Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Raimonds Kulbergs pirms nepilniem trim gadiem atteicās no veiksmīgas karjeras finanšu pakalpojumu jomā un pievērsās privātai uzņēmējdarbībai. Kā pats saka – meties nezināmajā

Viņa uzņēmums Funderful nodarbojas ar ziedojumu kampaņu izveidi augstskolām. Mērķi ir lieli – ietekmēt ziedošanas kultūru izglītības pasaules tirgos ASV un Lielbritānijā, mazāk, klauvējot pie misijas apziņas un vairāk paļaujoties uz sacensības un spēles prieku.

Katram jaunuzņēmumam (start-up) savā attīstībā nākas iet cauri tuksnesim, kurā ir liels risks, ka ūdens beigsies un spēki izsīks, pirms neauglīgais klajums tiks pārvarēts, saka R. Kulbergs, kas līdztekus uzņēmējdarbībai ir arī Latvijas Riska kapitāla asociācijas direktors un TechHub Riga valdes loceklis. Viņš cer, ka Funderful tuksneša posms ir aiz muguras.

Kāpēc uzņēmumu nosaucāt par Funderful?

BusinessWeek online izveidojis piecdesmit visdāsnāko filantropu sarakstu, kurā pirmajās vietās ierindojas otrais bagātākais cilvēks pasaulē, Berkshire Hathaway vadītājs Varrens Bafets (Warren Buffett), Microsoft dibinātaji Bils un Melinda Geitsi (Bill and Melinda Gates), kuru fonds ar 31 miljardu ASV dolāru aktīviem ir pasaules lielākā labdarības iestāde, kā arī investors Džordžs Soros (George Soros).

V. Bafets laika posmā no 2002. līdz 2005. gadam ziedojis 40.612 miljonus ASV dolāru, B. un M. Geitsi - 3.350 miljonus ASV dolāru un Dž. Soros - 2.066 ASV dolārus.

Šā gada jūnijā V. Bafets nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš veiks lielāko ziedojumu ASV vēsturē, 85% jeb vairāk kā 30 miljardus ASV dolāru no savas 44 miljardu ASV dolāru bagātības novēlot Geitsu fondam. Šī ziedojuma mērķis – veselībai un ASV izglītībai. Saskaņā ar BusinessWeek online sniegto informāciju Geitsu mērķis ir mazināt nabadzibu visā pasaulē, kā arī radīt zāles pret AIDS un citām neārstējamām slimībām, nodrošināt pieeju informācijas tehnoloģijām bibliotēkās un veikt reformas ASV skolās. Savukārt kā Dž. Sorosa ziedojumu mērķis minēta atvērta un demokrātiska sabiedrība.

Izmantojot SIA Mikrotīkls ziedojumu, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir tikuši pie divām jaunām iekārtām eksperimentāliem pētījumiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnieki ir radījuši iekārtu kristālu audzēšanai, kas izmaksājusi 8900 eiro, un iekārtu augstas klases magnētiskā lauka attēlošanai, kurā investēti 45 tūkstoši eiro. Kopumā lielākais LU atbalstītājs SIA Mikrotīkls eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas atbalstam augstskolai ziedojis 1,75 miljonus eiro. Šie ir pirmie divi projekti, kas saņēmuši LU fonda platīna mecenāta – SIA Mikrotīkls – finansējumu.

Testa platforma

Komplektējot daudz un dažādus tehniskus komponentus – temperatūras sensorus, optiskas sistēmas, mikrokontrolierus, soļu dzinējus, 3D printētas konstrukcijas u.c. –, panākta iespēja ar automatizētu datora vadību veikt sāls (NaCl-RbCl maisījuma) kristālu audzēšanu. «Izmantojot savas fizikas zināšanas un jaudīgus datorus, simulējam dažādus dabā un tehnikā notiekošus procesus, lai palīdzētu inženieriem, konstruktoriem un jaunu produktu izstrādātājiem atrisināt tiem interesējošas tehniskas problēmas. Viena no jomām, kurā darbojamies, ir industriālo kristālu audzēšanas procesu modelēšana,» stāsta LU pētnieks Kristaps Bergfelds. Kristālu audzēšanas jomā LU zinātnieki sadarbojas ar dažādiem uzņēmumiem, piemēram, Siltronic AG (Vācija) un KEPP EU (Latvija). Viņu izstrādātie specializētie modelēšanas rīki tiek lietoti arī daudz plašākiem tehnoloģiskiem procesiem, piemēram, elektromagnētiskajai kausēšanai metalurģijas vajadzībām vācu uzņēmumā ALD Vacuum Technologies. «Mūsu izmantotās metodes, it īpaši modeļbāzētas kontroles izstrāde, ir šobrīd aktuālākā un nozīmīgākā pieeja, kā attīstīt un modernizēt ražošanu. Tās ir lietojamas plaša spektra ražošanā, kur nepieciešams kontrolēt un optimizēt kādu procesu norisi, piemēram, vielu sacietēšanu, kausēšanu, ķīmiskās reakcijas u.c. Ceturtās industriālās revolūcijas laikā ražošana tiek automatizēta, izmantojot plašu datu apstrādi un viedus algoritmus,» uzsver pētnieks.

Pateicoties LU Fonda administrētā SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējumam (45 000 EUR), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centrs un Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija kopīgiem spēkiem ir izveidojuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu, informē universitātē.

Izveidojot jauno eksperimentālo iekārtu, zinātnieki ieguvuši iespēju veikt mērījumus ne tikai sistēmās, kas interesantas fizikas, medicīnas un bioloģijas pētījumiem, bet arī sistēmās ar plašu praktisko pielietojumu elektronikā un arī naftas ieguvē.

Projekta «Magnētiskā lauka attēlošanas eksperimentālās iekārtas uzlabošana» īstenošanas rezultātā eksperimentālā sistēma ieguvusi gan jaunas iekārtas, gan programmatūru. Izveidotā iekārta ļauj mērīt magnētiskos laukus, ko rada dažādi materiāli ar telpisko izšķirtspēju, kas sasniedz vienu divsimto daļu no cilvēka mata biezuma. Iekārtas jaunā konstrukcija ļauj uzlabot ne tikai mērījumu kvalitāti, bet arī būtiski paplašināt pētāmo paraugu klāstu. Tagad «magnētiskā lauka attēlošanas iekārta» spēj mērīt ne tikai magnētiskos laukus, ko rada mikroskopiskas magnētiskas daļiņas un to ķēdītes, bet arī laukus, ko rada necaurspīdīgi cieti un šķidri magnētiski paraugi.

Hokeja attīstībai un popularizēšanai Latvijas Hokeja federācija izveidojusi biznesa klubu, taču ierosinājumi uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides apcirpšanai vai būtiskai ierobežošanai uzņēmumiem, kuri ziedo, var būtiski samazināt ziedojumu apmēru bērnu un jauniešu sportam un arī kultūrai

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat piedāvāto uzņēmuma ienākuma nodokļa reformu, kas skartu arī uzņēmumus, kuri ziedo?

Neatbalstu idejas par kādu ierobežojumu uzlikšanu uzņēmumiem, kuri ziedo naudu sabiedriskajam labumam – sportam, kultūrai. Var jau uz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, kas kopumā mērāma miljonos eiro, raudzīties tikai kā uz valsts budžetā neiekasētu naudu… Tomēr tāpēc atņemt uzņēmumiem, kuri ziedo, šī nodokļa atlaidi vai būtiski ierobežot šo ziedojumu veikšanu ir amorāli. Nesaprot, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo, piemēram, ar 10% ierobežojumu no pārskata gada peļņas vai kādu procentu no uzņēmuma samaksātā sociālās apdrošināšanas maksājuma. Ja šādas idejas gūs valdošo politiķu atbalstu, tad būtībā tas Latvijā sagraus esošo ziedošanas sistēmu, bet bērnu un jauniešu sports, kultūra nonāks uz iznīcības robežas. Savukārt valsts (pat kopā ar pašvaldībām) budžets nespēj finansēt visas vajadzības ne sportā, ne kultūrā, turklāt vienmēr ir kādas neatliekamākas vajadzības, kur nauda vajadzīga nekavējoties. Varbūt valdība vēlas pāriet atpakaļ uz padomju laiku sistēmu, kurā viss tika finansēts no valsts budžeta, tostarp sports un kultūra? Tikmēr Eiropā un Ziemeļamerikā pastāv valsts atbalsts tiem, kuri ziedo, it īpaši bērniem. Manuprāt, pirms ķerties klāt pie ziedotājiem, tomēr vajadzētu novērtēt visas iespējamās sekas. Ja tas netiks izdarīts un vērtētājiem «rādīsies» tikai ieguvumi, tad rezultātā varam saņemt tikai papildus problēmas. Cerēt, ka uzņēmumi ziedos tāpat, kā līdz šim, kad tie saņem uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, ir ļoti riskanti.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko tiek aizliegts Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītie grozījumi nosaka, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Ja likuma atsevišķā normā minētajās kapitālsabiedrībās būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme jau ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai viņi ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūs nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nevarēs izmantot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vai personas, kuras savu tiesību realizāciju nodevušas kādam no abu valstu pilsoņiem.

Ar nodokļu politikas jaunievedumiem grasās sasiet rokas uzņēmumiem, kas vēlas ziedot, nosakot, ka bez «sodīšanas» ar nodokli varēs ziedot tikai desmit procentus no peļņas

Plānotais ierobežojums nozīmē līdzšinējās kārtības sarežģīšanu, nošaujot divus zaķus, bet – negatīvā nozīmē. Pirmkārt, slāpējot uzņēmumu vēlmi ziedot. Tehniski samazinot atlaidi, nav ko slēpt, prognozējami saruks arī biznesa ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām. Otrkārt, sarūkot atbalstam, tiks apdraudētas vai zaudētas iespējas, ko pašlaik balstīja tieši ziedojumi. Pirms aplaudēt iecerētajai kārtībai, vajadzētu spēt atraut skatu no budžeta ieguvumiem un pavērtēt, kas tādējādi var ciest vai pat tikt sagrauts. Protams, jāņem vērā arī līdzšinējās blaknes, par ko gādājuši negodprātīgi ziedotāji un ziedojumu saņēmēji, kuru rīcība acīmredzot arī likusi pārvērtēt ziedošanas atbalstīšanu.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Latvijas Universitātes (LU) Rododendru selekcija un izmēģinājumu audzētavā Babīte pilnos ziedos izplaukuši agri ziedošie rododendri. Šogad ziedēšana ir īpaši koša un bagātīga, to veicinājusi maigā ziema un vēsais, mitrais pavasaris, informē LU pārstāve Gunita Riekstiņa.

Pirmais uzziedējis Daurijas rododendrs. Tas ir pats agrākais Latvijā ziedošais rododendrs, kas uzzied, kad daba vēl tikko modusies. Ledebūra rododendrs uz Latviju atceļojis no Altaja un Sajānu kalniem, ļoti labi te iejuties un visus priecē ar violeto ziedu kupenām. Interesantas ir Ledebūra rododendra balto un rožaino ziedu formas. Krāšņi saziedējuši Sihotīnas rododendra stādījumi. Smaillapu rododendrs pa gabalu atgādina rožainu dūmaku, jo zied pirms lapu plaukšanas. Neparasti kupli ziedi šogad rododendru šķirnei ‘Praecox’. Tik bagātīgi ziedoša tā Latvijā ir pirmo reizi. Gaiši dzelteniem ziediem rotājas zeltainais rododendrs, kas veido blīvas 0,2-1 m augstas audzes. Ziedus raisa Mori rododendrs un pa gabalu atgādina ziedošus rožu kokus.

Valdība atbalstījusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka piederošā īpašuma Rīgā, Jēkaba ielā 6/8, atsavināšanu valstij Saeimas Kancelejas personā.

Īpašumu veido zeme 659 kvadrātmetru platībā un divas ēkas. Pašlaik tas iznomāts Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Īpašuma vērtība noteikta 1,656 miljonu latu apmērā, un plānots, ka šie līdzekļi Saeimai tiks piešķirti 2012. gada budžeta grozījumos. Lai atsavinātu īpašumu, Saeimai, lemjot par grozījumiem šā gada valsts budžetā, būtu nepieciešams paredzēt likumprojektā Saeimas budžetā papildu apropriāciju izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 1,656 miljonu latu apmērā nekustamā īpašuma iegādei no Hipotēku bankas, skaidro Finanšu ministrija.

DB jau rakstīja, ka jauna ēka Jēkaba ielā 6/8 Saeimai nepieciešama konferencēm un diskusijām, taču par ieguldījumu apmēru skaidrības vēl nav. Skaidrs gan ir tas, ka bez ieguldījumiem iztikt nevarēs - kapitāli ieguldījumi Hipotēku bankai piederošajā īpašumā pēdējos gados nav veikti, turklāt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) dēļ Saeimai nepieciešamas mūsdienu prasībām tehniski atbilstošas telpas.

Kad valstij nav naudas, bet infrastruktūrā ar katru gadu robi kļūst arvien lielāki, ar steigu jāmeklē iespējas, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Latvijas virzienā pavērtā maciņa kapacitāti un jaudas. Izdarīt to ir visai vienkārši - atliek meklēt pasaules praksi. Jau šodien lielākie pasaules autoceļu, dzelzceļu, skolu, slimnīcu, tiltu, cietumu un citu infrastruktūras objektu projekti eksistē pateicoties privāto kompāniju un valsts aģentūru sadarbībai.

Līderi - Lielbritānija, Austrālija, Īrija

Ne tikai pie mums, arī ļoti attīstītās valstīs pieaug prasības pret valdību pārziņā esošās infrastruktūras kvalitāti un pieejamību, ko nosaka gan ekonomiskā attīstība un ar to saistītais apjomu pieaugums, gan cilvēku vēlme dzīvot pēc iespējas labākos apstākļos. Līdz ar to valdības arvien lielāku uzmanību pievērš alternatīvām iespējām, ko sniedz VPP.

Līderis šajā jomā ir Lielbritānija, kur šobrīd 10-13% no visām valsts investīcijām infrastruktūrā tiek finansētas ar partnerības palīdzību. Tai seko Austrālija un Īrija. Kopumā šādu praksi pasaulē pielieto vismaz 30 valstis. Latvija šobrīd atrodas šī saraksta pašā apakšā, taču tā ir priekšā ļoti daudzām citām valstīm, kurās virzība vispār nav sākusies.

Saeima ceturtdien, 23.martā, noteica ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. To paredz galīgajā lasījumā kā steidzami pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā.

Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sacīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka ierobežojumi attieksies uz elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū vai konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat tas varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai, vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo vai pārvada elektroenerģiju vai siltumenerģiju un kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus, vai kas ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators un kam pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Medikamentu kompānija "AstraZeneca" sāks ražot potenciālo vakcīnu pret koronavīrusu Covid-19, tās vadītājs pastāstījis "BBC".

Joprojām notiek izmēģinājumi, taču Paskāls Soriots sacījis, ka kompānijai jāsāk ražošana tagad, lai tā varētu apmierināt pieprasījumu, ja vakcīna izrādīsies efektīva.

"Mēs šobrīd sākam ražot šo vakcīnu - tai ir jābūt gatavai lietošanai brīdī, kad būs rezultāti," viņš skaidrojis.

"AstraZeneca" aplēsusi, ka tā varēs piegādāt divus miljardus vakcīnas devu.

P. Soriots arī uzsvēris, ka ražošana tiek sākta jau tagad tāpēc, ka "mēs vēlamies būt pēc iespējas ātrāki". "Protams, ar šo lēmumu rodas risks, bet tas ir finansiāls risks, un finansiālais risks ir tas, ka vakcīna nedarbojas," viņš piebildis. Tādā gadījumā visas saražotās vakcīnas tikšot utilizētas.

Saeima šodien pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus. Kultūras nozarei piešķirti papildu vairāk nekā 14.7 miljoni latu. Šis pieaugums - par aptuveni 30% - ir procentuāli vislielākais, salīdzinot gan ar jebkuru citu nozari, gan ar to, kādu palielinājumu kultūras jomā ir izdevies panākt iepriekšējos gados. Var sacīt, ka kultūras nozare pārskatāmā periodā vēl nekad nav saņēmusi tādu finansējuma pieplūdumu, kurš skars turpat jebkuru kultūras dzīves aspektu.

Budžeta grozījumos kultūras nozarē ir sabalansēti ieguldījumi infrastruktūrā un kultūras cilvēku atalgojuma palielinājums, kā arī izcilību atbalstīšanas un krīzes novēršanas pasākumi.

Bibliotēkas

Saskaņā ar valdības deklarāciju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu par Ls 2 587 696 palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu, demontāžu, būvlaukumu sagatavošanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvprojektēšanu un infrastruktūras projektēšanu. Savukārt budžeta ilgtermiņa saistību daļā pirmo reizi paredzēts finansējums visa Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai - kopējo summu veido 114 miljoni latu būvniecībai + finansējuma izmaksas 20 gadu garumā. Tas nozīmē, ka bibliotēkas celtniecība tiks uzsākta nākamgad, un valsts uzņemsies saistības 19 gadus maksāt 6.9 miljonus latu gadā (hipotekārā kredīta princips).

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Jauno Nacionālo bibliotēku apmēbelēs četru uzņēmumu šim nolūkam izveidota pilnsabiedrība 4 MB par 3,49 miljoniem Ls.

Pilnsabiedrības 4 MB izveidotāji ir mēbeļu ražošanā un tirdzniecībā strādājošie SIA Daiļrade koks, SIA Coppa Ltd, SIA Pinus E un SIA Kate. «Līgums ar Kultūras ministriju ir parakstīts, tagad jāatrota piedurknes darbam,» situāciju lakoniski komentē pilnsabiedrības 4 MB pārstāvis, SIA Pinus E valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Savukārt SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons uzsver, ka līgumā paredzētais mēbeļu piegādes termiņš ir tikai seši mēneši, kuru laikā ir jāpaspēj ne tikai saražot, bet arī piegādāt pasūtīto.

«Būs jāsaspringst,» tā uz jautājumu par to, vai visu var paspēt un jau 2014. gada janvārī piegādāt tās mēbeles, kuras nepieciešamas iecerētās grāmatu pārnešanas akcijas īstenošanai, atbild A. Jansons.

Latvijas iedzīvotājiem biežāk nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem ir svarīgi nodarboties ar labdarību. Turklāt Latvijā ar labdarību biežāk nodarbojas sievietes, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši nelieliem vai tieši otrādi – ar lielākiem ienākumiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka nodarboties ar labdarību ir svarīgi 47% Latvijas iedzīvotāju, 42% iedzīvotāju Lietuvā un 35% iedzīvotāju Igaunijā. Turklāt Latvijā labdarībā aktīvāk iesaistās sievietes - 58% no aptaujātam sievietēm atzinušas, ka viņām ir svarīgi vai ļoti svarīgi nodarboties ar labdarību. Salīdzinājumam – līdzīgas atbildes snieguši tikai 36% aptaujāto vīriešu, bet 43% no tiem ieņem neitrālo pozīciju.

Pēc SEB bankas aptaujas datiem, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlas ziedot dažādas mantas vai apģērbu - šo variantu atzīmējuši 60% respondentu. 50% no aptaujātiem atzīmējuši, ka parasti ziedo naudu. Trešajā vietā – dalīšanās ar zināšanām un pieredzi, jeb tā saucamais mentora darbs (36%), kā arī iesaistīšanās sabiedriskajos, tai skaitā brīvprātīgajos, darbos (30%). Aptauja atklāj, ka līdzīgas izvēles saistībā ar labdarības aktivitātēm izdara arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā zied pirmās acālijas. No sestdienas, 31.janvāra, Acāliju mājas durvis ir atvērtas apmeklētājiem, informē LU.

Pavisam dārza kolekcijā ir 124 acāliju šķirnes no Rietumeiropas, Krievijas, Ukrainas un Latvijas. Daudzas no tām LU Botāniskajā dārzā aug vairāk nekā 50 gadus un krūmu krāšņi ziedošie vainagi sasniedz pat pāris metru apkārtmēru.

LU Botāniskajā dārzā ir Baltijā lielākā acāliju kolekcija, kuras veidošana sākās 20. gadsimta 30-tajos gados. Kopš 1957. gada šo darbu turpina profesors Rihards Kondratovičs, viņš arī nodarbojas ar acāliju selekciju.

Ziedošās acālijas varēs apskatīt visu februāri un martu, jo turpinās plaukt arvien vēlāk ziedošās šķirnes.

Urugvajas prezidents Hosē Muhika (José Mujica) ieguvis iesauku «nabadzīgākais prezidents» pēc tam, kad kļuvis zināms, ka viņš labdarībai ziedo 90% savas algas.

Sarunā ar Spānijas laikrakstu El Mundo 77. gadus vecais Dienvidamerikas valsts galva atzina, ka ziedo gandrīz visu savu algu, tādējādi esot visnabadzīgākais vai arī visaugstsirdīgākais prezidents pasaulē, raksta The Lookout.

Prezidents saņemot algu 12,5 tūkstošu ASV dolāru apmērā, no šī summas viņš patur tikai 1,2 tūkstošus dolāru. «Es lieliski iztieku ar šo summu. Man tā ir jādzīvo, jo Urugvajā ir daudz cilvēku, kuriem nav naudas,» sacījis prezidents.

Urugvajas prezidents ar savu sievu, kas ir senatore un pusi algas ziedo labdarībai, dzīvo lauku saimniecībā pie valsts galvaspilsētas Montevideo. Viņa dārgākais īpašums ir automašīna Volkswagen Beetle, kuras vērtība aplēsta aptuveni divu tūkstošu ASV dolāru apmērā. Urugvajas prezidentam nav parādsaistību, tāpat viņš nekad bankā nav atvēris norēķinu kontu.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga)) absolventi līdz 2014. gadam, kad augstskola svinēs 20 gadu jubileju, cer sasniegt 50% absolventu iesaisti skolas finansiālā atbalstīšanā. Šī mērķa sasniegšanai bijušie audzēkņi izveidojuši interaktīvu ziedošanas platformu, ar kuras palīdzību tiek vākti līdzekļi, lai atbalstītu esošos un topošos augstskolas studentus no visām Baltijas valstīm.

Tiešsaistes ziedošanas platforma (donate.alumni.lv) ir veidota, izmantojot spēles elementus, un katrs dāvinājums pēc tā saņemšanas tiek automātiski attēlots vizualizācijās, parādot ziedojumu attiecību starp absolvēšanas gadiem, valstisko piederību un individuāliem ziedotājiem.

«Pētot pasaules līmeņa augstskolu un to absolventu ziedošanas iniciatīvas, mēs neesam redzējuši neko līdzīgu. Platforma tapusi galvenokārt pateicoties absolventu entuziasmam,» norāda 2005. gada SSE Riga absolvents un Deloitte konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Kulbergs.

Absolventu izvirzītais mērķis ir tuvāko divu gadu laikā pārsniegt pasaulē labāko ziedojumu piesaistes piemēru – Stenfordas universitāti, kuru aktīvi atbalsta 41% bijušo audzēkņu.

#ASV prezidents Donalds Tramps ziedo savu 2017.gada 4.ceturkšņa algu Transporta ministrijai, lai palīdzētu uzlabot valsts infrastruktūru.

ASV prezidents Donalds Tramps ziedo savu 2017.gada 4.ceturkšņa algu Transporta ministrijai, lai palīdzētu uzlabot valsts infrastruktūru, otrdien paziņoja Baltā nama administrācija.

Transporta ministre Eleina Čao saņēma no prezidenta čeku par 100 000 ASV dolāru.

Par šo ziedojumu tika paziņots dienu pēc tam, kad Tramps nāca klajā ar plānu ceļu, tiltu un ostu atjaunošanai.

Transporta ministrija paziņoja, ka šie līdzekļi tiks izmantoti grantu programmai, kura attiecas uz kritiski svarīgiem infrastruktūras projektiem.

Prezidents iepriekš bija ziedojis savu algu Veselības un cilvēkresursu ministrijai, Nacionālo parku dienestam un Izglītības ministrijai.

Lai atbalstītu donorus, kuri gada laikā (365 dienu ietvaros) asinis ziedo trīs un vairāk reizes, Valsts asinsdonoru centrs (VADC) šā gada 1.februārī uzsāks dalīt donora privilēģiju kartes, kuras dažādu pakalpojumu saņemšanai varēs izmantot donori visā Latvijā.

Privilēģiju kartes mērķis esot atbalstīt veselu cilvēku - donoru, kurš bez maksas ziedo asinis un tādā veidā glābj dzīvību kādam, kurš bez asins pārliešanas izdzīvot nebūtu spējīgs. Privilēģiju karti būšot iespēja saņemt arī asins komponentu donoriem, kuri komponentus ziedo sešas un vairāk reizes gada laikā.

Donora privilēģiju karte dos iespēju donoram saņemt dažādas atlaides pie VADC sadarbības partneriem visā Latvijā, ar kuriem VADC ir noslēgta vienošanās par šādu sadarbību.

VADC informē, ka uzņēmumi arī turpmāk var pieteikties sadarbībai un atbalstīt donorus.

Donorus jau pieteikušies atbalstīt: Birkam Joga, City Fitness, Vivido, Ķīpsalas peldbaseins, Baltijas Fizioterapija, Veselības fabrika, Zemgales olimpiskais centrs, Rāmkalni, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Veselības centrs 4, Tukuma ledus halle, Rehabilitācijas centrs Līgatne, Projekts Veselības sala, Mugurkaula veselības centrs, Basketbola klubs VEF Rīga, P.Stradiņa slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs, Optikas studija Lonija, Outlet optika, maslecas.lv, optika Metropole, Citrus SPA, Dejas un personības centrs I-DEJAS MĀJA, Reaktors, SIA MB Zobārstniecības, Zobārstniecība DOO, Vidzemes olimpiskais centrs, Tukuma ledus halle.

21.08.2007.

Šodien valdības sēdē tika izskatīti 2007. gada budžeta grozījumi.

Īstenojot valdības noteikto taupības plānu, Kultūras ministrija šā gada budžeta grozījumos ir veikusi izdevumu tehnisko pārdali, nepieprasot papildus līdzekļus KM budžetam.

Grozījumos pārdalītie līdzekļi paredzēti, lai realizētu divas galvenās prioritātes - uzlabotu kultūras iestāžu infrastruktūru, kā arī nodrošinātu nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus kultūras iestādēs. Tāpat paredzēti līdzekļi atsevišķu nozīmīgu kultūras pasākumu atbalstam.

Mūzikas nozarē piešķirtie līdzekļi paredzēti: instrumentu iegādei Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim Ls 100 000 apmērā; instrumentu iegādei un remontam valsts kamerorķestrim Simfonietta Rīga Ls 54 000 apmērā; Latvijas Nacionālajai operai - lielās zāles skaņu pults iegādei - Ls 99 705, viesizrādēm Maskavā - Ls 38 351 un IT programmatūras biļešu un telpu noslogojuma administrēšanas nodrošināšanai - Ls 20 000; Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" - ugunsdrošības pasākumiem, veselības apdrošināšanai un nošu iegādei - Ls 17 872; koncertorganizācijai Latvijas koncerti - Berlīnes Filharmoniķu koncerta, kas paredzēts 2008. gada pavasarī Latvijas - Vācijas kultūras dienu ietvaros, nodrošināšanai - Ls 100 000.