Visoptimālākais Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas modelis būtu Kohēzijas politikas mērķu kopēja ieviešana. Tas paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF).
Izvērtējot visus iespējamos institucionālās sistēmas modeļus pēc tādiem kritērijiem kā administratīvā sloga samazināšana, institucionālā koncentrācija, institucionālā pēctecība, saistība ar budžeta plānošanu, ietekme uz budžetu un sistēma funkcionalitāte, Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka visoptimālākais ieviešanas sistēmas modelis nākamajā plānošanas periodā būtu modelis, kas attiecībā uz ERAF, ESF un KF paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi, kuras funkcijas attiecīgi pildītu FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Atsevišķa ieviešanas sistēma paredzēta Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam. Jāpiebilst, ka tas jau tiek nodrošināts arī 2007.-2013. gada periodā, kurā iesaistītas divas institūcijas - Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Pašreizējā plānošanas periodā FM ir vadošā iestāde ESF, ERAF un KF, Zemkopības ministrija ir vadošā iestāde lauku un zivju fondam, bet atsevišķu Kohēzijas politikas mērķu ieviešanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija. Bez FM kā vadošās iestādes ir atbildīgās iestādes – septiņas nozaru ministrijas un Valsts kanceleja, kuru sadarbības iestādes savukārt ir sešas aģentūras. Šīs sistēmas izmaksas nākamajā plānošanas periodā veidotu aptuveni 132,9 miljonus latu, savukārt jaunās sistēmas izmaksas ir aptuveni 109,7 miljoni latu.
«Šī modeļa priekšrocības būtu lētāka ieviešanas sistēma, salīdzinot ar esošo periodu, administratīvā sloga samazināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan valsts pārvaldē. Tāpat šajā modelī tiktu nodrošināts papildu aspekts, kas nodrošinātu reģionālā principa ievērošanu, kas vēlāk tiks detalizēts, aprakstot, kādā veidā tiek īstenota teritoriālā pieeja: caur pilsētām vai reģioniem,» skaidro FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča.
FM sagatavotais koncepcijas projekts par ES fondu institucionālas sistēmas optimizāciju nākamajam periodam, piedāvājot astoņus iespējamos modeļus, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl jālemj valdībai. Koncepcija nepieciešama, lai mazinātu ES fondu ieviešanas administratīvos šķēršļus un iespējami savlaicīgi uzsāktu ES fondu vadības sistēmas izveidi 2014.-2020. gada plānošanas periodam.
Līdz šim FM kā ES fondu vadošā iestāde jau vairakkārt ir virzījusi priekšlikumus ES fondu administrēšanas sistēmas optimizācijai jeb ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu skaita samazināšanai, tostarp viens no variantiem ir bijis visas sadarbības iestāžu (aģentūras) funkcijas nodod vienai aģentūrai, piebilst A. Beļkeviča. Turklāt ierosinājums veidot vienu aģentūru kā sadarbības iestādi ir ietverts valdības deklarācijā attiecībā uz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodu, kā arī bijis kā rekomendācija no Valsts kontroles.