DB diskusija: IKT cels augstākā valsts līmenī

Informācijas sabiedrības padome IKT jomā mazinās plaisu starp ministrijām; L. Straujuma sola turpmāk lielāku valsts uzmanību pievērst tieši IKT projektu vadībai

Tāds bija galvenais secinājums pēc Dienas Biznesa rīkotās diskusijas par IKT jautājumiem ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Jau vēstīts, ka šāda tikšanās tika plānota pēc DB kluba pasākuma martā, kurā liela vērība tika pievērsta IT jomas jautājumiem, tāpēc tika panākta vienošanās par atsevišķas diskusijas rīkošanu. DB jau vairākkārt savās publikācijas ir norādījis uz problēmām valsts sektorā, un nozares uzņēmēji aicina valsts augstākās amatpersonas IKT lietas celt daudz augstākā līmenī – it īpaši, ņemot vērā valsts un Eiropas plānus digitalizācijas jomā.

Latvijā tiks atjaunota Informācijas sabiedrības padome IKT jomā, diskusijā norādīja L. Straujuma, atgādinot, ka valstī savulaik bija Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (saukta E-lietu ministrija), ko apvienoja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un šobrīd valstī par IKT jomu atbildīgais ir VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis. Informācijas tehnoloģiju padome darbosies pie premjera, kura apvienos ekspertus un speciālistus, lai ārpus politikas varētu izvērtēt ar IKT jomu saistītos jautājumus, arī Eiropas Savienības (ES) finansētos projektus.

Labi būtu, ja padome skatītos projektus pēc būtības, lai nebūtu vairs līdzīgas situācijas kā tas bija ar skolas.lv, lai valdība varētu lemt par finansēm un jau konkrētiem, apspriestiem projektiem, skaidroja L. Straujuma. Viņasprāt, tas palīdzēs IKT jomas jautājumus valsts pārvaldē pacelt augstākā līmenī. IKT padome ir laba iecere, tomēr ir nepieciešams apdomāt, kā rīkoties brīžos, ja politiski kaut kādu iemeslu dēļ nevar panākt vienošanos, piebilda L. Straujumas ārštata padomnieks inovāciju jautājumos Normunds Bergs. Piemēram, šobrīd gals nav redzams saistībā ar e-adresi, kura ir jāiedarbina un jāsāk komunicēt e-vidē. Otrs svarīgais punkts saistībā ar e-adresi būtu pārbaudīt, vai konkrētā persona arī dzīvē ir tā pati.

Konsultatīvā padome ir pozitīvi vērtējama iniciatīva, jo tad dialogs ar sabiedrību būtu daudz augstākā līmenī, tomēr pēc būtības vairāki jautājumi netiktu atrisināti, piemēram, sadarbošanās resoru līmenī. Tieši šīs sadarbības neesamība ir iemesls, kāpēc valstī ar e-veselības projektiem ir gājis ļoti grūti, akcentēja Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. Pasūtītājam ir jāsaprot, ko tas vēlas pasūtīt, piekrita L. Straujuma, tostarp e-veselības jomā. Valsts pārvaldē ir problēmas ar projektu vadību, jo nav atbilstošu speciālistu, kas varētu novadīt e-veselības vai izglītības jomas projektus. Iespējams, risinājums būtu projekta uzrauga iecelšana, turpināja L. Straujuma. Starpresoru problēma nekur nav pazudusi, piekrita Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts. Vēl aizvien satiekas divi resori un uz jautājumu, kāpēc nenotiek savstarpēja datu apmaiņa, atbilde skan šādi: nav atbilstošu MK noteikumu. Tāpēc, kamēr nebūs cilvēks ar atbilstošām pilnvarām, tikmēr izmaiņu nebūs, atzīmēja I. Puksts. Ir jābūt pilnvarām virs ministrijām, jo runa ir par naudu un datu apmaiņu valsts institūciju starpā, līdzīgās domās bija DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Pretēji tam, kā tas ir šobrīd, kad katra ministrija stāv kā lauva un grib patērēt naudu. «Kamēr cilvēkam nebūs pilnvaru pateikt – nē, tādu projektu mēs nerealizēsim, jo darīsim šādi, tikmēr nekas nemainīsies,» brīdināja A. Gailītis. Tas palīdzētu izvairīties no gadījumiem, kad tiek izstrādātas sistēmas, kuras savā starpā nesarunājas un netiek nodrošināta informācijas aprite, kā arī ir novecojušas un nevienam nevajadzīgas. Pilnvarām ir jābūt augstā līmenī, piemēram, informācijas sistēmu izstrādes jomā, bet par labu nāktu, ja šādas pilnvaras būtu arī par centralizētu papīra iepirkšanu, piebilda A. Gailītis.

Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka IKT jomas jautājumi ir jāskata biežāk, un IKT padome ir solis pareizajā virzienā. Dienas Bizness no savas puses apņēmās sekot līdzi aktivitātēm startup jomā, lai uzņēmumiem atvieglotu birokrātijas procedūras. «Paldies Dienas Biznesam par šo diskusiju. Vienkopus redzēt IT jomas augstākās klases speciālistus nozīmē daudz,» sacīja L. Straujuma. Tas, kas jādara turpmāk, ir darbs pie pasūtītāja kompetences un motivācijas, IT projektu savietošanas resoru līmenī, iepirkumiem, izglītības un eksporta, rezumēja premjere.

Plašāk lasiet rakstā IKT cels augstākā valsts līmenī otrdienas, 26. maija, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!