. jeb 11 % vairāk kā iepriekšējā 2005.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija.

2006.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vislielākais akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums (par Ls 13,12 milj. jeb 12%) vērojams dīzeļdegvielai un svinu nesaturošam benzīnam (ieskaitot svinu nesaturošo benzīnu, kuram pievienots no lauksaimniecības izejvielām iegūts etilspirts) (par Ls 8,68 milj. jeb 11 %). Savukārt par Ls 0,36 milj. jeb 52 % samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi par degvieleļļu kā arī par Ls 0,036 milj. jeb 5 % samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi par dīzeļdegvielu, kuru izmanto kā kurināmo (iezīmēto (marķēto) dīzeļdegvielu).

Akcīzes nodokļa ieņēmumus par naftas produktiem (degvielu) ietekmējošie faktori un tendences naftas produktu (degvielas) apritē 2006.gadā: