Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streika dēļ viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas eksportētājiem SIA Stora Enso Mežs uz nenoteiktu laiku apturējis skujkoku papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšanu Latvijā. «Mums nav citas izejas,» skumji secina SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš norāda, ka nav ekonomiski izdevīgi šobrīd pirkt Latvijā skujkoku celulozes šķeldu, pēc kuras Somijā nav pieprasījuma, it īpaši, ja tā siltā laikā ātri pārvēršās par produktu, kura vērtība ir krietni zemāka — kurināmo šķeldu. Savukārt Dienvidzviedrijā janvāra vētras seku likvidācijas rezultātā ik uz soļa ir redzamas lielas papīrmalkas krautuves, līdz ar to šajā valstī izvietotajās celulozes ražotnēs nav iespējams realizēt šobrīd tirgū lieko celulozes šķeldu, norāda V. Freimanis. Faktiski Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku lēmums pagarināt streiku līdz jūnija beigām ir radījis ķēdes reakciju.Tā rezultātā Somijā no šīs nedēļas savu darbību uz laiku esot apturējušas teju vai visas kokzāģētavas, jo tām nav kur likt celulozes šķeldu, kas ir viens no to ieņēmumu un būtiskiem peļņas avotiem. Pēc V. Freimaņa rīcībā esošajām ziņām, tiek prognozēts, ka minētā iemesla dēļ Somijā vien varētu netikt saražoti ap 2 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu. V. Freimanis arī atzīst, ka celulozes šķeldas un skujkoku papīrmalkas iepirkšana tiek pārtraukta tikai uz laiku, jo agrāk vai vēlāk Somijas papīrražotāji atsāks darbu. Tiesa, V. Freimanis neprognozēja, kādas varētu būt skujkoku celulozes šķeldas cenas tajā brīdī, kad atkal tiks atsākta šī produkta iepirkšana. Viņš pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citi celulozes šķeldas iepircēji, jo šo produktu nevar ilgstoši glabāt, lai tas nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu derīgs celulozes ražošanai.

Jaunu nelielas jaudas celulozes un papīra kombinātu, kurš izmaksātu apmēram 500 miljonus ASV dolāru, neatkarīgo ekspertu grupa iesaka būvēt netālu no Ventspils — pie Būšnieku ezera. «Apsekojot sešas potenciālās celulozes un papīra fabrikas atrašanās vietas (Ugālē, Vārvē, Benzavā, Pāvilostā un Vērgalē) Baltijas jūras piekrastē, par labāko no ekoloģiskā viedokļa atzinām vietu pie Būšnieku ezera,» skaidro netkarīgo ekspertu grupas loceklis Georgs Bagātais. Četrās potenciālajās ražotnes atrašanās vietās zeme pieder valstij un to apsaimnieko valsts a/s Latvijas valsts meži, bet divās — privātīpašniekiem. Privātajiem meža īpašniekiem varētu tikt piedāvāta kompensācija vidēji 500 Ls/ha par rūpnīcai nepieciešamo 200 – 250 ha zemi. Tādējādi zemes kopējās iegādes izmaksas pēc projekta autoru domām varētu veidot 100 000 - 130 000 Ls. G. Bagātais norāda, ka iespējamās atrašanās vietas tika salīdzinātas arī pēc ārējo komunikāciju izveides, kuras svārstījas no 6.4 milj. Ls pie Būšnieku ezera līdz 9.3 milj. Ls Vārves pagastā. Visos gadījumos attīrīto notekūdeņu novadīšanas vieta ir Baltijas jūra 8 km no krasta. Par labu celulozes un papīra kompleksa izveidei pie Būšnieku ezera runā arī tas, ka valdošie dienvidrietumu vēji atmosfēras izmešus nes projām no Ventspils, bet jūras straume notekūdeņos esošos izmešus nes uz ziemeļiem, pēc tam pagriežas, tādējādi veicinot to sajaukšanos ar attīrītajiem notekūdeņiem, uzsvēra G. Bagātais. Viņaprāt, celulozes rūpnīcas jaudai nebūt nav jābūt 600 000 t gadā, kā to plānots darīt a/s Baltic Pulp, bet gan ievērojami mazākai – 150 000 t, un līdzās jābūt papīrfabrikai ar tikpat lielu papīra ražošanas jaudu. G. Bagātais nenoliedz, ka daļa no šajā ražotnē saražotās celulozes tiktu pārstrādāta papīrā, bet dala varētu tikt pārdota celulozes tirgū citiem papīrražotājiem. Turklāt līdzās celulozes rūpnīcai uzbūvējot arī papīrražotni, esot iespējams par apmēram 30 % samazināt celulozes ražošanas pašizmaksu, jo vairs nav nepieciešama celulozes žāvēšana, kas tehnoloģiski esot ļoti dārgs process, norāda G. Bagātais. Turklāt celulozes balināšana notiks pēc bezhlora tehnoloģijas, tādējādi izvairoties no piesārņojuma ar hlororganiskajiem savienojumiem. Celulozes ražošanai plānots ik gadu izmantot 450 000 m3 koksnes, galvenokārt celulozes šķeldas.Pēc neatkarīgo ekspertu grupas speciālistu Imanta Kaimiņa un Georga Bagātā domām, vismaz 60 % no apmēram 280 milj. Ls nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem būtu jānāk no Latvijas uzņēmēju vai Latvijas valsts puses. Savukārt līdz 40 % no ražotnes kapitāldaļām varētu piederēt ārvalstu investoram, piemēram, no ASV, Kanādas, Japānas utt., bet ne no Skandināvijas, norāda G. Bagātais.

Pirms izdarīt spriedumus par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, lēmējinstitūcijām būtu jāsagaida Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens par celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Neatkarīgs un oficiāls IVN valsts biroja ekspertu slēdziens par noslēguma ziņojumu gaidāms maijā.A/s Baltic Pulp norāda, ka noslēguma ziņojumā no piesardzības viedokļa ir analizētas vissliktākās iespējamās situācijas, ieskaitot maksimālos mēneša notekūdeņu apjomus upes mazūdens periodā. Gatavojot novērtējuma uz vidi noslēguma ziņojumu, mērījumus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošām metodēm veica labākās Latvijas laboratorijas un eksperti. Mērījumu atskaites ir atrodamas noslēguma ziņojuma Pielikumu sējumā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Daugavas ūdens kvalitātes novērtējums un tā lietošana cilvēku vajadzībām ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem noslēguma ziņojumā. Pamatojoties uz modelēšanu, zinātniskajiem aprēķiniem un pasaules pieredzi, varam droši apgalvot, ka celulozes rūpnīca neizmainīs un nepasliktinās Daugavas ūdens kvalitāti. Tā saglabāsies atbilstoši Latvijas un starptautisko standartu (Padomes direktīva 98/83/EK), noteiktajām prasībām un vadlīnijām,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Tas ir bioloģiski likumsakarīgi, ka skābekļa koncentrācija ūdenī siltajā laika periodā – jūnijā – samazināsies, tomēr jāatceras, ka skābekļa koncentrācija Daugavā, saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, nav samazinājusies līdz kritiskajai robežai. Turklāt celulozes rūpnīca būs aprīkota ar efektīvām bioloģiskajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kas nodrošinās, ka notekūdeņi neradīs nozīmīgas izmaiņas pašreizējā skābekļa koncentrācijā upē. Tas ir pierādījies arī Somijas iekšzemes ūdenstecēs, kas ir seklas un ļoti jūtīgas pret skābekļa samazināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā Somijas ūdensteču kvalitāte ir uzlabojusies, neskatoties uz rūpniecības attīstību,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Gan noslēguma ziņojuma izstrādē, gan zinātniskos jatājumos kopumā a/s Baltic Pulp uzticas zinātniskajiem faktiem, kurus atzinuši labākie zinātnieki un eksperti, kas aktīvi darbojas vai labi pārzina moderno celulozes un papīra rūpniecību. Celulozes un papīra rūpniecība ir viena visvairāk pētītākajām rūpniecības nozarēm – sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūtiem visā pasaulē nepārtraukti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pētījumu rezultāti, kas ir pieejami, tiek izmantoti dažādu vērtēšanas un mērījumu metožu un tehnoloģiju salīdzināšanā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Celulozes rūpniecība tiek strikti reglamentēta Eiropas Savienībā, kur likumdošana un kontrole vides jomā ir visstingrākā pasaulē. IPPC direktīva un uz to balstītā Latvijas likumdošana liek a/s Baltic Pulp pielietot Vislabākās pieejamās tehnoloģijas (Best Available Techniques - BAT). Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums sagatavots atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai un saskaņā ar ES direktīvām par Ietekmes uz vidi novērtējumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. A/S Baltic Pulp ir celulozes projekta kompānija, kas pieder Latvijas valstij (33% daļu) un Somijas kompānijai MetsĒliitto Group (67% daļu). Šī investīciju projekta ietvaros, kas ir lielākais Latvijā, paredzēts uzcelt modernu celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Rūpnīca gadā saražos 600 000 tonnu balinātās celulozes, norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā.

Plānotā celulozes rūpnīca Ozolsalā nerada būtisku kaitējumu videi, tā apgalvo apgalvo a/s Baltic Pulp vadība un pieaicinātie Somijas speciālisti. «Pilnībā uzticamies speciālistu sagatavotajam celulozes rūpnīcas ietekmes novērtējumam uz vidi un nav šaubu par sagatavotā ziņojuma kvalitāti,» tā uz jautājumu vai uzņēmuma vadība var garantēt sociālekonomisko un vides nekaitīguma minēto prognozēto skaitļu piepildīšanos, atbildēja a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Viņš atzīst, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņi izraisīs Daugavā jau esošo vielu koncentrācijas pieaugumu, tomēr tas pilnībā iekļaušoties šo vielu dabisko svārstību robežās, turklāt pašattīrīšanās procesu rezultātā nekādČm problēmu nevajadzētu rasties ar Rīgas dzeramo ūdeni. To apstiprināja arī AF - IPK AB/ Environmental Research Group pārstāvis Juka Tana, kurš norādīja, ka arī dzeramais ūdens Helsinkiem tiek ņemts no ūdenskrātuves, kurā ir iepludināti celulozes rūpnīcas notekūdeņi. Savukārt J. Laitinens atgādināja, ka Botnijas jūras līča piekrastē Somijas daļā ir 6, bet Zviedrijā vēl 10 celulozes rūpnīcas, neskaitot tās, kuras atrodas iekšzemē, bet to notekūdeņi nonāk šajā līcī. Pērn tikai Somijas zvejniek vien pērn nozvejojuši 100 000 t. Labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošana celulozes ražošanā Somijā rāda, ka reālie izmešu daudzumi ir mazāki par noteiktajiem, skaidro Somijas celulozes ražotājkompānijas Metsa Botnia celulozes tehnoloģiju un vides kvalitātes speciāliste Kaisu Annala. Somu speciāliste atzina, ka metāla jonu esamība koksnē padara neiespējamu piedāvāto ideju par to, lai ražošanā tiktu izmantoti attīrītie notekūdeņi. Viņasprāt celulozes rūpnīca Ozolsalā negatīvi neietekmēšot tās apkārtnē esošās aizsargājamās teritorijas, jo paredzamais skābo izmešu un hlora savienojumu daudzums nebūs tādā koncentrācijā, kas varētu radīt draudus videi. Tāpēc arī J. Laitinens bija izbrīnīts par jautājumu, vai no rūpnīcas apkaimē esošajiem zemniekiem pārtikas pārstrādes uzņēmumi vēlēsies pirkt pienu, gaļu un citus lauksaimniecības produktus, jo viņš neesot dzirdējis par šādiem jautājumiem. Izvēloties rūpnīcas vietu Ozolsalā, nevis kur citur, tika ņemta vērā ne tikai pašvaldību vēlme savā teritorijā būvēt šādu ražotni, bet arī infrastruktūras — dzelzceļa, autoceļu, gāzes vads, elektropadeves līniju — tuvums, pieejamie saldūdens resursi, koksnes resursi, kā arī ietekme uz vidi, skaidro J. Laitinens. Lai vēlreiz diskutētu par rūpnīcas projekta realizācijas ietekmi gan uz vidi Latvijā, gan tautsaimniecību, 11. jūnijā tiek rīkots zinātnisks seminārs, kurā piedalīšoties gan Latvijas, gan ārvalstu zinātnieki.

Potenciālo celulozes rūpnīcas investoru Somijas Metsaliitto aicina līdzās celulozes ražotnei būvēt arī papīrfabriku.Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Celulozes rūpnīca kopā ar papīrfabriku Latvijai dotu daudz lielāku ekonomisko efektu nekā tikai atsevišķa celulozes ražotne,» skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka, lai investors pretendētu uz valsts atbalstu un saņemtu īpašus nosacījumus projekta īstenošanai, valdībai jābūt pārliecinātai, ka Latvijai celulozes rūpnīca ekonomiski patiešām ir izdevīga un nepieciešama. Tādējādi Latvija neražotu vis tikai celulozi, kura kalpo kā izejviela papīra ražošanai, bet gan pašu papīru, tādējādi 900 miljonu eiro vērtais celulozes rūpnīcas projekts sadārdzinātos par vairākiem simtiem miljonu eiro, taču samazinātu lielo papīra importu, celtu iekšzemes kopproduktu un Latvijas eksporta vērtību, radītu lielāku skaitu jaunu darba vietu, lielāku nodokļu masu valstij, skaidroja A. Šlesers. Viņš arī norādīja, ka vēlas paketē saņemt konkrētus datus par papīrfabrikas celtniecību, bet ne vispārējus solījumus par iespēju šādu ražotni kaut kad nākotnē Latvijā celt. Būt vai nebūt celulozes rūpnīcas projektam tomēr nenoteiks papīrfabrikas izveide, bet gan vispirms vides jautājumi un tad ekonomiskais aspekts — tostarp arī valsts atbalsts šī projekta realizācijā. Pašlaik investoru vēlme saņemt ne tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, bet arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi vēl tiek vērtēta. Turklāt pašvaldības nevēlas piekrist nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai, taču valdība nesen nolēma nekustamā īpašuma nodokļa likmi pretēji agrāk solītajam nesamazināt no 1.5 % līdz 1 %, kas investoram esot būtiska. «Mēs atbalstīsim tādas tehnoloģijas, kuras būs izdevīgas nevis investoram, bet Latvijai un līdz minimumam samazinās iespējamo kaitējumu videi,» uzsvēra A. Šlesers. Viņš norādīja, ka valdība nepieņems nekādu lēmumu, nezinot skaidrus nosacījumus, pie kādiem tiks celta rūpnīca. Darba grupa pagaidām nesniegs izskatīšanai valdībā savu pozīciju par iespējamo valsts atbalstu celulozes rūpnīcas projektam. Darba grupa valdībā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem atbalstīt šo projektu ar kādiem valsts atbalsta pasākumiem vai ne, taču pēc A. Šlesera teiktā tādējādi kļūs par sava veida ķīlnieci.

Celulozes ražotne Latvijā ir nepieciešama kā sīkkoksnes un kokapstrādes procesā radušos koksnes atlieku pārstrādātāja, bet tai ir jādarbojas tirgus apstākļos, bez jebkādām atlaidēm vai garantijām koksnes resursu iegādē. Tā, atbildot uz zemkopības ministra Mārtiņa Rozes jautājumu par meža nozares attieksmi pret celulozes ražotnes būvniecību Latvijā, secināja Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Viņš uzsvēra, ka celulozes ražotnei Latvijā ir jāienāk un jādarbojas brīvā tirgus apstākļos; tas nozīmē — šai rūpnīcai nedrīkst piešķirt kādas garantijas vai atlaides koksnes resursu iegādē, bet tai koksnes izejvielas (papīrmalka, šķelda) jāpērk brīvā tirgū, kā to dara kokapstrādātāji (jāatgādina, ka savulaik celulozes ražotnes potenciālie investori vēlējās koksnes resursu garantijas, kad Latvijas valsts rūpnīcas pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu nodod rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata). «Tikai ar šādiem nosacījumiem celulozes ražotne papildinās mežrūpniecisko kompleksu Latvijā, bet nozares uzņēmēji iegūs uz vispārējiem principiem strādājošu partneri,» norāda J. Biķis. Viņš atzīst, ka pašlaik pasaulē sāk izjust koksnes izejvielu — jo īpaši resno dimensiju apaļkoksnes – deficītu. Tāpēc jau pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru. Tādējādi pēdējos gados būtiski palielinājusies sīkkoksnes mehāniskā pārstrāde zāģmateriālos, mēbeļu sagatavēs un citos produktos. Šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā. Sīkkoksne vispirms tiek mehāniski pārstrādāta (iegūta brusa), un tikai tas, kas paliek pāri — šķelda nonāk celulozes rūpnīcā, kaut arī pirms vairākiem gadiem sīkkoksne nonāca celulozes rūpnīcā tiešā veidā. Tā kā šadas sīkkoksnes pārstrādes tehnoloģijas Latvijā ir ieņēmušas savu vietu, pēc J. Biķa teiktā, celulozes rūpnīcas investoram (Metsaliitto) būtu jāmaina izejvielu bilance, tajā palielinot šķeldas apjomu no plānotā 1 milj. m3 līdz 2 milj. m3, bet samazinot plānoto pārstrādājamo apaļkoku apjomu no 2 milj. m3 līdz 1 milj. m3. Turklāt projektējamā tehnoloģija un izejvielu struktūra celulozes ražošanai būtu jāparedz atbilstoši Latvijas mežos augošo koku sugu krājas procentuālajam sadalījumam (42 % priede, 28 % bērzs,17 % egle, 13 % lapu koki jeb 59 % skujkoki un 41 % lapkoki).

Plānots, ka valdība par iespējamo valsts atbalstu Somijas kompānijas Metsaliitto 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcas īstenošanai Latvijā diskutēs šā gada oktobrī. Šāds iespējamais termiņš ticis nosprausts Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās laikā ar Metsaliitto vecāko viceprezidentu Eiro Kitolu (Eero Kytola) un projekta kompānijas a/s Baltic Pulp izpilddirektoru Juku Laitinenu. Pēc premjera domām, pašlaik svarīgākais ir celulozes rūpnīcas iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšana un tādu ražošanas tehnoloģiju izvēle, kas būtu videi visdraudzīgākās. E. Repše uzskata, ka Latvijai būtu jāuzstāj, lai iecerētajā celulozes balināšanā nemaz netiktu izmantoti hlora savienojumi. Jāņem vērā, ka bezhlora balināšanas metode palielina celulozes ražošanas izmaksas. Pēc Db rīcībā esošās neoficiālās informācijas, valdībā diskusija par šī projekta valsts atbalsta paketi netiks uzsākta, pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nebūs izsniedzis vides atļauju, kurā būs noteicis rūpnīcā izmantojamo celulozes balināšanas metodi. Sakarā ar nesen Somijā notikušo avāriju UPM Kymmene celulozes ražotnē tiek izteikta versija par to, ka valdībai, piešķirot valsts atbalstu šim projektam kā obligāts nosacījums jāizvirza prasība par šīs rūpnīcas radīto kaitējumu apdrošināšanu. Jāņem vērā, ka, pēc Metsaliitto domām, 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % minētajam UPM Kymmene. Lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi pēc vicepremjera A. Šlesera teiktā, ar Metsaliitto ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Papīrmalkas cenu kāpumam gan valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolē II pusgadam, gan Latvijas tirgū ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami kā Latvijā, tā celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. Tā uzskata paši papīrmalkas pircēji. Papīrmalkas cenas ir atkarīgas no Skandināvijas celulozes rūpnīcām. Proti, celulozes cenu kāpums pasaules tirgū sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) — un to iegādes cenas. Papīrmalkas cenas kāpums tiek saistīts ar jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē valsts mežos un jaunu spēlētāju ienākšana tirgū. Db jau rakstīja, ka Somijas meža nozares koncerns UPM – Kymmene, sākot iepirkt Latvijā celulozes ražošanai nepieciešamās izejvielas, pārdalīs esošo tirgu. Tāpat tiek minēts, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, papīrmalkas piegāžu samazināšanās ciršanas ierobežojumu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk. Bez tam taisnu papīrmalku no 6 cm diamterā Latvijā izmanto palisāžu un lauksaimniecibas mietiņu ražošanā.

«Stendāles celulozes rūpnīcas projekts nav vienīgais, kurš saņēmis valsts atbalstu,» skaidro Latvijas papīrražotāju asociācijas eksprezidents un celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp valdes loceklis no Latvijas valsts Arnis Treimanis. Viņš atzīst, ka šādas subsīdijas prasti izsauc negatīvu reakciju no konkurentiem, kuri jau strādā tirgū. Proti, ar Vācijas lēmumu piešķirt Stendāles celulozes ražotnei 250 milj. eiro lielu subsīdiju nav bijis apmierināts Zviedrijas meža nozaru koncerns Sodra, kurš šo lēmumu mēģinājis apstrīdet ES komisijā. «Subsīdijas celulozes un papīra ražotnēm Eiropā tiek piešķirtas, lai tās nezaudētu konkurencē ar lētāko celulozes šķiedru, ko iegūst Dienvidamerikas un Āzijas celulozes ražotnēs un šī nozare nepārceltos aiz Eiropas robežām,» uzsver A. Treimanis. Viņaprāt, šāda valsts rīcība ir saistīta arī ar nodarbinātības politiku — jaunu darba vietu radīšanu vai arī esošo saglabāšanu ne tikai pašā ražotnē, bet arī tās apkalpojošajā sfērā. Kā vēl vienu būtisku faktoru šādu projektu atbalstam A. Treimanis min celulozes kvalitāti, jo pēc speciālistu domām Āzijā un Dienvidamerikā ražotā celuloze nav tik kvalitatīva kā Eiropā tapusī un tādējādi varot pasliktināties arī saražotā papīra kvalitāte. Potenciālais investors — Metsaliitto — arī Latvijā vēlas, lai būtu zināmi spēles noteikumi un tie ilgstošā laikā nemainītos vai arī netiktu pieņemti kādi specifiski, tikai celulozes ražošanai saistoši noteikumi, piemēram, maksāt dabas resursu nodokli par kādu no vielām, par kurām pašlaik nav jāmaksā, norāda A. Treimanis.

Vairāki aptaujātie atzina, ka jau bijis gaidāms, ka Latvijā iecerētās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp lielākais akcionārs Somijas koncerns Metsäliitto uz pāris gadiem nolēmis iesaldēs šo apmēram 900 milj. eiro vērto projektu. Tiesa, celulozēs rūpnīcas projekta iesaldēšana nenozīmē, ka vismaz pagaidām Metsäliitto no šī projekta pilnībā atsakās, tādējādi citam potenciālajam celulozes rūpnīcas būvētājam ir grūti (pēc dažu aptaujātto domām neiespējami) uzsākt sarunas ar Latvijas valdību par šāda projekta realizāciju. Lai arī šis celulozes projekts ir iesladēts, Metsäliitto savu kāju durvīs ir atstājusi, kas traucē citiem investoriem mēģināt realizēt citu celulozes rūpnīcas projektu, uzskata vairāki aptaujātie. Lai arī kopumā tiek norādīts uz celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā, kura pārstrādātu kokapstrādes radušās koksnes atliekas – šķeldu, kā arī koksni, kuras kvalitāte neatļauj tai veikt mehānisko apstrādi, tomēr tiek atzīts, ka potenciālo investoru savulaik izvirzītās prasības Latvijas valdībai projekta īstenošanai (valsts mežu nodošanu rūpnīcas pārziņā utt.) bijušas neizdevīgas Latvijai. Latvijā par jaunas celulozes rūpnīcas izveidi tiek runāts jau kopš 1989. gada, tomēr līdz šim tā arī vēl pie jaunas celulozes rūpnīcas Latvija nav tikusi.

Reaģējot uz pēdējās dienās medijos izskanējušo ziņu par jaunu sarunu sākšanu saistībā ar celulozes rūpnīcas iespējamo celtniecību Latvijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izplatījis informāciju, ka Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta šādas aktivitātes: „Šis jautājums nav aktuāls, un Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi savu nostāju – mums nav nepieciešama celulozes rūpnīca, kas vienlaikus ir arī liels drauds Latvijas dabai,” uzsvēra M. Roze. Zemkopības ministrs, komentējot izskanējušo informāciju par sarunu atsākšanos celulozes rūpnīcas sakarā, ir lakonisks: „Par vienu no mūsu panākumiem iepriekšējos četros gados varam uzskatīt celulozes rūpnīcas celtniecības nepieļaušanu. Un mūsu nostāja nav mainījusies arī tagad – mēs esam pret šādu projektu.” Ministrs uzsver, ka ne ministrijā, ne ministrijas pakļautības iestādēs nav apspriesta iespējamība atjaunot sarunas par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā vai jebkur citur Latvijā. „Mēs neesam par to runājuši un arī negatavojamies to darīt, šis jautājums katrā ziņā nav mūsu dienaskārtībā, ” uzsver ministrs.Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi nostāju, ka celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijai nav nepieciešama, turklāt tāda projekta realizācija varētu negatīvi ietekmēt gan dabas aizsardzības situāciju Latvijā, gan negatīvi ietekmētu mežrūpniecības tirgus attīstību. „Mums uz līdzīgiem projektiem jāraugās ilgtermiņā,” uzskata Mārtiņš Roze, „un tas nozīmē, ka varam skaidri pateikt: mēs neatbalstām sarunu atsākšanu par celulozes rūpnīcas celtniecību.”, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā.

Finanšu ministrs Artis Kampars šaubās par iespējām Latvijā attīstīt celulozes rūpnīcu, norādot uz «ļoti nopietnām» vides prasībām un valsts resursu pieejamību tik lielam projektam.

Intervijā Latvijas Radio ministrs norāda, ka ir vēl viens būtisks iemesls, lai šaubītos par šāda projekta realizāciju, proti, tendences, ka šāda veida celulozes rūpnīcas patlaban pārvietojas no Eiropas uz Dienvidameriku, kur koksnes resurss ir daudz ātrāk augošs un ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Eiropā.

A. Kampars skaidro, ka šādas rūpnīcas realizācijas iespējas tiks analizētas, taču, balstoties uz ekspertu izteikumiem, šādas celulozes rūpnīcas attīstības nepieciešamība patlaban esot ļoti grūti pamatojama.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzdevusi LIAA un Zemkopības ministrijai veikt analīzi par celulozes ražošanai nepieciešamo resursu pieejamību, kā arī apkopot ekspertu viedokļus un sagatavot priekšlikumu par priekšizpētes veikšanu, šodien vēsta Dienas bizness.

A. Šlesera viedokli, ka valdība nekādas privilēģijas celulozes projekta realizācijai nedrīkst dot, atbalsta arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš norāda, ka, piešķirot īpašu stimulu paketi vienam celulozes rūpnīcas investoram, arī nākošie investori (ja tādi ir) var prasīt tieši tādus pašus nosacījumus. M. Roze arī atzīst, ka daļu no tās koksnes, ko savulaik izmantoja celulozes ražošanai, pašlaik jau pārstrādā vietējie kokrūpnieki. Tāpēc arī tik nepieciešama, kā savulaik celulozes rūpnīca vairs nemaz neesot, kaut arī ministrs uzskata, ka meža nozares papildināšanai šādas ražotne ir vajadzīga. Pēc vairāku kokrūpnieku teiktā pēdējo gadu laikā ir attīstījušās kokzāģēšanas tehnoloģijas, kas ļauj zāģēt koksni pat no 7 — 8 cm dimatera, tādējādi zāģmateriālu ražošanā izmantojot to tievkoksnes koksnes sortimentu ko izmanto celulozes ražošanai. M. Roze nenoliedza, ka bez Metsaliitto varētu rasties citi interesenti par celulozes rūpnīcas izveidi Latvijā. Vairāki kokrūpnieki izteica cerību, ka Latvijas valsts un Metsaliitto agrākajos gados parakstītajos līgumos nav punktu, kas investoram dotu tiesības pieprasīt no valsts īpašus nosacījumus celulozes projekta īstenošanai un to nepildīšanas gadījumā caur tiesu prasīt no Latvijas valsts kompensāciju.

Stendāles celulozes rūpnīca (Vācijā) savā pirmajā darbības gadā ir ievērojusi stingrākus integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles nosacījumus, nekā tos pieprasa starptautiskā organizācija HELCOM. Stendāles rūpnīcai uzlikts par pienākumu gādāt, lai emisiju vidējās vērtības nepārsniegtu attiecīgā intervāla apakšējās robežas, skaidro Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā (EUCEPA) Arnis Treimanis. Viņš norāda, ka Stendāles rūpnīca ievērojusi visus Eiropas integrētās piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPPC) nosacījumus, kas, atšķirībā no līdzšinējām HELCOM rekomendācijām, dod emisijas limitu noteiktā intervālā. Piemēram, ja IPPC paredz, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņos ķīmiskajam skābekļa patēriņam jābūt 8—23 kg uz 1 tonnu celulozes, tad Stendāles ražotnei šis limits ir tikai 8 kg/t, nevis 15 vai 20 kg/t, norāda A. Treimanis. Arī hlora savienojumu AOX emisija ir stingri ierobežota, kaut arī rūpnīca izmanto celulozes balināšanas tehnoloģijas ar hlora dioksīdu (tā dēvētā ECF tehnoloģija). Turklāt, pēc rūpnīcas pārstāvju sacītā, tajā ir uzstādītas celulozes balināšanas iekārtas, gan ECF, gan arī TCF (bez hlora savienojumu izmantošanas) tehnoloģijām. Konkrētā tehnoloģiju izvēle esot atkarīga no tirgus pieprasījuma un vides inspekcijas lēmuma, norāda A. Treimanis. Viņš arī uzsver, ka jāatšķir potenciālo jaunu rūpnīcu investoru pieteikumi (piemēram, Metsäliitto solītās piesārņojuma robežvērtības Ozolsalas projekta gadījumā) no vietējo vides institūciju noteiktajām robežvērtībām un normatīviem. Pēdējie parasti esot stingrāki un detalizētāki.

Ražotnei, kura celulozes balināšanai var izmantot tikai bezhlora tehnoloģiju (TCF), ir augstākas koksnes un energoresursu izmaksas un zemāka konkurētspēja tirgū salīdzinājumā ar tiem, kuri izmanto elementāro hloru nesaturošo (ECF) balināšanas metodi.Tieši šo ekonomisko iemeslu dēļ 900 miljonu eiro vērtās potenciālās celulozes ražotnes Ozolsalā īstenotājs a/s Baltic Pulp apstrīdējis Ietekmes uz vidi novertējuma valsts biroja (IVNVB) atzinumā izvirzīto prasību celulozes balināšanu veikt, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju. Uz minētajiem iemesliem norāda a/s Baltic Pulp (BP) izpilddirektors Juka Laitinens. Viņš arī atzīst, ka ar TCF metodi balinātās celulozes mehāniskās izturības parametri ir sliktāki nekā ar ECF, tādējādi, lai sasniegtu noteikto papīra izturību, ir nepieciešams lielāks apjoms celulozes, kura balināta ar TCF metodi salīdzinājumā ar ECF balinātās celulozes patēriņu analoga papīra ražošanā. J. Laitinens atzina, ka celulozes balināšana, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju, sadārdzinās projekta realizāciju par apmēram 30 miljoniem eiro, tomēr pret kopējo investīciju apjomu tas nespēlējot būtisku lomu.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

Celulozes rūpnīcas projekta īstenošanai Krustpils pagasta Ozolsalā īpašs valsts atbalsts nav jāpiešķir. Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Somijas meža nozaru koncernu Metsaliitto — sēdē. Par to vēl būs jālemj valdībai. «Darba grupa savu darbu ir veikusi un secinājusi, ka Latvijas valstij kādā īpašā veidā celulozes rūpnīcas projekts nav jāatbalsta, jo ir normatīvie akti, kuri nosaka, kādas nodokļu atlaides ir iespējams saņemt,» savu pozīciju skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš uzsvēra, ka potenciālajam investoram pašam ir jāpieņem lēmums — realizēt vai nerealizēt šo projektu. Pašreizējie normatīvie akti ļauj MK piemērot 40 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi no investīciju projektiem, kuros investē 10 milj. Ls vai vairāk, tādējādi Latvijas valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcai var sasniegt pat 360 milj. eiro. Savulaik celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Metsaliitto un Sodra — bija daudz dažādu vēlmju. Piemēram, investori vēlējās, lai Latvijas valsts celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu tiktu nodoti rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata. Vēlāk Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām investors atteicās, jo A. Šlesera vadītā darba grupa bija pret šo prasību. Pašlaik investors vēlējies saņemt apmēram 80 % lielu nekustamā īpašuma nodokļa un arī 80 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. A. Šlesers norādīja, ka kopš tā brīža, kad tika izteiktas minētās investora vēlmes, daudz kas ir mainījies. Piemēram, peļņas nodokļa likmi plānots pazemināt līdz 15 % un tādējādi investoram šī likme jau tāpat būs mazāka nekā tad, kad pie šī projekta tika uzsāktas sarunas tolaik bija 25 % likme, turklāt tagad Latvija stājas ES.

Ir nepieciešama Latvijas tautas nobalsošana jautājumā par a/s Baltic Pulp iecerētās celulozes rūpnīcas izveidi Krustpils pagasta Ozolsalā. Ar šādu acinājumu Saeimai, Ministru kabinetam un politiķiem vērsās Latvijas Inteliģences apvienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Domes organizētās Latvijas ekoloģijas konferences «Celulozes rūpnīcas ietekme uz vidi» dalībnieki. Šīs konferences rezolūcijā norādīts, ka celulozes rūpnīca Ozolsalā skar ievērojamas Latvijas iedzīvotāju daļas intereses un tāpēc nedrīkst tās celtniecību veikt bez Latvijas iedzīvotāju piekrišanas. Lielākā daļa runātāju norādīja uz to, ka celulozes rūpnīcu nedrīkst celt Latvijas vidienē pie Daugavas, jo tās izmeši perspektīvā pasliktinās ūdens kvalitāti Daugavā un Rīgas jūras līcī, kas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti. Tika uzsvērts, ka valsts un pašvaldību ieguvums — nodoklū un strādājošajiem samaksāto algu veidā dažu milj. Ls apmērā no plānotās celulozes ražotnes ar jaudu 600 000 t neattaisnos kaitējumu, ko šī ražotne nodarīs videi un potenciālajiem riskiem, kas attiecas uz iespējamajām avārijām (kā šogad Somijā, par ko rūpnīca paziņoja tikai pēc laika) ražotnē, kā arī tai nepieciešamo bīstamo kravu pārvadāšanā un uzglabāšanā.

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Paziņojumā uzmanība tiek vērsta uz kaitīga un bīstama alkohola patēriņa nelabvēlīgu ietekmi uz veselību Eiropā, kas ir aptuveni 195 000 cilvēku nāves cēlonis gadā ES.

Paziņojumā noteiktās prioritātes ir šādas: aizsargāt jauniešus un bērnus; samazināt kaitējumu un nāves gadījumu skaitu, ko izraisa ar alkohola lietošanu saistīti ceļa satiksmes negadījumi; novērst kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku; uzlabot informētību par alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību un palīdzēt savākt ticamu statistiku. Eiropas Komisija ir noteikusi jomas, kurās ES var atbalstīt dalībvalstu darbību, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu, piemēram, finansēt projektus, izmantojot sabiedrības veselības un pētniecības programmas, apmainoties ar labu praksi tādos jautājumos kā alkohola lietošanas ierobežošana nepilngadīgo vidū, izpētot sadarbības iespējas saistībā ar informācijas kampaņām vai novēršot transportlīdzekļa vadīšanas gadījumus alkohola reibumā, kā arī citas Kopienas iniciatīvas. Turklāt paziņojumā ir norādīti pasākumi, ko dalībvalstis veic, lai veicinātu labu praksi, ierosināts izveidot ieinteresēto personu forumu "Alkohols un veselība", un noteiktas jomas, kurās ražotāji var dot ieguldījumu, jo īpaši saistībā ar atbildību ietverošu reklāmu un tirdzniecību. Atzīstot dalībvalstu lomu šajā politikas jomā, Eiropas Komisija neplāno ierosināt pieņemt ES līmeņa tiesību aktu.