Eksperts: Mākoņdatošana nemanāmi kļuvusi par mūsu ikdienu 

Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm par nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām par datu drošību.

Jānis Čupriks, SIA Datakom valdes loceklis, 2018. gada 12. jūlijs plkst. 9:41

Foto: publicitātes

Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk nekā varam iedomāties, un datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo datu apmaiņa notiek ik uz soļa, uzņēmumos lietojam lietotnes, kuras glabājas mākonī, piemēram, Microsoft Office. Arī ar mūsu viedierīces atmiņas apjomu nepietiek, lai uzglabātu visus vēlamos datus. Tāpēc atbilstoši sabiedrības vajadzībām un pieprasījumam mākoņdatošana turpina attīstīties, radot arvien jaunus risinājumus un īpaši parūpējoties par tik satraucošo datu drošības jautājumu.

Dzīvojot 21. gadsimtā, nav iespējams neiet līdzi laikam un tehnoloģiskajai attīstībai, kas pavada ik uz soļa. Brauciens autobusā vairs nav iedomājams bez sociālo tīklu «šķirstīšanas», kādas mūzikas straumēšanas aplikācijas klausīšanās vai grāmatas lasīšanas viedierīcē. Uzņēmumos pavisam ierasta prakse ir video konferences, izmantojot dažādas, šim mērķim paredzētas programmas. Piesakāmies un tiešsaistē klausāmies vebinārus, uzzinot dažādus jaunumus - mums vairs nav jāapmeklē semināri klātienē.

Katru dienu uzņemam video vai fotogrāfijas - pateicoties mobilajām ierīcēm, katrs ir kļuvis par fotogrāfu. Ikvienam viedtālrunī glabājas tūkstošiem fotogrāfiju, datu apmaiņa ikdienā ir neizbēgama, un bieži vien viedierīces atmiņa neļauj uzglabāt visus vēlamos datus. Tiek lēsts, ka 2017. gadā ar mobilajiem telefoniem tika uzņemti 1,2 triljoni fotogrāfiju – tas ir milzīgs skaitlis. Protams, mūsu viedierīcēs glabājas ne tikai fotogrāfijas, bet arī daudz citu failu, varam tikai iedomāties, cik daudz vairāk datu uzglabā dažādi uzņēmumi, tāpēc ērtu datu uzglabāšanas risinājumu attīstībai agrāk vai vēlāk bija jānotiek.

Ja ikdienā līdzcilvēkam pajautāt, vai viņš mēdz lietot mākoņpakalpojumus, iespējams, pirms atbildēt, viņš aizdomāsies, jo lielā daļā gadījumu tas notiek neapzināti. Ikreiz, kad kādus failus to lielā izmēra dēļ pārsūtām e-pastā, izmantojot Google disku – tiešā veidā izmantojam mākoni kā datu uzglabātāju. Savulaik, kad par šādu tehnoloģisko risinājumu attīstību tika skaļi paziņots, cilvēki, kā jau tas ierasts, kad sastopamies ar ko iepriekš nebijušu, pauda skepsi un bažas. Tai pašā laikā tehnoloģiju giganti nebaidījās paziņot, ka ieguldīs milzīgas summas mākoņdatošanas risinājumu attīstībā, jo apzinājās, ka šādi risinājumi drīzā nākotnē kļūs par ikdienu. Ar to vēlos teikt, ka tagad ikviens lietojam mākoņus, jo pie datu pārbagātības gluži vienkārši citādāk nemaz nav iespējams.

Protams, ne tikai katrs individuāli lietojam mākoņus, tas ir ērts risinājums, kuru aktīvi izmanto un arvien aktīvāk ievieš kompānijas, mazie un vidējie uzņēmumi. Mākoņdatošanas risinājumi attīstās ik dienas, - piemēram, pašlaik populārs visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir Microsoft izstrādātais «Azure» mākoņdatošanas risinājums, kura izveidē liela uzmanība tika pievērsta tieši datu uzglabāšanas drošībai. To patlaban izmanto gan lielas, gan mazas kompānijas. Mākoņdatošana tik strauji attīstās, jo turēt datus mākonī var būt izdevīgāk, nekā pirkt serverus vai veidot datu centrus un maksāt arī par elektrību, ko patērē datu centri un sistēmu dzesēšanai nepieciešamie ventilatori.

Vēl viena būtiska mākoņdatošanas priekšrocība ir ātrums, proti, mākonī uzglabātā informācija ir pieejama dažu datora peles klikšķu attālumā. Salīdzinājumam - datu centros ir nepieciešamas papildu programmatūras, kuras jāuzstāda, lai pilnvērtīgi spētu strādāt. Līdz ar to parādās papildu izmaksas, pretēji tam, ja datus glabā mākonī. Protams, izmaksas pieaug arī tāpēc, ka datu centriem ir nepieciešams aprīkojums - tie ir plaukti, dzesēšanas sistēmas un daudz kas cits. Tas viss ir papildu darbs informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Savukārt mākoņdatošanā lielākā daļa procesu ir automatizēti un vides sagatavošanai resurss tērējams būtiski mazāk.

Neapšaubāmi, mākoņdatošana turpinās straujo attīstību, un šie risinājumi kļūs arvien populārāki. Savu attīstību turpinās arī drošības politika, kas vienmēr bijis sensitīvākais jautājums nozarē. Ir skaidrs, ka lietotāju satrauc kiberdrošības jautājumi, jo kurš gan vēlētos pakļaut riskam personīgos datus. Jau patlaban liela daļa mākoņrisinājumu neapdraud uzglabāto datu drošību, neatkarīgi no noslodzes, un drošības jautājumi noteikti būs un paliks tie, par kuriem izstrādātāji arī nākotnē turēs lielāko rūpi.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2011. gada 18. februāris plkst. 13:12

Pagājušajā gadā 80,8% no pārbaudītajiem pārtikas uzņēmumiem konstatētas noteiktas neatbilstības,...

2010. gada 27. marts plkst. 13:14

ASV hakerim Albertam Gonzalezam (Albert Gonzalez) par aptuveni 130 miljonu kredītkaršu un...

2010. gada 13. marts plkst. 13:18

Elektroniskajā pastā pienākušajā vēstulē redzama saite uz kādu datubāzi Microsoft Excel formātā....

2010. gada 07. marts plkst. 20:03

Vairākas nedēļas ilgusī izmeklēšana, par to, kuras amatpersonas nes atbildību datu izzagšanā...

2010. gada 21. februāris plkst. 19:25

Nekā Personīga rīcībā esošā informācija liecina, ka mēģinājumus izmantot caurumu elektroniskās...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2018. gada 10. jūlijs plkst. 15:15

Viļņā iecerēts veidot finanšu tehnoloģiju koordinācijas centru formātā «16+1», paziņojusi...

2018. gada 10. jūlijs plkst. 8:45

Startējusi lietotne «Local App», kuras mērķis ir piedāvāt tūristiem neitrālu, vietējā iedzīvotāja...

2018. gada 06. jūlijs plkst. 16:54

Ģimene ar trīs bērniem Francijā, Nantē kļuvusi par pirmo pasaulē, kas ievācas...

2018. gada 06. jūlijs plkst. 11:59

Fitbit Versa spēj paveikt gandrīz to pašu, ko Ionic, bet maksā par...

2018. gada 06. jūlijs plkst. 11:39

Kāds vācu students, iespējams, paglābs viedtelefonus no sašķīšanas kritienā....

2018. gada 05. jūlijs plkst. 16:08

Mobilo sakaru operators «Tele2» turpina pilnveidot mobilo tīklu un internetu, 2018. gada pirmajā...

2018. gada 05. jūlijs plkst. 8:05

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties...

2018. gada 05. jūlijs plkst. 7:13

Interneta enciklopēdija «Vikipēdija», kas vakar, protestējot pret Eiropas Parlamentā (EP) skatāmo...

2018. gada 04. jūlijs plkst. 16:31

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt...

2018. gada 04. jūlijs plkst. 14:49

Mūsdienu tehnoloģijas un latviešu tautas dziedāšanas tradīcijas savdabīgā korī apvienojuši...