Šī gada 30.aprīlī ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs publicēja ikgadējo pārskatu Special Report 301 par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības situāciju pasaulē - Latvija tajā ir pacēlusies no uzraugāmo valstu saraksta, kurā tiek ietvertas valstis ar salīdzinoši vāju intelektuālā īpašuma aizsardzību, uz bez saraksta pozīciju, kas apliecina valsts ieinteresētību intelektuālā īpašuma aizsardzībā.

Latvijas uzņēmēju ieguvumi

Latvijas izņemšana no uzraugāmo valstu saraksta, pirmkārt, norāda uz valsts un valdības attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību valstī. Tas parāda valsts attīstības līmeni un sabiedrības vēlmi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības. Parasti galvenā problēma slēpjas uzraugāmo valstu nesakārtotajā likumdošanā, savukārt Latvijai pēdējo gadu laikā tieši šajā jomā ir izdevies īstenot nepieciešamos tiesību normu papildinājumus un grozījumus. Mūsdienās intelektuālā īpašuma aizsardzība ir viens no būtiskiem biznesa vides sakārtotības rādītājiem, un daudziem uzņēmējiem, meklējot sadarbības partnerus vai izvēloties valstis, kurās attīstīt savu biznesu, tieši šis faktors spēlē arvien nozīmīgāku lomu pozitīva lēmuma pieņemšanā. Ārvalstu uzņēmēji uzsākot uzņēmējdarbību lielu uzmanību pievērš intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem attiecīgajā valstī, līdz ar to viens no kritērijiem ir arī Special Report 301 rādītāji. Turpmāk Latvijas uzņēmēji uzsākot biznesa sadarbību varēs norādīt uz šo kritēriju kā pozitīvu apstākli Latvijas izvēlei.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Amerikas Tirdzniecības palāta Igaunijā nosūtījusi vēstuli Igaunijas Tieslietu ministrijai, kā arī Ekonomikas un komunikāciju ministrijai, kurā tā «iedrošina» valsti aktīvākai rīcībai cīņā pret pirātismu internetā.

«Mēs uzskatām, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenis Igaunijā ir jāpaaugstina gan praktiski, gan no likumdošanas viedokļa. Igaunijas valdībai būtu ne tikai jācīnās pret likuma pārkāpumiem kibernoziegumu frontē, bet arī vairāk jākoncentrējas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu izmeklēšanu gadījumos, kad tas izdarīts ar interneta palīdzību. Tāpat [Igaunijas] valdībai jāseko līdzi Eiropas Savienības (ES) un nacionālā līmeņa debatēm, kas var ietekmēt intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesisko regulējumu,» teikts Amerikas Tirdzniecības palātas Igaunijā vēstulē, vēsta TechDirt.

Valdība otrdien pieņēma Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2015. - 2020. gadam, kuru mērķis ir intelektuālā īpašuma tiesību jomas vispusīga attīstība valstī un sabiedrības izglītošana intelektuālā īpašuma jomā.

Pamatnostādnēs norādītas galvenās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas problēmas – nepilnības un neprecizitātes nacionālajā regulējumā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību, trūkumi sabiedrības un uzņēmēju informēšanas jomā, pētījumu trūkums šajā jomā, kā arī trūkumi cīņā ar pirātismu internetā, informē Tieslietu ministrijas pārstāve laura Majevska.

Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir piedāvāti dažādi pasākumi un darbības virzieni turpmākajai rīcībai. Tā, piemēram, plānots veikt tiesībsargājošo institūciju darbinieku, t.sk., tiesnešu, prokuroru, muitas darbinieku, policijas darbinieku u.c apmācību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā,. Plānots organizēt arī informatīvus pasākumus Latvijas uzņēmējiem par intelektuālā īpašuma tiesību būtību un aizsardzību. Tiks sagatavots un publicēts internetā tiesas nolēmumu apkopojums intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Starptautiskā intelektuālā īpašuma apvienība (IIPA – International Intellectual Property Alliance) rekomendējusi pievērst īpašu uzmanību problemātiskajai situācijai Latvijā intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.

IIPA rekomendācija tiks izskatīta, veidojot ASV valdības ziņojumu par intelektuālā īpašuma aizsardzību aptuveni 80 pasaules valstīs.

Kā galvenās problēmas IIPA norāda augstos pirātisma rādītājus Latvijā un vāju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības mehānismu. Par nepilnībām, pēc IIPA novērojumiem, liecina nesamērīgi ilgas tiesu procedūras, vāja izpratne par autortiesību pārkāpumu nodarīto kaitējumu, minimāli sodi par autortiesību pārkāpumiem u.c.

«Tas, ka Latvija pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal nonākusi starptautisko intelektuālā īpašuma organizāciju uzmanības lokā – tā saucamajā «pelēkajā sarakstā» starp valstīm, kuras īpaši jāuzrauga, nav iepriecinoša ziņa un var atstāt potenciāli negatīvu ietekmi arī uz Latvijas kredītreitingu. Tas ir sava veida ziņojums potenciālajiem investoriem, kas parāda un izvērtē biznesa vidi Latvijā no intelektuālā īpašuma drošības viedokļa,» vērtē BSA pilnvarotais pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Bordāns.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) pētījums par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskajām izmaksām rotaļlietu un spēļu ražošanas nozarē liecina, ka ik gadu Latvijas uzņēmēji viltojumu dēļ zaudē 4 miljonus eiro ieņēmumu. Tas ir 12,7 % no nozares kopējā pārdošanas apjoma valstī, informē Patentu valdes pārtsāve Ilze Grava.

Salīdzinot Latvijas datus ar citām Baltijas valstīm, Igaunijā zaudējumi ir 10,6 % no kopējā pārdošanas apjoma, savukārt Lietuvā - 14,5 %. Vidējais rādītājs ES dalībvalstīs ir 12,3 %. Pētījumā aprēķināts, ka ES valstīs viltotu rotaļlietu un spēļu tirgošana šo produktu legālajiem ražotājiem, mazumtirgotājiem un izplatītājiem katru gadu rada 1,4 miljardu euro lielus zaudējumus.

Šos zaudējumus var pārvērst arī 6150 zaudētās darba vietās, jo legālie ražotāji un izplatītāji saražo un pārdod mazāk, tādējādi nodarbina mazāk darbinieku. Kopumā, aprēķinot tiešo un netiešo viltojumu ietekmi rotaļlietu un spēļu nozarē, visu 28 ES valstu budžeta ieņēmumi ir par vairāk nekā 370 miljoniem euro mazāki, kas aprēķināmi no nesaņemtajiem nodokļiem, sociālajām iemaksām un PVN.

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu: Gan iznīcināt kontrafaktas preces (preces ar apšaubāmu izcelsmi), gan piemērot administratīvo sodu.

Šā gada 12. februārī Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pasludināja spriedumu par Regulas Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības interpretāciju (lieta C-93/08). Minētais EKT spriedums ir ievērības cienīgs ne vien tāpēc, ka tas ir pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu, bet arī tāpēc, ka strīdi saistībā ar kontrafaktu preču ievešanu pēdējos gados ir kļuvuši aktuāli. Latvijā ievesto kontrafakto preču klāsts ir dažāds - automašīnu rezerves daļas, apģērbi, apavi, mobilo telefonu detaļas, parfimērijas preces, šķiltavas, suvenīri un citas preces. Šie gadījumi arī rada strīdus par to, kurš ir atbildīgs par intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpumu.

Pēdējos gados intelektuālā īpašumtiesību aizsardzības jomā Latvijā ir notikuši būtiski uzlabojumi. Ja vēl 2002. gadā ar nožēlu nācās konstatēt, ka lielākais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējs bija valsts, tad pašreiz neatrisināts jautājums joprojām ir privāto programmatūras lietotāju izglītošana.

Kādreiz valdīja uzskats, ka nebūtu slikti, ja visi lietotu licencētas programmas, kaut gan visi lietoja nelicencētās. Šodien vismaz valsts un uzņēmējdarbības sektorā mēs esam panākuši ievērojamu progresu. Ja uzņēmēji sākotnēji smīkņāja par prasību izmantot licencētu programmatūru, šobrīd attieksme ir mainījusies. Izņēmums paliek pašvaldības. Tās ilgstoši bijušas ārpus kontrolējošo orgānu redzes loka. Patiess gandarījums, ka augstāko mācību iestāžu vadītāji ir ļoti atsaucīgi. Tā šajā gadījumā arī ir viņu primārā interese, jo, lai, piemēram, piesaistītu struktūrfondu līdzekļus, šis ir viens no punktiem, kuram jābūt sakārtotam.

Latvijā būtu nepieciešams palielināt sankcijas par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, iespējams, nosakot minimālo sodu.

Tā uzskata intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības normu piemērotāji, norādījusi Tieslietu ministrija Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādņu projektā 2008. - 2012. gadam.

Pēc speciālistu domām, Latvijā nepieciešams palielināt gan Krimināllikumā, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās sankcijas par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem. Pašlaik Krimināllikums nosaka, ka maksimālais sods par šādiem pārkāpumiem ir līdz 200 minimālajām mēnešalgām (32 tūkst. Ls), taču minimālais sods nav noteikts, tādēļ par pārkāpumu ir iespējams piemērot sodu arī, piemēram, vienas minimālās mēnešalgas jeb 160 Ls apmērā. ES dalībvalstīs naudas sods par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem var sasniegt pat 300 000 eiro.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

2. martā Latvijas Republikas Patentu valde atzīmēs 15 darba gadu jubileju. Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte saņems I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā. Apbalvojumus saņems arī citi Patentu valdes darbinieki, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Patentu valde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā, nodrošinot rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību un veicinot tiesību aizsardzības izpratni.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Patentu valdes kolektīvs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas vadība.

Novērtējot Patentu valdes darbinieku ieguldījumu iestādes attīstībā un uzsverot viņu godprātīgo attieksmi pret darba pienākumiem, iestādes jubilejas reizē tiks pasniegti vairāki Tieslietu ministrijas apbalvojumi. I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā saņems Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte, II pakāpes Atzinības rakstu un "sudraba" spalvu par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu saņems Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece Eiropas patentu jautājumos Māra Rozenblate, Finanšu departamenta direktore Dana Jansone un Redakcijas un komunikācijas departamenta eksperts Modris Geidāns.

Latvijas mūzikas tehnoloģiju uzņēmums “Sonarworks” ir starp tiem 30 pasaules uzņēmumiem, kuri ir izvirzīti Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Pasaules balvai kategorijā “Radošās industrijas”, turklāt tas ir pirmais no Latvijas uzņēmumiem, kas ir kvalificējies apbalvojuma finālam Radošo industriju kategorijā.

Kopumā WIPO Pasaules balvai tika saņemti 780 pieteikumi no 95 pasaules valstīm. Uzvarētāji tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 11.jūlijā, Ženēvā, WIPO Ģenerālās asamblejas 66. sesijā.

“Sonarworks” līdzdibinātājs, valdes priekšsēdētājs Helmuts Bēms: “Mēs esam pagodināti, ka Sonarworks ir viens no 30 finālistiem un lepni būt pirmie no Latvijas, kas nominēti šādai pasaules līmeņa atzinībai. Sonarworks ir tehnoloģiju uzņēmums, un intelektuālais īpašums ir mūsu darbības pamats. Tas mums ļauj inovēt, aizsargāt savu tirgus pozīciju un licencēt risinājumus visā pasaulē. Šī atzinība izceļ intelektuālā īpašuma būtisko lomu tehnoloģiju inovāciju attīstībā, un mēs esam apņēmušies turpināt balstīties uz šo pamatu, lai būtu daļa no pasaules mūzikas un audio industrijas nākotnes.”

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ik gadu smaržu un kosmētisko līdzekļu nozare Latvijā viltojumu dēļ zaudē 16,9 % no nozares kopējā pārdošanas apjoma valstī - tā liecina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) 2015.gadā publicētais pētījums Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskās izmaksas: pārkāpumu radīto seku aprēķins smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošanas sektorā.

Salīdzinot Latvijas datus ar citām Baltijas valstīm, Igaunijā zaudējumi ir 7,9 % no kopējā pārdošanas apjoma, savukārt Lietuvā - 18,1 %. Vidējais rādītājs ES dalībvalstīs ir 7,8 %. Pētījumā aprēķināts, ka viltotu smaržu un kosmētisko līdzekļu klātbūtne tirgū ES valstīs šo produktu legālajiem ražotājiem, mazumtirgotājiem un izplatītājiem katru gadu rada 4,7 miljardu eiro lielus zaudējumus.

Savukārt zaudētie ieņēmumi izraisa darbavietu zudumu. Pētījuma rezultāti liecina, ka šā iemesla dēļ legālās ražotnes nodarbina par 50 000 darbiniekiem mazāk. Līdz ar to kopumā tiešā un netiešā viltoto produktu ietekme mērāma 9,5 miljardu euro apmērā.

Attīstības valstu «vidējais datorpirāts» ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem un lieto datoru savā darbā, liecina starptautiskās izpētes organizācijas Ipsos pēc starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja Business Software Alliance (BSA).

Turklāt «vidējais pirāts» izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. Viņš teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, taču praktiskajā izvēlē nereti kļūst par pirātu. Tas tiek skaidrots ar izpratnes trūkumu par autora tiesībām, kā arī uzskatu, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse un nav nekāda lielā riska tikt pieķertam.

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Saskaņā ar šonedēļ izplatīto ASV valdības ziņojumu par intelektuālā īpašuma aizsardzību vairāk nekā 60 pasaules valstīs, Latvija ir izkļuvusi no tā saucamā melnā saraksta jeb Watch list, Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija izpilddirektore Sanita Meijere.

Šajā sarakstā iekļautas valstis, kurās ir ievērojamas problēmas ar intelektuālā īpašuma aizsardzību. Atrašanās Watch list var būtiski ietekmēt ASV kompāniju vēlmi uzsākt uzņēmējdarbību vai investēt savus resursus dažādos biznesa projektos šajās valstīs, jo uzņēmumi ir spiesti rēķināties ar iespējamiem zaudējumiem, kas rodas autortiesību pārkāpumu dēļ.

Ikgadējais ASV valdības ziņojums top sadarbībā ar tādām autortiesību aizsardzības organizācijām kā Starptautiskā intelektuālā īpašuma apvienība (IIPA), BSA un citām.

"Valdība sadarbībā ar BSA pēdējā gada laikā efektīvi koordinējusi un īstenojusi datorprogrammu autortiesību aizsardzību, esam saņēmuši arī informāciju, ka plānots vēl vairāk nostiprināt Ekonomikas policijas reģionālo pārstāvju darbu intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Tāpēc BSA Latvija rekomendēja neiekļaut Latviju šajā sarakstā. Priecājos, ka mūsu atzinums ir ņemts vērā, tomēr gribu uzsvērt, ka pie šī sasnieguma nevajadzētu apstāties, jo autortiesību pirātisma līmenis ikvienā valstī ir vistiešākajā veidā saistīts ar jaunu darbavietu izveidi, nodokļu ieplūšanu valsts budžetā, mūzikas industrijas un IT attīstību, kā arī ekonomisko attīstību kopumā," norāda BSA pārstāvis Latvijā Valdis Birkavs.

Lai gan izskanējušas bažas, ka Latvijas parakstītā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ietvaros internetā sāks valdīt novērošanas un pašcenzūras kultūra, juristi šādus pieņēmumus sauc par nepatiesiem.

Tomēr, kā sarunā ar Db.lv norādīja advokātu biroja Sorainen juristi, lai arī liela daļa no ACTA paredzētā Latvijā jau ir ieviesta, svarīgi būs tas, kā valsts nolīgumu piemēros.

Komentējot izskanējušās bažas, ka ACTA ietvaros interneta pakalpojumu sniedzējiem varētu nākties ieviest pašcenzūru, advokāru biroja Sorainen jurists Andris Tauriņš minēja, ka nolīgumā nav tāda punkta. Arī Eiropas Savienības (ES) tiesa ir noteikusi, ka nesamērīga uzdevumu uzlikšana interneta servisa pakalpojumu sniedzējiem ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju un pamatbrīvību aizsardzības hartu. «ES tiesa jau kaut kādā mērā ir uzstādījusi standartu. Valsts nevar uzlikt šādas darbības par pienākumu. Tas, ka kāds portāls kontrolēs saturu, kas viņā ir izvietots, un veiks kaut kādu brīvas gribas pasākumu pārbaudi, tas jau ir, manuprāt, normāli,» sacīja A. Tauriņš.

"Draugiem Group" ietilpstošais uzņēmums "Printful" iesūdzējis tiesā konkurējošo uzņēmumu "Printify" par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un negodīgu komercpraksi.

"Printful" ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu uzņēmums, kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem produktus, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās.

Šodien "Printful" Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesā iesniedzis prasību pret kompāniju "Printify" par vairāku ASV tiesību aktu pārkāpumiem, tajā skaitā "intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, negodīgu komercpraksi un iedzīvošanos uz citu darba rēķina", pavēstīja "Printful" pārstāvis Jānis Palkavnieks.

"Printful" savā prasībā norāda, ka atbildētājs "Printify" ir šķietami nelegāli nokopējis un pārveidojis "Printful" radīto "Woocommerce" integrācijas programmatūras kodu, kas paredzēts ērtu pasta izmaksu uzstādīšanai un aprēķinam, lai lietotāji varētu iegūt precīzas sūtīšanas izmaksas saviem produktiem.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Patentu valdes 105.gadadienas pasākumu gaitā noskaidroti Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojumu laureāti, par kuriem kļuvuši "Rīgas zeļļi", "Sudden Lights" un "Tiny Giant", informēja Patentu valdē.

Apbalvojuma "Gada preču zīme" laureāti tika noteikti starp 32 preču zīmēm, kas virzītas apbalvojuma otrajai kārtai no visām 2024.gadā reģistrētajām preču zīmēm, ko 2024.gadā reizi ceturksnī izvērtēja Patentu valdes ekspertu komisija. Savukārt šī gada sākumā atlasītās preču zīmes vērtēja otrās kārtas žūrija, kuras sastāvā bija Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Dizaineru savienības, Latvijas Mākslas akadēmijas un SIA "Silvanols" pārstāvji.

Marta pirmajās divās nedēļās Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju portālu "lsm.lv" organizēja sabiedrības balsojumu, lai noteiktu, kura no 32 preču zīmēm iedzīvotāju skatījumā ir pelnījusi sabiedrības simpātiju balvu.