Jaunākais izdevums

#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Paplašinoties ražošanai, tika meklēti arī darbinieki - mazinieki, konditori, konditora palīgi, pārdevēji, viesmīļi, pavāri, pavāru palīgi un virtuves darbinieki. Darbinieku meklēšanas sludinājumā norādīts, ka piedāvātais atalgojums ir sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas. D. Čākurs stāsta, ka Igaunijā darba ņēmējam ir mazāki nodokļi nekā Latvijā, tādējādi vienu un to pašu summu maksājot strādājošajam Latvijā un Igaunijā, ziemeļu kaimiņvalstī darbinieks «uz rokas» saņem vairāk.

Pašlaik komanda Igaunijas maiznīcā-veikalā-kafejnīcā ir nostabilizējusies. Lielākā daļa darbinieku ir igauņi, atsevišķās pozicījās - apkalpošanā - jānodrošina arī valsts valodas zināšanas, bet darbinieku vidī ir arī diezgan daudz latviešu.

Db.lv jau vēstīja, ka veikalu-kafejnīcu Igaunijā, netālu no Pērnavas, «Liepkalni» atklāja šī gada 5. janvārī. Tur kopumā plānots dot darbu 60-70 cilvēkiem.

«Liepkalnu» ceptuves un tirdzniecības vietas ir arī Rūjienā, Valmierā, Aizkraukles novada Liepsalās un tirdzniecības centrā A7 Pierīgā, Ķekavas pagastā.

«Liepkalni» dibināti 1992. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 194 682 eiro. Uzņēmums pilnībā pieder Dagnim Čākuram.

LASI ARĪ:

Liepkalni atklāj jauno ražotni un veikalu Igaunijā

Papildināta - Liepkalni savu darbību daļēji pārceļ uz Igauniju

Liepkalni plāno «turēties līmenī»

Papildināta galerija - Mainās pircēju paradumi un maize tiem līdzi

Restarts: Kas neriskē, tas necep maizi

Kā top?: Cepumi Liepkalnu ražotnē

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA Liepkalni pagājušajā gadā strādāja ar 7,319 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 18,3% - līdz 340 128 eiro, liecina informācija Firmas.lv.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn Liepkalni strādāja nemainīgi stabili, soli pa solim kāpinot saimnieciskās darbības rādītājus. Uz darbības stabilitāti norāda arī valsts budžetā iemaksāto nodokļu apmēra pieaugums. Līdzīgi kā iepriekšējos darbības gados, arī pērn kompānija strādāja pie ražoto produktu kvalitātes uzlabošanas un dažādošanas.

Kompānijas vadība atzīmē, ka 2016.gadā uzņēmums par 13% palielināja saražotās produkcijas eksportu partneruzņēmumam Igaunijā OU Parnamaed.

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Liepkalni savu darbību daļēji pārceļ uz Igauniju

Zane Atlāce - Bistere, Rūta Lapiņa, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs Liepkalni nākamā gada sākumā atklās ražotni, veikalu un kafejnīcu Igaunijā, netālu no Pērnavas, uzņēmums informē savā Facebook kontā.

Papildināta visa ziņa!

Uzņēmums arī informē, ka «līdz ar atsevišķu valsts iestāžu totālu neieklausīšanos Liepkalnu, kā vietējo Latvijas uzņēmēju viedoklī, un līdz ar atsevišķu valsts institūciju pastāvīgu uzņēmuma darbības apgrūtināšanu - daļu savas darbības pārcelsim uz Igaunijas republiku».

Maiznīcas Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja, ka līdz ar ražotnes atvēršanu Igaunijā, uz kaimiņvalsti vairs nebūs nepieciešamība eksportēt konditorejas izstrādājumus no Rūjienas ražotnes un maizi, ko cep Valmierā. Rūjienas ražotnē pašlaik strādā 60 cilvēki, kas būtībā ražojot produkciju Igaunijas tirgum un nedaudz pierobežai – Rūjienai, Naukšēniem un apkārtējo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, kurš šī gada vasarā nāca klajā ar ideju par agrāk tik populārā restorāna kompleksa «Sēnīte» reanimēšanu, joprojām par to domā, taču projektā atklājušies zemūdens akmeņi.

D. Čākurs biznesa informācijas portālm db.lv pastāstīja, ka kopā ar «Sēnītes» pārdevēju izsūtīti uzziņas pieprasījumi dažādām valsts institūcijām, jo objekts ir kultūrvēsturisks piemineklis. Pamatojoties uz vienošanos ar «Sēnītes» pārdevēju, D. Čākurs nevarot atklāt detaļas, vien piebilda, ka «atklājās diezgan absurdas lietas,».

Tādējādi pašlaik risinoties sarakste ar valsts institūcijām, un projekta tālākā attīstība nav skaidra.

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Liepkalni» jaunais veikals-kafejnīca Igaunijā, netālu no Pērnavas, piektdien vēris durvis apmeklētājiem, informē uzņēmums.

Aģentūra LETA vēsta, ka piektdien atklātās ražotnes, kafejnīcas un veikala izveides kopējās investīcijas veido aptuveni 1,8 miljonus eiro.

«Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs biznesa informācijas portālam db.lv iepriekš pastāstīja, ka jaunajā ražotnē, veikalā un kafejnīcā Igaunijā iecerēts nodarbināt kopumā 60-70 cilvēku. «Sāksim ar mazumiņu – 50,» viņš piebilda. «Primāri mēs mēģināsim atrast darbiniekus Igaunijā, bet sākotnēji apmācīt igauņus dosies cilvēki gan no Rūjienas, gan Pļaviņām, kur esam attīstījuši arī ēdināšanu,» stāstīja «Liepkalnu» saimnieks.

Līdz ar ražotnes atvēršanu Igaunijā, uz kaimiņvalsti vairs nebūs nepieciešamība eksportēt konditorejas izstrādājumus no Rūjienas ražotnes un maizi, ko cep Valmierā. Rūjienas ražotnē pašlaik strādā 60 cilvēki, kas būtībā ražojot produkciju Igaunijas tirgum un nedaudz pierobežai – Rūjienai, Naukšēniem un apkārtējo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsludināts ideju konkurss par restorāna Sēnīte attīstību

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Liepkalni» izsludinājis ideju konkursu par restorāna «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Konkursa priekšmets ir attīstības ideju koncepts Ēku kompleksa Restorāns Sēnīte Inčukalna novadā restaurācija, pārbūve un teritorijas attīstīšana, tajā ietverot arhitektonisko risinājumu un teritorijas labiekārtojumu. Piedāvājumi tiks vērtēti, ņemot vērā idejas oriģinalitāti un māksliniecisko kvalitāti, kā arī funkcionalitāti, objekta plānojuma atbilstību videi un izmantošanas mērķim.

Kopējais godalgu fonds ir 2000 eiro. Plānots, ka attīstības koncepcijas uzvarētājs saņems 1500 eiro, bet otrās vietas ieguvējs - 500 eiro.

Konkursā var piedalīties Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiska vai fiziska persona - speciālists vai speciālisti, kā arī šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā. Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2019.gada 20.janvārim «Liepkalnu» birojā, Garajā ielā 7, Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus, informēja uzņēmuma īpašnieks ir Dagnis Čākurs.

Pēc viņa sacītā, iespēju robežās uzņēmums turpina ražot arī ārkārtējās situācijas apstākļos, bet dīkstāvei nācies pieteikt 37 cilvēkus, kuri bija nodarbināti uzņēmuma struktūrvienībās, kas ražo specifiskāku sortimentu ar ārkārtējā situācijā kritušos apgrozījumu. Kopējais uzņēmumā nodarbināto skaits ir apmēram 150.

Uzņēmumam pašam piederošās tirdzniecības vietas turpina strādāt arī ārkārtējā situācijā, arī produkcijas piegādes uz Igauniju nav apstājušās - preču plūsma turp turpinājusies visu šo laiku, taču ir piedzīvots apgrozījuma kritums.

Čākurs atturējās prognozēt, vai uzņēmuma darbību kā pozitīvi ietekmēs plānotā robežu atvēršana starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka uzņēmumam ir ražotne un veikals Igaunijā, netālu no Pērnavas virzienā uz Rīgu, "Via Baltica'' ceļa malā. Daudz kas ir atkarīgs no pieprasījuma un tā, vai Igaunijas tirgus ekonomiski atdzīvosies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķelmēnu saimnieks: Nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc šosejas atjaunošanas Sēnīte paliks bez piebraucamā ceļa

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS «Latvijas valsts ceļi» atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu «Sēnīte» paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei, liecina Liepkalnu paziņojums Facebook.

2016.gada 25.oktobrī, kafejnīcai – restorānam «Sēnīte», kurš atrodas Inčukalna novadā, tika piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Sēnīte atrodas pie viena no galvenajiem valsts autoceļiem Vidzemes pusē.

«Jau sākotnēji SIA «Liepkalni» ieskatā restorāna «Sēnīte» lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. Tomēr, lai šo objektu būtu iespējams atbilstoši attīstīt mūsdienu prasībām un saglabāt vēsturiskās piekļuves iespējas, nepietiek tikai ar mūsu vēlmi šajā graustā atkal ieviest dzīvību, bet ir arī nepieciešams valsts institūciju atbalsts, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ceptuves Liepkalni īpašnieks atvēris ražotni, veikalu un kafejnīcu Igaunijā. Liepkalni līdz šim cepuši un tirgojuši Rūjienā, Valmierā, Aizkraukles novada Liepsalās, tirdzniecības centrā A7 Rīgā un nu arī Pērnavā. Uzņēmums ražotnes, kafejnīcas un veikala izveidē Igaunijā ieguldījis aptuveni 1,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «Sēne», kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija «Firmas.lv».

Čākurs atgādina, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa «Sēnīte» attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par «Sēnītes» attīstīšanu joprojām nav zudusi. «Sēne» reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā «Sēnīte», to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

«Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties «Sēnīti», bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [«Liepkalnu»] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana,» sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» vietā, ņemot vērā kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Liepkalni» no šīs nedēļas sākuma apkalpo rīdzinieku pasūtījumus tiešsaistē, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ieva Zariņa.

Šobrīd pasūtījumus iespējams saņemt tikai tirdzniecības centrā A7, Rīgā, bet ar laiku plānots, ka produktu saņemšanas punktu skaits tiks paplašināts. Kopumā uzņēmumam ir piecas maizes un konditorejas izstrādājumu ražotnes. Ja pasūtījumu veic līdz darba dienas plkst. 15, tad to iespējams saņemt jau, sākot no nākamās dienas plkst 10, taču, veicot pasūtījumu, ir iespējams arī norādīt precīzu laiku.

Tiešsaistē iespējams pasūtīt kliņģerus, kūkas, pīrādziņus, rauga un kārtainās mīklas izstrādājumus un tortes.

Par šāda pakalpojuma piedāvāšanu uzņēmumam bijusi ideja jau pērn un līdz šim analizēts, kā to nodrošināt. I.Zariņa norāda, ka šāds pakalpojums primāri domāts individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumus var veikt ne tikai telefoniski, bet arī elektroniski - uzņēmuma mājaslapā. Savukārt, pasūtījuma apmaksa tiek veikta uz vietas veikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā top gatavās maltītes Maxima pārtikas fabrikā

Ilze Žaime, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Maxima prezentējis jaunāko pārtikas ražotni Maxima Pārtikas Fabrika, kuras izveidē iepirkšanās un izklaides centrā Akropole investēti 320 000 eiro.

Šajā pārtikas fabrikā nodarbināti 32 darbinieki, tai skaitā konditori un suši meistari, kā arī kulinārijas izstrādājumu speciālisti.

«Pagaidām strādājam uz jaudas robežas, lai gan nākotnē mēs vēlētos ražot vairāk» min Pārtikas ražošanas departamenta direktors Vilnis Cīrulis. «Maxima Pārtikas Fabrika» koncepts ir radīts tā, lai pilnībā nodrošinātu «Maxima XXX» veikala Akropolē klientu pieprasījumu pēc gatavām maltītēm un konditorejas izstrādājumiem.

Fabrika nodrošina plašu maltīšu klāstu: otros ēdienus, grila maltītes, piedevas, dažāda veida svaigi gatavotus salātus, sviestmaizes, konditoreju, uzkodas, kā arī izvērstu suši sortimentu - kopumā 11 veidus. Db.lv jau vēstīja, ka tieši Akropoles veikalā tiek piedāvāti arī svaigi cepti burgeri un beļģu vafeles dažādās garšu variācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

Sandra Dieziņa, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas ražotāja Liepkalni saimnieks Dagnis Čākurs ir gatavs augšāmcelt savulaik tik populāro restorānu Sēnīte Inčukalna pagastā. Šogad Sēnītei aprit 50 gadi, kopš restorāna izveides, taču to tagad grauž laika zobs un vieta līdzās Vidzemes šosejai lēnām grimst sūnās un aizmirstībā. Dagnis Čākurs saņēmis piedāvājumu iegādāties Sēnīti un šobrīd viņš veic izpēti, vai šo vietu iespējams atjaunot.

Fragments no intervijas, kas laikrakstā Dienas Bizness publicēta 18. augustā:

- Kā nonācāt pie ieceres atdzīvināt Sēnīti?

- Visu apzinīgo dzīvi esmu braucis garām šai vietai. Pats esmu rūjienietis un jau kopš bērnības sanācis braukt garām. Arī atmiņas par šo vietu ir labas. Varu teikt, ka man patīk šī vieta.

- Publiski jau izskanējis, ka būtu nepieciešami lieli līdzekļi šīs vietas restartam – aptuveni divi miljoni eiro...

- Tas ir tikai aptuveni, jo izmaksas ar katru gadu mazākas nepaliek. Un reāli šis projekts var sākt attīstīties tikai pēc kādiem diviem gadiem, ja būs lemts to attīstīt. Pašlaik tas pieder esošajiem īpašniekiem. Mēs tikai veicam izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru