Ražošana

Eksperti: Ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām

Zane Atlāce - Bistere, 04.04.2018

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Būtiska atšķirība ir tajā, kā jūtas lielo un vidējo uzņēmumu un kā mikrouzņēmumu vadītāji. Citadele Index pētījuma dati liecina, ka, skatot uzņēmumus pēc darbinieku skaita, lielākais optimisms vērojams starp lielo uzņēmumu vadītājiem, pēc tam seko vidējie uzņēmumi un mazie uzņēmumi. Mikrouzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 9) vadītāji pēdējo reizi optimistiski jutās 2014. gada sākumā, un, lai arī viņu noskaņojums pēdējā gada laikā ir uzlabojies un pietuvinājies optimisma robežai, tomēr šobrīd tas vēl aizvien ir nedaudz pesimistisks.

«Aptuveni trešdaļa Latvijas uzņēmēju paredz, ka tuvākajos sešos mēnešos vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī palielināsies un aptuveni tikpat daudzi sagaida apgrozījuma pieaugumu savā uzņēmumā. Šobrīd pamazām iezīmējas divas tendences. Pirmkārt, darbaspēka piesaistes problēmas būvniecības (73%) un ražošanas (55%) nozarēs veicina lielo uzņēmu vēlmi automatizēt darbību (50%). Otrkārt, jūtami paplašinās starpība starp lielajiem un mazajiem uzņēmumiem. Tādējādi aizvien skaidrāk iezīmējas tendence, ka lielie uzņēmumi kļūst lielāki, savukārt mazie aizvien vairāk iepaliek,» secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pozitīvā nākotnes perspektīva iedrošina lielos un vidējos uzņēmumus domāt par darbības paplašināšanu un konkurētspējas uzlabošanu. Investēt darbības paplašināšanā šogad plāno 44% uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa ir lielie (79%) un vidējie (61%) uzņēmumi. Visvairāk par darbības paplašināšanu domā ražošanas uzņēmumi un būvnieki.

«Šobrīd ikvienam uzņēmumam, kuram ir skaidra attīstības vīzija un laba finanšu pārvaldība, ir iespēja būtiski augt, izmantojot labvēlīgo ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. To īpaši būtu vērts ņemt vērā mazajiem uzņēmumiem. Lai gan 42% no maziem uzņēmumiem kā galveno šī gada izaicinājumu uzskata uzņēmuma saglabāšanu, tikai 7% šī gada izaicinājums ir palielināt sava piedāvājuma eksportu. Jāatzīmē, ka eksportējošo uzņēmēju noskaņojums pēc Citadele Index datiem ir daudz optimistiskāks nekā neeksportējošo. Skaidra vīzija jaunu noietu tirgu meklēšanā un iespējas piesaistīt finansējumu palīdzēs arī maziem uzņēmumiem nostiprinātu savas pozīcijas ilgtermiņā,» uzsver bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Vispārējo pozitīvo noskaņojumu ekonomikā izjūt arī Latvijā lielākais graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks. «Pēdējos gados mērķtiecīgi investējam uzņēmuma attīstībā. Arī šogad turpināsim Dobeles dzirnavnieka izaugsmi un kopējās investīcijas sasniegs 10 miljonus eiro. Galvenie investīciju objekti būs saistīti ar graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudu palielināšanu, uzbūvējot 17 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kā arī vēl vienu graudu kalti. Paredzam, ka šogad pārstrādāsim jau vairāk nekā 250 000 tonnu graudu,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Graudaugu produktu zīmola Graci” izveidotāja un uzņēmuma SIA Felici vadītāja Alise Balgalve stāsta, ka uzņēmums plāno strauju izaugsmi, ko nodrošināt palīdzējušas 600 000 eiro investīcijas ražotnes izbūvei un iekārtu iegādei. Lai gan uzņēmums jau šobrīd eksportē savu produkciju uz desmit valstīm, šogad iecerēts sertificēt ražotni un iegūt starptautiski atzīto BRC (British Retail Consortium) sertifikātu, kas ir būtisks kritērijs jaunu eksporta tirgu apgūšanai. «Mūs noteikti motivē pieprasījums, esošie sadarbības partneri, kā arī iespēja ievērojamie ietaupīt, aizstājot roku darbu ar iekārtām. Bez šīs investīcijas iekārtās to visu nebūtu iespējams sasniegt,» saka A. Balgalve.

Citadele Index ir pētījums, ko banka Citadele Latvijā veic kopš 2004. gada. Katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji, tādējādi no pirmavota iegūstot uzticamu ieskatu par ekonomisko stāvokli valstī, nozarē un uzņēmumā un prognozi nākamajiem sešiem mēnešiem. Uzņēmēju aptauju un datu apkopojumu nodrošina SKDS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Virzītās izmaiņas FKTK likumā ir pretrunā Bāzeles banku uzraudzības pamatprincipiem

Žanete Hāka, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visām pārmaiņām jābūt izsvērtām un divreiz pārdomātām. Ceram, ka tiks atrasts optimālais risinājums, kas atbilst VUM ietvaram, kura dalībvalsts ir arī Latvija kopš tā izveides 2014.gadā, Db.lv norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Šonedēļ MK virzīto FKTK likuma jaunāko redakciju saņēmām iepriekšējās dienas vakarā, ar to mums vajadzēja iepazīties. Mūsu iepriekš sniegtie iebildumi un normatīvā ietvara plānoto grozījumu analīze Eiropas Banku Savienības vienotās uzraudzības kontekstā nebija iekļauta. Finanšu nozare ir specifiska biznesa joma un tās valstiskā uzraudzība balstās vienotos principos, ka finanšu sektora uzraudzības iestāde ir neatkarīga institūcija. To paredz Bāzeles banku uzraudzības komitejas «Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi» (Core principles for effective banking supervision (BCP) of the Basel Committee on Banking Supervision, kā arī Vienotajā uzraudzības mehānismā Eiropas Centrālās bankas ietvaros. Visām pārmaiņām jābūt izsvērtām un divreiz pārdomātām. Ceram, ka tiks atrasts optimālais risinājums, kas atbilst VUM ietvaram, kura dalībvalsts ir arī Latvija kopš tā izveides 2014.gadā,» komentē P.Putiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Aldaris» apgrozījums 2018. gadā sasniedza 27,1 miljonu eiro, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2017. gadā, informē uzņēmumā.

Par 40% samazināti arī uzņēmuma zaudējumi no pamatdarbības. «Pateicoties pārdomātām investīcijām, kas veicinājušas ne tikai ražošanas un darbinieku efektivitātes celšanu, bet arī produkcijas klāsta paplašināšanu, aizvadītais gads bija ļoti labs biznesa rezultātu ziņā. Nozare ir pietiekami sarežģīta, jo tās attīstību un investīciju atdevi var ietekmēt subjektīvi un neparedzami ārējie faktori, piemēram, laikapstākļi. Tāpēc esam gandarīti par to, ka iepriekšējos gados ieguldītais pakāpeniski turpina atmaksāties,» komentē AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

Pērn Latvijas alus tirgus samazinājās par 2,3% un, neskatoties uz to, AS «Aldaris» izdevies palielināt gan pārdošanas apjomus, gan pārdotā alus vērtību, kas 2018. gadā palielinājās teju par trešdaļu jeb 27,3%, savukārt alus pārdošanas apjomi ir auguši par 9,6%, sasniedzot 31 miljonu litru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā?

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Gints Miķelsons

Foto: Publicitātes

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai rastu labākos ceļus izejai no Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes. Plāna izstrādes darba grupā iesaistīti arī sociālie partneri, kas liek cerēt, ka dažādu jomu uzņēmēju viedoklis tiks ņemts vērā.

Būvniecības nozare ir viena no jomām, kur darbs līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu 16. martā netika apturēts, bet turpināts, ieviešot piesardzības pasākumus būvobjektos. Kaut arī darbu ietekmēja izejmateriālu piegāžu kavēšanās un ierobežojumi speciālistiem šķērsot robežas, aptuveni 60 tūkstoši tieši nodarbināto būvniecības nozarē Latvijā darbu turpina.

Būvindustrija spēj uzņemt jaunas investīcijas, kas ne tikai stabilizēs visu tautsaimniecību Covid-19 izraisītās lejupslīdes laikā, bet arī nodrošinās vienmērīgu attīstību būvniecības sektoram, neliekot piedzīvot tik raksturīgos "amerikāņu kalniņus" ar strauju izaugsmi dažos gados un atkal kritumu pēc tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" turpina attīstīt un ieviest veikalos mūsdienīgas tehnoloģijas, kopumā šogad plānojot investīcijas vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Daudzveidīgie risinājumi palīdzēs turpināt uzņēmuma digitalizāciju, automatizējot procesus, ieviešot jaunus un lietotājiem ērtus risinājumus, kas ir svarīgi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Arī šogad "Maxima" veikalos tiks attīstīti Mākslīgā intelekta risinājumi, kas veikalu darbiniekiem sniedz iespēju attālināti pārvaldīt preču plauktu piepildījumu un kasu noslodzi.

Tāpat tiks paplašināts pašapkalpošanās kasu tīkls gan Rīgā, gan reģionos, darbinieku un klientu ērtībām uzstādīti elektroniskie cenrāži. Savukārt efektīvai pārvaldībai, savstarpējās sadarbības stiprināšanai un ērtākam iepirkšanās procesam Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā, uzņēmumā šogad tiek plānoti digitalizācijas projekti, tostarp darba laika plānošanai un pārvaldībai, digitālai informācijas apritei uzņēmumā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu kompleksā Rāmava noslēgusies 27. starptautiskā lauksaimniecības, lopkopības, dārzkopības un komunālās saimniecības izstāde Pavasaris 2019.

Izstāde Pavasaris 2019 izstāžu kompleksā Rāmava norisinājās no 11. līdz 13.aprīlim. Pavasaris 2019 organizatori bija SIA A.M.L. sadarbībā ar Zemkopības ministriju un izstādes ģenerālsponsoru banku Citadele.

Izstādē piedalījās vairāk nekā 330 dalībnieku, tostarp savu piedāvājumu un jaunumus prezentēja gan ilggadēji, gan vēl pirms tam izstādē nesatikti dalībnieki. Apmeklētājiem bija iespēja apskatīt ne tikai tehniku un materiālus, bet arī konsultēties ar ekspertiem par sev piemērotākajiem piedāvājumiem, kā arī varēja apskatīt traktortehniku, zemes apstrādes agregātus, graudu pirmapstrādes iekārtas, lopbarību un aprīkojumu lopkopībai, kā arī ekskavatorus, teleskopiskos iekrāvējus, pļāvējus u.c. iekārtas komunālajiem darbiem un saimniecību modernizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ir muļķīgi likuma burta dēļ nogremdēt uzņēmumus, kas strauji auguši

Labdarības veikalu "Otrā elpa" vadītāja Liene Reine-Miteva; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Samazinot izmaksas, atkārtoti izsludina konkursu Liepājas cietuma būvniecībai

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) atkārtoti izsludinājusi atklātu konkursu jaunā Liepājas cietuma pārprojektēšanai, autoruzraudzībai un būvniecībai, kas paredz būvniecības apjomu samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējo būvprojektu, informē TNA.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, un to iecerēts pabeigt līdz 2023. gada 31. martam.

Valdība 2017. gada 8. septembra sēdē nolēma atlikt Liepājas cietuma būvniecības procesu līdz 2020. gadam. Lai samazinātu būvizmaksas, TNA kā konkursa organizētājs sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi vienojās par izmaiņām būvprojektā, kuras iespējams veikt, saglabājot ēkas funkcionalitātes, drošības un ekspluatācijas efektivitātes prasības.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle: «Ceram, ka Liepājas cietuma projekta apjomu pārskatīšana un design&build metodes izmantošana, apvienojot vienā iepirkumā projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, ļaus izvairīties no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā, gan arī nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīga dārza tehnika ir nopietna investīcija, tādēļ lēmumam par iegādi jābūt pamatotam un pārdomātam. Nesezona, kad aiz loga ir tumšs, kluss un apsnidzis, ir īstais laiks, kad pārdomāt pirkumus nākamajam darba cēlienam. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir vērts nopietnus lēmumus pieņemt tieši ziemā!

1. Nav steigas

Tehnika, kas tiek iegādāta dārza sezonas laikā, visbiežāk ir akūti nepieciešama, līdz ar to šī nepieciešamība darbojas kā spiediens un steidzina lēmuma pieņemšanu. Ziemā savukārt nav nekādu neatliekamu darbu dārzā, tādēļ mierīgi var apdomāt visus par un pret, izsvērt vajadzības un pārskatīt budžetu.

2. Tirgotāju cenu politika

Aktīvi sekojot piedāvājumam ilgākā laika posmā, iespējams izvēlēties labāko brīdi, kad tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Piemēram, robotizētais zāles pļāvējs ir dārgs pirkums, taču reti – akūts. Attiecīgi pirms iegādes var mierīgi pārlūkot piedāvājumu, noskaidrot tirgotāju atlaižu politiku un iegādāties tieši tad, kad cena ir vislabākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" šā gada viedtelefonu flagmaņu sērijas "Galaxy S20" dārgākais modelis "Ultra" piesaista uzmanību ar iespaidīgu 108 megapikseļu kameru un 100x tālummaiņu.

Dažus gadus it kā no malas noskatoties, kā "Huawei" «privatizē» viedtelefonu fotokameru lauciņu, "Samsung" šopavasar beidzot sagatavoja skaļu atbildi. Lielākais un dārgākais no jaunās "Galaxy S20" sērijas tālruņiem - "Ultra" – aprīkots ne vien ar uzkrītošu četru aizmugurējo kameru bloku, bet arī 100x tālummaiņu. Tā ir divreiz lielāka nekā "Huawei P30 Pro", kas pērnajā pavasarī tehnoloģiju pasaulē izpelnījās ovācijas un pat tika nodēvēts par «labāko spiegu telefonu».

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Ultra" ir jaunpienācējs "Galaxy S" saimē. Vēl nebijām apraduši ar domu, ka flagmanis sadalīts divos atzaros – parastajā un lielākajā jeb "Plus" versijā, kad sērijai pievienojās trešais brālis "Ultra". Kā var noprast pēc nosaukuma, gradācijas skalā šis ieņem augstāko pakāpienu. Tas ir lielāks par abiem pārējiem, ar 6,9 collu Dynamic AMOLED displeju un ar jau minēto simtkārtīgo tālummaiņu, kāda abiem pārējiem nav tikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piekrastes pārgājienu maršruts Jūrtaka kļuvis pieejamāks ar sabiedrisko transportu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Jūrtaka ir garākais pārgājienu maršruts Baltijā, kas stiepjas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti 1200 km garumā, no kuriem 580 km ir Latvijā un 620 km Igaunijas teritorijā. Takas maršruts ir sadalīts 8 daļās – vienas dienas posmos. Katrai dienai ir pieejams detalizēts apraksts ar informāciju par apskates objektiem, posma ceļa segumiem, attālumiem, šķēršļiem un pieejamajiem pakalpojumiem (ēdināšanas vietām, naktsmītnēm u.c.). Maršrutiem ir dažādas grūtības pakāpes. Brīžiem taka ved pa smilšainu liedagu, brīžiem – pa akmeņiem un sīkiem oļiem nokaisītu pludmali. Reizēm tā līkumo cauri piejūras mežiem, piekrastes pļavām, vai piestāj zvejnieku ciematiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru