Ražošana

Gaļas namam-Ādaži jauna valde

Žanete Hāka, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Jauna valde ievēlēta gaļas produktu ražotājam SIA Gaļas nams-Ādaži, liecina Lursoft dati.

Tāpat kā iepriekš, arī turpmāk SIA Gaļas nams-Ādaži valdē strādās viena amatpersona. Kopš pirmdienas amatu valdē atstājis Valērijs Boikovs, un par SIA Gaļas nams-Ādaži jauno valdes locekli ievēlēta Liora Levensone.

Lursoft atrodamā informācija vēsta, ka L. Levensone iepriekš bijusi SIA Alan-Auto valdes locekle, kā arī AS GP-Ādaži padomes locekle.

SIA Gaļas nams-Ādaži darbojas kopš 2009.gada un pieder Jurijam Skribim, Jānim Oborunam un Jefimam Ciporinam.

2012.gadā daļas pārstrādes uzņēmuma apgrozījums sasniedza 3,54 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 24,046 tūkstošu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jēkabpils Gaļas nams investē 1,8 miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē

Žanete Hāka, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils Gaļas nama īpašniece SIA Margret investējusi 1,8 miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē, no kuriem 1,4 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Cehs aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 360 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums sācis piedāvāt arī jaunus pakalpojumus, piemēram, gaļas apstrādes iespējas medniekiem. «Atvedot medījumu gaļu pie mums, to būs iespējams pārstrādāt dažādos gaļas izstrādājumos, žāvējumos un kūpinājumos. Lai medniekiem piedāvātu vēlamos gaļas apstrādes veidus un uzlabotu produktu kvalitāti, iegādājāmies jaunas gaļas žāvēšanas krāsnis, vītināšanas un aukstās kūpināšanas iekārtas, jaunu vakuumiepakotāju, gaļas maļamo mašīnu ar dzīslu atdalīšanu malšanas procesā un citas iekārtas,» stāsta Jēkabpils gaļas nama valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns.

N. Teicāns uzskata, ka, darbojoties reģionos, ir jāspēj piedāvāt pietiekami lielu pakalpojumu un produktu klāstu, tāpēc arī nolemts vēl paplašināt darbību gaļas pārstrādes jomā. Konkurētspējas palielināšana ir kļuvusi par primāro uzdevumu, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Izrāviena gads

Linda Zalāne, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Margret šogad paplašinājis ražošanas telpas par vairāk nekā 1500 m2 un turpina palielināt gaļas, tās izstrādājumu, kā arī konditorejas sortimentu

«Uzņēmums ir radīts 1996. gadā, bet tolaik tas strādāja ar citu nosaukumu. Līdz ar ekonomikas lejupslīdes gadiem Latvijā, lielu grūtību posms bija arī uzņēmumam, līdz ar to savu darbību no jauna atsākām pirms septiņiem gadiem,» stāsta SIA Margret (Jēkabpils gaļas nams) valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Normunds Teicāns. Uzņēmums Latvijas investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 piedalās divās kategorijās – Inovatīvākais produkts (meža gaļas vītinājumi un konservi), kā arī Importa aizstājējprodukts (konfekšu asorti).

Šogad Margret spēris patiešām nozīmīgu soli savā attīstībā, investējot 1,8 milj. eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē; tas aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 343 tūkst. eiro apmērā. Lielāko daļu finansējuma piešķīra banka Citadele, pārējais bija pašu līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: par sev piemērotāko biznesu laukos atzīst briežu dārza izveidi

Inita Šteinberga, speciāli DB, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Krokodilu gaļas tirgotājs beidzis darbību

Kristīne Stepiņa, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specializēto gaļas veikalu īpašnieki saredz šī tirgus segmenta attīstības potenciālu, eksotiskas gaļas tirgotāji nespēj izdzīvot, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gan galvaspilsētā, gan reģionos skārņu skaits top lielāks. Lai arī sīvāko konkurenci tiem sagādā lielveikali, tie nostiprinās tirdzniecības centros (t/c).

Tiesa, nesen darbību pārtrauca SIA Elk&Co gaļas nams, kas Rīgā, K Barona ielā, nostrādāja vien nepilnu gadu. DB iepriekš ziņoja, ka šis veikals specializējās galvenokārt uz medījumu gaļas tirdzniecību – tā sortimentā bija gan lāča gaļa, gan kūpinātas bebra astes, kā arī fazānu un pat krokodilu gaļa. SIA Elk&Co valdes locekle Nataļja Girsa stāsta, ka veikals pārtraucis darbību uzņēmuma īpašnieku nesaskaņu dēļ. Tāpat kā būtisku veikala likvidēšanas iemeslu viņa min pieprasījuma trūkumu pēc tik specifiskiem gaļas produktiem, kādus tirgoja veikalā. «Pamazām cilvēki Latvijā ir iemācījušies uzturā lietot medījumu gaļu, pēc tās ir pieprasījums, tomēr tā ir dārgāka, tāpēc ne visi var to atļauties. Piemēram, krokodilu gaļai pircēju bija maz, to pat pārstājām pasūtīt,» viņa teic. Tāpat viņa pieļauj, ka veikalam nebija izvēlēta pareizākā atrašanās vieta. «Iespējams, ja mēs būtu atvēruši veikalu kādā no tirdzniecības centriem, rezultāti būtu labāki,» spriež N. Girsa, kura neizslēdz varbūtību kādreiz atkal atvērt medījumu gaļas veikalu, jo viņas vīrs un biznesa partneris Romāns Girsa ir kaislīgs mednieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksporta un inovācijas balvai 2023 aicina pieteikt jaunos tūrisma produktus

Db.lv, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2023”, kuru jau astoņpadsmito gadu rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, aicināti pieteikties jauno tūrisma produktu attīstītāji.

Pieteikšanās konkursa kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts 2023”, turpināsies līdz 3.oktobrim, ņemot vērā to, ka siltais rudens Latvijas tūrisma uzņēmumiem joprojām ir saspringts darba laiks, jo ļāvis turpināt aktīvu tūrisma sezonu.

“Lai arī tūrisma nozare piedzīvojusi straujas pārmaiņas un Latvijas tūrisma uzņēmumiem šis nav bijis viegls laiks, konkurss “Eksporta un inovācijas balva” aizvien ļauj mums gūt pārliecību, ka Latvijā ir tūrisma produkti, kuri spēj konkurēt starptautiskajā tirgū, ir ilgtspējīgi un saistoši gan vietējai, gan ārvalstu auditorijai. Arī šogad sevi pieteikuši vairāki interesanti tūrisma objekti, kurus labprāt redzētu starp balvas nominantiem,” saka LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus lauž nomas līgumus, kas labu dzīvi līdz šim nodrošināja starpniekiem

Lāsma Vaivare, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers noslēdzis sadarbības līgumu ar pašmāju arhitektu biroju Nams, kas izstrādās rūpnīcas arhitektonisko projektu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Forevers ceļ rūpnīcu, kas strādās ar modernākajām iekārtām Eiropā un ražos produktus, atbilstoši visaugstākajām kvalitātes prasībām.

Forevers direktors Andrejs Ždans: «Septembra beigās pieņēmām prestižās Austrijas arhitektu kompānijas ATP izstrādāto jaunās rūpnīcas konceptuālā dizaina projektu. Kompānija ATP ir specializējusies integrētu risinājumu izstrādāšanā sarežģītiem celtniecības projektiem, man ir liels prieks par Austrijas speciālistu veikumu.»

Andrejs Ždans atzīst, ka darbs pie rūpnīcas konceptuālā dizaina projekta ilga vairāk nekā iepriekš paredzēts, jo jaunā ražotne ir sarežģīta būve. Sākotnēji bija paredzēts celt 9000 m2 plašu ražotni, bet projekta izstrādes laikā pieņemts lēmums, ka rūpnīca būs 14 000 m2 liela. “Tagad nododam stafeti Latvijas arhitektu biroja Nams rokās un ceram uz veiksmīgu sadarbību, “ piebilst Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņu gadu laikā SIA Liellopu izsoļu nams 38 reizes palielinājis pārdoto gaļas liellopu skaitu; plāno vaislas lopu izsoles, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Līkne ir augšupejoša. Ja pagājušajā gadā pārdevām 15 tūkst., tad šogad plānojam realizēt 17 tūkst. lopu,» stāsta Liellopu izsoļu nama vadītājs Kaspars Ādams. Kopumā Liellopu izsoļu nams apvieno 2500 saimniecības, izsoles maksimālā ietilpība ir maksimums 1000 liellopi vienā izsolē.

Sākums bija pirms septiņiem gadiem, kad tika rīkotas pirmās izsoles. Toreiz bijusi dilemma, kā attīstīt saimniecību un vecāki K. Ādamam iedevuši fermu, sakot – mēģini saimniekot pats. Esot nozarē no bērnības un saimniekojot kopā ar vecākiem, kas vieni no pirmajiem Latvijā sāka audzēt gaļas liellopus, bija redzami visi plusi un mīnusi. Pirmajās izsolēs vidēji pārdoti 50 liellopi, pēc tam 150, kas jau šķitis daudz. Pamazām paplašināta ferma, uzbūvējot papildus telpas lopu izmitināšanai. Pašlaik sasniegti griesti – 1000 liellopi vienā izsolē un, kā atzīst K. Ādams, fiziski un morāli to ir grūti izturēt, jo pāris dienu laikā dzīvnieki ir gan jāsaved, gan jānoformē dokumenti, gan jāizsola un jāeksportē. Izaugsme ir acīmredzama, bet tālāko attīstību K. Ādams redz jaunā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētāju Mareku Mamaju

Lelde Petrāne, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Forevers ražos par 50% vairāk

Lelde Petrāne, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers cels jaunu rūpnīcu, kas ļaus nostiprināt pozīciju tirgū, palielinot ražošanu par 50%. Jaunajā rūpnīcā tiks uzstādītas modernas gaļas pārstrādes tehnoloģijas, kas nodrošinās lielāku ražošanas efektivitāti.

Forevers finanšu direktors Andrejs Oļeiņiks komentē: «Kopš 2010. gada Forevers saražotās produkcijas apjoms ir pieaudzis kopumā par aptuveni 18%.»

Jaunā Forevers rūpnīca būšot ieguvums ne tikai uzņēmumam un klientiem, bet arī Latvijas ekonomikai. Uzņēmums radīs jaunas darba vietas.

«Esam rūpīgi izvērtējuši darba efektivitāti esošajā rūpnīcā, tādēļ jaunajā paredzēts modernizēt produktu ražošanas ciklu. Būs arī jaunas produktu ražošanas tehnoloģijas, piemēram, izmantosim tehnoloģiju novitātes pastētes izgatavošanā,» atklāj Forevers direktors Andrejs Ždans.

Oktobra beigās Forevers apstiprināja Austrijas arhitektūras kompānijas ATP izstrādāto jaunās rūpnīcas konceptuālā dizaina projektu. Austrijas speciālistu izstrādātais skiču projekts ir detalizēts un palīdzēs darbā Latvijas arhitektu kompānijai Nams, kas strādā pie jaunās ražotnes projekta. Paredzēts, ka Rīgas pilsētas būvvaldē dokumenti apstiprināšanai tiks iesniegti 2015. gada nogalē un nākamruden varēs sākt būvdarbus. Celtniecības kompāniju Forevers izvēlēsies konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Pēc Heinz pārpirkšanas darījuma McDonald's atsakās no tā kečupa

Lelde Petrāne, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrais ēdinātājs McDonald's paziņojis, ka pēc 40 gadus ilgas sadarbības pārtrauks pasniegt Heinz kečupu, ziņo BBC.

(Papildināts ar McDonald's komentāru par Latvijas tirgu.)

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde atteiksies no šī kečupa, jo Bernardo Hīss (Bernardo Hees), bijušais konkurenta Burger King vadītājs, stājies pie Heinz vadības stūres.

«Mēs esam nolēmuši laika gaitā pārorientēt savu biznesu uz citiem piegādātājiem,» norādījis McDonald's.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Hospitāļu ielā uzņēmumiem jaušams neizmantots potenciāls

Linda Zalāne, 09.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vasaras nodarbinātības pasākumos iesaistīts 4051 skolēns

Žanete Hāka, 19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā līdz augusta vidum ir iesaistīts 4051 skolēns, informē NVA.

Visvairāk bērnu ir nodarbināti Rīgas reģionā – 1167 un Kurzemes reģionā – 1131.

Vasaras darbos līdz šim jaunieši lielākoties strādāja par palīgstrādniekiem – 1303, labiekārtošanas strādniekiem – 388, pārdevēja palīgiem – 213, sezonas lauksaimniecības strādniekiem – 148, sētniekiem – 135. Tāpat skolēni strādāja tādās profesijās kā, piemēram, sporta instruktors (50), skolotāja palīgs (44), pavāra palīgs (38), lidostas avio drošības dienesta darbinieka palīgs (33) un citās profesijās.

Šovasar visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā Liepājas pašvaldības aģentūra Nodarbinātības projekti – 101, SIA Olimpiskais centrs Ventspils – 91, AS Diāna – 81, Tukuma novada dome – 75, AS Rīgas piena kombināts – 72, Jēkabpils pilsētas pašvaldība – 72, SIA Maxima Latvija – 69, VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 56, Dagdas novada pašvaldība – 54, kā arī Rīgas sociālais aprūpes centrs Gaiļezers, Rīgas Dzemdību nams, uzņēmums Lido, Rēzeknes gaļas kombināts un daudzi citi Latvijas uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kokneses novads kļuvis par vienu ražojošu uzņēmumu bagātāks

Dienas Bizness, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunbilstiņos, bijušās Bilstiņu muižas apkārtnē uzceltajā fermā, Bruno Cīrulis audzē paipalas. Šajā pavasarī pircējiem viņš piedāvā pilnībā izveidotu produktu, jo līdz ar nesen saņemto pirmā produkta iesaiņojuma partiju Koknesē audzēto paipalu olas nu var piegādāt veikaliem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Biznesa pirmsākums rodams aptuveni pirms gada ar ideju par savu mazo uzņēmumu. Ražošanas ēka, kurā ir gan barības novietne, paipalu būri, apkures sistēma, birojs un dzīvojamā daļa, uzcelta, kā saka, uz līdzenas vietas, tāpēc pirms celtniecības varēja izplānot katru niansi. Akcentēta darba spēka resursu ekonomija — telpās ir vienlaidu grīda; putnu barošana un dzirdināšana, olu savākšana, novietņu kopšana, cik iespējams, vienkāršota un automatizēta. Tādēļ šobrīd ar tūkstoš paipalām Bruno tiek galā samērā viegli un ātri.

Šobrīd tūkstoš paipalu dēj vidēji 500 olu dienā, savukārt maksimālā kūts ietilpība — 5 tūkstoši putnu. Paipalas šādu dētspēju saglabā līdz gada vecumam, tāpēc putni regulāri jāmaina un jāpapildina. Arī šajās dienās uz Koknesi dosies 500 jauno dējēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ražošanas projekts: lemj - īstenot vai atlikt?

Kristīne Stepiņa, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Cesvaines piens varētu sākt siera ražošanu no kazas piena, šobrīd tiek meklēti kazu audzētāji, taču atsaucība ir neliela, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cesvaines piens plāno sākt puscietā kazas siera ražošanu gan pašmāju, gan eksporta tirgum. Ir bijušas un vēl turpinās pārrunas ar kazu audzētājiem tuvākajā apkārtnē, apstiprina AS Siera nams (Cesvaines piena produkcijas ekskluzīvais izplatītājs) padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Ozola. Lēmums par to, vai projektu realizēt jau drīzumā vai atlikt, tiks pieņemts pēc Jāņiem atkarībā no tā, vai būs iespējams nodrošināt nepieciešamās izejvielas. Lai sāktu ražošanu, būtu vajadzīga viena tonna kazas piena katru otro dienu. Latvijā šobrīd 2,5 tūkst. saimniecību tiek audzēti teju 13 tūkst. kazu, no tām 90% ir piena kazas, bet 10% – gaļas mājlopi. Tikai divas zemnieku saimniecības – Līcīši, kas atrodas Jelgavas novadā, un Līvi (Madonas novadā) – ir reģistrētas kā pārstrādes uzņēmumi un piegādā sieru veikaliem, pārējie kazu audzētāji nav pārauguši mājražošanas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bioloģiskie lauksaimnieki diskutēs par izaicinājumiem nozarē

Sandra Dieziņa, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai diskutētu par bioloģiskās pārtikas tirgus attīstības iespējām un izvirzītu mērķus 2017. gadam, 18. martā kopsapulcē pulcēsies biedrības Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) biedri.

«Latvijā ir aptuveni 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību, kuras apsaimnieko 260 000 ha lauksaimniecības zemes. Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā, tāpēc ir svarīgi ik gadu sanākt kopā, lai pārrunātu aktualitātes bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā,» atklāj Gustavs Norkārklis, LBLA valdes priekšsēdētājs.

Par to, kā savienot Latvijas zemnieku, tā produktu un pircēju, kuram produkti radīti, stāstīs virtuālā zemnieku tirgus Svaigi.lv vadītāja Elīna Novada. Konferences daļu turpinās SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs, kurš klātesošos informēs par bioloģisko cietes kartupeļu realizācijas iespējām Latvijā, kā arī par uzņēmuma darbību. SIA Liellopu izsoļu nams vadītājs Kaspars Ādams atbildēs uz jautājumu, vai gaļas liellopu audzēšana bioloģiskā saimniecībā ir perspektīva? Ar bioloģisko graudu realizācijas iespējām iepazīstinās Gatis Barons no SIA Scandagra Latvia, savukārt ar bioloģiskās lopbarības tirgus perspektīvām – AS Dobeles dzirnavnieks pārstāvji. Kopsapulces otrajā daļā LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un LBLA valdes loceklis Jānis Garančs atskatīsies uz LBLA darbību 2016. gadā un iepazīstinās sapulces dalībniekus ar paveicamo šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru