Tehnoloģijas

Eksperts: Mākoņdatošana nemanāmi kļuvusi par mūsu ikdienu

Jānis Čupriks, SIA Datakom valdes loceklis, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm par nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām par datu drošību.

Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk nekā varam iedomāties, un datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo datu apmaiņa notiek ik uz soļa, uzņēmumos lietojam lietotnes, kuras glabājas mākonī, piemēram, Microsoft Office. Arī ar mūsu viedierīces atmiņas apjomu nepietiek, lai uzglabātu visus vēlamos datus. Tāpēc atbilstoši sabiedrības vajadzībām un pieprasījumam mākoņdatošana turpina attīstīties, radot arvien jaunus risinājumus un īpaši parūpējoties par tik satraucošo datu drošības jautājumu.

Dzīvojot 21. gadsimtā, nav iespējams neiet līdzi laikam un tehnoloģiskajai attīstībai, kas pavada ik uz soļa. Brauciens autobusā vairs nav iedomājams bez sociālo tīklu «šķirstīšanas», kādas mūzikas straumēšanas aplikācijas klausīšanās vai grāmatas lasīšanas viedierīcē. Uzņēmumos pavisam ierasta prakse ir video konferences, izmantojot dažādas, šim mērķim paredzētas programmas. Piesakāmies un tiešsaistē klausāmies vebinārus, uzzinot dažādus jaunumus - mums vairs nav jāapmeklē semināri klātienē.

Katru dienu uzņemam video vai fotogrāfijas - pateicoties mobilajām ierīcēm, katrs ir kļuvis par fotogrāfu. Ikvienam viedtālrunī glabājas tūkstošiem fotogrāfiju, datu apmaiņa ikdienā ir neizbēgama, un bieži vien viedierīces atmiņa neļauj uzglabāt visus vēlamos datus. Tiek lēsts, ka 2017. gadā ar mobilajiem telefoniem tika uzņemti 1,2 triljoni fotogrāfiju – tas ir milzīgs skaitlis. Protams, mūsu viedierīcēs glabājas ne tikai fotogrāfijas, bet arī daudz citu failu, varam tikai iedomāties, cik daudz vairāk datu uzglabā dažādi uzņēmumi, tāpēc ērtu datu uzglabāšanas risinājumu attīstībai agrāk vai vēlāk bija jānotiek.

Ja ikdienā līdzcilvēkam pajautāt, vai viņš mēdz lietot mākoņpakalpojumus, iespējams, pirms atbildēt, viņš aizdomāsies, jo lielā daļā gadījumu tas notiek neapzināti. Ikreiz, kad kādus failus to lielā izmēra dēļ pārsūtām e-pastā, izmantojot Google disku – tiešā veidā izmantojam mākoni kā datu uzglabātāju. Savulaik, kad par šādu tehnoloģisko risinājumu attīstību tika skaļi paziņots, cilvēki, kā jau tas ierasts, kad sastopamies ar ko iepriekš nebijušu, pauda skepsi un bažas. Tai pašā laikā tehnoloģiju giganti nebaidījās paziņot, ka ieguldīs milzīgas summas mākoņdatošanas risinājumu attīstībā, jo apzinājās, ka šādi risinājumi drīzā nākotnē kļūs par ikdienu. Ar to vēlos teikt, ka tagad ikviens lietojam mākoņus, jo pie datu pārbagātības gluži vienkārši citādāk nemaz nav iespējams.

Protams, ne tikai katrs individuāli lietojam mākoņus, tas ir ērts risinājums, kuru aktīvi izmanto un arvien aktīvāk ievieš kompānijas, mazie un vidējie uzņēmumi. Mākoņdatošanas risinājumi attīstās ik dienas, - piemēram, pašlaik populārs visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir Microsoft izstrādātais «Azure» mākoņdatošanas risinājums, kura izveidē liela uzmanība tika pievērsta tieši datu uzglabāšanas drošībai. To patlaban izmanto gan lielas, gan mazas kompānijas. Mākoņdatošana tik strauji attīstās, jo turēt datus mākonī var būt izdevīgāk, nekā pirkt serverus vai veidot datu centrus un maksāt arī par elektrību, ko patērē datu centri un sistēmu dzesēšanai nepieciešamie ventilatori.

Vēl viena būtiska mākoņdatošanas priekšrocība ir ātrums, proti, mākonī uzglabātā informācija ir pieejama dažu datora peles klikšķu attālumā. Salīdzinājumam - datu centros ir nepieciešamas papildu programmatūras, kuras jāuzstāda, lai pilnvērtīgi spētu strādāt. Līdz ar to parādās papildu izmaksas, pretēji tam, ja datus glabā mākonī. Protams, izmaksas pieaug arī tāpēc, ka datu centriem ir nepieciešams aprīkojums - tie ir plaukti, dzesēšanas sistēmas un daudz kas cits. Tas viss ir papildu darbs informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Savukārt mākoņdatošanā lielākā daļa procesu ir automatizēti un vides sagatavošanai resurss tērējams būtiski mazāk.

Neapšaubāmi, mākoņdatošana turpinās straujo attīstību, un šie risinājumi kļūs arvien populārāki. Savu attīstību turpinās arī drošības politika, kas vienmēr bijis sensitīvākais jautājums nozarē. Ir skaidrs, ka lietotāju satrauc kiberdrošības jautājumi, jo kurš gan vēlētos pakļaut riskam personīgos datus. Jau patlaban liela daļa mākoņrisinājumu neapdraud uzglabāto datu drošību, neatkarīgi no noslodzes, un drošības jautājumi noteikti būs un paliks tie, par kuriem izstrādātāji arī nākotnē turēs lielāko rūpi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datakom un Datakom Software audzē apgrozījumu

Zane Atlāce - Bistere, 26.03.2020

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts Tiki-Taka Pay.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Datlex" uzņēmumu grupai, kurā ietilpst pašmāju informāciju tehnoloģiju (IT) kompānijas SIA "Datakom" un SIA "Datakom Software", apgrozījums pērn pieaudzis par 28%, sasniedzot 16,9 miljonus eiro.

Kopējā peļņa samazinājusies no 1,58 līdz 1,12 miljoniem eiro, kas tiek skaidrots ar būtiskām investīcijām jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā.

"Apgrozījums lielākoties audzis, pateicoties pašu izveidoto risinājumu - "TikiTaka POS", "TikiTaka Pay" un "GDPR-in-a-box" - attīstībai. Turpinām tos attīstīt, tai skaitā "TikiTaka" kases un kases sistēmu produktus. Nākotnē pieaugumu sagaidām gan vietējā, gan ārējos tirgos, pastiprināti strādājot pie Vācijas tirgus apgūšanas", komentē SIA "Datakom" valdes loceklis Jānis Čupriks.

Uzņēmumā liels uzsvars tiek likts uz produktivitātes audzēšanu, nodrošinot uzņēmumos esošo rīku apvienošanu, drošu darbu attālināti un analītikā balstītus mērījumus patiesai darbinieka efektivitātei. Kopējais "Datakom" eksports 2019. gadā audzis līdz 2,67 miljoniem eiro - to veido preču un pakalpojumu tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādās nozarēs un organizācijās populāri ir rīkot tehnoloģiju maratonus jeb t.s. hakatonus; sākumā tos organizēja galvenokārt jaunuzņēmumu vidē, bet tagad tie nav sveši arī lielajiem uzņēmumiem, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Hakatons, ko latviešu valodā mēdz dēvēt par tehnoloģiju maratonu, ir 48 stundu ilgs notikums ar mērķi attīstīt kādu ideju, produktu, pakalpojumu vai arī uzlabot kādu esošu procesu uzņēmuma darbībā. «Šāda formāta priekšrocība ir iespēja citas dinamikas apstākļos koncentrēties uz kāda konkrēta jautājuma risināšanu, to darot neierastā darba vidē un formātā un konkrēti šim pasākumam izveidotā projekta komandā. Mērķis ir 48 stundu laikā izveidot prototipu, ko pēc tam ieviest dzīvē,» skaidro Signe Lonerte, Luminor Grupas Mārketinga un komunikācijas vadītāja.

Hakatona jēdziens ir nācis no IT nozares. «To veido divi angļu vārdi – hacking (apvedceļa vai alternatīvas izveidošana) un marathon (maratons). IT nozares specifika ir iespēja ātri izveidot prototipus, tādēļ ātri kļuva populāri pasākumi, kuros nedēļas nogalē, pēc darba kopā sanāca cilvēku grupas, kuras izstrādāja prototipus savām idejām. Šobrīd šis formāts ir pārceļojis uz visu inovāciju sfēru,» informē Andris Anspoks, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktora vietnieks inovāciju jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb 0,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijā divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim.

Datus izmanto, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3 %, un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60 %.

rezultāti. Ar budžeta pārpalikumu pērno gadu noslēdza vien Sociālās apdrošināšanas fonds, bet centrālajā valdībā un pašvaldībās izdevumi pārsniedza ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā daļa uzņēmumu joprojām pilnībā neizprot tās prasības

Tūkstošiem uzņēmēju prātus 2018. gada pavasarī nodarbinājušās Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības vairumā uzņēmumu ir iedzīvinātas, taču tas nenozīmē, ka to joprojām visi līdz galam izprot. Uzņēmēju aptaujas un tiesībsargājošo institūciju pirmā gada statistika liecina, ka nozīmīgai daļai komersantu joprojām nav īsti skaidrs, kā tieši VDAR ietekmē viņu ikdienas darbu.

Regulas prasību ieviešana sagādājusi grūtības ne vien Latvijas, bet visas Eiropas Savienības (ES) uzņēmējiem. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) datiem, uzraudzības iestādes ES nepilna gada laikā saņēmušas gandrīz 144,4 tūkst. sūdzību, kurās dominēja iedzīvotāju neapmierinātība ar telemārketinga kompāniju zvaniem, uzņēmumu nosūtītiem piedāvājumiem e-pastā cilvēkiem, kuri nebija vēlējušies saņemt reklāmu, kā arī neatbilstošas videonovērošanas veikšanu. Lielākie grēkotāji bijuši Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas uzņēmumi. Pavisam pirmajos deviņos VDAR pastāvēšanas mēnešos piemērots naudas sods par 91 regulas pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis 7. jūnijā nolēma, ka Sprūda lietas izskatīšanu turpinās, neraugoties uz to, ka apsūdzība aizstāvjiem izdalījusi sensitīvus personu datus

Tiesa nolēma, ka par prokuroru Ulda Cinkmaņa un Zanes Pavāres darba nepilnībām jālemj viņu priekšniecībai, solot, ka informēs prokuratūru par iespējamiem pārkāpumiem. Tiesa tās turpmākajā gaitā apņēmās novērst jebkādu sensitīvo personu datu noplūdi. Ievērojot, ka apsūdzētais Īrijas pilsonis Timotijs Džozefs Kellijs ir iepazinies tikai ar 88 no 165 lietas sējumiem krimināllietā, to skatīt atsāks tikai šā gada 6. septembrī, cerot, ka līdz tam laikam viss būs izlasīts. Krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos. Lietā ir apsūdzētas vēl 10 citas personas. Tā saistīta ar Trasta komercbankas likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus biroja darbinieki metas cīņā par mantu

Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli DB, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēdējās nedēļas esam pavadījuši kā ļaunā murgā,» ar šādu atziņu aizvadītajā nedēļā klajā nāca nošautā advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieki. Taču, kā rāda publisko reģistru dati, dzīve ļaunajā murgā nav traucējusi jau aiznākamajā dienā pēc traģēdijas mesties cīņā par mantu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gada beigās portāls pietiek.com informēja par divām lepnām un ļoti dārgām automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuros MB39 un MB21 bija iekļauti Mārtiņa Bunkus iniciāļi. Viens auto bija 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kurš bija ieķīlāts par 200 000 eiro, bet otrs - pilnīgi jauns, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kura cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma bija 300 000 eiro vai vairāk.

Viena no šīm automašīnām bieži tika redzēta pie kādai ārzonas kompānijai piederošas Mežaparka savrupmājas, kuras īstais saimnieks un iemītnieks bija M. Bunkus, bet otrā - iekšpagalmā pie M. Bunkus advokātu biroja Rīgā, Alberta ielā. Abu luksusauto oficiālā īpašniece bija 2013. gadā dibināta SIA Hotel VIP Car Rent Services, kuras vienīgais kapitāldaļu turētājs bija Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. Automašīna Range Rover tai bija ieķīlāta pat par 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu menedžmenta pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma «Intrum» apkopotie dati «European Payment Report 2018» pētījuma ietvaros liecina, ka 27% Eiropas uzņēmumu nav informēti par Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas - 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā - tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

««European Payment Report 2018» pētījums aktualizē uzņēmumu vājās zināšanas par gaidāmajām pārmaiņām - viens no četriem Eiropas uzņēmumiem nav informēts par GDPR. Arī uzņēmumi Baltijā nav gatavi jaunajām regulas prasībām - trūkst izpratnes, kā pārmaiņas ietekmēs uzņēmējdarbību un cik izmaksās pielāgošanās regulai,» informē Ilva Valeika, «Intrum» vadītāja Baltijas valstīs.

Pētījuma dati atklāj informāciju arī par citām Eiropas Savienības dalībvalstīm - uzņēmumi ar visvājākajām zināšanām par GDPR atrodas 69% Grieķijā, 67% Bosnijā un Hercegovinā, 62%Slovēnijā, 51% Norvēģijā un 49% Lietuvā. Tai pat laikā, tikai 2% Dānijas, 6% Čehijas, 9% Zviedrijas, 11% Portugāles un 12% Austrijas uzņēmumu apgalvo, ka nezina, kas ir GDPR. Katra astotā jeb 12% no lielajām korporācijām, kas nodarbina 250 vai vairāk darbinieku, apgalvo, ka nekad neesot pat dzirdējuši par GDPR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kāpums decembrī bijis straujāks nekā ES vidēji

LETA, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 5,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 25 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Rumānijā (+13,5%), kurai seko Slovēnija (+12,2%), Zviedrija (+8,5%), Čehija (8%), Polija (+7,7), Lietuva (+7,6%) un Igaunija (+7,1%).

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Horvātijā (-2,5%), Luksemburgā (-2,3%), Čehijā (-2,2%), Slovākijā (-1%) un Maltā (-0,3%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums decembrī reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet sešās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada decembri reģistrēts Rumānijā (+3,8%), Īrijā (+3%), Slovēnijā (+2,7%), Igaunijā (+2,5%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Slovākijā (-2,7%), Lietuvā (-2,6%) un Čehijā (-1,5%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir 1437 ciemi ar noteiktām robežām, un to kopējais iedzīvotāju skaits ir 258 tūkstoši. Šajā tūkstošgadē no jauna ir izveidojušies trīs ciemi, kuros 2000. gadā nebija neviena iedzīvotāja vai to skaits nepārsniedza 10, taču 2018. gada sākumā to ir vairāk nekā 300, liecina Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālās statistikas dati.

Dažos desmitos iedzīvotāju skaits 2000. gadā bija mērāms četros ciemos, kuros šogad to skaits pārsniedzis 300 – Lapeniekos (no 13 līdz 474, pieaugums 36 reizes), Sunīšos Garkalnes novadā (no 50 līdz 682, pieaugums 14 reizes), Jāņupē (no 57 līdz 775, pieaugums 14 reizes) un Dzērumos (no 33 līdz 438, pieaugums 13 reizes). Vētrās iedzīvotāju skaits audzis (no 96 līdz 415, pieaugums 4,3 reizes), bet Dzidriņās (no 108 līdz 876, pieaugums 8 reizes).

Ar nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu,18 gados pārsniedzot vienu tūkstoti, izceļas Medemciems, kurā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 84 līdz 1 244 personām. Gaujā, Carnikavas novadā, lai arī strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits, bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars ir izteikti zemāks salīdzinājumā ar citiem Pierīgas ciemiem – tikai 7%. Tikmēr senioru vecumā virs 65 gadiem īpatsvars tur ir teju dubultojies no 14% līdz 23%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 8,1%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Lielāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Īrijā (+11,8%), Portugālē (+10,5%), Slovēnijā (+10%), Nīderlandē (+8,5%), Čehijā (+8,4%) un Bulgārijā (+8,2%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā sadārdzinājušās par 6,9%, bet Igaunijā - par 4,9%.

Kopumā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itāliju, kur reģistrēts kritums par 0,3%.

ES dalībvalstīs kopumā gada izteiksmē oktobrī-decembrī mājokļu cenas pieauga par 4,5%, bet eirozonā - par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,7%, bet eirozonā - par 0,9%.

Ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga 23 ES dalībvalstīs, par kuram pieejami dati. Samazinājums fiksēts Zviedrijā (-2,8%), Dānijā (-1,7%), Beļģijā (-0,4%) un Somijā (-0,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

2,7 jaunuzņēmumi uz katriem 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju

Anda Asere, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas ražošana pa grāvi – ar vīrusu var būt vēl sliktāk

Jānis Šķupelis, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos mēģināts runāt par Eiropas ekonomikas atgūšanos. Tiesa gan, reģiona dzinēja - Vācijas - zobratos jau kādu laiku iemetusies rūsa. Tādējādi par kādu straujāku izaugsmi, kamēr šī rūsas problēma netiks atrisināta, šķiet, nevar būt ne runas.

Šonedēļ tika saņemti pārsteidzoši vāji dati no Vācijas ražošanas sektora. Šīs valsts rūpniecības pasūtījumu apmērs gada laikā sarucis par 8,7%, kas ir visvairāk 10 gados. Tas liek domāt, ka recesija šīs valsts ražošanas sektorā ir vēl tālu no beigām. Šie pasūtījumu dati ir būtiski, jo liek domāt, ka arī nākotnes ražošanas apmēri nebūs diez ko lieliski (un Vācijas ražošana jau kādu laiku brauc pa grāvi).

Ķīnas koronavīrusa nepatikšanām noteikti būs negatīva ietekme uz šīs valsts tautsaimniecību. Pat bez ziņām par vīrusu Ķīnas ekonomika pagājušajā gadā auga lēnākajos tempos vismaz 30 gados (jeb kopš šādi dati apkopoti). Savukārt tai pašai Ķīnai ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris ir Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada februārī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 8,7%, kas ir straujākais kāpums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja «Eurostat» ceturtdien publiskotie dati par 22 bloka dalībvalstīm.

Latvijai seko Polija (+7,5%), Slovēnija (+7,2%), Nīderlande (+6,4%), Zviedrija (+6,1%) un Rumānija (+5,8%). Lietuvā rūpniecības produkcijas izlaide februārī gada griezumā pieauga par 2,1%, bet Igaunijā - par 1,8%.

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Maltā (-7,7%), Grieķijā (-1,9%) un Bulgārijā (-1%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kritums februārī reģistrēts 13 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, astoņās valstīs fiksēts pieaugums, bet Zviedrijā tā saglabājusies nemainīga. Lielākais rūpniecības izlaides kritums salīdzinājumā ar janvāri reģistrēts Lietuvā (-3,9%), Igaunijā (-2,7%), Maltā un Portugālē (abās valstīs -2,3%). Savukārt lielākais kāpums reģistrēts Latvijā un Nīderlandē (abās valstīs +3,9%), kā arī Horvātijā (+2,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» pārskatītie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 5,1%. Aiz Latvijas seko Polija (+5%), Ungārija (+4,7%), Čehija (+4,4%), Rumānija un Malta (abās valstīs +4,2%), kā arī Igaunija (+3,8%). Lietuvas IKP, tāpat kā Bulgārijas un Slovākijas ekonomikas, šajā periodā pieaudzis par 3,6%.

Gada izteiksmē IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, izņemot Dānijā, kur tas sarucis par 0,5%.

Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni IKP audzis par 2,3%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada ceturto ceturksni ekonomikas izaugsme bijusi 0,3% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru