DB Viedoklis

DB viedoklis: Skābekļa piegriešana ekonomiskās izaugsmes brīdī

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Ar 2016. gada budžeta likumprojektu valdība ir pierādījusi, ka uzskata biznesu par bezgalīgi slaucamu govi

Pieņemot 2016. gada budžeta likumprojektu, valdība savu darbu ir izdarījusi. Tagad bumba ir Saeimas pusē un līdz ar to arī jautājums, vai visi nodokļi paliks tādi, kādi tie ir iestrādāti pašreizējā budžeta variantā.

Uzņēmēji 2016. gada budžetu ir daudz kritizējuši, un kā gan savādāk, ja tiek ieviesti jauni, pēc savas konstrukcijas apšaubāmi nodokļi, piemēram, solidaritātes nodoklis, uzņēmējiem dotie solījumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu nav turēti, bet ieteikumi, ko uzņēmēji budžeta ienākumu pildīšanai ir snieguši caur divām savām ietekmīgākajām organizācijām – LTRK un LDDK –, nav ņemti vērā vai ir ņemti vērā tikai daļēji – gluži kā ar zobu sāpēm Finanšu ministrija ir piekritusi virzīt reverso PVN elektronikas precēm. Ne pārāk senā pagātnē Eiropas Komisija norādīja, ka Latvija ar PVN nav iekasējusi ap vienu miljardu eiro gadā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirms dažām dienām LNT bilda, ka neiekasēto nodokļu robs, jo sevišķi uz PVN rēķina, turpina palielināties. Bet kā uz to visu reaģē valdība? Palielina nodokļu slogu tiem, kas nodokļus jau maksā, un cer, ka šādā veidā caurumi budžeta ieņēmumos aizlāpīsies paši no sevis. Turklāt šāds tipisks krīzes laika budžets ir izveidots situācijā, kad mūsu valstī it kā joprojām turpinās ekonomiskā izaugsme.

Kompromisu tagad nāksies meklēt Saeimai. Tās Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis LTV izteicies, ka solidaritātes nodoklis, cerams, tikšot ieviests tikai uz vienu gadu. Var, protams, paironizēt, cik ilgtspējīgi šādā gadījumā ir mūsu politiķu pieņemtie lēmumi nodokļu jomā, un atcerēties, ka tieši lielā nepastāvība nodokļos ir viens no būtiskiem faktoriem, kas no Latvijas aizbaida investorus. Taču aiz šī izteikuma slēpjas vēl kas vairāk, par ko liecina arī ekonomikas ministres Danas Reiznieces– Ozolas rosinātā solidaritātes nodokļa aizstāšana ar kapitāla nodokli. Pat ja absurdais solidaritātes nodoklis uz nākamo gadu paliks spēkā pašreizējā versijā, jau uz 2017. gada budžetu, visticamāk, atgriezīsies runas par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat Saeimā var būt priekšlikumi attiecībā uz citu nodokļu piemēram, dabas resursu nodokļa, celšanu. Šī tad arī būs Saeimas lielā izšķiršanās – mainīt kaut ko vēl šajā brīdī vai atlikt to uz vēlāku laiku. Taču jāpiebilst, ka arī pašreizējā versijā 2016. gada budžets paredz deficītu. Turpinās pieaugt arī valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Turklāt, cenšoties kaut kā savākt ieņēmumu sadaļu 2016. gadam, der atcerēties, ka aiz kalniem nav arī 2020. gads, kad sakarā ar ES fondu naudu izbeigšanos mūsu tautsaimniecībā vairs neienāks apmēram miljards eiro gadā. Kur un ar kādām metodēm tad tiks ņemta nauda, ja jau esošajā situācijā no uzņēmējiem būs izspiesta pēdējā sula?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

VVD mēneša laikā izlems, kā sodīt SIA Tukuma piens

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) mēneša laikā plāno pieņemt lēmumu par soda apmēru uzņēmumam AS Tukuma piens par aizvadītājā nedēļā pilsētas kanalizācijā nopludinātajām 2,5 tonnām saldā krējuma, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonas pirmdien, 6.novembrī veica plānveida pārbaudi Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, secinot, ka notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši prasībām un avārijas situācija veiksmīgi pārvarēta.

Jau vēstīts, ka SIA Tukuma ūdens 3.novembrī no rīta informēja, ka Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Tīle konstatēts baltu putu slānis. Sazinoties as AS Tukuma piens, VVD Ventspils RVP vides inspektori noskaidroja, ka notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks. Viņa neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Lai novērstu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu, SIA Tukuma ūdens darbinieki notekūdeņu ieplūdes kanālā mehāniski smēla nost tauku virskārtu un pieslēdza visus uzņēmumā esošos gaisa padeves kompresorus. Krīze ilga līdz 3.novembra vēlai pēcpusdienai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2016. gada budžeta likumprojektu valdība ir pierādījusi, ka uzskata biznesu par bezgalīgi slaucamu govi

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecisko gāzu ražotājs Elme Messer Metalurgs vienpusēji lauzis līgumu ar metaluģijas uzņēmumu KVV Liepājas metalugs par gāzu piegādes nodrošināšanu, jo kompānija nav apmaksājusi nevienu no ikmēneša rēķiniem un nav reaģējusi arī uz nosūtītajiem brīdinājumiem, informē Elme Messer Metalurgs pārstāvji.

Līgums tika noslēgts 2015.gada maijā uz desmit gadiem, un paredzēja fiksētu ikmēneša maksu par slāpekļa un skābekļa nodrošināšanu KVV Liepājas metalurgs darbībai. Lai jaunais investors varētu veiksmīgāk atsākt ražošanu, pirmajos mēnešos tika piešķirta arī atlaide par pakalpojuma saņemšanu.

Lai arī metalurģijas uzņēmums ir apstiprinājis vairāku rēķinu saņemšanu un par dažiem rēķiniem pat atguvis pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts, tie vēl joprojām nav samaksāti. «Visas pazīmes liecina par to, ka KVV Liepājas metalurgs ir nopietnas maksātspējas problēmas, jo netiek maksāti rēķini ne tikai piegādātājiem, bet arī valstij,» saka Elme Messer Metalurgs valdes loceklis Silvis Fridrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Šlokenbekas ūdenskrātuves izcelta pustonna bojāgājušu zivju

Žanete Hāka, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie Tukuma novada Šlokenbekas ūdenskrātuves zivju bojāejas cēloņu skaidrošanas, Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde veic papildu analīzes ūdenskrātuvē un organizē iespēju SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtās uzstādīt ozonatoru, tādējādi palielinot skābekļa līmeņa koncentrāciju ūdenī un mazinot ķīmisko piesārņojumu Šlokenbekas ūdenskrātuvē, informē VVD.

Ventspils RVP kontrolē situāciju un seko vides stāvoklim Šlokenbekas ūdens krātuvē, Slocenes upē un Valguma esera. Tukuma pašvaldība organizē bojāgājušo zivju izņemšanu no ūdenskrātuves un VVD Ventspils RVP darbus uzrauga. Līdz 9. jūlija pēcpusdienai no ūdenskrātuves izcelta aptuveni pustonna bojāgājušo zivju – pārsvarā plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. Šīs sugas īpaši jūtīgas pret skābekļa trūkumu.

Vides pārvalde situāciju ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku.

VVD Ventspils RVP direktore Inguna Pļaviņa klāsta pārvaldes darbības cīņā ar vides piesārņojumu Šlokenbekas ūdenskrātuvē: «Piesārņojuma sekas rada būtisku vides kaitējumu. Kopš jūlija sākuma, kad pārvaldē tika saņemtas pirmās iedzīvotāju sūdzības, darbinieki veica pārbaudes SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtās Tīles, kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem – vairākiem ražošanas uzņēmumiem. Tika veiktas arī Šlokenbekas ūdenskrātuves un Slocenes upes pārbaude, paņemti ūdens analīžu paraugi, kurus gaidām. Secinot, ka zivis turpina iet bojā, šodien ūdens paraugu ņemšana notika atkārtoti. SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri. SIA Tukuma ūdens uzdots rīkoties operatīvi un uzstādīt ozonatoru, kas bagātinās ūdeni ar skābekli un attīrīs no ķīmiskā piesārņojuma. Vides pārvalde apseko arī Slocenes upi un Valguma ezeru.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc AS Balticovo avārijas VVD nav novērojis piesārņojumu Verģupē un Iecavas upē

Žanete Hāka, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālā vides pārvalde (Jelgavas RVP) turpina veikt AS Balticovo ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas seku novēršanas uzraudzību. Pārbaudīta Verģupe un Iecavas upe – piesārņojumu nav novērots, informē VVD.

Abu upju ūdenim veikti skābekļa koncentrācija mērījumi atbilst normai. Papildus ūdens analīzes uzdots veikt arī uzņēmumam. Izstrādāts un tiek ieviests pasākumu plāns avārijas seku likvidēšanai.

Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis skaidro situāciju dienu pēc Balticovo avārijas: «Vides pārvaldes darbinieki uzrauga situāciju upēs. Tiek veiktas Verģupes un Iecavas upes skābekļa analīzes. Nav manīts, ka Verģupē būtu zivis, līdz ar to pastāv vien risks par zivju slāpšanu Iecavā, taču arī tā pašlaik nav novērota. Ja radīsies problēmas, būs jādomā par aerācijas iekārtu izvietošanu upēs, lai bagātinātu tās ar skābekli un novērstu dzīvo organismu bojāeju. Taču šādi pasākumi būs jāveic vien tad, ja ūdens analīzes uzrādīs pazeminātu skābekļa koncentrāciju. Šobrīd skābeklis ir normā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas un dažādu plaša patēriņa preču cenu kritums radījis ievērojami lielākas problēmas eksportējošo valstu ekonomikām, nekā iepriekš tika prognozēts, secinājuši globālās ekonomikas eksperti, otrdien raksta laikraksts Diena.

Samērā nesen Pasaules Banka pazemināja globālo ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam par 0,2% – no janvārī prognozētajiem 3% līdz 2,8%. Jāpiebilst, ka par zemu tradicionāli tiek uzskatīta globālās ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā. Kā norādīts Pasaules Bankas ziņojumā Globālās ekonomikas perspektīvas (Global Economic Prospects), attīstības ekonomikas, kuras atkarīgas no starptautiskās tirdzniecības un eksporta, kas sekmēja to izaugsmi pēdējā desmitgadē, patlaban sastopas ar pārprodukciju un pieprasījuma pazemināšanos visā pasaulē, jo attīstītās valstis joprojām cenšas atjaunoties pēc 2008.–2009. gadā piedzīvotās finanšu krīzes. Tajā pašā laikā gaidāms, ka cenu kritums sekmēs ekonomikas izaugsmi ilgākā laika posmā, tādēļ pieļaujams, ka turpmākajiem gadiem ekonomiskā izaugsme varētu būt jau prognozētā ietvaros – 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācija un ekonomiskā aktivitāte Latvijā. Kas mainījies pēdējo 15 gadu laikā?

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ķīna – lēnāka izaugsme, bet nav iemesla panikai

SEB investīciju stratēģis Ingus Grasis, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējo pāris gadu laikā, pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm, akciju tirgi stabili, bez lielām svārstībām virzījās augšup. Investoru optimismam palīdzēja ziņas par ASV ekonomikas nostiprināšanās, kā arī ar vien pozitīvāki rādītāji par Eiropas ekonomiku. Turklāt arvien sarūkošs drošu, bet pietiekoši ienesīgu, investīciju iespēju klāsts lika investoriem pakāpeniski virzīties riskantu ieguldījumu iespēju virzienā. Tas noveda pie tā, ka, vēsturiski raugoties, gan uzņēmumu obligācijas, gan akcijas bija kļuvušas dārgas. Lai ekonomiski pamatotu akciju cenu turpmāku kāpumu, būtu jāaug pasaules ekonomikai, ļaujot arī kāpt publiski kotēto uzņēmumu peļņas rādītājiem. Taču šobrīd pasaules finanšu tirgos dominē bažas par globālās ekonomikas nākotnes izaugsmes tempu, uzņēmumu peļņas izaugsmes apmērs tiek pastāvīgi koriģēts uz leju.

Galvenais bažu cēloni ir Ķīnas ekonomiskā izaugsmes palēnināšanās un tās ietekme uz pārējo pasauli. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko ekonomiku (skatīt 1.attēlu) un tās īpatsvars, atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, turpinās palielināties, tuvojoties 20% pēc 2020.gada. Ķīna ir nozīmīgs izejvielu patērētājs. Piemēram, saskaņā ar šo Bloomberg apkopoto informāciju (http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-07-15/if-you-re-feeling-bullish-on-china-consult-dr-copper), Ķīna šogad būs atbildīga par aptuveni 45% no visas pasaules vara patēriņa un gandrīz 60% no pasaules dzelzs rūdas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti: Strauja izaugsme ir vājš attaisnojums strukturālu reformu atlikšanai

Žanete Hāka, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka izsludina pieteikšanos uzņēmumu Izaugsmes programmai

Lelde Petrāne, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai esam gatavi pārkāpt vidēju ienākumu slazdam?

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai pazudusi straujākas izaugsmes dzirkstele

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku eirozonas tautsaimniecību rakstu­rojošie dati ekonomistiem likuši sākt apšaubīt re­ģiona uzņemto vareno izaugsmes tempu turpinā­šanos. Šādas finanšu procesu vērotāju bažas savā aprīļa sanāksmē oficiāli apstiprināja arī Eiropas galvenais baņķieris Mario Dragi, kurš vērsa uzmanību uz to, ka manīta izaugsmes procesu nonākšana zemākā pārnesumu kārbas robā (pats Dragi kungs lietoja vārdu «moderation»). Tika solīts pētīt iemeslus, kādēļ izaug­sme kļuvusi lēnāka. Šajā pašā laikā tas vēl neprasot ak­tuālās monetārās politikas izmaiņas – Eiropas Centrālā banka joprojām esot ceļā uz to, lai līdz šā gada beigām noslēgtu savu eiro drukāšanas programmu.

Latvija to var vērtēt divējādi. Notiekošais var nozīmēt to, ka zemas procentlikmes paliek ilgāk, kas izdevīgi būtu kredītņēmējiem, un sarūk eiro cena, kas savukārt nāk­tu par labu eksportētājiem (kopējās valūtas cena nupat noplanējusi līdz zemākajam līmenim trīs mēnešu lai­kā). Tomēr tajā pašā laikā mēs lielā mērā esam atkarīgi no tā, kā ekonomiskos ūdeņus sašūpo lielākie baseina peldētāji, un, ja Eiropā ekonomiskās aktivitātes tempi sāk bremzēties, tad arī Latviju kādā brīdī gaidīs šāds liktenis.

Tiesa gan, jāņem vērā, ka visas runas ir vien par ekonomiskās izaugsmes tempu bremzēšanos no Eiropai ilgstoši visai neierasti augsta līmeņa, nevis par kaut kādu recesiju. Līdz ar to panikai jēgas nav. Dau­dzi ekonomisti lēš, ka Eiropa joprojām ir agrīnākā eko­nomikas izaugsmes cikla stadijā nekā, piemēram, ASV tautsaimniecība, kura jau kādu laiku tiek nosacīti slāpēta ar procentlikmju paaugstināšanu (drīzāk gan – vēlme pēc neordinārajiem laikiem ir šo politiku «normalizēt»).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Baltijas ekonomiku sagaida īsts barjerskrējiens

Žanete Hāka, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķēršļi, kas šobrīd sastopami globālās izaugsmes un ražošanas jomā, un vājās eirozonas izaugsmes prognozes savienojumā ar neskaidrībām saistībā ar Brexit referendumu un ģeopolitisko situāciju, ierobežo uz eksportu un ieguldījumiem orientētas izaugsmes iespējas Baltijas valstīs.

Lai gan patērētāji ir saglabājuši imunitāti pret nelabvēlīgo ārējo vidi, bez straujākas ieguldījumu veikšanas eksporta potenciāla uzlabošanai vidējā termiņā varam sagaidīt izaugsmes potenciāla samazināšanos. Vājie izaugsmes rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2017. gadā sasniegs attiecīgi 2,6%, 2,8% un 3% līmeni. Šādos paaugstinātas neskaidrības apstākļos varam sagaidīt nelielu inflācijas palielināšanos, ko papildinās būtiski riski kopējā izaugsmē, skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.

Baltijas valstu atvērtā ekonomika saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem saistībā ar vājiem globālās tirdzniecības rādītājiem un jo īpaši gausas izaugsmes prognozēm attīstītajās valstīs. Apvienojumā ar aizvien lielāku ģeopolitisko neskaidrību Eiropā, eksporta ieņēmumiem un ar tiem saistīto ieguldījumu rādītājiem nevar prognozēt augšupeju. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Uzdzīvo ar prātu, lai pēc tam nebūtu jāsavelk josta

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rada automatizēta plaušu ventilatora prototipu cīņai ar Covid-19

Zane Atlāce - Bistere, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnieku un inženieru komanda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā rada prototipu automatizētam plaušu ventilatoram, kura ražošana būtu pietiekami vienkārša un lietošana ērta, lai spētu operatīvi palīdzēt pacientiem ar "Covid-19" izraisītiem elpošanas traucējumiem, informē RTU pārstāve Lāsma Vaivare.

Visā pasaulē tiek meklētas lētas alternatīvas mākslīgās elpināšanas aparātiem, kuru ražošanas kapacitāte šobrīd ir nepietiekama, tāpēc "Covid-19" smagāk skartajās valstīs to trūkst. Tomēr, kā saka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas pētnieks Guntis Kuļikovskis, īsti funkcionējošu risinājumu vēl nav.

Latvijas zinātnieku, inženieru un ekspertu komandai pirmajā virtuālajā hakatonā "HackForce" izdevies radīt strādājošu automatizētu plaušu ventilatora prototipu. Pēc konsultācijām ar anesteziologiem un reanimatologiem tas vēl tiek pilnveidots, veidojot ierīci funkcionāli pilnvērtīgāku un lietošanai ērtāku, izstrādājot lietotāja saskarni. Jau veidojas sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem, lai sāktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvian Dairy piederošo attīrīšanas ietaišu bojājuma rezultātā upē tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam SIA Latvian Dairy piederošo notekūdeņu attīrīšanas ietaišu bojājuma rezultātā vidē tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi, informē Valsts vides dienests (VVD).

Pēc VVD pasūtījuma veiktie notekūdeņu kvalitatīvās testēšanas rezultāti ir uzrādījuši paaugstinātas piesārņojošo vielu koncentrācijas visiem analizētajiem parametriem. Īpaši palielināts ir bioķīmiskais skābekļa patēriņš un ķīmiskais skābekļa patēriņš, kas attiecīgi 54 reizes un 15 reizes pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās šo parametru pieļaujamās vidē novadāmās koncentrācijas. Savukārt Lauceses upes ūdens testēšanas rezultāti šobrīd vēl neuzrāda normatīvajiem aktiem neatbilstošas paaugstinātas piesārņojošo vielu koncentrācijas, kas ļauj domāt, ka upe pagaidām vēl spēj absorbēt šobrīd tajā nonākošo piesārņojumu, kam par iemeslu var būt augstais ūdens līmenis un lielā atšķaidīšanās pakāpe, kā arī samērā zemās gaisa un ūdens temperatūras.

Komentāri

Pievienot komentāru