Nu jau otrajai pēc kārtas Aigara Kalvīša valdībai šodien aprit 100 dienas - laiks, kurā vēsturiski ir pieņemts nekritizēt tās darbu. Jāatzīst, ka šis gadījums gan ievērojami atšķīrās no daudzām iepriekšējām atjaunotās Latvijas valdībām - ja neskaita dažas kosmētiska rakstura izmaiņas (tiesa, beidzot tā kļuva par vairākuma valdību), tad faktiski pie varas ir bijusi tā pati Kalvīša valdība, kas bija līdz 9. Saeimas vēlēšanām. Citiem vārdiem sakot, nekādas atlaides tai netika dotas.
Kas tad ir paveikts šajās 100 dienās - nekas jauns, un šajā faktorā ir savi pozitīvie un arī savi negatīvie aspekti. No vienas puses, šī Kalvīša valdība nav uzsākusi teju nevienu jaunu darbu, kas varētu radīt būtiskas sekas nākotnē. Protams, Saeimā beidzot ir bijis pozitīvs balsojums saistībā ar Latvijas - Krievijas robežlīgumu, taču šeit jāatgādina, ka tas sagatavots tika jau 1997. gadā, tāpēc nupat notikušo šajā sakarā var nosaukt vienīgi par šā jautājuma izkustināšanu no vietas.
Tajā pašā laikā daudzi uzņēmēji joprojām gaida gan konsekventu valdības rīcību saistībā ar IIN likmes samazināšanu, gan inflācijas kāpuma tempa bremzēšanu, un nekādi nevar teikt, ka tā šajā jomā būtu ko konsekventu paveikusi - ir tikai solījumi par situācijas uzlabošanu nākotnē.
No otras puses, nākas atcerēties kāda politiķa savulaik pausto frāzi, ka laba valdība ir tā, kas netraucē cilvēkiem dzīvot. Katrā gadījumā, sākot strādāt Kalvīša 2. valdībai, tam nesekoja skaļi paziņojumi, ka iepriekšējie valstsvīri būtu bijuši zagļi un bandīti, ka atsevišķās uzņēmējdarbības jomās jāizsludina force majeure un vispār - steigšus jāmaina virkne dažādu likumu, jo līdzšinējie nekam vairs neder. Respektīvi, pat apzinoties Kalvīša valdības trūkumus, nākas atzīt, ka tā ir vismaz prognozējama. Piemēram, ja reiz tā ir nolēmusi realizēt tā saucamos jauno trīs brāļu projektus, tad, neraugoties ne uz Rīgas pašvaldības iebildumiem, ne arī finanšu speciālistu norādījumiem, ka šāda rīcība izraisīs jaunu inflācijas vilni, to gatavojas arī darīt, un, piemēram, koncertzālei par godu izstrādāt un pieņemt pat atsevišķu likumu.
Ir skaidrs, ka ne ar ko īpašu, ja neskaita vadības maiņu atsevišķos valstij būtiskos uzņēmumos, šī valdība vēl nav izcēlusies, taču tai jebkurā gadījumā vēl ir visas iespējas.