Jaunākais izdevums

Eiropas valstis, kas ir vislielākās parādnieces, nedrīkst izmantot savas recesijas kā attaisnojumu, lai izvairītos no taupības plāniem, atsaucoties uz Latvijas premjera Valda Dombrovska sacīto, ziņo Bloomberg.

«Ir svarīgi veikt korekcijas, ja redzat, ka korekcijas ir nepieciešamas,» intervijā Stokholmā sacījis Latvijas premjers.

Bloomberg atgādina, ka Latvijas ekonomika 2009. gadā saruka par 18% - vairāk nekā jebkura cita ekonomika Eiropas Savienībā, kas saistāms ar valstī īstenotajiem taupības pasākumiem. Šāds piegājies izrādījies veiksmīgs, un valsts ekonomika atkal atgriezusies pie izaugsmes.

Deficīta samazināšanas mērķi eiro reģionā tikko cieta neveiksmi, jo vēlēšanās Francijā un Grieķijā vēlētāji deva priekšroku pret taupību noskaņotajiem kandidātiem.

«Protams, taupība nekad nav ļoti populāra tēma, un šajā gadījumā jautājums ir, vai tiešām ir alternatīvas,» stāstījis Dombrovskis. «Protams, valsts var teikt - mums nepatīk taupība, bet tad jautājums, kas jāuzdod vispirms ir, kurš finansēs budžeta deficītus, finanšu tirgi šobrīd nav tādā noskaņojumā, lai finansētu lielus deficītus,» viņš skaidrojis.

Bloomberg norāda, ka, Eiropai cenšoties tikt ārā no krīzes, debates par to, vai valdībām taupību vajadzētu stādīt augstāk par ekonomisko izaugsmi šobrīd sašķeļ reģionu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas februārī publiskotajām aplēsēm eiro reģiona ekonomika šogad saruks par 0,3 procentiem. Vienlaikus vidējais parāds valūtas blokā uzblīdīs līdz 90,4 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Latvijas parāds sasniegs 45 procentus, prognozē Komisija.

Valstis, kas ir mēģinājušas atlikt taupību un paļāvušās uz deficītiem, lai finansētu izdevumus, iegrūdīs savas ekonomikas vēl dziļākās recesijās, ir pārliecināts Dombrovskis.

«Ja ES sniegs palīdzību Grieķijai un citām valstīm, tā noteikti vēlēsies redzēt ticamu un ātru ceļu uz to, kā šīs valstis atjaunos ilgtspējīgas finanses,» viņš norādījis. «Neviens nav gatavs likt naudu bezdibenī,» akcentējis Latvijas premjers.

Latvijas ekonomika atkal aug «labā tempā», stāstījis Dombrovskis, norādot, ka ceturtajā ceturksnī tā palielinājās par 5,7 procentiem.

Izaugsme gada pirmajā ceturksnī būšot tādā pašā līmenī, viņš sacījis, piemetinot, ka, pēc viņa aplēsēm, izaugsme šajā gadā būtiski pārsniegšot valdības oficiālo 2 procentu prognozi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muguras sāpes ir otrais biežākais iemesls vizītei pie ārsta. Par muguras sāpēm mēdz sūdzēties kā cilvēki pusmūžā, tā jaunieši, bet visbiežāk cilvēki brieduma gados, kad muguras sāpes ir nopietna problēma, kas traucē darba režīmu, aktīvas atpūtas plānus un samazina dzīves kvalitāti.

Par vienu no svarīgākajiem muguras sāpju riska faktoriem tiek uzskatīts sēdošas pozas prevalence ikdienā, fiziskas pārslodzes (sevišķi nepareiza smagumu celšana) un stress. Dators, sanāksmes, steiga, sēdēšana pie automašīnas stūres un vakarā atpūta pie televizora ir tipiska uzņēmēju ikdiena. Ja vien cilvēks apzināti nekompensē kustību trūkumu ikdienā ar regulārām fiziskām aktivitātēm, muguras problēmas t.s. biroja darbiniekiem novēro pat biežāk kā fiziska darba darītājiem. Sēdoša poza ir visnelabvēlīgākā dažādām muguras struktūrām, jo sēžot uz mugurkaula locītavām un starpskriemeļu diskiem ir vislielākā slodze. Ilgstoša statiska slodze uz muguras struktūrām var izraisīt dažādas hroniskas muguras problēmas, sāpes un pat nopietnas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ilvess: Lietuvai un Latvijai jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk

Gunta Kursiša, 23.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Vienīgā presētu koka bloku ražotne Baltijā

Māris Ķirsons, 15.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Financial Times apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas valstu taupības modeli

Gunta Kursiša, 28.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baltic Block koka bloku ražotnē investēs vēl 5,5 milj. eiro

Māris Ķirsons, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Fitch Ratings paaugstina Latvijas kredītreitingu

Lelde Petrāne, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kārtējā izšķirošā nedēļa Grieķijai

Jānis Rancāns, 05.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Grieķijas parlaments neatbalstīs jaunus taupības pasākumus, Atēnām nāksies pamest eirozonu, pavēstījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars. Tikmēr valsts gatavojas vairāku dienu ilgam apjomīgam arodbiedrību organizētam vispārējam streikam.

Paredzēts, ka pirmdien parlamentā tiks iesniegts jauno taupības pasākumu likumprojekts. Par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu, valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Pret jauniem taupības pasākumiem iebilst Grieķijas arodbiedrības, kas otrdien iecerējušas organizēt divu dienu ilgu sabiedriskā un valsts sektora darbinieku streiku. Streikam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji un uzņēmēji.

Tikmēr Grieķijas valdība sola, ka jaunie taupības pasākumi būs pēdējie izdevumu samazinājumi, kurus parādu krīzes nomocītā valsts piedzīvos. Tomēr arodbiedrības uzskata, ka izdevumu samazināšana tikai pasliktinās situāciju Grieķijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijas premjerministram jāmeklē sešas jaunas amatpersonas

Gunta Kursiša, 13.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Grieķijas parlaments atbalstīja taupības pasākumus, Grieķijas premjerministrs Lūks Papademoss (Lucas Papademos) veiks sava kabineta pārstrukturēšanu, vēsta Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Masāžas pistoles ir kļuvušas par iecienītu instrumentu gan fitnesa entuziastu, gan sportistu vidū. Kopš perkusīvās terapijas (Perkusīvā terapija ir mīksto audu manipulācijas veids) tendences sākuma 2016. gadā, kad sportisti iepazina “Theragun” masāžas pistolēm, daudzi citi uzņēmumi ir radījuši savas dažādās cenu kategorijās. Nav nekāds pārsteigums, ka masāžas pistoles ir kļuvušas populāras, jo tās palīdz samazinātu muskuļu sāpes un palielinātu kustību apjomu.

Theragun masāžas pistoli Jūs varat iegādāties fiziopreces.lv interneta veikalā

Masāžas pistoles ir diezgan dārgas, tāpēc Jums varētu varētu rasties jautājums, vai ir vērts to iegādāties. Aplūkosim piecus iemeslus, kādēļ masāžas pistole būs laba investīcija Jūsu veselības uzturēšanā.

1. Tā nav domāta tikai atlabšanai pēc treniņiem

Masāžas pistoles galvenokārt tiek uzskatītas par ierīci kas palīdz ātrāk atjaunoties pēc treniņiem. Taču sākotnēji to kā sāpju mazināšanas instrumentu izstrādāja hiropraktiķis, Dr. Džeisons Verslands. Verslands ir “Theragun” dibinātājs un vadītājs, un ierīci viņš radīja pēc traumu gūšanas motocikla avārijā. Tā vietā, lai pievērstos tradicionālajām sāpju mazināšanas metodēm, viņš vēlējās holistisku veidu, kā tikt galā ar sāpēm, un kā risinājumu izvēlējās perkusīvo terapiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijas lielākā laikraksta redaktors: no Latvijas iestāšanās eirozonā Igaunija gūs labumu

Gunta Kursiša, 31.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija gūs labumu, ja Latvija pievienosies eirozonai 2014. gadā, citējot Igaunijas lielākā laikraksta Postimees galvenā redaktora Anvara Samosta (Anvar Samost) pausto vietējam radio, raksta BBN.

Latvija pašlaik atbilst kritērijiem, kas jāizpilda, lai valsts iestātos eirozonā, savukārt Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu izmantot pievienošanos vienotās valūtas blokam, lai vēlreiz apliecinātu savas valdības pozīcijas iekšpolitikā, Igaunijas radio pauda A. Samosts, kurš uzskata, ka Latvija, tāpat kā Igaunija, no eiro ieviešanas, iegūs.

Viņš norāda, ka pievienošanās eirozonai Latvijai būs izdevīga, jo tā ir uz eksportu orientēta valsts. Savukārt darījumi, kas tiek veikti starp Latviju un Igauniju, pēc Latvijas pievienošanās vienotās valūtas blokam kļūs vieglāk veicami un caurspīdīgāki. Tāpat Igaunija gūs labumu no Latvijas pievienošanās eirozonai, jo tad abām valstīm būs vieglāk pārstāvēt savus līdzīgos uzskatus «dažādās jomās» eirozonas «aliancē».

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dombrovskis: to, kad un kā Latvija pievienosies eirozonai, lems Eiropas Komisija

Dienas Bizness, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro ieviešanas likumprojekta akceptēšana ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, taču lēmumu par to, kad un kā Latvija pievienosies Eirozonai, pieņems Eiropas Komisija (EK), norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Viņš, runājot LNT raidījumā 900 sekundes, norādīja, ka Ministru kabineta apstiprinātais likumprojekts tikai ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, pieprasot EK konverģences ziņojumu.

Premjers gan atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas mērķis, kas ir spēkā jau vairākus gadus, ir pievienoties eirozonai 2014. gadā.

Jau ziņots, ka otrdien, 6. novembrī, Ministru kabinets akceptēja Eiro ieviešanas likumprojektu, kurš cita starpā arī noteic, ka latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods ir divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu.

Tas tāpat arī paredz, ka Privātajiem uzņēmumiem visas izmaksas, kas saistītas ar Latvijas pievienošanos eirozonai, būs jāsedz no savas kabatas, savukārt valsts iestāžu izdevumi tiks segti no līdzekļiem, kuri šim mērķim tiks atvēlēti no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Igaunijas eksministrs: nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai

LETA, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija, Latvija un Lietuva ir valstis ar padomju pagātni, tādēļ tās nedrīkst rādīt, ka ir nespējīgas, saka Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars.

«Mums jāparāda, ka mums ir spēks un mēs protam savā valstī saimniekot. Ir nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai. Svarīgs ir gan emocionālais, gan politiskais faktors,» intervijā žurnāam Kapitāls skaidro Padars, uzsverot, ka Igaunijas politiskajās debatēs eksistē divi aspekti, kas nepatīk tās austrumu kaimiņiem - eirozona un kopējs dzelzceļš. Viņaprāt, tie ir aspekti, kas Igauniju saista vairāk ar Eiropu, nevis Maskavu,

Baltijas valstu interesēs ir saglabāt Eiropas Savienību (ES). ES jēga mūsu acīs atšķiras no Portugāles, Maltas, Kipras skatījuma. «Ziemeļu un dienvidu valstu vērtības atšķiras. Dienvidos ir vairāk runu nekā darbu. Lai kas arī notiktu ar ES, jāparāda, ka mēs cienām fiskālo politiku - tas mums nesīs tikai labumu,» sacīja Padars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā

LETA, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kariņš: Ja Dombrovskis nekļūs par EK vadītāju, komisāra portfeli viņš iegūtu labu

LETA, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis savu politisko nākotni saista ar Eiropas Parlamentu

LETA, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonai jāturpina «veiksmīgo» reformu kurss un jāievēro fiskālā disciplīna, dienu pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumiem, ka taupības režīms kontinentā sasniedzis savu limitu, pavēstījusi Vācijas finanšu ministrija.

«Patlaban mums pilnīgi noteikti ir jāsaglabā ieņemtais kurss, kas vienmēr paredzējis konsolidāciju un izaugsmes stiprināšanu ar reformām, kuras kalpo par pamatu veselīgai ekonomikas attīstībai,» Vācijas finanšu ministrijas paziņojumu citē AFP.

Vācijas ministrija norāda, ka trešajā gadā, kopš eirozonu piemeklēja parādu krīze, jau ir redzams, ka sasniegts ir daudz. Tomēr joprojām ir svarīgi darbi, kas jāpaveic. Berlīne skaidro, ka Eiropa piemēro reformas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un samazinātu savus budžeta deficītus, kas, savukārt, palīdzēs atjaunot starptautisko investoru uzticību.

Vācija gan atzīst, ka reformas nav iespējams ieviest vienas nakts laikā, un ir nepieciešams veicināt dažādus bezdarba samazināšanas pasākumus. Tomēr katrai valstij jābūt apņēmības pilnai turpināt iesākto, «veiksmīgo» kursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bruegel vadītājs: ja jūs nepievienojaties eirozonai, tad jums būs jāuztraucas gan par eiro, gan par latu

Kārlis Vasulis, 28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāstājas eirozonā, bet īpašs notikums būs Polijas pievienošanās eirozonai. Tā uzskata prominentās un neatkarīgās Briselē bāzētās ekonomikas domnīcas Bruegel jaunais vadītājs Guntrams Volfs, kurš kopā ar Bruegel ekonomikas pētnieku Soltu Darvas intervijā DB sniedz savu ieskatu par ieilgušo krīzi eirozonā un to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties monetārajai savienībai.

«Paskatieties uz šo jautājumu tā – ja jūs nepievienojaties eirozonai, tad jums ir jāuztraucas gan par eiro, gan latu, savukārt ar eiro jums būtu jāuztraucas tikai par eiro. Tādai mazai, atvērtai ekonomikai kā Latvija, kas jau šobrīd latu ir piesaistījusi eiro, ir maz negatīvo faktoru. Kopumā risku analīze skaidri rāda, ka Latvijas ekonomika būtu ieguvēja no pievienošanās monetārajai savienībai. Šobrīd vienkārši nav loģiski nespert šo soli. Pievienojoties eirozonai, jūs iegūstat piekļuvi lētākiem kredītiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) nodrošinātai banku likviditātei, jūs piedalīsieties lēmumu pieņemšanā eirozonā. Jūs veicat arī stratēģisku lēmumu par pievienošanos Eiropas centram, tādēļ es neredzu iemeslus, kādēļ atsacīties no tā,» sarunā ar DB sacīja G. Volfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Polijas premjers savu valsti eirozonā neredz

Jānis Šķupelis, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija eirozonai, iespējams, nespēs pievienoties vēl 10 gadus, jo nav nepieciešamā politiskā vairākuma, lai valsts konstitūcijā veiktu izmaiņas, intervijā Gazeta Wyborcza paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks.

Polijas konstitūcija paredz, ka valsts nacionālo valūtu var emitēt vien valsts centrālā banka. Pievienošanās eirozonai nozīmētu, ka šādas funkcijas jānodod Eiroaps Centrālajai Bankai (ECB). Lai mainītu Polijas konstitūciju, tam būtu nepieciešamas divas trešdaļas valsts parlamenta atbalsta.

«Mēs eirozonai nepievienosimies pirms mēs nebūsim mainījuši konstitūciju. Šobrīd tam nav vairākuma atbalsta un, balstoties uz manu intuīciju, tam tuvāko gadu laikā atbalsts neradīsies. Ja jūs gribat, lai es zaudēju vēlēšanās, tad, jā, pārlieciniet mani darīt to, no kā cilvēki baidās. Paturiet arī prātā, ka eirozonā notiek dziļš renovācijas process,» norāda D. Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grībauskaite: ES varētu nebūt gatava paplašināt eirozonas robežu uz austrumiem

Gunta Kursiša, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes nogurdinātā Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā varētu nebūt gatava paplašināt savu eirozonas robežu austrumu virzienā, norādīja Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite.

Ja Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu, «protams, ka mēs tai pievienosimies», D. Grībauskaite norādīja intervijā Bloomberg News Čikāgā.

«Eirozonas paplašināšana nav atkarīga tikai no Lietuvas, bet gan visas Eiropas. Jautājums ir - vai Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu 2014. gadā, jo mēs vēl joprojām redzam sarežģījumus Eiropas dienvidos, tāpat arī iepējamas jaunas vēlēšanas Grieķijā,» Bloomberg pauda Lietuvas prezidente.

Bloomberg atgādina, ka Latvija un Lietuva ir nākamās valstis, kuru pievienošanās paredzēta eirozonai. Savukārt Čehijas, Polijas un Ungārijas valdības ir atlikušas savu pievienošanās termiņu, ņemot vērā reģiona parādu krīzi, raksta medijs. Tāpat Eiropu nepamet bažas par to, vai Grieķija paliks vai izstāsies no 17 valstu lielās vienotās valūtas saimes.

Komentāri

Pievienot komentāru