Citas ziņas

DB nodibina redkolēģiju

, 02.05.2016

Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons:

Šis gads banku sektorā varētu būt gana «jautrs» un varētu atnest sava veida tīrīšanu, iespējams, arī kādu banku apvienošanos. Domāju, ka šo procesu rezultātā banku sektors Latvijā paliks stabilāks un būs ar krietni labāku reputāciju. Banku sektors, tajā skaitā starptautisko klientu apkalpošana, Latvijā ir nozīmīgs un ar savu pievienoto vērtību. Protams, ka ir jābūt skaidram, no kurienes Latvijā turētā nauda nāk. Problēma nav naudas apjomos, bet gan tajā, vai ir novērsti šīs naudas izcelsmes riski. Patiesībā, jo lielāks naudas apjoms un lielāks banku sektors, kas apkalpo arī starptautisko klientu naudu, jo labāk, bet vajag tikt vaļā no aizdomām par «netīro» šīs naudas izcelsmi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dienas Bizness (DB) ir izveidojis redkolēģiju, kas apvieno dažādu tautsaimniecības nozaru augstas klases profesionāļus – uzņēmējus un viedokļu līderus.

Pirmajā DB redkolēģijas sanāksmē viesojās un ar saviem viedokļiem dalījās Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Clean R padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs, zvērināts advokāts un Latvijas Juristu biedrības viceprezidents Gvido Zemribo, Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers un Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

DB redkolēģijas biedri sapulcējas reizi ceturksnī, pārrunājot aktualitātes un paužot savu viedokli gan par konstatētajām uzņēmējdarbības problēmām, gan arī izsakoties par pozitīviem piemēriem un tautsaimniecības cerībām. Pateicoties redkolēģijai, DB audzē savu kompetenci, smeļas padziļinātu informāciju par dažādiem uzņēmējdarbības procesiem un gūst jaunas idejas, ko atspoguļot DB lasītājiem interesantos un noderīgos rakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness turpina attīstīties

Jānis Goldbergs, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar DB galveno redaktori Līvu Melbārzdi

Lelde Petrāne, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lai izdzīvotu, jābūt haizivij

Kristīne Stepiņa, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā.

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas spa centriem jāiegulda daudz resursu un jāpiedāvā unikāli produkti, lai pabojātajā tirgū noturētu stabilu pozīciju.

Ilgus gadus spa nozarē – Rīgā un Jūrmalā – ir spēcīgi spēlētāji, kuru sniegto pakalpojumu klāsts ir gana plašs, un, ņemot vērā kopējo pieprasījumu pēc spa pakalpojumiem, šobrīd Latvijas tirgus ir diezgan piesātināts, spriež ESPA Rīga direktore Aiga Lapiņa. Uzsvaru liekot tieši uz dienas spa centriem, viņa piebilst, ka, ienākot tirgū jaunam spēlētājam, tam būtu jāiegulda ļoti daudz resursu un jāpiedāvā tiešām unikāli produkti un pakalpojumi, lai iegūtu un noturētu stabilu pozīciju. Lai bizness izdzīvotu, visu laiku jādomā, kā papildināt piedāvājumu, vienisprātis ir starptautiskā spa un wellness eksperte, Baltijas Spa asociācijas valdes locekles Ilona Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Airbaltic meklē naudu

Egons Mudulis, 10.04.2019

Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus nozare bažīga par apjomīgu ražošanas izmaksu pieaugumu

Jānis Goldbergs, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieši aizvien mazāk izvēlas autobusa vadītāja arodu, bet esošā nodokļu politika rada priekšrocības starptautisko kravu pārvadājumu nozarē, kur nopelnīt iespējams labāk. Nozare risinājumus saredz valdības līmenī, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Atšķirīgais valstij maksājamo nodokļu apmērs daļu Latvijas autopārvadājumu nozarē strādājošo uzņēmumu – reģionālos pasažieru pārvadātājus – nostāda nevienlīdzīgā situācijā, padarot tos nekonkurētspējīgus attiecībā pret starptautisko kravu pārvadājumu uzņēmumiem,» norāda SIA B-Bus valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Pastāv būtiska maksājamo nodokļu un saņemtās algas atšķirība starp vietējo autobusa vadītāju un starptautisko kravu pārvadājumu mašīnas vadītāju,» uzsver V. Komars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. aprīlī jānotiek AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcei, kurā akcionāru vairākums cer nomainīt uzņēmuma padomi, ko uzskata par reideriem un vaino informācijas slēpšanā. Ir bažas, ka vairākuma griba tiks kavēta

Dienas Bizness jau rakstīja, ka Uzņēmumu reģistrs īpašā Konsultatīvā padomes sēdē pērn nolēma, ka vēl pirms mantojuma saņemšanas mantinieki var balsot atbilstoši savai daļai un izteikt savu gribu uzņēmumā. Ar līdzmantinieku lēmumu ir nomainīta SIA Olmafarm valdes locekle. Olmafarm ir 42,56% AS Olainfarm akciju turētāja. 1. aprīlī atlicis mainīt AS Olainfarm padomi atbilstoši akcionāru vairākuma gribai, tomēr līdzšinējās padomes rīcība liecina par vēlmi pēc iespējas ilgāk paturēt kontroli uzņēmumā, neskatoties uz akcionāru vairākuma pašreizējo gribu.

Visa Olainfarm mantojuma stāsta jēga slēpjas akciju sadalījumā un definīcijā par to, kas ir šī uzņēmuma akcionāru vairākums. Jau pērnā gada sākumā, pasludinot lielākā Olainfarm akcionāra Valērija Maligina testamentu, mantiniecēm – trīs meitām: Nikai Saveļjevai, Annai Emīlijai Maliginai un Irinai Maliginai – tika pateikts, ka mantojums visām meitām sadalāms vienādās daļās, turklāt 42,56% akciju turētājs AS Olainfarm ir SIA Olmafarm. Tas mantiniecēm nodrošina akciju sabiedrības kontroli arī strīdu gadījumā. Olmafarm ir gluži kā Olainfarm atslēgas, kuras V. Maligins atstājis savām meitām, tā nodrošinot, ka jebkādas mantinieču nesaskaņas tiek atrisinātas Olmafarm iekšienē. Vienkāršoti sakot, ja divām māsām ir vienots redzējums, tad viņām ir vairākums Olmafarm, un tālāk jau balso uzņēmums, nodrošinot mantinieku kontroli AS Olainfarm. Ar šādu aritmētisku akciju izvietojumu ir izveidota situācija, ka Olainfarm matemātiski nevar nonākt ārpusģimenes tirgus spēlētāju ietekmē. Tomēr tas paredz arī dividenžu pastarpinātu izmaksu – vispirms tās no Olainfarm saņem Olmafarm, un tikai pēc tam notiek izmaksa tiešajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Dienas Bizness svin 27 gadu jubileju

DB, 15.04.2019

«Dienas Bizness» kolektīvs dzimšanas dienu atzīmēja restorānā «Koya» Andrejsalā. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness tikko atzīmējis savu 27 gadu jubileju.

Savā dzimšanas dienā pateicamies visiem Dienas Bizness darbiniekiem, kas joprojām ir un ir bijuši daļa no mums. Pateicamies arī mūsu lasītājiem, kas izvēlas Dienas Biznesu gan drukātā, gan digitālā veidā.

Dienas Bizness ir ne tikai laikraksts, bet arī biznesa ziņu portāli - db.lv un rus.db.lv, rokasgrāmatas, konferences un semināri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Hanzas Perons šogad varētu kļūt par vienu no pasākumu TOP norises vietām

Ingrīda Drazdovska, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par vienu no pasākumu TOP norises vietām Latvijā varētu kļūt Hanzas Perons – kādreizējā preču stacija, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nule kā, Rīgas svētku laikā, tas piedzīvojis ugunskristības, cilvēki ir sākuši iemīt taku uz šo kultūrvietu. Lai interese nenoplaktu, kā vienu no savas komandas svarīgākajiem uzdevumiem SIA Hanzas Perons direktore Ieva Irbina nosauc ēkas piepildīšanu ar saturu, spēju panākt līdzsvaru starp slēgtiem un publiskiem pasākumiem, starp kultūras un biznesa notikumiem.

Cik mērķtiecīga ir bijusi jūsu karjera pasākumu rīkošanas laukā?

Tieši necik. Tā jau saka – tie, kuri reiz iekāpuši šajā jomā, vairs nevar aiziet, pat ja cenšas, tāpat atgriežas. Man ir grāds politoloģijā, grāds antropoloģijā, studēju juristos. Manai izglītībai nav tiešas saiknes ne ar komunikācijām, ne ar pasākumu industriju. Taisnības labad jāsaka, – pat ja kāds būtu gribējis studēt pasākumu producēšanu, tajā laikā, kad sāku mācīties universitātē, to nebija iespējams darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma grozījumi ir krēslu stumdīšana, lai mainītu tajos sēdošos, ko lobē augsta ranga amatpersonas. Jautājums ir – kāpēc?

Dienas Bizness jau rakstīja, ka finanšu nozares jeb, precīzāk, vairāku komercbanku pārstāvis laikrakstam pauda bažas par to, ka pieminētos likuma grozījumus kāro augstu, ietekmīgu amatpersonu grupa, pirmkārt nosaucot bijušo finanšu ministri, šobrīd opozīcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu, Finanšu nozares asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci finanšu politikas jautājumos Līgu Kļaviņu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieci Guntu Razāni. Norobežojoties no anonīmiem apgalvojumiem, ka pieminētās amatpersonas veido organizētu grupējumu ar mērķi mainīt FKTK vadību un vadīt banku likvidēšanas procesus, lai gūtu labumu, tomēr jāsecina, ka ir pietiekami daudz publisku avotu, kas apliecina viņu konkrētu rīcību šī viena mērķa labā, ko daļēji apstiprina arī politiķu viedokļi patlaban.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Izdevniecība Dienas Bizness kļūst par Nordic Business Foruma oficiālo pārstāvi Latvijā

Dienas Bizness, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness un Nordic Business Forums (NBF), veicinot savstarpējo sadarbību, ir parakstījuši līgumu, kas piešķir Dienas Biznesam tiesības pārstāvēt NBF zīmolu Latvijā.

Laikrakstam Dienas Bizness tas ir vēl viens solis pretī starptautiskai atpazīstamībai, papildinot līdz šim rīkotās konferences Baltijā. Turklāt uzticētā iespēja uzrunāt potenciālos foruma dalībniekus, stāstot par Nordic Business Foruma vērtībām un ieguvumiem, liek nepārtraukti domāt par Izdevniecības Dienas Bizness attīstību un kvalitāti atbilstoši nepārtraukti pieaugošajām auditorijas prasībām.

Nordic Business Forums (NBF) ir viens no Eiropā vadošajiem biznesa forumiem, kuru ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši interesentu, lai uzklausītu pasaules līmeņa ekspertu, viedokļa līderu un atzītu ideju un darbu autoru pieredzi un zināšanas. Platforma ir radīta, lai vienotos kopīgos mērķos un uzdevumos labākai biznesa attīstībai visā pasaulē. NBF ir vieta, kur satikt domubiedrus, dibināt jaunus kontaktus un attiecības, kā arī gūt iedvesmu un apliecinājumu plašajām biznesa perspektīvām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar aizvadītajā nedēļā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) darbību, iespējams, pārtrauks vairākas nebanku aizdevēju kompānijas un valstij garām aizies iepriekš šo kompāniju maksātie nodokļi. Šo kļūdu vēl ir iespēja labot Valsts prezidentam, atgriežot grozījumus otrreizējai izskatīšanai.

Priekšvēlēšanu populisma rezultātā pieņemot lēmumus, aizvadītajā nedēļā Saeimā tika apstiprināti grozījumi PTAL, kas paredz drastiskus ierobežojumus patēriņa kreditēšanas jomai. Nozarē strādājošie uzņēmumi atzīst – ja pārējos grozījumus vēl kaut cik var ieviest, tad likmes ierobežojums līdz 0,07% dienā pieliek punktu nozares tālākai attīstībai un daudzu uzņēmumu darbībai. Arī Ekonomikas ministrija (EM) pauž viedokli, ka šis likmes ierobežojums ir pārlieku liels. Ņemot vērā, ka grozījumi atbalstīti Saeimas galīgajā lasījumā, izšķirošais vārds vēl ir Valsts prezidentam, kurš var vai nu tos izsludināt, vai arī atgriezt otrreizējai izskatīšanai, uz ko cer nebanku nozarē strādājošie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ik mēnesi attīstībā iegulda piecus miljonus

Armanda Vilcāne, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia ik mēnesi attīstībā iegulda vidēji piecus miljonus eiro

Evolution Latvia apgrozījums pēdējos piecos gados pieaudzis par 45,3 miljoniem eiro, 2017. gadā sasniedzot 73,5 miljonus eiro. Iespaidīgā izaugsme uzņēmumam nodrošinājusi vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Evolution Gaming grupas vadītājs Martins Karlesunds (Martin Carlesund) uzskata, ka izaugsmes pamatā ir ieguldījumi produktu attīstīšanā un labvēlīgas darba vides nodrošināšanā.

Pārspēj rekordus

«Mūsu biznesa pamatā ir cilvēki, tāpēc, lai šajā nozarē veiksmīgi darbotos un attīstītos, par cilvēkiem ir jārūpējas,» uzsver M. Karlesunds. Lai gan Evolution Gaming šobrīd darbojas vairākās pasaules valstīs, tostarp Igaunijā, Spānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Kanādā, Gruzijā, Maltā, Rumānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, uzņēmuma galvenais birojs atrodas Rīgā, kur strādā vairāk nekā trīs tūkstoši no kopējiem grupas aptuveni pieciem tūkstošiem darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Forevers valdes priekšsēdētājs: Mājražotāji ir nekonkurētspējīgi

Rūta Kesnere, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas interese par mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām tieši saistīta ar Eiropas Savienības atbalsta politikas izmaiņām un, visticamāk, Latvijā nesīs jaunus nodokļu atvieglojumus un kreditēšanas politiku

Līdz šim valstī īstenotā lauksaimniecības politika ir bijusi veidota par labu lielajām zemnieku saimniecībām, bet mazo un vidējo saimniecību vajadzības nav uzklausītas, tā teikts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga oficiālajā paziņojumā presei šā gada jūnijā. Dienas Bizness mēģināja rast izskaidrojumu, kādēļ valsts lauksaimniecības politika pēc nemainīga attīstības virziena kopš 2004. gada maija var piedzīvot krasas pārmaiņas nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā.

«Latvijā daudzviet saimnieko lielās zemnieku saimniecības, kur ar lauksaimniecības tehniku apstrādā lielas zemes platības, bet nodarbina maz cilvēku. To veicinājusi līdz šim īstenotā lauksaimniecības politika, kura veidota par labu lielajām saimniecībām, aizmirstot par mazo un vidējo saimniecību vajadzībām. Šāda politika veicinājusi darba vietu trūkumu un iedzīvotāju skaita mazināšanos reģionos, kam lavīnas efektā sekojusi skolu slēgšana. Lielāks atbalsts ģimeņu saimniecībām ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu reģionos,» šādu atklāsmi pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru