Quantcast
Lauksaimniecība

FOTO,VIDEO: Gulbenes VAKS kļūst spēcīgāks

Monta Glumane, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Lai palielinātu graudu pirmapstrādes jaudas un glabāšanas kapacitāti, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" Gulbenes filiālē šonedēļ tika iemūrēta laika kapsula jaunam graudu pirmapstrādes kompleksam.

Šobrīd Gulbenes filiālē norit aktīvi būvniecības darbi graudu pirmapstrādes kompleksa modernizācijai. Šis investīciju projekts ievērojami uzlabos graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas jaudas - tās palielinot teju divas reizes, sasniedzot 30 000 tonnas kopējo glabāšanas ietilpību.

Kopējās investīcijas šajā filiālē šim projektam veido 2,7 miljonus eiro. Kompleksa būvniecību veic SIA "Mītavas celtnieks" un to plānots pabeigt līdz šā gada 20. jūlijam, pirms graudu ražas sezonas sākuma.

Plašāk par "VAKS" plāniem būs lasāms 2.jūnija žurnālā "Dienas Bizness"!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 80,602 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa dubultojās un sasniedza 1,697 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

"VAKS" vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā gada finanšu rezultāti sasniegti, pateicoties labiem laika apstākļiem, rūpīgi plānotai graudu un izejvielu cenu svārstību risku vadībai, labāk kompānijas menedžmenta vadības prasmēm un kooperatīva biedru kopdarbībai.

FOTO,VIDEO: Gulbenes VAKS kļūst spēcīgāks 

Lai palielinātu graudu pirmapstrādes jaudas un glabāšanas kapacitāti, lauksaimniecības pakalpojumu...

"Liels darbs, kam bija milzīga ietekme uz finanšu rādītājiem, tika ieguldīts, strādājot ar izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem un loģistikas risinājumiem, plānojot pārdomātu graudu eksportu caur Latvijas ostām, kā arī efektīvi izmantojot ar ES fondu līdzdalību jaunbūvēto dzelzceļa loģistikas punktu Gulbenē," teikts "VAKS" vadības ziņojumā.

Papildus stabilitāti "VAKS" attīstībai un darbības sabalansēšanai deva sēklas materiāla sagatavošanas fabrika Valmierā, nodrošinot lauksaimniekiem iespēju audzēt sēklas materiālu un realizēt to caur "VAKS", iegādāties kvalitatīvu un drošu sēklas materiālu. Tādējādi bija iespējams samazināt arī sēklas materiāla cenu svārstību ietekmi.

"VAKS" arī norādīja, ka jaunu uzrāvienu kompānijai deva uzsāktā lauksaimniecības tehnikas un tās rezerves daļu tirdzniecība un servisa pakalpojumu klāsta paplašināšana. Palielinājās augšņu agroķīmisko analīžu un mēslošanas plānu izstrādāšanas pakalpojumu pieprasījums, kas ir bijis ieguvums gan kooperatīvam, gan lauksaimniekiem. Vairākos "VAKS" darbības virzienos tika ieguldīti līdzekļi un attīstīta informācijas tehnoloģiju izmantošana.

Komentējot Covid-19 ietekmi uz "VAKS" darbību, kooperatīva vadība norāda, ka "VAKS", nepārtraucot darbību, ir veicis visus piesardzības pasākumus, kurus uzliek jaunie apstākļi.

"VAKS" 2018.gadā strādāja ar 57,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās par 38,9% - līdz 847 900 eiro.

"VAKS" aktīvi darbojas kopš 1999.gada. "VAKS" pamatdarbības vieta ir Valmierā, bet kooperatīvam ir trīs patstāvīgi strādājošas struktūrvienības - Varakļānos, Gulbenes novada Beļavas pagastā un Burtnieku novada Matīšu pagasta "Matīšos". Pagājušā gada beigās "VAKS" bija 560 biedri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados?

Db.lv, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksperti: Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļojumos nav labāka transporta par minibusu. Un tāds ir arī jaunais "VW Multivan 6.1".

Ar uzfrišināto "VW Multivan" šo rindu autors aizbrauca pie kaimiņiem uz Lietuvu. Kompānijā trīs pasažieri un lielisks noskaņojums, lai kopā ar "VW Multivan 6.1" atpūta kļūtu par atpūtu arī tajos nogriežņos, kad ir jāsēžas pie minibusa stūres. Augstāk sēdi, tālāk redzi atļauj pilotam pie stūres saglabāt možu garu, arī pēc vairāku simtu kilometru nobraukšanas.

Pieciem vai vēl labāk četriem pasažieriem brauciens būs patiešām komfortabls un ērts. Ikviens var iekārtot savu sēdekli tā, lai būtu ērti pašam un pārējiem ceļabiedriem. Otrās un trešās sēdekļu rindas krēslus var bīdīt uz priekšu vai atpakaļ, atgāzt atzveltni, visbeidzot uzstādīt starp otrās rindas krēsliem izbīdāmu galdiņu un uzinstalēt paroceņus. Starp citu, pat pilota krēsla abās pusēs ir paroceņi, kas braukšanu padara vēl komfortablāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru