Lauksaimniecība

Dzīve laukos: Asaka, Knapsieris un citi zvēri

Dienas Bizness, 10.04.2015

Āzis Sisis ir piecus gadus vecs. Ošu saimniece Māra Lapiņa un viņas vīrs Rolands Aumeisters stāsta, lai šādu āzi saturētu, dažreiz ar viņu esot pat jājāj, jo spītības un spēka dēļ āžus nereti ir grūti savaldīt.

Foto: Diāna Lozko

Jaunākais izdevums

Māra Lapiņa un Rolands Aumeisters dzīvo Annas pagastā mājās ar nosaukumu Oši. Viņu piemājas saimniecībā ir 17 kazas, vairāki duči pīļu, kā arī vairākas vistas un deviņi truši. Saimnieki vēlas attīstīt savu saimniecību un plāno arī iegādāties zosis, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Oši ir M.Lapiņas dzimtas mājas. Pašreiz viņa ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un aktīvi darbojas savā piemājas saimniecībā. «Pabeidzu te skolu, pastrādāju, bet vēlāk devos uz dzīvi Rīgā. Nodzīvoju tur vairāk nekā desmit gadus, un nu jau kādus četrus gadus esam atgriezušies uz dzīvi šeit. Te dzīvoja mana mamma, kurai jau bija divas kaziņas. Tā arī tā lieta sākās,» stāsta M.Lapiņa.

Katrai kaziņai ir savs vārds, piemēram, divus mazākos kazlēnus sauc par Plusiņu un Mīnusiņu. «Kazām vārdus liek mūsu meitas Laura un Evelīna. Mums ir arī kaza, vārdā Asaka,» stāsta M.Lapiņa. Interesanti vārdi ir arī saimniecības trušiem, un vienu no tiem sauc par Knapsieri. «Kad atbraucām šeit dzīvot, manai mammai jau bija truši un viens no viņiem kļuva vārgs. Mamma teica, ka tas būs jākauj nost, bet es teicu, ka neļaušu viņu nokaut, jo man viņš patīk. Sāku lasīt, kas jādara, lai trusis atkoptos, un tā pamazām tas kļuva aizvien veselīgāks. Tagad Knapsieris ir vaislas tēvs. Vārds Knapsieris radās no tā, ka viņš sākumā bija izvārdzis un kaulains,» stāsta M.Lapiņa.

Ošu saimnieki kazas pārdod, bet, ja kādu kazlēnu nenopērk, tas tiek iemainīts vai nu pret kazām, vai arī, kā tas laukos pienākas, tiek apēsts. «No sākuma pat nevarēju iedzert kazas pienu. Arī vīrs to nedzēra, bet bērni teica, ka esot garšīgs, un tā nu arī mēs lēnām sākām,» stāsta M.Lapiņa. No kazas piena saimniecībā tiek pagatavots arī biezpiens, ko izmanto arī krēmu gatavošanā. M.Lapiņa stāsta, ka ļoti garšīgs krēms sanāk, kad kazas pienu sakuļ nevis ar vistu, bet gan ar pīļu olām: garša un krāsa ir pavisam citādāka.

Lai gan atgriešanās no lielpilsētas laukos nav bijusi grūta, iesākumā daudz kas bija jāapgūst un izrādījies, ka sākt veidot saimniecību nebūt nav tik viegli.

«Kad atvedām pirmo āzi kūtiņā, no rīta tā visa bija izārdīta un viss bija sagāzts. Āzis stāvēja vidū kā varonis,» atceras R.Aumeisters.

Saimniecībā vasaras periodā bijušas arī 50 dažādu šķirņu pīles. «Gribētu savu saimniecību attīstīt lielāku un iegādāties vairāk kazu un arī putnu,» stāsta M.Lapiņa. Dzīve laukos rit mierīgāk nekā pilsētā. Šāds ritms ļauj lēnām veidot saimniecību sev vēlamajā virzienā un turpināt attīstīties.

Plašāk - laikrakstā Alūksnes Ziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dzīve laukos ir kā atpūta

Dienas Bizness, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Vilciņi, kas atrodas Saukas pagastā, Viesītes novadā saimnieko Sabīne Zupa ar vīru. Viņu saimniecībā iespējams iegādāties dažādu sugu un šķirņu inkubācijas olas, cālēnus, pīlēnus, zoslēnus, jaunputnus un trušus.

Šajās brīvdienās no 4. līdz 6. maijam Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz Latvijas laukiem, kad notiks akcija Atvērtās dienas laukos. Šajā akcijā, kurā piedalīsies 130 dalībnieku (gan saimniecības, gan ražotāji) savas durvis atvērs arī z/s Vilciņi, kuru sētā ikvienam viesim būs iespēja noskaidrot, kas ir olu inkubācija, kā notiek olu savākšana, inkubēšana un kas notiek tad, kad no olas izšķiļas cālis. «Uz dzīvi savā dzimtajā pusē pārcēlos pirms aptuveni septiņiem gadiem, jo pēc Viesītes vidusskolas beigšanas kopā ar mammu un viņas māsu pārcēlāmies uz Liepāju, kur ģimenei piederēja ēdināšanas uzņēmums. Nolēmu atgriezties mājās, bet pie putnkopības pievērsos pamazām. Sākumā sākām pašu patēriņam audzēt trušus un arī tagad mūsu saimniecībā ir desmit garauši. Pēc tam sākām audzēt arī dažādu šķirņu putnus ne tikai savām, bet arī citu vajadzībām. Kopumā saimniecībā ir 15 h zemes un vīrs paralēli algotajam darbam audzē arī graudus, bet manai mammai blakus saimniecībā ir ķiploku audzēšanas lauki,» portālam db.lv teic S. Zupa, kura ar aizrautību stāsta par ikvienu lauku sētas iemītnieku un zina vārdā nosaukt teju ikvienu no 130 putniem. Tiesa reizēm gadās arī nelaime, kad purnus iekāro meža zvēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Zoodārza Pie tēvoča Garika saimniekus pārsteidz jaunā īpašuma vēsture

Dienas Bizness, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši Ziemassvētkos, 24. decembrī, pirmo dienu savās jaunajās mājās pavadīja zoodārza «Pie tēvoča Garika» saimnieki Viktorija Zaiceva un Garijs Burņeckis. Savukārt jau februārī jaunajā mājvietā uzņemta pirmā ekskursantu grupa, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Viktorija stāsta, ka ģimene apzināti meklējusi jaunu īpašumu Jelgavas novadā, lai iegūtu plašāku teritoriju zoodārzam. Pirms tam tas atradās Glūdas pagastā mazdārziņos un bija izvietots nelielā platībā. Tagad 1200 kvadrātmetru iemainīti pret četrarpus hektāriem un saimniekiem darba netrūkst.

Nu jau ar smaidu Viktorija norāda uz iegādāto māju: «Lūk, jaunā vieta – nepaspēja mūs sagaidīt un sabruka!» Kad visi dokumenti bija parakstīti, bet iepriekšējie saimnieki vēl nebija pārcēlušies, lielākas ziemas vētras laikā nobrukusi viena ēkas daļa.

«Protams, mēs varējām par to pašu naudu iegādāties labāku māju, bet tad vieta nebūtu tāda un platība pie mājas mazāka,» izvēli skaidro saimniece. Lai gan īpašnieki saprot, ka darba jaunajā vietā būs ļoti daudz, abi noskaņoti pozitīvi un klāsta ieceres, kuru īstenošanai gatavi ķerties klāt. Sākotnēji plānots izveidot stāvlaukumu automašīnām, lai zoodārza apmeklētāji varētu ērti piebraukt un novietot savus transportlīdzekļus, tāpat paredzēts izveidot atpūtas vietu viesiem un bērnu rotaļu laukumu. Par zvēru klāsta papildināšanu pagaidām netiek domāts, jo vispirms veicami iecerētie uzlabojumi, lai apmeklētājiem būtu patīkamāka un ērtāka ierašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieki darba meklētājiem stāstīs par potenciālo atalgojumu

Lelde Petrāne, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. jūlijā no pulksten 10:00 līdz 12:00 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Kuldīgas filiālē (Piltenes ielā 5a) norisināsies akcijas Darbs laukos! pirmais lauksaimniecības vakanču tirgus pasākums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Akcijas Darbs laukos! ietvaros notiks zemnieku saimniecību pārstāvju tikšanās ar darba ņēmējiem, būs iespēja noklausīties darba devēju stāstījumus par savu saimniecību, darba specifiku, atalgojumu, transporta un dzīvošanas iespējām, kā arī iegūt citu informāciju, kas nepieciešama darba attiecību veiksmīgai uzsākšanai. Darba meklētāji varēs pieteikties uz brīvajām darba vietām zemnieku saimniecībās un piedalīties darba intervijās.

Pasākumā Kuldīgā piedalīsies šādi darba devēji:

z/s Garīši, kuras pamatnodarbošanās ir kāpostu un citu dārzeņu audzēšana, pārstrāde;

z/s Biezaiši, kas pārstāv lopkopības nozari un graudaugu audzēšanu;

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas veidot no bankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību lauku māju finansēšanai

Db.lv, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāatgādina ābeces patiesība – jo lielāka konkurence, jo pircējiem izdevīgāk. Konkurence ne tikai veicina izmaksu samazināšanu un palielina efektivitāti, tā faktiski ietaupa patērētāju naudu, ko var izmantot citu preču pirkšanai.

Pēdējā gada laikā mazumtirdzniecības tirgū valda sava veida satraukums par gaidāmo Lidl ienākšanu Latvijas tirgū. Lai gan desmit gadus atpakaļ šī starptautiskā mazumtirdzniecības ķēde jau grasījās ienākt Latvijā, tolaik tas nevainagojās ar pozitīvu iznākumu. Pašlaik notiekošās darbības liecina, ka šis veikalu tīkls noskaņots sasniegt savu mērķi, pārskatāmā nākotnē atverot vairākus veikalus vienlaicīgi ne tikai Rīgā, bet arī reģionu pilsētās.

Skaidri redzam, ka konkurences cīņa par pircēju kļūst aizvien asāka.

Kā tas ietekmēs esošo situāciju? Pircēji jau berzē rokas un gaidīt gaida jauno spēlētāju. Iemesls – Lietuvas pieredze rāda, ka pārtikas preču cenas ir pievilcīgas, kas ļauj izdevīgi iepirkties. Tomēr daži tirgus spēlētāji vērš uzmanību uz to, ka zemo cenu uzsvars Lidl būs aktīvāks tieši sākumā, jo tāda ir viņu stratēģija, ienākot jaunos tirgos. Kā būs tālāk, laiks rādīs. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka konkurence pilnīgi noteikti pieaugs un esošajiem tirgus dalībniekiem būs jāsapurinās. Konkurences padome pašreizējo tirgus situāciju raksturo kā koncentrētu, tomēr tirgū pastāv konkurence par patērētāju izvēli. Tā jau ir vēsturiski izveidojusies situācija, ka vairāk nekā puse jeb aptuveni 60% tirgus daļu pieder diviem lieliem tirgus dalībniekiem – Maxima Latvija un Rimi Latvia, tikmēr citām kooperācijām un iepirkumu grupām pieder aptveni 20% tirgus, kas savu darbību aizvien paplašina. Te jāmin veikali ar tādiem zīmoliem kā top!, Elvi, LaTS, Aibe, Mego, Vesko un Beta, kas stiprina savu konkurētspēju un rada konkurences spiedienu uz lielajiem mazumtirgotājiem. Te gan jāpiebilst, ka lielie mazumtirgotāji savstarpējā konkurences cīņā vairāk piedalās tieši lielajās pilsētās, kamēr kooperācijas un iepirkumu grupas, kurām ir augstas barjeras ienākšanai tirgū šajās pilsētās, savu darbību izvēlas koncentrēt vairāk lauku reģionos. Konkurences padome novērojusi, ka šādā darbības modelī ir radusies situācija, ka lielie tirgotāji pamatā konkurē savā starpā, bet mazie – ar visiem tirgotājiem. Šobrīd skaidri redzam, ka konkurences cīņa par pircēju kļūst aizvien asāka. Interneta veikalu izveide, lojalitātes programmu paplašināšana, specializētu stendu izveide, pašapkalpošanās kasu ieviešana – tie ir tikai daži no pasākumiem, ko īsteno mazumtirgotāji. Īpaši jāatzīmē lojalitātes programmas – ja pirms aptuveni pieciem gadiem lojalitātes programmas bija tikai pusei no pašreiz tirgū esošajiem mazumtirgotājiem, tad pašlaik tās ir gandrīz visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Lux Express valdes locekli Signiju Kalniņu

Lelde Petrāne, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 299 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.

Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informē LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītāju Mārtiņu Vimbu

Lelde Petrāne, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecsauliešiem būs lielākas pārtikas un saimniecības preču izvēles iespējas. Pagasta centrā durvis vērs veikals «Elvi», vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Bauskas Dzīve» apmeklējusi jauno tirgotavu un tikusies ar SIA «MNKD» valdes priekšsēdētāju Almu Spangeri.

Stāstot par ieceri, Latvijas Lauksaimniecības universitātes topošā absolvente uzsver – viņa vēlas lauzt stereotipus par bezcerību laukos: «Līdztekus lokālpatriotismam es vēlos pierādīt, ka laukos iespējams attīstīt uzņēmējdarbību, ka lauki nav pamesta un jaunu cilvēku dzīvei nepiemērota vieta. Vairākus gadus mūsu ģimene ir skatījusies, kā kādreizējā veikala ēka Vecsaules centrā stāv neizmantota, lēnām iet bojā. Tādēļ nolēmām te atjaunot veikalu.»

A. Spangere studijas Jelgavā apvienojusi ar darbu Šveices firmā, kas eksportē Baltijas liellopu gaļu uz Šveici un Vāciju. Jauniete vada šī uzņēmuma Latvijas nodaļu. Šogad ar ģimenes un draugu materiālu un morālu atbalstu nolemts izvērst biznesu Vecsaulē. Izveidota SIA «MNKD», un nu tiek atvērts veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Zvejnieki Mazzalves pagastā plašā klāstā audzē ziedošo augu stādus, kā arī puķes. Māju saimniece dzīvojusi un strādājusi Rīgā, bet dzīve piespieda pārcelties uz Ādažiem. Vēloties vairāk lauksaimniecības zemes, sameklēta māja Mazzalves pagastā. Tagad te izaudzēto pārsvarā pārdod Rīgā. Šajās dienās, kad laiks kļuvis siltāks, siltumnīcās un lecektīs strauji aug un ziedpumpurus briedina nākamās rīdzinieces — dažādas krāšņumpuķes, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Sarunas dienā māju saimnieks bija devies uz vairumtirdzniecības bāzi pēc gladiolu, liliju un citu puķu sīpoliem. Bērni uz laukiem atbrauc, ja darāmi lielāki darbi un nedēļas nogalēs.

Daudzu tūkstošu stādu modinātāja Anita Driksmane stāsta, ka pirmās šogad no ziemas miega pieceltas tulpes. Tās uzziedinātas 8. martam, bet darbs sākās jau janvāra beigās. Februārī saimniecība vairumā iepirka jaunstādus, kas tagad pietiekami paaugušies, lai drīz, tāpat kā vēlāk grieztie ziedi, dotos pie pircējiem uz Rīgu. Pašlaik siltumnīcās plaukti pildīti ar leduspuķu, atraitnīšu, petūniju, balzamīņu un daudzu citu puķu stādiem. Anita teic, ka nepacietīgajiem, kuri grib kaut ko dēstīt tikko sasilušajā zemē, jāizvēlas augi, kuri spēj izturēt ne pārāk silto pavasari, piemēram, atraitnītes. Zvejnieku siltumnīcā pašlaik vistuvāk ziedēšanai ir hortenzijas. Savs laiks nāks arī ķirbju, tomātu, kabaču, kā arī garšaugu — bazilika, pētersīļu — un citiem stādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana pieredze: Piedzīvot nakšņošanu bez elektrības

Monta Glumane, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Izklaides parks Lietuvā mērķē uz latviešu auditoriju

Armanda Vilcāne, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rauboņu parks Lietuvā šogad piedzīvojis vērienīgu rekonstrukciju un uzsācis reklāmas kampaņu Latvijā. Izklaides parks atrodas 90km attālumā no Rīgas un ir lielākais šāda veida parks Baltijas valstīs. Dodoties uz Rauboņiem, iespējams apmeklēt gan dinozauru parku, zoodārzu un muižas muzeju, gan pārbaudīt izturību Tarzāna takā un dažādās atrakcijās.

Viens no izklaides parka līdzīpašniekiem Valdas Tamuļonis atzīst, ka ģeogrāfiski parks atrodas latviešiem ļoti izdevīgā vietā, izklaides vietu labprāt apmeklē arī vietējie. «Mūsu auditorija ir gan latvieši, gan lietuvieši. Latvijā savus pakalpojumus reklamējam jau otro gadu, taču šā gada kampaņa ir krietni plašāka. Sapratām, ka reklāmām Latvijā ir liela atdeve, tāpēc šogad tām pievērsām lielāku uzmanību,» stāsta V.Tamuļonis, piebilstot, ka Rauboņu parks piedāvā ļoti plašu pakalpojumu klāstu, kas, visticamāk, arī pievilina latviešu tūristus. «Cenšamies piesaistīt klientus, piedāvājot plašas izvēles iespējas - vēlamies panākt, lai cilvēkiem nevajadzētu braukt uz trīs dažādām vietām, bet visu interesējošo viņi varētu atrast vienā. Cik man zināms, Latvijas parki nepiedāvā tik plašu pakalpoju klāstu, ar to mēs atšķiramies,» uzskata V.Tamuļonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar valūtas maiņas uzņēmuma un zelta tirgotāja TAVEX valdes locekli Andri Arhipenko

Lelde Petrāne, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju, kurā kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild valūtas maiņas uzņēmuma un zelta tirgotāja TAVEX valdes loceklis Andris Arhipenko. «Esam uzņēmums ar lielu pieredzi un know-how jeb zinātību valūtu un dārgmetālu jomā, kas nav raksturīgi visām finanšu iestādēm Latvijā,» viņš uzsver.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs Tavex ir dzīves aicinājums.

- Kas jūs iepriecina un kas apbēdina, kad raugāties uz jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka Latvijā pamazām pieaug finanšu pratības līmenis valūtas maiņas jomā un ieguldījumu tirgū. Mūsu filiālēs redzam, ka cilvēki arvien biežāk iegādājas vietējo naudu pirms ceļojuma, lai nebūtu rūpju par finanšu lietām atpūtas laikā. Kā arī cilvēki kļūst konservatīvi investīciju jautājumos un izvēlas zeltu kā labu alternatīvu pensiju fondiem vai uzkrājumam bērna nākotnei krājkontos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas ūdens" sadarbībā ar Valsts Vides dienestu (VVD) izanalizējis dažādus tehniskos risinājumus un izskatījis rekomendācijas smaku mazināšanai Bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" dūņu laukos Vārnukrogā.

SIA "Rīgas ūdens" šajos laukos darbojas atbilstoši VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izsniegtās B kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai nosacījumiem, tomēr uzņēmums, izprotot vietējiem iedzīvotājiem radītās neērtības, strādā pie situācijas smaku izplatības ierobežošanā uzlabošanas.

Plānots, ka jau tuvākajā laikā SIA "Rīgas ūdens" pēc dūņu izkraušanas uzsāks to apstrādi ar ķīmiskiem reaģentiem, kas iedarbosies uz slāpekli un sēra saturošu gāzu radīto smaku izplatību. Jau pašlaik Vārnukroga dūņu laukos darbojas speciāli izsmidzinātāji, kas smaku izplatības ierobežošanai izplata neitralizējošas bioloģiski noārdāmas ēteriskas eļļas, kas piedalās smaku izraisošo vielu oksidēšanā un absorbcijā. Regulāri tiek veikti arī citi pasākumi, lai operatīvi novērstu piesārņojuma rašanos un samazinātu smaku emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunbūve pēkšņi «nonāk» pie sliedēm

Dienas Bizness, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balts ātrvilciens pēc gadiem «Rail Baltica» ceļā trauksies no Tallinas uz Varšavu. Ērtajos zviļņos sēdošie mirkli pirms Mēmeles šķērsošanas Bauskas novadā noteikti nepamanīs labajā pusē metrus simts no sliedēm esošo dzelteno ēku un cilvēkus pagalmā. Ja vien māja tur vēl stāvēs un ja vien ļaudis tajā dzīvos, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Bauskas Dzīve Vecsaules pagasta «Irbītes» apmeklēja pirms divām nedēļām. Siltais pavasaris nožāvējis zālienu sētā, var redzēt, ka pagalms rūpīgi uzkopts pirms ziemas. No mašīnu novietnes bruģētais celiņš aizved līdz dzelteni krāsotajai mājai. Pie tās sagaida saimnieki Vaiva un Lauris Ropāji, līdzās viņiem paklausīgs mājas sargs Džeris.

Vaiva un Lauris ir jauni cilvēki, kuri «Irbītes» sākuši apgūt pirms deviņiem gadiem. Tad līdzās Laura vecāku mājai «Laugaļi» bija pamests zemesgabals, aizaudzis ar nezālēm teju līdz jostasvietai. Taču jauniešus tas neatturēja šķirties no dzīvesvietas Rīgā un vīt savu ģimenes ligzdu laukos. Pavisam tuvu ir Mēmele, dabas aura ieskauj viensētu no visām pusēm. Tāds idillisks lauku stūrītis, kurā no galvaspilsētas iespējams nokļūt vienā stundā, līdz Vaivas darba vietai Tukumā var aiztraukties pusotrā stundā. Savukārt Laurim, mežsaimniecības inženierim, darba lauks ir visriņķī – Bauskas un tuvējo novadu mežos.

Komentāri

Pievienot komentāru