Jaunākais izdevums

Esošo pasaules ekonomiku nav iespējams "zaļināt", tāpēc pasaulē būs jāveido jauna ekonomika, piektdien Saeimā notiekošajā konferencē "Latvijas ilgtspēja: vide, cilvēks, ekonomika. Kurp ejam?" sacīja Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš pauda viedokli, ka jaunajai ekonomikai būtu jābūt pilnīgi cita veida ietekmei, kas ņems vērā klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības samazināšanos, un novērsīs ietekmi uz to.

Kušners sacīja, ka klimata pārmaiņas ir nenoliedzamas, taču atgādināja, ka tās ir cikliskas un planēta Zeme vēsturiski ir pārdzīvojusi daudzus karstākus un aukstākus periodus.

Patlaban no aukstāka perioda planēta atkal virzās uz karstāku, un, pēc Kušnera teikā, Zeme to pārdzīvos tāpat kā iepriekšējos, taču to nevar teikt par cilvēkiem.

Pieaugot vidējai temperatūrai, ap 2070.gadu plašas teritorijas Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā kļūs neatbilstošas cilvēka izdzīvošanai. Šis teritorijas apdzīvo apēram trīs miljardi cilvēku, kuri pārvietosies uz temperatūras ziņā piemērotākām teritorijām - tagadējo mēreno joslu, tostarp Eiropu.

"Pārvietojoties šādām cilvēku masām, sagaidāma nacionālo valstu izzušana Eiropā ap 2070.gadu," teica Kušners.

Tāpat eksperta ieskatā dabas daudzveidības saglabāšanai ir jādomā par aizsardzības statusa piešķiršanu plašākām teritorijām, sargājot noteiktas ekosistēmas, nevis jāveido mikroliegumi reto sugu aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No vienreiz lietojamās ekonomikas uz aprites ekonomiku – ko tas nozīmē praksē?

Agita Baltbārde, AS “CleanR Grupa” valdes locekle, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, pirmās asociācijas ar aprites ekonomiku uzņēmējam un sabiedrībai ir biedējoši vārdi “patēriņa mazināšana” un “dabas resursu ieguves samazināšana”, jo tas taču ir teju tautsaimniecības pamats!

Tomēr, ja mēs tiekam pāri pirmajam aizspriedumu vilnim, varam arī saskatīt izaugsmi, jaunas darba vietas un vienlaikus arī iespēju saglabāt mums visiem vienīgo mājvietu – planētu Zemi.

Pāreja uz aprites ekonomiku nav atsevišķu indivīdu vai nozaru cīņa, tieši pretēji – pastāvošās kārtības maiņa ir iespējama, ja sadarbība un virzība notiek visos līmeņos: valsts – uzņēmējs – cilvēks.

Aprites ekonomikas pamata pīlāri ir nemainīgi – ražot produktus ar ilgāku dzīves ciklu un mazāku ietekmi uz vidi, patērēt mazāk, šķirot un pārstrādāt vairāk, galu galā iespējami mazāk atkritumu noglabāt poligonos un neizrakt lieku tonnu litija, vara vai germānija (lasiet: mazāk jauniegūtu resursu, kas mazina Zemes biodaudzveidību).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu būvnieki iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu minerālmateriāliem

Db.lv, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.

Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām

LETA, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas darba nodokļu sistēma veicina zemas pievienotās vērtības un aplokšņu algu ekonomiku

Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem1, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbaspēka nodokļu samazināšana prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atvērta pieteikšanās skolēniem un studentiem uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #UzdrīkstiesUzvarēt

Db.lv, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB piešķir Luminor 115 miljonu eiro finansējumu Baltijas uzņēmumu atbalstam

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Luminor Bank AS šodien parakstīja līgumu par 115 miljonu eiro finansējumu, lai papildus veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

EIB finansējuma apvienošana ar Luminor resursiem rada iespēju uzņēmumiem saņemt atbalstu ar labvēlīgākiem nosacījumiem vairāk nekā 332 miljonu eiro apmērā visā Baltijā.

Aizdevums ir paredzēts attīstības veicināšanai Baltijas reģionā, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam pārejai uz zaļo ekonomiku. Finansējumu varēs saņemt investīcijām, kas veicinās kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, kas atspoguļoti Baltijas valstu stratēģijās. Paredzams, ka aptuveni 85 % no EIB piešķirtā finansējuma nonāks kohēzijas reģionos, tādējādi palīdzot mazināt ienākumu atšķirības reģionos.

“Baltijas valstis ir dinamiskas un uz nākotni vērstas, tās arvien vairāk koncentrējas uz pāreju uz zaļo ekonomiku,” teica EIB viceprezidents Tomass Ostross (Thomas Östros), kurš ir atbildīgs par EIB darbību šajā reģionā. “Līdz ar to ir būtiski uzlabot piekļuvi atbilstošam finansējumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to projektu finansiālo dzīvotspēju, uzņēmumu izaugsmi un galu galā veicinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiskākais energoefektivitātes pieaugums meklējams rūpniecībā

Ņikita Petrovs, “ABB Latvija” tirdzniecības vadītājs, 22.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru