Karjera

EM: Minimālās algas pieaugums par 15 eiro nekaitētu tautsaimniecībai, tomēr efektīvāk būtu celt neapliekamo minimumu

LETA, 12.08.2015

Jaunākais izdevums

Maksimālais minimālās algas pieaugums, kas nekaitētu tautsaimniecībai, ir 15 eiro, tomēr efektīvāk būtu celt neapliekamo minimumu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Minimālās algas celšanā ir jāievēro liela piesardzība, norādīja ministre. Tās palielinājums nedrīkst būt straujāks par produktivitātes pieaugumu, tad mūsu konkurētspēja kritīsies, uzsvēra ministre. Savukārt uzņēmējiem minimālās algas palielināšana radītu pārāk lielu slodzi, viņa piebilda.

«Ir ļoti svarīgi turēt solījumus uzņēmējiem, vēl svarīgāk, lai valdība budžeta veidošanas procesā neizvelk kādu jaunu kārti uz kuras rakstīts - nodokļu palielinājums [..],» pauda Reizniece-Ozola. «Domāju, ja gribam uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, būtu jāpalielina neapliekamais minimums,» viņa sacīja.

Jau ziņots, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) vēl nav vienojusies par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un minimālās mēnešalgas apmēru 2016.gadā. Nākamā padomes sēde paredzēta rīt, 13.augustā.

NTSP 18.jūnijā uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par tās izstrādāto plānu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Savukārt Labklājības ministrija (LM) informēja par plānu nākamgad celt minimālo algu.

NTSP neatbalstīja FM priekšlikumu, taču padome bija gatava turpināt sarunas par LM piedāvātajiem priekšlikumiem. Tā kā abi jautājumi ir cieši saistīti, premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka jautājumi tomēr ir jāskata komplektā, tāpēc pie abu priekšlikumu vērtēšanas premjerministre aicināja atgriezties augustā.

«Tā kā viedokļi ir dažādi, nevaru pateikt, ka esam vienojušies. Tāpēc pie šiem jautājumiem jāatgriežas augustā, kad būs zināmas jaunākās Latvijas ekonomikas prognozes,» sacīja Straujuma.

Kā ziņots, maijā FM nāca klajā ar priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, paredzot to ieviest pakāpeniski līdz 2020.gadam. 2016.gadā tāpat kā līdz šim tiktu piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā. Savukārt 2017.gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam gada ienākumu deklarāciju, varētu saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinātu, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veidos Nacionālās produktivitātes padomi

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rastu efektīvākos risinājumus, kā paaugstināt Eiropas valstu un līdz ar to arī Eiropas Savienības kopējo konkurētspēju pasaulē, ES dalībvalstīs līdz 2018. gada februārim jāizveido Nacionālās produktivitātes padomes, informē Ekonomikas ministrijā.

Pēc būtības tās būs neatkarīgas zinātniski pētnieciskas institūcijas, kas veiktu regulāru augstas kvalitātes analīzi par produktivitātes attīstību un konkurētspējas stāvokli attiecīgajā valstī, kā arī piedāvātu neatkarīgu politikas analīzi.

Lai uzsāktu diskusiju par Produktivitātes padomes veidošanas principiem Latvijā, šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības mājā notika Augsta līmeņa seminārs, kurā piedalījās gan pārstāvji no Latvijas, gan eksperti no Eiropas Komisijas, OECD un Nīderlandes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver: «Līdzīgi kā «Vai Rīga gatava?», kopš pievienošanās Eiropas Savienībai ik pa laikam tiek uzdots jautājums «Kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas dzīves līmeni?» Tas notiks tad, kad Latvija būs apsteigusi ES valstu vidējos produktivitātes rādītājus. Nacionālās konkurētspējas padome Latvijai var palīdzēt apzināt iespējas, kā veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un īstenot strukturālās reformas. Latvijā nepieciešams apvienot gudrākos ekonomiskos prātus, mācoties no citu dalībvalstu labākajiem piemēriem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: Ēnu ekonomikas ierobežošana ir visas valsts prioritāte

Dienas Bizness, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Līdz šim soli pa solim esam sekmīgi strādājuši pie ēnu ekonomikas mazināšanas dažādās nozarēs. Tomēr visiem valsts dienestiem un nozaru ministrijām nepieciešams vēl vairāk aktivizēt darbu gan politiskajā, gan operatīvajā līmenī, lai nodrošinātu rezultatīvāku cīņu ar krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu samaksas, kas veicina negodīgu konkurenci un uzņēmējdarbību. Uzsveru - ēnu ekonomikas ierobežošana ir visas valsts prioritāte!» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrija atzīmā, ka pēc austriešu ekonomikas profesora F. Šneidera (Schneider) respektablā Eiropas ēnu ekonomikas pētījuma, kas balstīts uz makroekonomisko datu pārbaudi un analīzi, Latvijā ēnu ekonomikas apmērs pakāpeniski mazinās. 2014. gadā tas bijis 24,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt plānotais ēnu ekonomikas apmērs 2015. gadā ir 23,6%.

Tikmēr abās mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, ēnu ekonomikas apmērs 2014. gadā ir 27,1% no IKP, savukārt plānotais apmērs 2015. gadā ir attiecīgi 25,8% un 26,2%. Vidējais Eiropas Savienības (ES) valstu ēnu ekonomikas rādītājs šobrīd ir 18,3%. Kā norāda F. Šneiders, Latvija un pārējās Baltijas valstis ir to 21 ES valstu vidū, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars turpinās samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atceltas OIK atļaujas vēl divām AER koģenerācijas elektrostacijām

Rūta Lapiņa, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām - SIA «Pellets Energy» stacijai Talsu novadā un SIA «E Seda» stacijai Strenču novadā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Minētajiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 17 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 267 miljoniem eiro.

«Ekonomikas ministrija sistemātiski strādā pie OIK izmaksu samazināšanas. AER elektrostaciju darbības pārbaudes ir tikai viens posms no vesela pasākumu kopuma, tomēr jau tagad tas sniedz būtisku ieguldījumu kopējā OIK sloga mazināšanā, ietaupot 267 milj.eiro no nākotnes OIK izmaksām, par ko būtu bijis jāmaksā visiem patērētājiem,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Expo 2015 Latvijas radošā komanda gatava tiesā piedzīt izdevumus no EM

Žanete Hāka, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots Ekonomikas ministrijas komentārs.)

Ekonomikas ministrija vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību Expo 2015 par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai pasaules lielākajā izstādē Expo Milānā, kas tiek atklāta 1.maijā, informē sabiedrības komunikācijas konsultante Dagnija Lejiņa.

Ekonomikas ministrija nav norēķinājusies par darbiem, kas padarīti līdz 11.martam - datumam, kad ministrija paziņoja par līguma laušanu. Nesamaksātā summa pārsniedz 185 tūkstošus eiro, norāda sabiedrības pārstāvji. Lielākā daļa izmaksu saistītas ar jau paveiktajiem un ministrijas apstiprinātajiem producēšanas un projektēšanas darbiem, tai skaitā, nav samaksāts radošajai komandai - mākslinieciskajam vadītājam, tēlniekam, arhitektiem un citiem, kopumā 23 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM saņemti vairāk nekā simts priekšlikumi ēnu ekonomikas mazināšanai

Dienas Bizness, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē noteiktā uzdevuma ministrijām un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem iesniegt priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai savās nozarēs, Finanšu ministrija (FM) kopumā saņēmusi vairāk kā simts dažādus ierosinājumus.

«Finanšu ministrija novērtē ministriju un mūsu partneru gatavību iesaistīties un risināt ēnu ekonomikas problēmu. Iesniegtie priekšlikumi ir solis tuvāk izpratnei, ka tas izdarāms tikai mums visiem koordinēti sadarbojoties. Šie priekšlikumi būs pamats turpmākajām diskusijām un darbam, lai arvien vairāk mazinātu ēnu ekonomikas apmērus, tiecoties uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Šobrīd FM turpina darbu pie «Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas mazināšanai 2016. – 2020. gadam» projekta sagatavošanas, kurā iesniegtie priekšlikumi pēc to izvērtēšanas tiks iekļauti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Parakstīts saprašanās memorands par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projektu

Db.lv, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss (Taavi Aas) elektroniski parakstījuši Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

Atkrastes vēja parka projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt teritoriju, kā arī ar to saistīto infrastruktūru vēja parka izveidei.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: "Vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga. Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka, īstenojot kopīgu projektu, varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Sadarbības memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās varēs lemt par turpmāku projekta īstenošanu. Paredzēts, ka vēja parku būvētu projektu attīstītāji, kuri tiktu noteikti atklāta konkursa ietvaros".

Analizējot atkrastes vēja parku attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā, ir konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Vienlaikus atkrastes vēja parku izveide veicinātu lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu novirzi tālāk no apdzīvotām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi valsts budžetā devuši 75 miljonus eiro

Dienas Bizness, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem. Plāna projektā no iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem iekļauti 50 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. No vairāku iestāžu puses plāns vēl tiks precizēts.

«Finanšu ministrijas novērtējumā 2015. gadā papildu ieņēmumi valsts budžetā no ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem bijuši 75,4 miljonu eiro apmērā. Tas ir sekmīgas valsts iestāžu un atbildīgo dienestu sadarbības nopelns, tomēr mums priekšā vēl daudz darāmā, lai sasniegtu mērķi. Priekšlikumu iesniegšana un plāna sagatavošana ir pirmais solis, bet visu nozaru institūciju, sociālo un sadarbības partneru lielākā atbildība būs tā, lai plānā iekļautie uzdevumi tiešām tiktu īstenoti, kā arī tiktu meklēti dažādi citi risinājumi uzlabojumiem savās nozarēs. Plāns nav akmenī kalts, tas ir dzīvs, tāpēc esam atvērti arī citiem valsts pārvaldes iestāžu, partneru, ekspertu un visas sabiedrības priekšlikumiem. Ēnu ekonomikas mazināšana ir visu kopīgs darbs,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - EM atbalsta rosinājumu samazināt slieksni maksātspējas vērtēšanai; uzņēmumi rosina to paaugstināt

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nav vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes, tomēr jārisina nodarbinātības un porduktivitātes problēmas, pirmdien ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) sasauktā seminārā norādīja eksperti.

Ašeradens šodien Ekonomikas ministrijā (EM) uzaicināja pārstāvjus no valsts iestādēm, komercbankām un uzņēmēju organizācijām, lai pārspriestu iepriekš publiskajā telpā izskanējušos brīdinājumus par to, ka patlaban vērojamas «ekonomikas pārkaršanas» pazīmes.

«Patlaban situācija atšķiras no tās, kāda bija 2007.gadā, tāpēc neredzam «ekonomikas pārkaršanas» risku. Toties redzam, ka ekonomika var sabremzēties un neattīstīties, ja produktivitāte neaugs līdzi darba algas pieaugumam,» sacīja ministrs.

EM pārstāvis Jānis Salmiņš informēja, ka patlaban ekonomika aug labāk nekā iepriekšējos četros gados, tomēr Latvija ir tālu no «ekonomikas pārkaršanas» draudiem, par ko liecina virkne makroekonomikas rādītāju, piemēram, valsts budžets ir sabalansēts, valsts parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Identificēti uzdevumi ēnu ekonomikas samazināšanai līdz ES vidējam līmenim

Dienas Bizness, 06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazīsies ar Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam, tajā iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem, lai ēnu ekonomikas apmērs Latvijā līdz 2020. gadam sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni. Tāpat sanāksmē plānots vienosies par turpmāko darbības gaitu, informē Finanšu ministrijā.

«Mums jāpanāk, ka ikviens sabiedrības loceklis izprot ēnu ekonomikas postošo ietekmi uz valsts ekonomiku. Ikvienam ir jāizprot, ka ēnu ekonomika ne tikai kropļo veselīgu konkurenci uzņēmējdarbības vidē, bet arī būtiski ierobežo iedzīvotāju labklājības attīstību un kopējās valsts izaugsmes iespējas. Tāpēc ēnu ekonomikas mazināšana ir valsts kopējs uzdevums, kurā jāiesaistās visām valsts pārvaldes iestādēm un arī sociālajiem partneriem,» uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pamatojoties uz iepriekšējā padomes sēdē nolemto, Finanšu ministrija no valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām saņēma vairāk ne kā 100 priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanai. Daļa no šiem uzdevumiem jau ir izvērtēti un tiek īstenoti citu dokumentu ietvaros, savukārt pārējos priekšlikumus Finanšu ministrija apkopojusi plāna projektā. Tajā iekļautie pasākumi paredz jaunus rīcības virzienus ēnu ekonomikas ierobežošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai «Ierēdnis ēno uzņēmēju» kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

Starp iestādēm, kuru pārstāvjus uzņēmumi aicina pie sevis, ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tiesu administrācija, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi.

«Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Es atzinīgi vērtēju uzņēmēju atsaucību, drosmi un uzdrīkstēšanos – 37 uzņēmumu interese un gatavība parādīt sava darba ikdienu ierēdņiem ir teicams rezultāts! Noteikti arī pats došos uz kādu no uzņēmumiem, kuri būs aicinājuši mani vai vēlas sniegt ieteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tikai kopā mēs varam izveidot tādu biznesa vidi Latvijā, kas sekmētu arvien jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo paplašināšanos,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoietilpīgi uzņēmumi varēs pretendēt uz OIK samazinājumu

Zane Atlāce-Bistere, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gandrīz divu gadu ilga saskaņošanas procesa Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu valsts atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas veidots, lai mazinātu šo uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju, mo rada augstā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) daļa kopējā elektroenerģijas gala cenā, informē ministrijā.

«Atbalsta mehānismu Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt enerģijas izmaksu samazinājuma signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darba vietu skaita palielinājumam, kā arī veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabineta 30. maija sēdē plānots apstiprināt grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr.395 Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam, veicot precizējumus saskaņā ar panākto vienošanos ar EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ašeradens: Start-up uzņēmumiem jāatvieglo nodokļu nomaksa un vīzu režīms

LETA, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī Ekonomikas ministrija (EM) valdībā plāno iesniegt start-up jeb iesācējuzņēmumu jomu regulējošu likumu, kas varētu atvieglot šo uzņēmumu nodokļu nomaksas nosacījumus un pārskatīt vīzu režīmu piesaistītajiem ārvalstu ekspertiem, stāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Pagājušā gada nogalē aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) nākotni toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sākusi darbu pie iesācējuzņēmumu likuma izstrādes, kas paredzētu jaunu mikrouzņēmumu režīma regulējumu, lai izvairītos no MUN optimizācijas shēmām. Taču Ašeradens kā toreizējais Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs pauda uzskatu, ka jaunajā likumā vajadzētu likt uzsvaru uz iesācējuzņēmumiem, lai Latvijā radītu inovāciju pievienotās vērtības ekonomiku.

Pēc ekonomikas ministra amata ieņemšanas Ašeradens ķēries pie likuma izstrādes, paredzot īpašu atbalstu iesācējuzņēmumiem, taču par MUN regulējuma maiņu atbildība ir jāuzņemas FM. Likuma izstrādē EM sadarbojas gan ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru u.c. EM ieskatā, likumam ir jāliek pamats jaunai, dinamiskai uzņēmumu attīstībai, kam vajadzētu mainīt gan darba tirgu, gan ekonomiku. Ministrija šo likumprojektu cer iesniegt valdībā šā gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai 2015.gads ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%, atskatoties uz aizvadīto gadu, vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs uzskata, ka Latvijas eksportētāji 2015. gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī. Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.

Kopumā gads ir bijis labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums Liepājas Metalurgs. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit gadi pēc lielās ekonomiskās krīzes – Latvijas makroekonomisko stabilitāti šobrīd novērtē arī pasaulē

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru