Lai ieekonomētu valsts līdzekļus, atlaist daļu valsts institūcijās strādājošos - šāds apgalvojums var izrādīties tikai mīts, ņemot vērā, ka Saeimas deputāti jau ir paspējuši parūpēties par šiem strādājošajiem.
Runa ir par nupat galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Valsts civildienesta likumā, nosakot ierēdņu sociālās garantijas.
Interesants jau ir pats fakts, ka tādējādi ierēdņi tiek padarīti par vērtīgākiem cilvēkiem nekā pārējie Latvijas iedzīvotāji. Proti, tie, kuri strādā privātajā sektorā. Piemēram, ja valsts ierēdnis sagaida ģimenes pieaugumu, viņam pienākas pabalsts sešu mēnešalgu apmērā. Arī bezmaksas veselības apdrošināšana viņiem pienākas. Vēl tikai jāpiebilst, ka to visu apmaksā tie, kam šādu garantiju nav - privātajā sektorā strādājošie nodokļu maksātāji. Turklāt, jo ilgāk attiecīgais ierēdnis būs deldējis ministriju krēslus, jo vairāk viņam būs jāmaksā.
Pats jautrākais
ir tas, ka deputāti ir noteikuši ierēdņiem pietiekami augstus pabalstus atlaišanas gadījumā. Rezultātā tad, kad ierēdņi - liekēži tiks izmesti no savām siltajām vietiņām, kad viņiem būs samaksāti nupat oficiāli noteiktie pabalsti, kad viņi vēl visu pilnu laiku saņems bezdarbnieka pabalstu? Citiem vārdiem sakot, pirms premjerministrs Ivars Godmanis izsludināja taupības politikas realizēšanu, acīmredzot viņam vajadzēja rūpīgi izrēķināt, vai šāds pavērsiens vēl neiegriezīs valsts kabatai. Faktiski runa ir par labu piemēru, kā valsts aparāta darbiniekiem ar glanci ievērot valdības izvirzītos uzstādījumus, pašiem neciešot. Pēdējā laikā šajā jomā ir notikušas vairākas interesantas lietas. Valdība izsludina taupību un nepieciešamību valsts sektorā iesaldēt algas, regulatora vadība pati sev palielina algas, bet Saeima nodrošina pamatīgas sociālās garantijas izredzēto kastai, respektīvi ierēdņiem. Finālā var izveidoties situācija, kad Godmaņa Ministru kabinets it kā būs realizējis savu uzstādījumu, loderi - izmesti no ministrijām, algas ar 2009. gada 1. janvāri nevienam piešķirtas netiks, bet ietaupījuma valsts budžetā - nekāda. Savukārt vienīgie cietēji beigās izrādīsies ārsti un skolotāji, kuriem nebūs paredzēts ne algu pielikums, ne arī pašu vērtīgāko, labāko un mīļāko darbinieku sociālās garantijas. Protams, ir jāatlaiž daudzie liekēžierēdņi, bet pirms tam rūpīgi jāizanalizē, cik tas viss valstij izmaksās.