Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Vairāk nekā puse visu finanšu uzskaites procesu uzņēmumos varētu tikt automatizēti ar mākslīgā intelekta (Mi) pielietojumu jau tuvāko trīs gadu laikā, uzskata 53% finanšu līderu ikgadējā EY (agrāk Ernst & Young) finanšu grāmatvedības attīstības pētījumā “Kā uzņēmumu atskaitēm labāk atspoguļot biznesa patieso vērtību?”.

Saskaņā ar EY pētījumu, 54 % finanšu nozares speciālistu uzskata, ka drīzumā uzņēmumu finanšu uzskaites pamatā būs blokķēdes risinājumi.

“Mākslīgā intelekta un automatizācijas iespēju pilnvērtīga izmantošana finanšu uzskaites jomā ieviesīs fundamentālas pārmaiņas. Taču šīm pārmaiņām ir nozīmīgi šķēršļi - šobrīd MI lielākais izaicinājums nav tehnoloģisks, bet gan jauno sistēmu un risinājumu uzticamība. Mūsu pētījumā 68% finanšu profesionāļu atzina, ka mākslīgā intelekta jomā vēl ir jāpilnveido pārvaldība, kontroles iespējas un jāizstrādā MI iespēju ētikas ietvars,” stāsta Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Kamēr nav izsvērtu uzraudzības mehānismu un ētikas ietvara, 63% EY pētījuma dalībnieku atzina, ka tos uztrauc iespējamie riski, kas rastos no MI izmantošanas finanšu uzskaitē.

Lietuva plāno, ka digitālo zaļo sertifikātu drošai ceļošanai Eiropas Savienības (ES) teritorijā Covid-19 pandēmijas apstākļos ieviesīs līdz vasarai, pastāstījusi Reģistru centra direktore pakalpojumu vadības jautājumos Diāna Vilīte.

Pēc viņas teiktā, pacienta dati par vakcinēšanos, pārslimotu Covid-19 vai negatīvu testa rezultātu no e-veselības sistēmas tiks ietverti QR kodā, kas vienlaikus saturēs arī īpašu privātu šifra atslēgu. Ceļotājs sertifikātu ar QR kodu varēs izdrukāt vai lejuplādēt tālrunī.

Uz kopējo ES sistēmu, ko apņēmusies izveidot Eiropas Komisija, tiks nosūtīta publiska šifra atslēga, kas ļaus piekļūt informācijai, ko QR kodā aizsargā privātā atslēga, lai pārbaudītu informāciju par ceļotāju.

"EK sistēmā informācijas par pacientiem nebūs. Publiskā šifra atslēga ir instruments, kas ļaus pārbaudīt, vai tas, ko uzrāda ceļotājs, ir patiesība. (..) Pagaidām nav zināms, kurā brīdī šīs pārbaudes tiks veiktas - pirms došanās ceļā vai ierodoties galamērķī," skaidrojusi Vilīte, piebilstot, ka šāda sertifikāta izveide Lietuvā varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30. oktobrī, Trasta komercbankas likvidācijas lietā no 11 aizstāvjiem un dažiem apsūdzētajiem izskanēja norādes par iespējamu krāpšanas mēģinājumu, iespējamiem viltojumiem un nederīgiem pilnvarojumiem uzņēmuma Fairwood Import LLP vārdā.

Tiesa tā arī netika pie procesa virzītāju atzītā cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP pārstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas skaidrojumiem par pilnvarojumu uzņēmumu pārstāvēt, jo viņa, aizbildinoties ar akadēmisko darbu, uz sēdi neieradās.

Iepriekš apsūdzētā Mārtiņa Krūma aizstāvis Ivars Krauze tiesā apšaubīja J. Alfejevas pilnvarojumu vispār pārstāvēt uzņēmumu Fairwood Import LLP un norādīja uz neatbilstībām vairāku pakāpju pilnvarojumā. Viņš arī tiesai ieteica pilnvarojumu pārbaudīt ar krimināltiesiskām metodēm, vienkāršāk runājot, ieteica to nosūtīt prokuratūrai, kur iespējams prasīt skaidrojumus Lielbritānijas un Krievijas Federācijas varas iestādēm un oficiāli izprasīt dokumentus. Tiesai iepriekš tika uzrādīts Ekspertīžu centra kategorisks slēdziens, ka Igora Šingareva vietā parakstījušās citas personas. I. Šingareva uzvārds figurē daudzpakāpju pilnvarošanas shēmā kā viens no pilnvaru devējiem un reizē arī saņēmējiem. Bez paraksta neatbilstības ir arī datuma neatbilstība. Proti, pilnvarotājs pilnvarojis tālāk pēc savu pilnvaru beigām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Šodien un ceturtdien, 12.novembrī, Rīgā 3. Baltijas ekosistēmas forumā "5G Techritory" virtuāli pulcēsies vairāk nekā 180 pasaules 5G nozares līderu, lai diskutētu par 5G nākotni Eiropā un pasaulē, kā arī par Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā 150 miljardu eiro finansējumu inovācijām, tajā skaitā 5G nozarei, informē foruma rīkotāji.

Foruma mērķis - veicināt Baltijas jūras reģiona valstu valdību, mobilo tīklu operatoru, 5G produktu attīstītāju un pētniecības institūtu ciešāku sadarbību tālākai reģiona izaugsmei tehnoloģiju jomā.

Aptuveni 135 miljardi eiro būs pieejami ES Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros, 8,2 miljardi eiro "Digitālajā programmā Eiropai", finansējums digitalizācijai paredzēts arī ES pētniecības un inovāciju programmā "Apvārsnis Eiropa". ES ir svarīgi izmantot 5G sniegtās iespējas ekonomiskajai attīstībai un digitalizācijai, un "5G Techritory" būs vieta, kur apspriest kā Eiropai kļūt par 5G līderi.

Forumu atklās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka savienojamība ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Plašāks 5G pārklājums palīdzēs industrijām celt produktivitāti, mazajam biznesam augt un ieviest inovācijas, kā arī uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un veidot labākus ekonomiskos savienojumus lauku apvidos. 5G tuvākajos gados sniegs būtiskas iespējas Eiropas ekonomikai, lai tā kļūtu videi draudzīgāka un digitālāka.

Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Vienlaikus vidējā vecuma pensija Eiropas Savienībā (ES) ir 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES.

"Tāpēc ir svarīgi, cik daudz cilvēki paši uzkrāj. Pēc "Eurostat" datiem, vidējais ienākums pensijas vecuma cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir aptuveni 450 eiro mēnesī, bet ES tas vidēji ir 1400 eiro mēnesī. Mazāka summa nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā," stāstīja Dobrovoļska.

Viņa sacīja, ka kopējais uzkrājumu rādītājs Latvijā ir tikai 6% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, kamēr ES vidēji tas ir 12%, bet Igaunijā pat pārsniedz vidējo ES rādītāju un viedo 13-14%.

"Jāsaprot, ka valsts nodrošinātā pensija veidos tikai daļu no ienākumiem vecumdienās, bet lielu daļu veidos cilvēku uzkrājumi. Diemžēl Latvijā uzkrājumus veido tikai neliela daļa iedzīvotāju, piemēram, trešajā pensiju līmenī uzkrājumu veic tikai trešdaļa iedzīvotāju, turklāt daļa no tiem neveic regulārus maksājumus un ir veikusi tikai vienreizēju pirmo maksājumu," stāstīja Dobrovoļska.

Koronavīrusa ietekme ir jūtama ne tikai atsevišķās nozarēs, kā tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet arī praktiski visās jomās strādājošajiem uzņēmējiem, turklāt vīrusa radītās sekas izpaudīsies perspektīvā, intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA Ernst & Young Baltic valdes priekšsēdētāja un EY Baltijas valstu Revīzijas nodaļas partnere Diāna Krišjāne.

Viņa atzīst, ka finanšu pārskati un to revīzija uzņēmumos ir konkrētā brīža momentuzņēmums, jo pēc kāda laika situācija jau var būt pavisam citāda. Tā kā daļai uzņēmumu pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu un beidzās, piemēram, šā gada 31. martā, 30. aprīlī vai pat 30. jūnijā, tad šādu kompāniju gada pārskatos jau atspoguļojas Covid-19 ietekme.

Kāda ir Covid-19 radītā ietekme uz uzņēmumu finansiālo veselību?

Pandēmija ir skārusi pilnīgi visus – gan privātuzņēmējus, gan valsts iestādes, gan pašvaldības. Tās rezultātā ir notikusi darbības pārorientēšanās, esošā biznesa modeļa maiņa, pielāgošanās konkrētajai situācijai, nereti arī atlikta iecerēto investīciju projektu realizācijas uzsākšana. Protams, situācija vienas nozares uzņēmumiem būs līdzīga, bet katram atsevišķam uzņēmumam tā var būtiski atšķirties. Martā privātuzņēmēji bija spiesti ļoti ātri īstenot pārmaiņas, un, jo pieredzējušāks vadītājs, jo profesionālāk un ātrāk tās notika. Redzot darbības apjomu kritumu, pieredzējušie uzņēmumu vadītāji samazināja nodarbināto skaitu, kā arī noteiktai kategorijai darbinieku un vadītāju samazināja darba samaksu pat par 20 līdz 30%. Tur, kur iespējams, tika ieviests attālinātais darbs, tostarp arī EY, kur visi strādājošie sāka strādāt no mājām bez dīkstāvēm. Protams, ražotnēs, kā arī citu saimniecisko darbu veikšanai attālinātais darbs nav iespējams, tāpēc tika ieviesti strikti strādājošo veselības aizsardzības pasākumi, lai kāda viena strādājošā dēļ nebūtu uz kādu laiku jāslēdz ražotne un jāatrodas dīkstāvē. Uzņēmumu pārskatu revīzija būtībā tieši to arī parāda – sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma, starptautisko pasažieru pārvadātāju segmentā strādājošajiem līdzšinējais biznesa modelis vairs nedarbojas, un šīs jomas uzņēmēji sākotnēji, cik vien iespējams, izmantoja valsts piešķirtos dīkstāves pabalstus, bet, redzot atkārtotu pandēmijas vilni, vairumu strādājošo bija spiesti no darba atbrīvot. Tomēr ne visas problēmas ir iespējams atrisināt operatīvi, piemēram, viesnīcu nozarē uzņēmumiem nav iespējams atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas vai arī gūt atlaides, jo pilsēta šādas atlaides nepiešķir. Ienākumu viesnīcu sektorā tikpat kā nav, bet izdevumus līdz tādam 2020. gada ienākumu līmenim samazināt ir nopietns izaicinājums, jo ēku uzturēšanai nepieciešamas noteiktas izmaksas. Lai atgūtos no šāda trieciena, minētajām nozarēm būtībā ir nepieciešama Covid-19 vakcīna, par kuru tiek daudz runāts un arī solīts, bet pagaidām tādas vēl nav. Citās jomās strādājošajiem saruka pieprasījums un pielāgošanās bija un ir atkarīga no tā dēvētā tauku spilventiņa izmēra. Ja šādas rezerves bija un ir, tad pārorientēšanās uz citu pakalpojumu piedāvāšanu vai cita sortimenta preču ražošanu noritēja vieglāk. Savukārt, ja šādu rezervju nebija, pārorientēšanās iespējas bija un ir grūtāk īstenojamas. Kritiska situācija noteiktos uzņēmējdarbības segmentos atkarīga no vakcīnas pret koronavīrusu esamības un pieejamības uz laika ass.