SOS Bērnu ciematu asociācija šajā nedēļas nogalē, 25. augustā, Valmierā atklāj otro SOS bērnu ciematu Latvijā, kas vienlaicīgi ir arī 100. SOS bērnu ciemats Eiropā. SEB Unibanka un SOS Bērnu ciematu asociācija pērn vienojās par ilgtermiņa sadarbību, lai sniegtu ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī informētu savus klientus un sabiedrību kopumā par SOS bērnu ciematiem. Jauno ciematu Valmierā veido 12 jaunuzceltas ģimenes ēkas, kas būs mājvieta 72 bez vecāku gādības palikušiem bērniem no visas Latvijas.

"Latvijas bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēma saņem nozīmīgu papildinājumu - otro SOS bērnu ciematu Latvijā. Tas dos iespēju vēl 72 bērniem, kas zaudējuši savu vecāku aprūpi, augt ģimeniskā vidē un izveidoties par patstāvīgiem un atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Šis projekts ir tapis tikai patiecoties cilvēku un uzņēmumu nesavtīgiem ziedojumiem Latvijā un Skandināvijas valstīs," stāsta Guna Bundule, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore.

"SOS Bērnu ciematu asociācija veic ļoti nozīmīgu ieguldījumu Latvijas sabiedrības labā. Un veicamo darbu saraksts nav īss. Tieši tādēļ priecājos, ka SEB Unibanka kā banka, tās klienti un darbinieki ir sekmējuši Valmieras ciemata ātrāku atklāšanu. Ir iekopta teritorija, uzceltas jaunas un modernas mājas, bērni var apdzīvot ciematu. Arī mēs, SEB Unibanka, būsim kopā ar SOS Bērnu ciematu asociāciju šajā jaukajā pasākumā, un esam sarūpējuši ciematam dāvanu - zāles pļāvēja traktorīti, kas būs palīgs zāles pļaušanā un sniega šķūrēšanā," dāvinājuma prieku pauž SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols.

RĪGA, 2007. gada 15.augusts - Latvijā attīstoties bērnu sociālajai aprūpei, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija saskārusies ar sociālo audzinātāju (SOS mammu) trūkumu. No 66 pretendentēm sociālās audzinātājas amatam profesionāli un psiholoģiski atbilstošas ir tikai 6 mammas. Šobrīd, lai nodrošinātu visas SOS Bērnu ciematu ģimeņu ēkas Latvijā ar sociālajām audzinātājām, pretendenšu skaitam būtu jāpalielinās vismaz par 2 reizēm.

"25.augustā Valmierā tiks atvērts otrais SOS Bērnu ciemats Latvijā. Pēc pusgadu ilga un aktīva atlases darba mūsu jaunajā SOS Bērnu ciematā pieejams darbs vēl sešām SOS mammām. Ģimenes sajūtas radīšana bez aprūpes palikušiem bērniem, kopā dzīvojot, veicot ikdienas pienākumus, daloties priekos un bēdās, ir atbildīgs un vienlaikus lielu gandarījumu un prieku sniedzošs darbs. Tā ir iespēja bērnam nenovirzīties no viņa dzīves ceļa, bet gan ar stipru atbalstu turpināt sasniegt mērķus. SOS mammām tā ir iespēja pilnveidot sevi, strādājot darbu, kas vienlaikus ir dzīvesveids," saka Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas nacionālā direktore Guna Bundule.

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

2007.gada 19.decembrī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par 42 218,30 latu lielu naudas soda un tiesiskā pienākuma piemērošanu SIA Latvijas propāna gāze (LPG), kas atrodoties dominējošā stāvoklī sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamo mājām Ventspils pilsētā un Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu tirgos, ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

LPG Ventspils namu apsaimniekotājiem izvirzīja nepamatotas prasības, kā arī mērķtiecīgi radīja šķēršļus citu tirgus dalībnieku darbībai šajā tirgū, norāda Konkurences padome.

29.06.2006. KP saņēma Ventspils pašvaldības un dzīvojamo māju apsaimniekotāju iesniegumu izvērtēt SIA Latvijas propāna gāze (LPG) darbības likumību, tajā skaitā sūdzoties par to, ka LPG ir ieplānojusi pārtraukt patērētāju apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi pa cauruļvadiem no gāzes tvertnēm, nodrošinot sašķidrinātās naftas gāzes piegādi patērētājiem balonos, noslēgt līgumu ar LPG par dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi, maksājot 1,12LVL no katra dzīvokļa mēnesī, un izvirzot prasības dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, ja mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi (hermētiskuma pārbaudi) veiktu cita licencēta firma.

Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība 2007.gada beigās sasniedza 60.1 miljonu kv.m. Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viens no galvenajiem dzīvojamā fonda raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, 2000. gadā tā bija 22.6 kv.m., 2006. gadā – 25.7 kv.m. un 2007. gadā – 26.4 kv.m.

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā mainījās dzīvojamā fonda īpašuma struktūra. Privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā no 76% 2000. gada beigās palielinājies līdz 87% 2007. gada beigās.

2007. gadā aktīvi turpinājās jaunu dzīvojamo māju būvniecība. Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 1.2 milj. kv.m., no tām par iedzīvotāju līdzekļiem – 474 100 kv.m. jeb 40% no visu ekspluatācijā pieņemto māju kopējās platības. Dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājusies par 46%.

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Runāt par krīzi nekustamo īpašumu tirgū pašreiz nav pamata. Tas, ka strauji ir kritušās cenas otrreizējā dzīvokļu tirgū un citos nekustamajos īpašumos, liecina vairāk par nekustamo īpašumu tirgus stabilizāciju, nevis krīzi.

Pašreiz būtu jāatzīmē pozitīvā lieta, ka uzņēmēji jebkurā brīdī pie jebkura valdības sastāva mēģina izķepuroties no esošās situācijas un mēģina meklēt iespējas pelnīt. Līdz ar to viņi restrukturizē iepriekšējos uzņēmumus, meklē jaunas nišas. Tas rada pozitīvu skatu ne tikai uz Latvijas ekonomisko situāciju kopumā, bet arī attiecībā uz nekustamo īpašumu attīstību nākotnē.

Dzīvokļu tirgus ir apstājies. Šajā tirgū cenas ir kritušās, un tā dalībnieki ir nogaidošā pozīcijā. Tomēr ir skaidrs: tā kā dzīvokļu joprojām trūkst, par noteiktu cenu tie joprojām būs pieprasīti. Tas pats attiecas uz komercobjektiem, ražošanas objektiem.

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Rīgā jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā, liecina kompānijas Ober Haus Baltijas dzīvojamo platību tirgus pārskats.

Viļņā un Tallinā praktiski nav novērotas cenu izmaiņas, tikai Rīgā cenas pieauga pat vasarā, bet šis cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samērā niecīgs.

Pēc Ober Haus datiem Rīgā, ar mēneša cenu kāpumu 5% no gada sākuma līdz maijam, vasarā dzīvojamo sektoru cenas pieauguma temps sāka vērā ņemami samazināties: vidējais dzīvojamo platību cenu pieaugums jūnijā bija 2%, jūlijā - 1,3% un augustā - 1%. Neskatoties uz cenu nostabilizēšanos, pēdējos sešos mēnešos nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā ir palielinājušās - vidēji par 20%. Pateicoties pastāvīgam (kaut arī vairs ne tik aktīvam) cenu kāpumam, Rīga cenas ziņā kļuva par līderi visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētām. Šeit jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā. Septembrī vēl nepabeigto jauno projektu dzīvokļu cenas Rīgas mikrarajonos bija no 1,400 līdz 2,100 EUR/m2. Jauno projektu dzīvokļos (ar balto apdari), Rīgas centrālajā daļā un vecpilsētā, cenas ir robežās no 3, 000 līdz 6, 000 EUR/m2. Cenas otrreizējā tirgus platību dzīvokļiem svārstās no 1,200 līdz 1,700 EUR/m2.

Rīgas dome akceptējusi vairākas dzīvojamo māju būvniecības ieceres, Db.lv informēja dome.

Ropažu ielā uz 6,8 ha liela zemes gabala SIA DENTAVA būvniecības iecere paredz 5, 9 un 17 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, biroja ēkas un tirdzniecības centra būvniecību. Paredzētas arī 5 stāvu (380 automašīnām) un 6 stāvu (522 automašīnām) autostāvvietas, ēku cokolstāvos paredzētas 430 autostāvvietas, blakus nojauktajām ēkām - 170 līdz 180 autostāvvietas. Apbūves centrālo daļu veidos četras augstceltnes (ēkas līdz 17 stāviem), no kurām trīs būtu dzīvojamās un viena - biroju ēka. Ēku grupa veidos laukumu, kura vidū paredzēta rekreācijas zona ar ūdens krājumu (baseinu - strūklaku) un sezonas āra kafejnīcām. Lai saglabātu plastiskāku ēku stāvu paaugstināšanos no dzīvojamo māju Ropažu ielā, kur ēku augstums abās minētās ielas pusēs ir 5 stāvi virzienā uz blakus esošo telekomunikāciju sabiedrības 9 stāvu ēku, esošo teritoriju starp šīm apbūvēm tiek piedāvāts aizpildīt ar 7 stāvu dzīvojamo ēku, kuras garākā fasāde būtu paralēla Ropažu ielai, bet zemes gabala dziļumā veidotu 9 stāvu dzīvojamo māju masīvu. Paredzēta iespēja projektā iekļaut bērnu dārzu 130 vietām.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Lai varētu kontrolēt privātmāju būvniecību cerībā pieķert tur strādājošos nelegālos celtniekus, VID un Valsts darba inspekcija ar nozari regulējošu likumu maiņu grib panākt tiesības apmeklēt būvlaukumus.

Cer kontrolēt privātmāju būvi

Lai veiktu pārbaudes fizisko personu būvobjektos, tādējādi mazinot nelegālo nodarbinātību, grib izmaiņas būvniecības noteikumos.

Būvniecību kā vienu no galvenajām nozarēm, kur pastāv "aplokšņu" algu un nelegālās nodarbinātības problēmas, izvirzījis Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts darba inspekcija (VDI), norādot, ka būvniecību nepieciešams dalīt divās grupās - būvuzņēmumi un individuālo māju būvnieki. "Pēdējiem no tiem nepieciešama gan atsevišķa pieeja, gan cita likumdošanas bāze," norāda VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

Ungārijā par 680 eiro dienā piedāvā īrēt nelielu ciematu. Meģeras mērs Krištofs Pajers cer, ka neparastā iespēja ļaus lielākam skaitam tūristu iepazīt apburošo un nomaļo ciematu, kurā ir tikai 18 iedzīvotāji. Meģera atrodas 193 kilometru attālumā no Budapeštas.

Īrniekiem būs pieejamas septiņas viesu mājas, kurās var izguldīt 39 cilvēkus, kā arī brīva pieeja četrām ielām, autobusa pieturai, šķūnim un 4,5 hektāriem zemes. Uz īres laiku to pārraudzībā nonāks divas aitas, divas govis, seši zirgi un mēra vietnieka amata nosaukums.

Pajers iecerējis, ka uzņēmumi varētu īrēt kluso un mierīgo ciematu darbinieku pasākumiem. «Mēs piedāvājam viesiem visdažādākās programmas, taču lielāko daļu apbur vienkārši daba un klusums, » norāda 42 gadus vecais mērs. «Kad viņi apsēžas pļavā ar pudeli rozā vīna, nekas cits viņus vairs neuztrauc».

«Es ieviesu likumu, ka īrnieks uz nedēļas nogali var kļūt par mēra vietnieku un pat mainīt ielu nosaukumus, ja ir tāda vēlēšanās, » viņš stāsta.

SIA “BG Būve” piešķirts Industra Bank finansējums pusmiljona eiro apmērā, lai Upesciemā veidotu jaunu mūsdienīgu un energoefektīvu privātmāju ciematu “Rezidences UPE”. Dažu gadu laikā tur plānots uzbūvēt 28 jaunas privātmājas.

Pirmajā etapā, izmantojot Industra Bank līdzfinansējumu, tiks uzbūvētas piecas mājas Elenburgas, Plūmju un Upeņu ielas kvartālā, un tās iegādāties varēs jau šogad.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis norāda: “Industra Bank fokusējas uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, un mūsu stiprā puse un privilēģija ir spēja iedziļināties klientu idejās un finanšu aprēķinos, izvērtējot kredīta piešķiršanu. Esmu gandarīts par uzsākto sadarbību ar SIA “BG Būve” un iespēju mūsu bankai atbalstīt tās ieceri veidot mūsdienīgu augstākās klases privātmāju ciematu tepat Rīgas pievārtē. Latvijas iedzīvotāju paradumi pēdējos gados ir mainījušies un arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot ārpus lielajām pilsētām, tāpēc šāda veida īpašumi noteikti būs pieprasīti. Turklāt uzņēmuma paša līdzfinansējums projekta īstenošanai un uzstādītā latiņa ēku kvalitātes nodrošināšanā bija vairāk nekā pārliecinoši argumenti finansējuma piešķiršanai.”

Aizvadītā gada pavasarī nelielais Spānijas Huskaras (Juzcar) ciematiņš tika pilnībā nokrāsots zilā krāsā, lai popularizētu 3D filmu The Smurfs. Kopš tā laika ciematu apmeklējuši desmitiem tūkstošu tūristu, un tā iedzīvotāji vairs pat nedomā atgriezties pie tradicionālā krāsojuma.

Filmēšanas nolūkiem zilā krāsā tika nokrāsots tik pat kā viss ciematā – ieskaitot baznīcu un pat kapu pieminekļus. Aizvadītajā decembrī Sony Pictures piedāvāja ciemata ēkas nokrāsot baltā krāsā, kas ir tradicionāla šajā Spānijas reģionā, tomēr iedzīvotāji no tā atteicās.

Kopš aizvadītās vasaras ciematu apmeklējuši jau 125 tūkstoši tūristu, bet pirms kļūšanas par Smurfu ciematu, Huskara gada laikā redzēja tikai 300 viesu. Huskaras mērs Davids Fernandess (David Fernandez) vietējam laikrakstam Sur norāda, ka apmeklētāju skaits nesamazinās. «Izņemot aukstas ziemas dienas, [ciemats] turpina izraisīt interesi,» sacīja D. Fernandess.

Noslēgusies Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un laikraksta Dienas Bizness labdarības atbalsta akcija Atpakaļ uz skolu! Šīs akcijas laikā bērniem un jauniešiem no sociālā riska ģimenēm tika saziedoti gandrīz 3000 Ls, kā arī sagādāti dažādi skolas piederumi, apģērbi un spēles.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja: «Esam pateicīgi laikraksta Dienas Bizness komandai un lasītājiem par atsaucību un sniegtajiem ziedojumiem. Pateicoties akcijā iegūtajiem līdzekļiem mēs varējām palīdzēt bērniem sagatavoties skolai un arī mācību gaitā sniegt nepieciešamo atbalstu. Paldies, ka palīdzat!»

Iegūtie līdzekļi palīdzēs SOS Ģimeņu stiprināšanas projektos esošajiem bērniem no sociālā riska ģimenēm: 44 bērni ieguvuši iespēju iegādāties darba burtnīcas un rakstāmlietas, 25 pirmklasnieki apgādāti ar visām skolai nepieciešamajām lietām, bet 10 bērni varēs iespēja saņemt 16 stundu papildus apmācības kādā no mācību priekšmetiem.

Līdz ar 1. septembra tuvošanos laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar SOS bērnu ciematu asociāciju aicina ikvienu ziedot, dodot iespēju bērniem no maznodrošinātām ģimenēm nokļūt atpakaļ skolā, kā arī iegūt izglītību un nākotnes iespējas.

SOS bērnu ciematu asociācijas Ģimeņu stiprināšanas projektos kopumā sociālo darbinieku, psihologu, logopēdu, pedagogu un citu speciālistu palīdzību saņem aptuveni 700 bērnu no vairāk nekā 360 sociālā riska ģimenēm. No šiem bērniem 63 šogad uzsāks savas pimās skolas gaitas, savukārt 348 bērni mācās vispārizglītojošās vai speciālajās skolās.

Deviņgadīgā Anna ir viena no SOS Ģimeņu stprināšanas projekta bērniem - viņa šogad ies 3. klasē. Anna dzīvo nabadzīgos apstākļos kopā ar mammu, 2 māsām un brāli. Mazajai māsiņai šogad būs 1 gads, vecākai māsiņai un brālītim 3,5 un 5 gadi. Annai patīk mācīties, bet viņa neapmeklē skolu regulāri. Reizēm mamma iet piestrādāt un Annai jāpieskata mazā māsiņa. Dažreiz Anna pati izvēlas palikt mājās, jo brālis saķēpājis burtnīcu vai nav izpildīts mājas darbs. Viņai klasē nav draugu un ir smagi būt atstumtajam.