Jaunākais izdevums

Izmantojot SIA Mikrotīkls ziedojumu, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir tikuši pie divām jaunām iekārtām eksperimentāliem pētījumiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnieki ir radījuši iekārtu kristālu audzēšanai, kas izmaksājusi 8900 eiro, un iekārtu augstas klases magnētiskā lauka attēlošanai, kurā investēti 45 tūkstoši eiro. Kopumā lielākais LU atbalstītājs SIA Mikrotīkls eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas atbalstam augstskolai ziedojis 1,75 miljonus eiro. Šie ir pirmie divi projekti, kas saņēmuši LU fonda platīna mecenāta – SIA Mikrotīkls – finansējumu.

Testa platforma

Komplektējot daudz un dažādus tehniskus komponentus – temperatūras sensorus, optiskas sistēmas, mikrokontrolierus, soļu dzinējus, 3D printētas konstrukcijas u.c. –, panākta iespēja ar automatizētu datora vadību veikt sāls (NaCl-RbCl maisījuma) kristālu audzēšanu. «Izmantojot savas fizikas zināšanas un jaudīgus datorus, simulējam dažādus dabā un tehnikā notiekošus procesus, lai palīdzētu inženieriem, konstruktoriem un jaunu produktu izstrādātājiem atrisināt tiem interesējošas tehniskas problēmas. Viena no jomām, kurā darbojamies, ir industriālo kristālu audzēšanas procesu modelēšana,» stāsta LU pētnieks Kristaps Bergfelds. Kristālu audzēšanas jomā LU zinātnieki sadarbojas ar dažādiem uzņēmumiem, piemēram, Siltronic AG (Vācija) un KEPP EU (Latvija). Viņu izstrādātie specializētie modelēšanas rīki tiek lietoti arī daudz plašākiem tehnoloģiskiem procesiem, piemēram, elektromagnētiskajai kausēšanai metalurģijas vajadzībām vācu uzņēmumā ALD Vacuum Technologies. «Mūsu izmantotās metodes, it īpaši modeļbāzētas kontroles izstrāde, ir šobrīd aktuālākā un nozīmīgākā pieeja, kā attīstīt un modernizēt ražošanu. Tās ir lietojamas plaša spektra ražošanā, kur nepieciešams kontrolēt un optimizēt kādu procesu norisi, piemēram, vielu sacietēšanu, kausēšanu, ķīmiskās reakcijas u.c. Ceturtās industriālās revolūcijas laikā ražošana tiek automatizēta, izmantojot plašu datu apstrādi un viedus algoritmus,» uzsver pētnieks.

SIA Mikrotīkls finansētā iekārta ir testa platforma, ar kuras palīdzību pētnieki var pārbaudīt izstrādātos modeļus un jaunas iekārtas vadības metodes. «Iekārta ir salīdzinoši neliela – rūpnieciski audzē kristālus ar diametru 300 mm, bet LU radītajā iekārtā var audzēt kristālus, kuru diametrs nepārsniedz 20–30 mm. Taču, rūpīgi pārdomājot eksperimentu norisi, šie procesi ir pielīdzināmi un varam ļoti daudz mācīties, vēl joprojām izvairoties no ārkārtīgi dārgajiem industriālajiem eksperimentiem,» secina K. Bergfelds.

Visu rakstu Audzēs kristālus un mērīs magnētiskos laukus lasiet 14. maija laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

Mikrotīkls ziedojums LU nes augļus

Mikrotīkls ziedo 250 000 eiro RTU

Mikrotīkls Latvijas Universitātei ziedo vēl 250 000 eiro

Mikrotīkla peļņa pērn pārsniegusi 66 miljonus eiro

Pateicoties Mikrotīkls ziedojumam, izveidota Ortopēdijas laboratorija

Mikrotīkls ziedo miljonu eiro Latvijas Universitātei

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties LU Fonda administrētā SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējumam (45 000 EUR), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centrs un Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija kopīgiem spēkiem ir izveidojuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu, informē universitātē.

Izveidojot jauno eksperimentālo iekārtu, zinātnieki ieguvuši iespēju veikt mērījumus ne tikai sistēmās, kas interesantas fizikas, medicīnas un bioloģijas pētījumiem, bet arī sistēmās ar plašu praktisko pielietojumu elektronikā un arī naftas ieguvē.

Projekta «Magnētiskā lauka attēlošanas eksperimentālās iekārtas uzlabošana» īstenošanas rezultātā eksperimentālā sistēma ieguvusi gan jaunas iekārtas, gan programmatūru. Izveidotā iekārta ļauj mērīt magnētiskos laukus, ko rada dažādi materiāli ar telpisko izšķirtspēju, kas sasniedz vienu divsimto daļu no cilvēka mata biezuma. Iekārtas jaunā konstrukcija ļauj uzlabot ne tikai mērījumu kvalitāti, bet arī būtiski paplašināt pētāmo paraugu klāstu. Tagad «magnētiskā lauka attēlošanas iekārta» spēj mērīt ne tikai magnētiskos laukus, ko rada mikroskopiskas magnētiskas daļiņas un to ķēdītes, bet arī laukus, ko rada necaurspīdīgi cieti un šķidri magnētiski paraugi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada noslēgumā Latvijas uzņēmums SIA Mikrotīkls, kas plašāk pazīstams ar zīmolu MikroTik, sniedzis nozīmīgu ieguldījumu augstākās izglītības nozarē, ziedojot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fondam 250 000 eiro vairāku inženiertehnisko jomu attīstībai.

Galvenie virzieni, kurus vēlas atbalstīt uzņēmums, ir elektronika, telekomunikācijas un datorzinātnes, kā arī RTU projekti, kas saistīti ar inženierzinātņu popularizēšanu skolēnu vidū un skolēnu zināšanu pilnveidi eksakto zinātņu jomās. Tāpat uzņēmums izlēmis sniegt materiālu atbalstu RTU Inženierzinātņu vidusskolai, kā arī ziedot iekārtas fakultāšu laboratorijām, tādējādi ievērojami uzlabojot augstskolas programmu daudzpusīgumu un palīdzot veidot modernāku studiju vidi. Ziedojumu saņem un administrēšanu nodrošinās RTU Attīstības fonds.

RTU Attīstības prorektors Artūrs Zeps uzskata, ka saņemtais ziedojums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas augstākās tehniskās izglītības attīstībā un jauniešu intereses par inženierzinātnēm veicināšanā: «Rīgas Tehniskā universitāte augstu novērtē SIA «Mikrotīkls» piešķirto atbalstu, kas palīdzēs izveidot vairākas jaunas laboratorijas elektronikas un datorzinātņu jomā, kā arī sniegs ieguldījumu studiju procesa uzlabošanā gan no saturiskā, gan infrastruktūras viedokļa. Saņemtais atbalsts palīdzēs piesaistīt jauniešus inženierzinātnēm, veicinot RTU sagatavoto speciālistu piemērotību darba tirgum, kā arī ļaus attīstīt jaunus pētniecības virzienus, tā vēl vairāk attīstot RTU un industrijas sadarbību, nodrošinot industrijai nepieciešamo zināšanu un inovāciju radīšanu un to praktisku pielietojumu dzīvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Mikrotīkls atlīdzībā par ugunsgrēkā sadegušajiem krājumiem saņēmis 33,937 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» šovasar apdrošināšanas kompensācijā par pērn notikušajā ugunsgrēkā sadegušajiem krājumiem saņēmis 33,937 miljonus eiro.

Šāda informācija ietverta uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā.

Kompānijas pārstāvji atgādina, ka 2018.gada 20.augustā «Mikrotīkls» noliktavā Maskavas ielā 456, Rīgā, izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega tajā esošie krājumi 33 970 981 eiro vērtībā. Savukārt 2019.gada 18.jūnijā uzņēmums saņēma apdrošināšanas kompensāciju par nodegušajiem krājumiem 33 937 000 eiro apmērā.

Uzņēmums pērn informēja, ka ugunsgrēka rezultātā tika būtiski iekavēta preču pieņemšana un izsūtīšana klientiem. Šos darbus pārņēma pārējās noliktavas. Savukārt jaunajā «Mikrotīkls» noliktavā Stopiņu novada «Grebzdēs», kas ekspluatācijā tika nodota pērn jūlijā, ugunsgrēka brīdī vēl nebija pilnībā pabeigti iekārtošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mikrotīkls», kas ir viens no visu laiku lielākajiem Latvijas Universitātes (LU) atbalstītājiem un LU fonda mecenātiem, gada nogalē ir ziedojis vēl 250 tūkstošus eiro, lai turpinātu attīstīt eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu universitātē.

«Mikrotīkls» ir MikroTik RouterOS programmatūras izstrādātājs un RouterBoard iekārtu ražotājs.

SIA «Mikrotīkls» ir sniedzis atbalstu Latvijas Universitātes attīstībai jau no 2011. gada, kad uzņēmums uzdāvināja LU Datorikas fakultātei divus MikroTik maršrutētāju komplektus ar plašu funkcionalitāti, ko studenti lieto gan praktiskajās nodarbībās studiju kursa «Datortīklu administrēšana» ietvaros, gan arī dažādu tīklošanas protokolu pētījumos.

Savukārt 2015. gada nogalē SIA «Mikrotīkls» ziedoja pusmiljonu eiro, tādējādi atbalstot 12 LU projektus par kopējo summu 424 000 eiro, lai atbalstītu eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu.

Sveicot LU tās dzimšanas dienā, 2016. gadā tika saņemts 1 miljona eiro ziedojums, no kā līdz šim ir atbalstīti vēl 18 projekti un tiks izmaksātas 6 stipendijas talantīgākajiem un perspektīvākajiem doktorantūras studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» pērn strādāja ar 251,623 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 34,7% un bija 43,256 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Gada pārskatā norādīts, ka kompānijas ieņēmumi no datu komunikāciju iekārtu pārdošanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 238,547 miljoni eiro, ieņēmumi iekšzemē bija 4,959 miljoni eiro, bet ieņēmumi no programmatūras pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 753 289 eiro.

Kā liecina gada pārskats, lielākie Eiropas Savienības noieta tirgi bija Polija, Čehija, Spānija, Itālija, Vācija, Ungārija un Lietuva. Savukārt trešajās valstīs lielākie noieta tirgi bija ASV, Apvienotie Arābu Emirāti, Krievija, Indija, Dienvidāfrika, Taizeme un Argentīna.

Pērn kompānija attīstīja jaunu produktu izstrādi un palielināja eksporta realizācijas apmērus. Savukārt peļņas rādītāji samazinājās valūtas kursa svārstību rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkls saņem Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas balvu

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašais ugunsgrēks, kas šorīt izcēlās angāra tipa ēkā pie Rumbulas, ir ierobežots, bet satiksme Maskavas ielā ir daļēji atjaunota. Aculiecinieki sociālajā tīklā Twitter ziņo, ka degusi uzņēmuma uzņēmuma Mikrotīkls, kas zināms ar zīmolu MikroTik, ēka.

Uzņēmumā portālam Db.lv apstiprināja, ka ugunsgrēks šorīt izcēlies vecajā ražotnē, kura šobrīd ir kā noliktava. iemesli pašlaik netiek minēti, dzēšanas darbi tiekot kontrolēti.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece, plkst.7.07 šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku izdevās lokalizēt. Kopējā degšanas platība bija 5480 kvadrātmetri. Ugunsdzēsēji-glābēji patlaban turpina strādāt notikuma vietā, lai ugunsgrēku pilnībā likvidētu.

Tikmēr satiksme Maskavas ielā pie Rumbulas ir daļēji atjaunota, proti, virzienā uz Rīgas centru tā notiek pa visām trim joslām, bet virzienā no Rīgas centra uz Salaspili - pa vienu no trim joslām, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Mikrotīkls» ir ziedojis 250 000 eiro Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu atbalstīt dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomas attīstību vēl plašākā mērogā. Līdzekļi tiks izmantoti esošo augstskolas projektu turpināšanai un pilnveidošanai.

SIA «Mikrotīkls» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo datortīklu aprīkojumu. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Kopš 2015. gada LU no mecenāta SIA «Mikrotīkls» ir saņēmusi četrus ziedojumus 2 miljonu eiro apmērā (2015., 2016., 2017. un 2018. gadā), kas arī ir novirzīti dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu attīstīšanai. LU fonds šos ziedojumus administrē, kā arī seko līdzi projektu attīstībai.

Pateicoties iepriekšējiem SIA «Mikrotīkls» ziedojumiem, LU pētnieki un mācībspēki ir īstenojuši 16 projektus, tai skaitā, īstenota pirmā LU zinātnieku ekspedīcija uz Antarktiku, izveidota eksperimentāla laboratorijas kristālu audzēšanas iekārta, starpdisciplināra pētījuma ietvaros izdota grāmata «Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši?», izstrādāta nieru audzēja agrīnās diagnostikas metode, tāpat realizēti vairāki projekti studiju un pētniecības vides uzlabošanai – IT radošās darbnīcas, pilnveidota pieejamā infrastruktūra Fizikas nodaļā, izveidots mūsdienīgs Eiropas līmeņa datorzinātnes studiju programmu piedāvājums u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Džons Tallijs ievēlēts Amerikas Tirdzniecības palātas valdē

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs uzsācis darbu Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) valdē, aizstājot "Radisson Blu Elizabete" un "Radisson Blu Rīdzene" viesnīcu vadītāju Džordžu Miu.

Dž. M. Tallijs amatā stājas nekavējoties un to ieņems līdz 2022.gada martam.

Dž. Miu, beidzoties saviem darba amata pienākumiem Latvijā, atstāja darbu valdē.

Dž. M. Tallijs ir strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus. Viņš ir SIA "Latnet Serviss" līdzdibinātājs, kas bija viens no interneta pamatlicējiem Latvijā. Šobrīd Dž. M. Tallijs ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam 

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par...

"Es vēlos veicināt sadarbību starp gēnu un bioinformātikas pētniekiem un ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, lai sekmētu veselības aprūpes un precīzijas medicīnas attīstību Latvijā, īpaši bērnu ļaundabīgo audzēju ārstēšanas jomā. Latvijas izglītības sistēma un izcili sasniegumi matemātikā un ģenētikā liecina par daudzsološām nākotnes iespējām," pauž Dž. M. Tallijs.

AmCham valdes priekšsēdētāja un prezidente Zinta Jansone akcentē: "Viņa pieredze un zināšanas tehnoloģiju, zinātnes un veselības aprūpes jomās ir liels ieguvums ATPL."

ATPL valdē turpina darbu valdes priekšsēdētāja un "Ellex Klavins" nodokļu konsultante Zinta Jansone, "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava, "Encompass Digital Media Latvija" vadītājs Roberts Melbārdis, individuālais biedrs Pauls Miklašēvičs, Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja, "Microsoft" vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa, "Novartis Baltics" sabiedrisko attiecību un pacientu vadītāja Dita Sīle un ATPL izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mikrotīkls (MikroTik) ir atsācis pieņemt un izsniegt preču pasūtījumus un plāno tuvākajā laikā atgriezties pie pilnas darba kapacitātes, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma valdes loceklis Arnis Riekstiņš ir noskaņots optimistiski: «Darām visu, kas mūsu spēkos, lai ātri atgūtos. Tā kā nesen ir pabeigta jauna noliktavas ēka, strādājam, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt noliktavas darbību arī šajās telpās un uzņēmuma darbība tiktu atjaunota vajadzīgajā kapacitātē.»

Jau vēstīts, ka naktī uz 20. augustu vienā no Mikrotīkla Rīgas noliktavām notika ugunsgrēks. Cietušo nebija, taču tika iznīcināta daļa no tirdzniecībai paredzētajām precēm un ražošanas komponentēm. Šobrīd teritorijā aktīvi strādā izmeklētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam

Ilze Žaime, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par veselības jautājumiem, šādu pārliecību Džons Tallijs, IT tehnoloģiju ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, pauž sarunā ar žurnālu Dienas Bizness.

Dž. Tallijs pirms pusotra gada uzrunāja vietējos speciālistus, aicinot viņus iesaistīties iniciatīvā par Latvijas bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti.

Pēc pāris mēnešu ilgas projekta apceres tas tika uzsākts, un nedaudz vēlāk kā pēc gada pirmo mazo pacientu gēni jau tiek analizēti. Šis projekts ļaus Latvijai kļūt par vienu no retajām un vadošajām valstīm pasaulē gēnu sekvencēšanas un vēža izpētes jomā, pārliecināts ir Dž. Tallijs.

Lai gan Dž. Tallija mērķis ir DNS sekvencēšanu padarīt Latvijā pieejamu ikvienam pediatriskās onkoloģijas pacientam, iespējams, nākotnē tā būs pieejama vēl plašākam lokam.

Pediatriskā onkoloģija viņam ir tuva tēma – pirms apmēram desmit gadiem viņš personīgi un SIA Mikrotīkls atbalstīja vienu no pirmajiem gēnu sekvencēšanas projektiem Sv. Jūdas slimnīcā laikā, kad tur ārstējās viņa bērns. Lai gan viņa meita slimību neuzveica, tas ir pamudinājis Talliju palīdzēt citiem, kas cīnās ar šo pašu slimību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mikrotīkls, kura līdzīpašnieks ir Arnis Riekstiņš, saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides no aizsargājamo sugu putnu ligzdām šogad tiešsaistē vērojuši aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, un kopējais skatījumu laiks pārsniedzis 730 000 stundas, informē LDF pārstāvji.

Iepriekšējos gados nodrošinātās tiešraides šogad papildināja divas kameras pie mazā ērgļa ligzdām, kā arī pie līdz šim nevērotas jūras ērgļa ligzdas.

Vissmagāk šogad gāja novēroto melno stārķu pārim, kas izaudzināja četrus jaunos putnus. Tāpat aizvadītā vasara bija pārbaudījums abiem jūras ērgļu pāriem, kuri cīnījās gan ar karstumu, gan barības trūkumu, gan arī piedzīvoja mazuļu izkrišanu no ligzdas. Zivjērgļa ligzdas vērošanu šogad pārtrauca negaiss, savukārt ūpja, mazo ērgļu un vistu vanaga ligzdās putni šogad tikai ciemojās, bet ligzdošanu neuzsāka.

Visvairāk skatītā tiešraide šogad, līdzīgi kā citos gados, bija jūras ērgļu ligzda Durbē - tai bija aptuveni 1,8 miljoni skatījumu. Otrajā vietā ierindojās melnā stārķa ligzdas tiešraide no Siguldas novada un jūras ērgļu ligzdas tiešraide no Ziemeļkurzemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meklē aviācijas nozares pārdošanas punktus

Egons Mudulis, 26.10.2018

Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos būtisks ir efektīvs muitas darbs un publiskā finansējuma piesaiste.

Tādus secinājumus izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs, kur iesaistītās puses diskutēja par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu. Viņš DB uzsvēra: «Lidostā ir jāveido Muitas ekselences centrs.»

Patlaban Latvijā pamatā tiek apkalpotas četru veidu aviācijas kravu grupas: eksporta un importa preces ar augstu pievienoto vērtību, pasta un e-komercijas preces, tranzītkravas, kā arī nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts LAD viedoklī. Kaut arī šobrīd aviācijas kravu apakšnozares radītā IKP pieaugums pārsniedz valsts vidējo IKP pieaugumu, aviācijas kravu pārvadājumu apakšnozare galvenokārt ir atkarīga no saistīto tautsaimniecības nozaru attīstības. Latvijas iespējas Austrumu–Rietumu transporta koridorā tiek izmantotas tikai daļēji, kam pamatā ir pret Krieviju piemērotās ekonomiskās sankcijas un muitas tarifu pastiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju tiek atzīts Arnis Riekstiņš

Db.lv, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju ir atzīts uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, - tā rāda šodien klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas nākamnedēļ, 9. oktobrī nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertu vērtējumu, izmantojot Lursoft informāciju, gada laikā Arņa Riekstiņa īpašumu vērtējums palielinājies par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 172 miljonus eiro. Ilggadēji TOP 100 pirmajā vietā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs nu tajā ieņem tikai trešo vietu: viņa īpašumu vērtējums dramatiski sarucis no 315 līdz 100 miljoniem eiro. Savukārt viņa kompanjons Ernests Bernis sarakstā ir vietu zemāk.

Kopumā Latvijas turīgāko cilvēku pirmais desmitnieks tagad izskatās šādi:

1. Arnis Riekstiņš (172 miljoni eiro)

2. Leonīds Esterkins (120 miljoni eiro)

3. Oļegs Fiļs (100 miljoni eiro)

4. Ernests Bernis (98 miljoni eiro)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas miljonāru jaunākā saraksta pirmajā vietā ierindots informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kurš gadu iepriekš bija ceturtajā pozīcijā, liecina Dienas Biznesa apkopojums 100 Latvijas turīgākie cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju uzņēmums Mikrotīkls, kura līdzīpašnieks ir Arnis Riekstiņš, pērn strādāja ar 258,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa auga 1,8 reizes un bija 79,34 miljoni eiro. Uzņēmuma attīstība tiek vērsta uz jaunu produktu izstrādi un eksporta realizācijas apjoma palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru