Citas ziņas

FIB direktors: Covid-19, visticamāk, izraisīja negadījums Uhaņas laboratorijā

LETA--AFP, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) uzskata, ka Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja negadījums laboratorijā Uhaņā, Ķīnā, apliecināja FIB direktors Kristofers Rejs.

"Atbilstoši FIB vērtējumam jau kādu laiku tiek atzīts, ka pandēmiju, visticamāk, izraisīja potenciāls laboratorijas negadījums Uhaņā," intervijā telekanālam "Fox News" sacīja Rejs.

ASV laikraksti pirms dažām dienām, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka arī ASV Enerģētikas ministrija atzinusi - Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja noplūde Ķīnas laboratorijā.

Tiesa gan, ASV izlūkošanas kopienā citas struktūras uzskata, ka vīruss radies dabīgā ceļā.

Intervijā Rejs arī pārmeta Ķīnas varasiestādēm, ka tās cenšas traucēt ASV centieniem veikt izmeklēšanu par pandēmijas izraisīšanos.

"Ķīnas valdība ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai liktu šķēršļus un vairotu neskaidrību mūsu darbā, darbā, ko mēs darām, darbā, ko dara mūsu ASV valdība un tuvie ārvalstu partneri," sacīja Rejs. "Un tas ir slikti visiem."

Ķīnas varas pārstāvji kategoriski noraida šādus pārmetumus, sakot, ka tā ir Pekinas nomelnošanas kampaņa.

Zinātnes kopiena uzskata, ka noskaidrot pandēmijas izraisīšanās apstākļus ir būtiski svarīgi, lai labāk varētu novērst nākamo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma piešķirt līdzekļus 142 290 un 10 000 eiro apmērā kompensāciju izmaksāšanai par diviem gadījumiem, kad ar vakcināciju pret Covid-19 pacientiem nodarīts kaitējums veselībai.

Līdz septembra sākumam Zāļu valsts aģentūra (ZVA) bija saņēmusi 75 kompensācijas prasījumus par iespējamu kaitējumu veselībai, kas radies, pēc iesniedzēju domām, no Covid-19 vakcīnu blaknēm. Divos gadījumos ZVA pieņēma lēmumus par kompensācijas piešķiršanu.

Vienā gadījumā nolemts piešķirt kompensāciju 10 000 eiro apmērā par "Pfizer" vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai.

Savukārt otrā gadījumā nolemts izmaksāt maksimālo kompensāciju 142 290 eiro apmērā, jo tika atzīts, ka vakcinēšanās ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 izraisījusi smagu kaitējumu pacientes dzīvībai, kas novedis pie pacientes nāves. ZVA pieņēma lēmumu kompensāciju izmaksāt pacienta mantiniekiem proporcionāli mantojuma daļai, tas ir katram no trim mantiniekiem 47 430 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Juridiskie aspekti: atskats uz nodarbinātības jomu 2022. gadā un 2023. gada tendences

Iveta Ceple ZAB “Ellex Kļaviņš” Vecākā eksperte, zvērināta advokāte, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums

Jānis Šķupelis, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums, lai gan tas nav nekas neizdarāms. Ko mēs vēl gribētu redzēt Latvijas gadījumā? Domāju, ka tā ir tā pati investoru izglītošana. Tas būtu arī labāks investoru mikss, runājot par vietējā kapitāla tirgus attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam saka Nasdaq Eiropas tirgu prezidents Bjorns Sibberns.

Fragments no intervijas

Ko domājat par šā brīža situāciju pasaules finanšu tirgū? Interesanti laiki.

Jāsaka, ka visupirms Nasdaq ir spēcīgs modelis, kā pārvaldīt biržas. Jau daudzus jo daudzus gadus esam redzējuši to, ka arī svārstīgos un neskaidros laikos biržas un tirgi strādā. Covid laikā redzējām to, kā akciju tirgū cenas sarūk vairāk nekā par 30%. Tomēr arī tad tirgi turpināja funkcionēt - investori varēja gan tos pamest, gan nākt iekšā. Jā, akciju cena lidoja zemē, lai gan tirgū saglabājās likviditāte, un investori – arī institucionālie investori - varēja akcijas tirgot bez problēmām. Ar šo es vēlreiz gribu uzvērt, ka tirgi funkcionē arī šādos laikos. Covid laikā arī varējām redzēt, ka dažām kompānijām ir vajadzīgs vairāk kapitāla. Tādēļ pat neskaidros laikos biržā listētiem uzņēmumiem bija iespēja ar tās starpniecību to piesaistīt, lai, piemēram, stiprinātu bilanci, vai to izmantot, lai iegādātos citus uzņēmumus. Jā, ir svārstīgi laiki, un tagad vairs pēc pagājušā gada rekordiem neredzam tik daudz IPO. Tomēr modelis ar biržām un tirgus likviditāti strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Nordeka pārsūdzēs tiesas spriedumu, kas uzdod ATD atcelt 200 miljonu vērtos līgumus ar uzņēmumu

LETA, 08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Nordeka" līdz marta beigām plāno pārsūdzēt Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru Autotransporta direkcijai (ATD) uzdots atkāpties no 200 miljonu eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu, norādīja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Viņš skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan karš radīja pārrāvumu piegāžu ķēdēs, un īpaši tas skāra rūpniecību un mašīnbūvi. "Katrs, kurš pēdējos divos gados saskāries kaut vai ar vieglās automašīnas pirkumu, zina, ka piegāžu termiņi ir būtiski pagarinājušies. Liels komerctransporta pasūtījums nav izņēmums," norādīja Peršteins, piebilstot, ka ar šādu tiesas spriedumu var veidoties absurds - jauni autobusi ar zemiem izmešiem, pielāgoti visām vajadzībām un ērti pasažieriem stāvēs dīkā un nekalpos savam mērķim, kamēr tiesa turpinās spriest, vai uzņēmums varēja vai nevarēja paredzēt Covid-19 vai karu un abu faktoru ietekmi uz starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-komercijas izaicinājumi: cīņā par konversiju

Edgars Valmers, LPB Bank E-komercijas departamenta vadītājs, 25.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šogad jau pārsniegti 2020.un 2021.gada apgrozījuma rādītāji, pirms Covid-19 pandēmijas līmeni plānots sasniegt 2024.gadā, intervijā sacīja tirdzniecības centru "Spice" un "Spice Home" vadītāja Iveta Priedīte.

Viņa atklāja, ka šogad "Spice" un "Spice Home" tirdzniecības centri ir pārmaiņu priekšā, jo tajos notiek gan interjera atjaunošanas, gan nomnieku un veikalu dažādības uzlabošanas darbi. Cita starpā patlaban atvērti jau 11 jauni veikali, četrus plānots atvērt rudenī, savukārt 17 veikali un restorāni ir jau veikuši rekonstrukcijas vai pabeigs tās līdz gada beigām.

"Visi šie procesi arī ļoti lielā mērā ietekmē "Spices" apgrozījumu. Mūsu ieņēmumi patlaban pārsniedz 2020. un 2021.gada rezultātus, bet atgriezties pie pirms Covid-19 līmeņa mēs varēsim, sākot no 2024.gada," uzsvēra Priedīte, piebilstot, ka arī nākamgad "Spice" un "Spice Home" tiek plānoti rekonstrukcijas darbi un nomnieku rotācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecība ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet izmaksu sadārdzinājuma dēļ Latvijā tiks būvēts mazāk, tādējādi būvmateriālu ražotājiem jārēķinās ar pieprasījuma samazināšanos un vēl lielāks akcents jāliek uz eksportu, kur jāspēj konkurēt ar ārvalstu ražotājiem, kuriem ir pieejami lētāki energoresursi nekā Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons. Viņš atzīst, ka pašlaik izmaksu pieaugums ražotājiem ir radījis situāciju, kad EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, peļņas nodokļa) tuvojas nullei un daudziem ražotājiem jau vairs nav apgrozāmo līdzekļu, par ko iegādāties izejvielas un finansēt ražošanu.

Kāda ir situācija nozarē?

Pēdējos gados gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē ir bijuši dažādi notikumi, kuri gan tieši, gan pastarpināti ir ietekmējuši būvmateriālu ražotājus Latvijā. Nosacītais mierīgās attīstības laiks beidzās līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos 2020. gada martā un valstu valdību, tostarp Latvijas, lēmumiem attiecībā par šīs slimības izplatīšanas ierobežošanas pasākumiem. Būtībā 2020. gada pirmais ceturksnis vēl bija sava veida 2019. gada turpinājums, un tad bija rekords ražošanā un arī ienākumos. Kopš 2020. gada marta būvmateriālu ražotājiem ir sākusies pavisam cita ēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Elpceļu slimības" dēļ Ziemeļkoreja uz piecām dienām noslēgusi galvaspilsētu Phenjanu, trešdien ziņo mediji.

Phenjanas iedzīvotājiem dots rīkojums palikt mājās no trešdienas līdz svētdienai un vairākas reizes dienā mērīt sev ķermeņa temperatūru, atsaucoties uz valdības paziņojumu, vēsta Seulā bāzētais medijs "NK News".

Ziemeļkorejas valdības paziņojumā nav minēts Covid-19, bet teikts, ka galvaspilsētā pašreiz plosās vairākas slimības, tai skaitā saaukstēšanās.

"NK News" otrdien, atsaucoties uz avotiem Phenjanā, ziņoja, ka Ziemeļkorejas galvaspilsētas iedzīvotāji veido pārtikas krājumus, gatavojoties karantīnas režīmam.

Pagaidām nav zināms, vai karantīnas režīmi ieviesti arī citur Ziemeļkorejā, un valsts mediji vēl nav paziņojuši par jaunajiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē darbu uzsākusi 1 Min. Klīnika, kur pacienti veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt jau tajā pašā dienā. Šī ir jau ceturtā klīniku tīkla filiāle Latvijā.

Klīniku tīkls savu darbību uzsāka 2021. gada pavasarī, un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau četras klīnikas filiāles - Ādažos, Jūrmalā, Jelgavā un tagad arī Ogrē.

“Ja cilvēkam rodas ar veselību saistītas akūtas problēmas, risinājums ir nepieciešams nekavējoties, nevis pēc dažām dienām vai pat nedēļām. Šādas iespējas Latvijā līdz šim diemžēl trūka. Nācās ilgstoši zvanīt pa tālruni, lai veiktu pierakstu, gaidīt garās rindās, un pakalpojumus bija sarežģīti saņemt ārpus mediķu ierastā darba laika,” par iemesliem, kādēļ tika radīts 1 Min. Klīniku tīkls, stāsta klīnikas dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

1 Min. Klīnikā var saņemt diagnostiku un konsultācijas akūtu, dzīvību neapdraudošu saslimšanu gadījumos. Klīnikā veic vakcināciju, var nodot laboratorijas analīzes, pārsiet un sašūt brūces, saņemt infūziju kursu, veikt elektrokardiogrammu un saņemt citus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija pērn apgrozījusi 112,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija un augošās procentu likmes tieši ietekmē uzņēmumu novērtējumus

Ilze Karlīna Lipska, EY Biznesa vērtēšanas un modelēšanas pakalpojuma līnijas projektu vadītāja Latvijā, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vērtības noteikšana nav vienkāršs process jebkuros laikos, taču šobrīd ekonomikas nenoteiktības apstākļos, kas aizsākās jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, uzņēmuma vērtēšana ir kļuvusi par izaicinošu uzdevumu.

Šobrīd globālā ekonomika saskaras ar rekordaugstu inflāciju, pieaugošām procentu likmēm un dzīves dārdzības krīzi. Stimulējošās valsts politikas Covid 19 krīzes laikā un vienlaicīgi ierobežotā pārvietošanās politika, radīja situācijas, ka pieprasījums pēc produkcijas bija augsts, bet tai pat laikā bija iztrūkums produkciju piegādēs. Tajā brīdī visi gaidīja, ka cenu pieaugums, ko izraisīja piegāžu ķēžu problēmas, būs pārejošs, taču pēc 2022. gada februāra, t.i., kad karadarbība Ukrainā un vispasaules enerģijas krīze izraisīja ļoti strauju cenu pieaugumu, varētu teikt, pilnīgi visam – degvielai, elektrībai, pārtikai, apģērbiem, izklaidei, Centrālajām bankām, lai ierobežotu šo inflāciju, nācās sākt celt arī procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) ir saņēmusi tiesas lēmumu par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

Divu gadu laikā kopš 2020. gada, kad RMS vērsās ar lūgumu pie Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” (RS) paaugstināt apakšuzņēmuma līgumā noteikto pakalpojuma cenu, kā to paredz noslēgtā līguma noteikumi, uzņēmuma kopējie zaudējumi ir sasnieguši vairāk nekā 4,45 milj. eiro.

Šo deviņu gadu laikā, no 2013. gada 1. maija līdz šī gada augustam, kad Rīgas pilsētas maršrutos sāka kursēt pirmie RMS ekspresbusi, uzņēmums ir pārvadājis 75,5 milj. pasažierus, kuri dodoties savās ikdienas gaitās, izmantoja mūsu pakalpojumus. Šis lielais skaitlis parāda, ka uzņēmuma nodrošinātie pakalpojumi bija pieprasīti un nepieciešami ļoti daudziem rīdziniekiem.

RMS valdes locekle Dace Aizupiete, paužot pateicību, saka: “Visa RMS kolektīva vārdā sakām lielu paldies mūsu ilggadējiem un uzticamajiem pasažieriem par mums dāvāto uzticību šo deviņu gadu laikā. Paldies, ka bijāt kopā ar mums un izvēlējāties mūsu ekspresbusus par sabiedrotajiem, dodoties savās ikdienas gaitās. RMS atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām, kas radītas apgrūtinātas maksātspējas apstākļos un pasludinot uzņēmuma maksātnespēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstis kļuvušas par viesstrādnieku tranzītvalsti

Armanda Vilciņa, 26.10.2022

Starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna trešdien paziņoja par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu visā valstī pēc protestiem pret stingro stratēģiju, kas pārauga aicinājumos nodrošināt lielākas politiskās brīvības.

Saskaņā ar jaunajām vadlīnijām dažus asimptomātiskus un vieglus Covid-19 gadījumus tagad var pārslimot karantīnā mājās, nevis izolācijā centralizētās valdības iestādēs.

Tiks samazināts arī polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testu biežums un apjoms, paziņoja Nacionālā veselības komisija (NVC).

Obligātā masveida pārbaude attieksies tikai uz "augsta riska" zonām un skolām.

Cilvēkiem, kuri ceļo starp provincēm, arī vairs nebūs nepieciešams negatīvs tests, kas veikts 48 stundu laikā, un viņiem nebūs jāveic pārbaude pēc ierašanās.

Noteikumi mīkstināti pēc demonstrācijām visā valstī pret valdošās komunistiskās partijas stingro nulles Covid-19 stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna trešdien atkal sāks izsniegt vīzas ārzemniekiem, ievērojami mīkstinot ceļošanas ierobežojumus, kas tika noteikti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, paziņoja Ārlietu ministrija.

Šis ir jauns solis Ķīnas atkalatvēršanā ārpasaulei, Pekinai atsakoties no stingrās nulles kovida stratēģijas, kas vēl pirms dažiem mēnešiem noteica tās reakciju uz pandēmiju.

Papildus jaunu vīzu izsniegšanai, iebraukšanai Ķīnā varēs izmantot arī derīgās vīzas, kas izsniegtas pirms 2020.gada 28.marta, teikts otrdien publicētā paziņojumā sociālo mediju kontā, kas piesaistīts Ārlietu ministrijas konsulāro lietu birojam.

Jaunā politika arī ļaus atsākt bezvīzu ceļojumus tiem, kas ierodas ar kruīzu kuģiem Šanhajā, kā arī atsevišķām tūristu grupām no Honkongas, Makao un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm.

Ķīna 2019.gadā uzņēma 65,7 miljonus starptautisko viesu, bet pandēmijas laikā norobežojās no ārpasaules. Kamēr vairums valstu jau bija atkalatvērušas savu ekonomiku un uzņēma ārvalstu tūristus, Ķīna tikai 2022.gada beigās sāka atteikties no stingrās Covid-19 ierobežošanas stratēģijas pēc tam, kad visā valstī bija izcēlušes protesti pret šo stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares uzņēmumi šī gada krīzē nonāca jau "sliktā formā", tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums nozarē ir ļoti pesimistisks, intervijā sacīja būvfirmas SIA "Velve" mātesuzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

"Piedzīvojumi būvniecības nozarē sākās tieši ar Konkurences padomes lēmumu par karteli. Tam sekoja Covid-19 pandēmija. Tādēļ ir jāuzsver, ka tagadējā situācijā, kas ir kara Ukrainā izraisītās sekas un energokrīze, būvniecības uzņēmumi jau nonāca, ja tā var teikt, sliktā formā," sacīja Griga.

Viņa skaidroja, ka pārrāvumi piegāžu ķēdēs un materiālu trūkums būvniecībā radīja sadārdzinājumus jau Covid-19 laikā. Runa pamatā bija par metāla izstrādājumiem, kokmateriāliem, betonu, elektroinstalācijas materiāliem, un šo sadārdzinājumu būvnieki lielā mērā iznesa uz saviem pleciem un radās zaudējumi.

Tādēļ šajā gadā nozare nonāca jau bez lielām rezervēm, teica Griga. Visi cerējuši, ka šogad beidzot varēs atkopties no pandēmijas radītajām sekām, bet notika pilnīgi pretēji. Sākās karš, un tā ietekmē būvniecības izmaksas ir cēlušās vidēji par 20-30%. Turklāt tas ir vidējais rādītājs, jo atsevišķās pozīcijās pieaugums ir līdz pat 200%, uzsvēra Griga. Tas visiem rada grūtības ar sākto līgumu izpildi, tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums ir ļoti pesimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija varētu attīstībā panākt kaimiņvalstis un citas attīstītās valstis, nepieciešams veicināt investīcijas, trešdien Ekonomistu apvienības sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju rīkotajā konferencē "Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus" pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un Latvijas Bankas padomes padomnieks Andris Strazds.

Tostarp Šteinbuka sacīja, ka jaunā valdība no iepriekšējās saņems diezgan stabilu makroekonomiskās stabilitātes politiku - valsts parāds nav starp augstākajiem Eiropā, budžeta deficīts gan ir nedaudz par augstu, tāpēc tēriņi būtu jāpiebremzē.

"Svarīgi, lai valdība turpināti finansiāli disciplinētu politiku. Nevajadzētu aizrauties ar budžeta deficīta palielināšanu un lielākiem atbalsta pasākumiem," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama izaugsme, lai rastu finansējumu budžeta deficīta samazināšanai. Diemžēl pagaidām Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

Šteinbuka skaidroja, ka atpalicība izveidojusies tādēļ, ka ilgus gadus Latvijas attīstības modelis balstījās uz tilta veidošanu starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt pēc tam valsts kļuva par lielu naudas atmazgāšanas vietu. Gan tranzīta, gan finanšu sektora attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi, taču tie nav nesuši rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna piektdien atvieglojusi daļu no stingrajiem ierobežojumiem, kas noteikti cīņā pret Covid-19, saīsinot karantīnas periodu iebraucējiem no desmit līdz astoņām dienām un atsakoties no prakses pēkšņi atcelt avioreisus, ja noteiktam pasažieru skaitam konstatēts Covid-19.

Nacionālā veselības komisija arī paziņoja par atteikšanos no prasības identificēt un izolēt "sekundārās tuvās kontaktpersonas".

Valdība televīzijā paziņoja, ka ietekmīgā Politbiroja pastāvīgā komiteja, ko veido septiņi locekļi, ceturtdien apstiprinājusi šos aizliegumus.

Ieceļotājiem joprojām būs jāveic seši nukleīnskābju testi un astoņas dienas būs jāievēro karantīna.

Taču ceļotājiem turpmāk būs jāuzrāda tikai viens negatīvs Covid-19 tests 48 stundu laikā pirms iekāpšanas lidmašīnās uz Ķīnu. Līdz šim tika prasīti divi testi.

Jaunie noteikumi paredz, ka atsevišķas ceļotāju grupas, piemēram, svarīgi uzņēmēji un sportisti, varēs neievērot karantīnu, kamēr vien uzturas noteiktā ierobežotā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikai jauns drauds – sezonālā starptautiskā migrācija

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 25.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mājoklim ir dabasgāzes apkure, tad ziemas pavadīšana Taizemē būs lētāka nekā ziemošana Latvijā.

Visai ilgstoši galvenais Latvijas iedzīvotāju skaita sarukuma cēlonis bija starptautiskā ilgtermiņa migrācija – Latvijas iedzīvotāju aizceļošana uz valstīm ar lielākām ienākumu iespējām. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2016. gadā Latvijā piedzima 21,8 tūkstoši bērnu, bet mirušo skaits bija 27,8 tūkstoši.

Dabiskā pieauguma (dzimušo skaits mīnus mirušo skaits) ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 5982 cilvēkiem. Tajā pašā 2016. gadā ilgstošai palikšanai uz ārzemēm no Latvijas izbrauca 20,4 tūkstoši iedzīvotāju, bet ilgstošai palikšanai Latvijā no ārzemēm iebrauca 7,6 tūkstoši personu. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas ietekmē (no ārzemēm iebraukušo cilvēku skaits mīnus uz ārzemēm izbraukušo iedzīvotāju skaits) Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 12 859 cilvēkiem. No tā izriet, ka 2016. gadā iedzīvotāju skaita samazināšanās cēlonis 68% gadījumu bija iedzīvotāju aizceļošana uz ārzemēm, bet 32% gadījumu – mirstības pārsvars pār dzimstību (negatīvais dabiskais pieaugums).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā atstāta novārtā

Db.lv, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu un saldējuma ražošanas grupa “Food Union”, kurā ietilpst ražotnes AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”, un loģistikas uzņēmums SIA “Premia”, 2021. gadu noslēgusi ar konsolidētā apgrozījuma pieaugumu par 4%, tam sasniedzot 111,5 miljonus eiro.

Bruto peļņa samazinājās par 5% līdz 25,5 miljoniem eiro.

Apgrozījuma pieaugums 2021. gadā saistīts ar produktu pārdošanas cenu pieaugumu, savukārt peļņas samazinājums – ar straujo izmaksu pieaugumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energo resursiem, kuras pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās.

Ražotājiem ir jābūt gataviem patēriņa kritumam  

Turpinoties inflācijai, nevar izslēgt, ka patēriņa grozs varētu mainīties, kā rezultātā pircēji...

"Rezultāti tika sasniegti izaicinošā tirgus vidē ar ilgstošu Covid-19 pandēmijas ietekmi, nelabvēlīgiem laikapstākļiem vasaras otrajā pusē un straujam izejvielu un izmaksu kāpumam, pateicoties saskaņotam komandas darbam," komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Baltijas valstīs un “Food Union” grupas Eiropā biznesa attīstības vadītājs.

Par spīti Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem un apgrūtinātajām piegādes ķēdēm, kā arī 2021.gada nogales strauji augošajām izmaksām, “Food Union” turpināja īstenot ilgtermiņa stratēģiju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību piena un saldējuma kategorijās, attīstot tirgū spēcīgus produktu zīmolus, attīstot ražošanu “Food Union” grupas vajadzībām un eksportam, kā arī paralēli attīstot e-komercijas platformu Pienaveikals.lv un loģistikas pakalpojumu piedāvājumu.

“Ņemot vērā dažādos attīstību ietekmējošos ārējos faktorus, “Food Union” pērnā gada rezultātus vērtējam kā labus. Izcelšu tikai dažus no sasniegumiem – pērn jūnija un jūlija mēnešos mums izdevās sasniegt visu laiku labākos saldējuma pārdošanas rezultātus un tirgus novērtējumā mums izdevās radīt 8 no 10 veiksmīgākajiem saldējuma jaunumiem. Mums izdevies arī diversificēt savu darbību, proti, mūsu internetveikals Pienaveikals.lv pērn apgrozīja vairāk nekā miljonu eiro un, pateicoties investīcijām jaunā un videi draudzīgākā autoparkā, mums ir izdevies uzsākt sniegt loģistikas pakalpojumus citiem produktu ražotājiem un pārdevējiem,” skaidro Irēna Holodnaja, “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā.

No pārdošanas viedokļa 2021.gada jūnijā un jūlijā “Food Union” sasniedzis vēsturē labākos saldējuma pārdošanas rezultātus, kam sekoja vēsais un lietainais augusts, kas attiecīgi ietekmēja saldējuma pārdošanu. Kopumā cerētie 2021.gada pārdošanas rezultāti netika sasniegti saistībā ar pieaugošajām izmaksām produktu ražošanā, attiecīgi pieaugošajām gatavās produkcijas cenām veikalos, kas atstāja ietekmi arī uz patērētāju noskaņojumu un pirktspēju gada nogalē un 2022.gada sākumā.

2021.gadā “Food Union” eksportēja produktus ar kopējo vērtību 21,8 miljoni eiro. Galvenie eksporta tirgi 2021. gadā joprojām bija Lietuva, Azerbaidžāna, Ukraina, Igaunija, Krievija un Norvēģija, Apvienotajai Karalistei pievienojoties lielākajiem grupas eksporta tirgiem. Eksporta tirgu izaugsmi lielā mērā veicināja sadarbības attīstība ar citiem “Food Union” grupas uzņēmumiem Saldējuma kompetences centra ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela gaidāmās liecības ASV Kongresā un pēc tam, kad Ķīna nosprauda negaidīti zemu mērķi tās ekonomikas izaugsmei 2023.gadā.

FRS vadītājs Pauels otrdien un trešdien liecinās ASV Kongresā, atbildot uz jautājumiem par ASV centrālās bankas centieniem iegrožot inflāciju.

Liela daļa datu, kas ietekmēs FRS nākamās sēdes lēmumus, tomēr tiks publicēti jau pēc Pauela liecības, tostarp piektdien tiks publicēts ASV valdības ziņojums par nodarbinātību februārī.

Ķīnas aizejošais premjers Li Kecjans svētdien paziņoja, ka Ķīnas ekonomika šogad pieaugs par "apmēram pieciem procentiem", kas ir nedaudz zem analītiķu prognozētā.

2022.gadā Ķīnas ekonomika pieauga par 3%, nesasniedzot plānotos 5,5%, stingro Covid-19 ierobežošanas pasākumu un nekustamo īpašumu krīzes dēļ. Ķīna decembrī atcēla Covid-19 ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Energoresursu krīze uzņēmumu ietekmē mazāk nekā Covid-19 pandēmija

LETA, 19.12.2022

"Narvesen" un "Caffeine" pārvaldītāja SIA "Reitan Convenience Latvia" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu krīze mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" un "Caffeine" ietekmē mazāk nekā Covid-19 pandēmija, sacīja "Narvesen" un "Caffeine" pārvaldītāja SIA "Reitan Convenience Latvia" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

"Protams, izjūtam tādu pašu ietekmi kā jebkurš cits tirgus dalībnieks, kad izmaksas pieaug un pieprasījums samazinās. Tomēr tajā pašā laikā varam teikt, ka šī krīze mūs ietekmē mazāk nekā Covid-19 ierobežojumi," teica Dovidena, piebilstot, ka kompānijai būtiskākais ir tas, ka tirdzniecības vietas ir atvērtas un klientu plūsma pastāv.

Taujāta par izaicinājumiem 2022.gadā, kompānijas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka galvenie izaicinājumi bija saistīti ar izmaksu pieaugumu, kuru dēļ bija jāpārskata produktu receptes un dažos gadījumos jāmaina arī sadarbības partneri. Savukārt energoresursu sadārdzinājums tiek risināts, ieviešot energoefektivitātes plānu visās tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru