Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds (KAF) nav sniedzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) informāciju par Krievijas ģenerālprokurora Jurija Čaikas ģimenes biznesa darījumiem kādā Latvijas bankā, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja FKTK pašreizējais vadītājs Kristaps Zakulis, kurš šonedēļ iesniedza atlūgumu.

Kā sacīja Zakulis, FKTK pati uzsākusi pārbaudi par medijos izskanējušo informāciju, kā arī lūgusi Navaļnija fondam iesniegt savā rīcībā esošos datus. Tomēr fonds šādu informāciju nav sniedzis.

Neskatoties uz to, komisija pieprasījusi informāciju no Latvijas bankām un patlaban pārbauda saņemtos datus. Līdz šim konstatēts, ka KAF ziņojumā minētajām atsevišķām Krievijas personām ir bijušas transakcijas ar Latvijas kredītiestādi, taču patlaban vēl tiek pārbaudīts vai šīs transakcijas bijušas saimnieciskas darbības, vai arī iespējamas nelikumības.

Kā ziņots, KAF par izmeklēšanu decembrī publicējis ziņojumu un izveidojis 40 minūšu garu filmu, kurā apkopoti visi galvenie dati par Čaikas ģimenes biznesa impēriju. Fonds izmeklēšanu veicis pusotru gadu, tajā pētīta ģenerālprokurora dēla Artjoma Čaikas darbība un atklāti viņa ārvalstu īpašumi un saites ar noziedzīgo pasauli.

Vienā no epizodēm arī minēts, ka no kuģu pārdošanas darījumiem gūtie naudas līdzekļi izgājuši "klasisku atmazgāšanas shēmu" caur kādu no Latvijas bankām, kurā tie pārvietoti no konta uz kontu un tad nonākuši Šveicē Čaiku ģimenes privātajos kontos, bet ar laiku pārvērsti privātmājās Ženēvas ezera krastā.

FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Avotiņa aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka FKTK ir informēta par šo gadījumu un analizē informāciju par šiem darījumiem, no kuriem vairums ir notikuši vairāk nekā pirms desmit gadiem. "Katra šāda ziņa rada potenciālu reputācijas risku Latvijas banku sistēmai, tāpēc uzmanīgi vērtējam publiski izskanējušo informāciju un veiksim visas nepieciešamās uzraudzības darbības, informēja FKTK pārstāve. Viņa vērsa uzmanību, ka Latvijas finanšu sektorā ir izveidoti filtri, kas kontrolē un ierobežo nelegālas naudas plūsmas. Latvijas bankām ir jāpārzina likuma prasības un jāseko neparastiem vai aizdomīgiem klientu darījumiem. Tātad, ja personu/uzņēmumu ar diskutablu reputāciju veiktie darījumi bankai šķiet neparasti vai aizdomīgi, tās ziņo Kontroles dienestam. Kontroles dienests vērtē, vai ir pamats veikt dziļāku izpēti un būs nepieciešams sākt kriminālprocesu.

FKTK gādā par šī finanšu sektora filtra kvalitāti, tas ir, analizē banku iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti un piemēro sodus, ja banka neziņo Kontroles dienestam, taču FKTK pati neizmeklē finanšu noziegumus.