Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Lai pārbaudītu dekoratīvā apgaismojuma atbilstību vizuālajam projektam, trešdien, 15. augustā, pirmo reizi ieslēdza Rīgas Franču liceja atjaunotās vēsturiskās ēkas (Krišjāņa Valdemāra ielā 48) fasādes apgaismojumu.

Šobrīd ir paveikta lielākā daļa no visiem iecerētajiem ēkas atjaunošanas darbiem, kā arī no jauna ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 115 gaismekļi.

Kopumā ir atjaunota 5355 kvadrātmetru liela vēsturiskās ēkas platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās tiks uzstādīts skolai nepieciešamais aprīkojums un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, 70. gados - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte.

Rīgas Franču liceja skolēni, sākot ar jauno mācību gadu, atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur tikko noslēgušies tās atjaunošanas darbi.

Ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa, notikusi apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi, kā arī tika labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Jau iepriekš Db.lv ziņoja, ka kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

Rīgas Franču licejs jaunajā mācību gadā atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur pašlaik vēl turpinās vērienīgi rekonstrukcijas darbi, informē Rīgas domē.

Šobrīd ir paveikta apmēram puse no visiem iecerētajiem ēkas atjaunošanas darbiem. Praktiski ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa. Turpinās apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi. Vasaras mēnešos tiks labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Par vienu miljonu eiro kāds uzņēmējs iegādājies fotogrāfiju, kurā uz melna fona redzams kartupelis, vēsta laikraksts The Independent.

Īru fotogrāfs Kevins Ebošs apstiprināja, ka savu 2010.gadā uzņemto organiskā īru kartupeļa fotogrāfiju pārdevis kādam uzņēmējam no Eiropas.

Ebošs uzņēmis tādu personību kā Stīvens Spīlbergs, Maikls Peilins, Šerila Sandberga un Malala Jusafzai portretus. Fotogrāfa uzņemtie portreti parasti tiek pārdoti par vismaz 200 000 mārciņu (265 044 eiro).

Kartupeļa fotogrāfijai ir trīs drukātas versijas. Viena no tām glabājas autora privātajā kolekcijā, otra dāvināta mākslas muzejam Serbijā, savukārt trešo iegādājies uzņēmējs, kura vārds netiek atklāts.

Ebošs atklāja, ka pircējs ieraudzījis fotogrāfiju, kamēr abi kopā malkojuši vīnu. Vienošanās par cenu notikusi divas nedēļas vēlāk.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Ziņu aģentūra Agence France Presse jeb AFP šonedēļ dzēsusi Francijas prezidenta Fransuā Ollanda fotogrāfiju, kurā valsts galva nav bijis redzams viņa amatam atbilstošā izskatā. Tomēr fotogrāfijai pirms dzēšanas izdevies gūt popularitāti interneta sociālajās vietnēs, vēsta thelocal.fr.

Francijas prezidents tiek fotografēts katru nedēļu, simtiem reižu, tādēļ ir normāli, ka fotogrāfijas ir dažādas. Taču AFF, kas nodrošina fotogrāfijas mediju organizācijām visā pasaulē, spērusi dīvainu soli, dzēšot Ollanda fotogrāfiju, kas, iespējams, valsts galvai nav bijusi īpaši tīkama.

Viesojoties skolā Francijas ziemeļos, AFP fotogrāfam bija izdevies iemūžināt Olandu ar milzīgu smaidu sejā, plati atvērtām acīm - it kā viņš censtos sasmīdināt skolniekus.

AFP bija ievietojusi šo fotogrāfiju lejupielādēšanai, taču vēlāk tika ievietota norāde uz tās dzēšanu (mandatory kill).

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Vecrīgā, Kaļķu ielā jau dažus mēnešus darbojas jauna viesnīca Relais le Chevalier, kuras dizains veidots franču stilā, bet pirmajā stāvā ierīkots veikals.

Viesnīcas nosaukums tulkojumā nozīmē bruņinieku iebraucamā vieta, kas uzreiz rada zināmu noskaņojumu. Īpašo franču atmosfēru paspilgtina arī interjers: foajē ar spoguļu iekšpagalmu, augstas vītņu kāpnes, autentisks franču kalvadosa bārs, kas izbūvēts brokastu telpā zem paša jumta.

Viesnīcas Relais le Chevalier pārvaldnieks Jevgēņijs Nahmans teic, ka jau Napoleons sauca Rīgu par Mazo Ziemeļu Parīzi: «Viņam iebilst ir grūti: Rīgai patiešām raksturīgs īpašs Parīzes šarms, tāpēc viesnīcas dizains veidots franču stilā, kas uzsver divu pilsētu līdzību».

«Kad es sāku aizdomāties par iecerētās viesnīcas projektu, uzreiz atmetu 3-4-5-zvaigžņu klasifikācijas ideju. Projektēt vidi, kuras galvenais uzdevums – uzņemt viesus, man nesaistās ar «organizēt labu naktsmieru» skaistā vietā, » stāsta projekta galvenā arhitekte Elizabete da Štrobela.

«Es Hesburger restorānos ēdu piecas reizes nedēļā. Pusdienlaikā. Manam dēlam ir divarpus gadu,» tā uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu, cik bieži viņa pati un viņas dēls ēd Hesburger restorānā, atbildējusi bijusī rīdziniece, latviete Ieva Salmela.

Viņa, ieprecoties Salmelu ģimenē, ir kļuvusi par vienu no restorānu ķēdes Hesburger vadošajām darbiniecēm un patlaban uzrauga tās darbību ārpus Somijas.

Jautāta, cik turīgi ir Hesburger īpašnieki (Salmelu ģimenei pieder vairāk nekā 360 restorānu septiņās valstīs), I. Salmela atbildējusi: «Visticamāk, likšu jums vilties.»

«Mēs esam vienkārši cilvēki. Mēs nebraucam ar limuzīniem, nav mums privātās lidmašīnas. Jā, es atzīstu, ka veikalā pērku to sulas paku, kas man tajā brīdī patīk.

Ģērbjamies visi vienkārši, un pēc apģērba neviens nepateiks, kas mēs esam. Skandināvijā esmu mācījusies, ka tu vari būt tāds, kāds esi, un tevi tādu pieņem. Viss ir normāli. Mans bērns iet valsts bērnudārzā. Mums nav aukles mājās.

"Huawei" lēmums tirgot Eiropā "P40 Pro+" bagātinājis piedāvājumu ar vēl vienu simtkārtīgi pietuvināt spējīgu viedtālruni.

Kad marta beigās "Huawei" tā brīža drūmajai globālajai situācijai atbilstošā virtuālajā prezentācijā izrādīja jaunos "P" sērijas viedtelefonus, visjaudīgākais no tiem, "P40 Pro+", uzreiz tika nostumts maliņā ar paziņojumu, ka būs pieejams tikai pircējiem Āzijā. Līdz ar to tas pārējai pasaulei kļuva neinteresants, lai gan vienīgais no visas sērijas spēja pieņemt mēnesi agrāk izrādītā "Samsung Galaxy S20 Ultra" mesto izaicinājumu.

Tagad Ķīnas uzņēmums domas ir mainījis un pārsteidzis eiropiešus ar solījumu tirgot "P40 Pro+" vecajā pasaulē. Ļoti iespējams, tas nonāks arī Latvijā. Ar ko gan tas varētu ieinteresēt mūsu pircējus, ņemot vērā, ka šobrīd jau nopērkamais "P40 Pro" piedāvā, iespējams, vislabāko telefona fotokameru tirgū?

Fotogrāfija spēj no jauna izraisīt emocijas un palīdz mums atcerēties notikumus, kuri citādāk vienkārši izbalētu un aizmirstos – tā uzskata fotogrāfs Valdis Skudre, kurš būs Latvijas žūrijas pārstāvis Huawei mobilās fotogrāfijas un video konkursā Next Image 2020. Viņaprāt, Latvijā ir daudz talantīgu jauno fotogrāfu, tādēļ pats galvenais ir aizmirst paškritiku un uzdrošināties parādīt savus darbus visai pasaulei.

Runājot par jaunajiem Latvijas fotogrāfiem, Valdis Skudre saredz lielu izaugsmi vietējā mērogā: "Fotogrāfija kā tāda kļuvusi krietni populārāka un arī jauno fotogrāfu ir vairāk nekā tad, kad ar to sāku nodarboties es. Šīs konkurences dēļ jaunie fotogrāfi ir spiesti būt radošāki. Turklāt mēs dzīvojam diezgan plakanā vidē bez pārāk iespaidīgiem dabas skatiem, tāpēc darbu autoriem vairāk jāpiedomā pie tā, kur meklēt šīs elpu aizraujošās vietas un skatus, kas būtu fotogrāfijas vērti." Kā vērtē pieredzējušais fotogrāfs, mūsmājās ir daudz talantīgu dabas, ainavu, ceļojumu, kā arī pilsētvides un portretu fotogrāfu.

Viena no galvenajām lietām, kas atšķir labu fotogrāfiju no pārējiem darbiem, ir tās spēja nodot emocijas. Kā stāsta V. Skudre, fotogrāfiju uzdevums ir ne vien likt atkārtoti sajust jau piedzīvotas emocijas, bet arī radīt jaunas, vēl nebijušas sajūtas. "Fotogrāfija spēj mūsos raisīt ļoti bagātīgu un krāsainu emociju un sajūtu gammu – tā var motivēt, palīdzēt noteikti jaunus dzīves mērķus, apskatīt jaunas vietas, kā arī izbaudīt ko jaunu uz savas ādas. Taču tikpat iespējams, ka kādam tā atgādina par pagātni un liek pārdomāt līdz šim pieredzēto," tā fotogrāfs.

2017. gadā iPhone Photography School (SIA IPS Media) apgrozījums sasniedza 6,4 miljonus dolāru (aptuveni 5,2 miljonus eiro), kas ir teju četras reizes vairāk nekā 2016. gadā, kad uzņēmums apgrozīja 1,7 miljonus dolāru (1,46 miljonus eiro), trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu mērķis ir būt labākajam resursam par fotogrāfiju pasaulē. Pēc pārdošanas apjomiem mums ir tiešām labi rezultāti. Mēs mērām, cik cilvēku skatās mūsu bezmaksas saturu Youtube, blogā un Facebook un cik daudz mums katru mēnesi ir pirkumu. Mēs gribam, lai līdz 2020. gadam mēnesī 15 miljoni lietotāju lasītu vai skatītos mūsu materiālus par brīvu un būtu 25 tūkstoši pirkumu,» ieskicē Uģis Balmaks, SIA IPS Media līdzīpašnieks.

U. Balmaks uzņēmuma izaugsmi lielā mērā saista ar izrāvienu Facebook reklāmās. «Šo kanālu veiksmīgi izmantojām un domājām, ka varam uzlabot savus rezultātus. Mēs sākām sadarboties ar vienu pasaules līmeņa aģentūru. Viņi piedāvāja interesantu veidu, kā pārdot, – parādām video, kur apsolām atrisināt kādu problēmu vai kaut ko iemācīt saistībā ar fotogrāfiju, cik vien varam, izstāstām šajā video un beigās piedāvājam iegādāties pilno kursu, dodoties uz pārdošanas lapu. Tas strādā ļoti labi. Tā ir atslēga, kas daudz ko mainījusi, un viss pārējais sāka mainīties līdzi,» viņš stāsta. Šie video uzlabo cilvēku iespaidu par uzņēmumu, viņi tam uzticas, un daļa skatītāju samaksā par mācību materiāliem. Pēc tam, kad cilvēki ir nopirkuši vienu video apmācību kursu, daļa nopērk arī nākamo – ja sākotnējais piedāvājums ir īpaši spēcīgs, vēlāk ir vieglāk pārdot arī citus produktus.

ASV tiesa trešdien lēmusi, ka par interneta sensāciju kļuvušās pašbildes uzņēmušajam pērtiķim nevar piederēt autortiesības uz attēliem.

Dzīvnieku aizsardzības aktīvistu organizācija PETA uzsāka tiesāšanos pērtiķa Naruto dēļ, kurš ar dabas fotogrāfa kameru uzņēma vairākas pašbildes.

PETA prasīja atzīt makaku par viņa fotogrāfiju autoru un īpašnieku.

Kaut arī Kongress un prezidents var paplašināt likuma aizsardzību gan pār dzīvniekiem, gan pār cilvēkiem, tas nav atrunāts Autortiesību likumā, sākotnējā lēmumā norāda tiesnesis Viljams Oriks.

Britu dabas fotogrāfs Deivids Sleiters 2011.gadā Indonēzijā fotografēja Celebesas makakus. Vienu no dzīvniekiem ieinteresēja fototehnika. Tas paņēma Sleitera fotoaparātu un uzņēma simtiem pašbilžu.

Sleiters vēlāk izdeva fotogrāfiju grāmatu, kurā bija iekļautas arī divas Naruto pašbildes. PETA apsūdzējusi arī izdevniecību, kura laida klajā grāmatu.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Modernizētā Renault Megane modeļu paaudze tehniski nav mainījusies, toties turpmāk vismaz automašīnas purngals būs citāds

Pamanāmāka tā kļūs kaut vai tāpēc, ka komplektā ar jaunu priekšējo buferi, gaisa plūsmas atverēm un jaunu motora pārsegu šīs kompozīcijas viducī lepni sēdēs milzīgs Renault logotips. Tik milzīgs, ka to pilnīgi droši varētu uzsēdināt uz Renault kravas auto radiatora režģa, un arī tur tas neizskatīsies sīks. Turklāt Renault Megane hečbeka, kupejas un universāļa versiju purngalā elips- veida priekšējie lukturi tiks papildināti ar jauniem LED dienas gaitas lukturiem.

Tehnika

Motori jau izsenis ir Renault jājamzirdziņš. Neba velti Renault iegulda milzīgus līdzekļus to izstrādē. Autosports ir viena no svarīgākajām izpētes laboratorijām, kur Renault inženieri eksperimentē un pēta dažādās tehnoloģijas. Piegādājot motorus dažādiem sacīkšu seriāliem, tostarp prestižajiem Formula 1 sacīkšu auto, agri vai vēlu tur gūtās zināšanas tiek pārliktas uz ikdienišķākiem un saimniecībā noderīgākiem izstrādājumiem. Attiecībā uz modernizēto Megane 115 ZS un 130 ZS jaudīgie benzīna turbomotori vai arī ekonomiskie 90, 110 un 130 ZS dīzeļmotori ir galvenie franču kompaktklases modeļa balsti. Taču Megane modeļu klāstā bez uzlādētās un sacīkšu trasei pietuvinātās RS versijas ir vēl kāds modelis, kas nemaksās astronomiski dārgi, toties sniegs lielisku jaudas un baudas sinerģiju. Renault Megane GT 220, kam zem motora pārsega pulsē 220 ZS jaudīgs divu litru turbomotors, ir lieliska spēļmantiņa, piemēram, topošajiem ģimenes tēviem, kuri vēl negrib pilnībā atvadīties no sajūtām, ko sniedz jaudīgs auto. Tieši ar šādu Renault Megane, turklāt iesaiņotu universāļa čaulā, izdevās iepazīties šo rindu autoram. Azartisks un dinamisks auto. Neapšaubāmi motors veido pusi no šā auto vērtības. Miermīlīgi dusmīgais motora dziedājums, automobilim paātrinoties, ir sīrups dvēselei tiem, kuriem patīk dinamiskais paātrinājums, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ar kādu skaņas pavadījumu tas tiek izdarīts. Sešpakāpju manuālā transmisija ir kā radīta tam, lai šis piedzīvojums kļūtu vēl krāšņāks. Paturot prātā, ka degvielas patēriņš nebūs lielāks par 7,5–8 litriem, bet aizmugurē atradīsies 524 litru liela bagāžas telpa, ko var palielināt līdz 1600 litriem, šī Megane Grandtour versija atelpas brīžos var kalpot kā praktisks ģimenes auto.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Pagājušās nedēļas nogalē Franciju un tās galvaspilsētu Parīzi satricināja tā dēvēto dzelteno vestu protesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar policiju. Protestos piedalījās gandrīz 300 000 cilvēku, un to iemesls bija gana straujš – teju 23% – degvielas nodokļa kāpums.

Francijas valdība izlēma paaugstināt šo nodokli, īpaši attiecībā uz dīzeļdegvielu, lai sekmētu zaļo dzīvesveidu un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Kā raksta mediji un apgalvo franču politologi, šā nodokļa paaugstinājums bija tikai iemesls vērienīgajiem nemieriem, nevis to patiesais cēlonis. Kas tad ir dzeltenās vestes un ar ko ir neapmierināti francūži? Kā liecina franču un britu preses aptaujātie protestētāji, tie pieder pie franču vidusšķiras, kas saņem samērā zemas algas un maksā lielus nodokļus, vai arī ir bez darba. Pārsvarā protestētāji ir nevis lielo pilsētu, bet lauku un piepilsētu iedzīvotāji. Kāda 62 gadus veca skolotāja no provinces laikrakstam The Guardian atzīst: «Mēs, dzeltenās vestes, pārstāvam Francijas nabadzīgākos iedzīvotājus, tos, kuriem nav zobu, tos, kuriem ir vidēji vai zemi ienākumi.»

Pēc nonākšanas franču autogiganta PSA apskāvienos vācu Opel strauji ir palielinājis SUV modeļu gammu. Jaunākais no tiem – Opel Grandland X – cēlies no labi pazīstamā Peugeot 3008

4,47 metrus garais Opel Grandland X vācu ražotājam ir akūti nepieciešams papildinājums tik plaukstošajā SUV segmentā. Šajā klasē jau aktīvi rosās ne tikai radniecīgais Peugeot 3008, bet, piemēram, arī Nissan Qashqai, VW Tiguan, Hyundai Tucson, KIA Sportage, citiem vārdiem sakot, automobiļi, kas šobrīd ļoti tiek mīlēti visā Eiropā, un Opel modelim ir plāni vismaz daļu klientu no tiešajiem konkurentiem pievākt sev. Viegli tas nebūs, taču potenciāls ir.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Lieliskas garuma, platuma un augstuma proporcijas, kā arī augsta sēdvieta ar labu pārredzamību ir tas, kas šodien vajadzīgs. Konservatīvāku uzskatu pircēji jauno Opel Grandland X pieminētā Peugeot 3008 vietā varētu izvēlēties kaut vai tikai tāpēc, ka tam būs klasiska izmēra stūres rats, ko var pieregulēt tā, lai redzētu gan ceļu, gan mērinstrumentu paneli, turklāt stūres ratam nav jāatrodas klēpī. Pati salona arhitektūra Grandland X nebūs tik stilīga kā Peugeot 3008, taču noteikti būs pircēji, kas par to neskums. Ar ergonomiku tam viss ir kārtībā. Vēl viena Grandland X priekšrocība ir tā, ka ir pircēji, kas joprojām šķībi skatās uz franču ražojumiem, toties fano par vācu zīmoliem. Tādējādi, neraugoties uz to, ka Grandland X ir franču izcelsmes un arī tiek ražots Francijā, būs cilvēki, kas to labprātāk izvēlēsies Peugeot 3008 vietā.

Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.

Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.