To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Enerģētikas grupa “Utilitas” pabeigusi Grobiņas vēja parka iegādi – tas ir viens no lielākajiem vēja parkiem Latvijā, ko veido 33 “Enercon” vēja turbīnas ar kopējo jaudu 19,8 MW.

“Vēja enerģijas attīstība ir daļa no mūsu uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas – veidot vēja un saules enerģijas parkus un nostiprināt mūsu pozīciju kā vienam no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem reģionā. Esam priecīgi paplašināt savu portfeli, iegādājoties Grobiņas vēja parku, kas papildinās “Utilitas” Tārgales vēja parku, kurš tiks pabeigts 2022. gada rudenī un kura kopējā jauda būs 58,8 MW. Mēs esam apņēmušies ieguldīt atjaunojamās enerģijas sektorā, lai palīdzētu risināt enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumus Baltijas reģionā,” stāsta Renē Tammists (Rene Tammist), “Utilitas” vēja enerģijas uzņēmuma “OÜ Utilitas Wind” valdes loceklis.

Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.

Liepājas un Grobiņas pašvaldības ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu plāno pastiprināti informēt sabiedrību par projektiem, kuri tiek īstenoti vai kurus plānots īstenot ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.

Projekta Kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai Liepājas pilsētas un Grobiņas novada pašvaldībās. II kārta kopējās izmaksas ir 15,97 tūkstoši latu, un tās 100% apmērā finansē Eiropas Sociālais fonds.

Šobrīd ir noslēdzies Liepājas domes izsludinātais iepirkuma konkurss, kas paredz īstenot dažādus pasākumus, kas uzskatāmi palīdzēs izprast ES līdzekļu izlietojumu Liepājas un Grobiņas pilsētās, informē Liepājas pašvaldība.

Darbs iedzīvotāju izpratnes veicināšanai par pašvaldībās ieguldīto ES finansējumu paralēli notiks trīs posmos: tiks sagatavoti četri tematiskie pielikumi laikrakstam Kurzemes Vārds, paralēli uzņēmums Creative Mobile pašvaldības mājas lapā liepaja.lv veidos interaktīvu karti, kurā būs iespējams iepazīties ar Liepājā jau realizētajiem, procesā esošajiem, kā arī plānotajiem ES projektiem. Iedzīvotāji kartē varēs apskatīties objektu pirms realizētā projekta, kā arī sekot līdzi projekta attīstībai gan fotogrāfijās, gan video. Trešajā daļā SIA AC Konsultācijas piedāvās eksperta izvērtējumus par ES ieguldījumu atdevi vietējās ekonomikas attīstībā, kā arī uzskatāmu salīdzinājumu, kāda Liepāja šobrīd izskatītos, ja nebūtu bijusi iespēja pilsētu attīstīt par ES struktūrfondu līdzekļiem.

Grobiņas arheoloģiskais komplekss un Liepāja cer iekļūt vikingu kultūras mantojuma sarakstā un - līdz ar to - UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Projekts, kurš paredz vikingu kultūras mantojuma iekļaušana Pasaules kultūras mantojuma sarakstā ir starptautisks. Tajā bez Latvijas piedalās arī Zviedrija, Norvēģija, Islande, Vācija un Dānija. Liepājas pilsēta šajā procesā iesaistās tāpēc, ka vikingu kultūras mantojums ir vēsturiski saistīts ar teritoriju, kas ir daudz plašāka nekā Grobiņā esošo arheoloģisko pieminekļu teritorija. Tagadējā Liepājas teritorija noteikti bija vikingu vārti ceļā no jūras uz iekšzemi. Taču ir arī cita nozīmīga saistība – līdz šim Grobiņā notikušo arheoloģisko izrakumos atrasto skandināvu senlietu kolekcijas daļa glabājas Liepājas vēstures un mākslas muzejā. Gan Liepājas mērs Uldis Sesks, gan Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols parakstījuši nodomu protokolu par iesaistīšanos projektā. Lai nodomu protokols stātos spēkā, nepieciešams, lai to arī paraksta VKPAI un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pilnvarotais pārstāvis. Projekta pieteikumu sagatavos darba grupa sadarbībā ar starptautiskajiem konsultantiem.

Pēc 36 Grobiņas novada iedzīvotāju pieteikuma, kuri iebilst pret vēja ģeneratoru apbūves teritoriju noteikšanu Medzes pagasta teritorijā, Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka vēja ģeneratori radīšot kaitējumu Natura 2000 teritorijām, degradēšot ainavu, pazemināšot īpašumu vērtību, nelabvēlīgi ietekmēšot iedzīvotāju veselību, kā arī ierobežošot potenciālās tūrisma un rekreācijas uzņēmējdarbības iespējas. Turklāt pieteikumā norādīts uz vairākiem procesuālajiem pārkāpumiem, kas esot pieļauti plānojuma izstrādes gaitā, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

ST ir ierosinājusi lietu par Grobiņas novada pašvaldības 2009.gada 29.septembra saistošo noteikumu "Par Grobiņas novadā ietilpstošo bijušo pašvaldību teritorijas plānojumu apstiprināšanu" daļu, ar kuru apstiprināts Medzes pagasta padomes 2009.gada 4.jūnija saistošie noteikumi "Medzes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" daļā, kas paredz vēja ģeneratoru apbūves teritorijas un Grobiņas novada domes 2009.gada 25.augusta saistošos noteikumus "Par grozījumu izdarīšanu Medzes pagasta padomes 2009.gada 4.jūnija saistošajos noteikumos "Medzes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālā nodaļa apturējusi Ālandes upes tīrīšanas darbus Grobiņas pilsētā. Darbu veicējs Grobiņas HES nav saskaņojis ar inspekciju veicamo darbu apjomu, tādējādi apdraudot kultūrvēsturisko mantojumu, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

«Ar siltumtrases būvniecību un darbiem ap Pilskalnu viss ir kārtībā, bet administratīvā lietvedība uzsākta par to, lai noskaidrotu kas un kāpēc veic tīrīšanu Ālandes upes krastos, jo konstatēti pārkāpumi,» skaidrojusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Zikmane. Inspekcija darbus upes krastā apturējusi 18. decembrī, pagājušā nedēļā vēl veikusi apsekošanas darbus. Pēc paskaidrojumu un pārbaužu saņemšanas inspekcija lems vai ierosināt administratīvo procesu, kas var beigties ar soda naudu pašvaldībai par darbu nesaskaņošanu.

«Nolīdzinot krastus un tīrot gultni var būt nodarījumi kultūrslānim, arheologs to pārbaudīs un izdarīs secinājumus, no kuriem tad arī lemsim par tālāko rīcību,» skaidrojusi I. Zikmane. Inspekcija savu lēmumu varētu pieņemt tuvāko divu trīs nedēļu laikā.

Ceturtdien, 30. janvārī, notiks Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma pirmā Uzraudzības valdes sēde, kurā pārrunās priekšlikumus Vienotās uzraudzības ietvaram, ko plānots nodot publiskajai apspriešanai februāra sākumā.

Uzraudzības valdē (Supervisory Board) Latvijas banku uzraudzības iestādi pārstāvēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, informē FKTK.

Uzraudzības valde ir izveidota, lai plānotu un īstenotu ECB uzraudzības pienākumus, veiktu sagatavošanās darbus vienotā uzraudzības mehānisma veiksmīgai uzsākšanai, kā arī pilnībā sagatavotu lēmumu projektus, kas tiks nodoti ECB Padomei apstiprināšanai. ECB Padomei būs tiesības šos lēmumprojektus apstiprināt bez grozījumiem vai noraidīt (beziebildumu procedūra), tādējādi nostiprinot Uzraudzības valdes lomu.

Uzraudzības valde sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, četriem ECB pārstāvjiem, kā arī no katras iesaistītās valsts banku uzraudzības iestādes pārstāvja. Valstīs, kur centrālajai bankai nav banku uzraudzības funkcijas, piemēram, Latvijā, ECB Uzraudzības valdē var pieaicināt centrālās bankas pārstāvi. Latvijas Bankas izvirzītā pārstāve ir tās padomes locekle Zoja Razmusa, kuras kompetencē būs kopējās finanšu sistēmas stabilitātes jautājumi.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Avārijā uz Grobiņas-Ventspils šosejas cietusī Liepājas Simfoniskā orķestra vijolniece Elvita Polloka vēl nav vērsusies ar prasību pret ceļu apsaimniekotāju atlīdzināt viņai avārijā nodarītos zaudējumus, jo tie vēl nav aprēķināti, informēja Polloka.

Polloka vācot pierādījumus par avārijas apstākļiem un, kad būs aprēķināti zaudējumi, vispirms vērsīsies ar prasību pie ceļu apsaimniekotāja un, ja saņems atteikumu, arī tiesā.

Kā pastāstīja Polloka, viņa pašlaik ārstējot avārijā gūtos ievainojumus. Vijolniece prognozē, ka šis process var ilgt pusotru līdz trīs gadus, un pat pieļauj, ka nevarēs vairs spēlēt vijoli. «Vienu pirkstu, kas man nepieciešams spēlēšanai, vēl joprojām nevaru pakustināt,» pastāstīja vijolniece. Polloka uzsver, ka atveseļošanās process būs garš un līdz ar to arī viņai nodarīto zaudējumu summa nebūšot maza.

Vijolniece ir nepatīkami pārsteigta par policijas agresīvo reakciju pēc negadījuma, kad policijas amatpersonas apgalvoja, ka vijolniece pati vainojama pie avārijas izraisīšanas, it kā pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu - 50 km/h.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Durbes novadā notikusi pirmā sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uzsākot vērtēt 30 vēja ģeneratoru parka būvniecības ietekmi uz vidi.

Paredzētās darbības ierosinātājs ir SIA Green energo, informē Durbes novada pašvaldība. Ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, jo parka tuvumā atrodas 47 viensētas, no kurām 10 viensētās sagaidāma trokšņa robežas pārsniegšana naktīs, turklāt vairākas viensētas pakļautas ēnu ietekmei vairāk nekā 50 stundas gadā, norādīts Vides pārraudzības valsts biroja lēmumā. Lēmums atzīmē arī iecerētā vēja parka kumulatīvo ietekmi ar jau esošo Grobiņas vēja parku un iespējamo ornitofaunas pārstāvju klātbūtni parka teritorijā. Parks iecerēts aptuveni divu kilometru attālumā no Grobiņas vēja parka, pie Liepājas - Rīgas un Grobiņas - Ventspils šosejas krustojuma.

Grobiņas novada dome gaida Valsts kases apstiprinājumu aizdevumam, lai varētu iegādāties četras jaunas automašīnas. Konkurss par to iepirkumu noslēdzies jau februārī, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

«Tuvākās nedēļas laikā atbildei vajadzētu būt,» apstiprinājis Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis. Deputāti pagājušajā domes sēdē 27. februārī atbalstīja aizņēmuma pieprasījumu Valsts kasē četru jaunu automašīnu iegādei Grobiņas novada domes vajadzībām.

«Autoparku pamainījām jau pērn, un šobrīd vēl ir vajadzības Sociālajam dienestam, Kultūras nodaļai, arī pagastu pārvaldēm,» skaidrojis A. Galeckis. Kultūras nodaļas darbinieki līdz šim braukuši ar personiskajiem auto, bet tagad dome vēlas iegādāties Volkswagen Variant. «Mašīna ar garo aizmuguri, ja ir vajadzība pārvadāt tehniku, dekorācijas. Pārējās trīs automašīnas ir Volkswagen Caddy jeb tautā labāk zināmi kā bulciņvāģi,» raksturojis domes priekšsēdētāja vietnieks. Šīs automašīnas ir ļoti parocīgas pārvalžu vadītājiem, jo tādējādi ir iespēja pārvadāt «stipendiātiem» nepieciešamo tehniku – trimmerus, zāģus, bet tajā pašā laikā ir arī sēdvietas, lai pārvadātu cilvēkus.

Izdejot valsi kuršu vikingu laivā vai izcīnīt jūras kauju, iepazīt kuršu dzīvesziņu var senākajā rakstos precīzi minētajā Latvijas vietā – Grobiņā

Grobiņa šobrīd pretendē uz vietu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tā no Liepājas guļamvagona pārtop aktīvās atpūtas centrā ar pamatīgu izziņas piedevu. Idejas virzītāji ir tūrisma klubs Oga (TK Oga) jeb aptuveni 30 aktīvi Grobiņas jaunieši. Sākumā ideja bija izveidot vietu, kur pašiem saturīgi pavadīt laiku, taču infrastruktūras uzturēšanai vajadzēja ienākumus. Tāpēc iesaistīta arī pašvaldība un tūrisma uzņēmēji, lai novadā izveidotu kompleksu aktīvās atpūtas piedāvājumu. Dažādos projektos kopš 2009.gada TK Oga kopā izdevies no ES programmām piesaistīt gandrīz 100 tūkstošus eiro.

Arheoloģija iedvesmo

Grobiņas senkapi un apmetnes pretendēs 2012. gadā iekļūt Pasaules kultūras mantojuma sarakstā kopā ar vairākiem citiem vikingu laika kultūras pieminekļiem Skandināvijā.

Vienlaikus ar 18.UNESCO Pasaules mantojuma komitejas Ģenerālo asambleju, kas norisinās 7. un 8.novembrī Parīzē, tiek atklāta tīmekļa vietne vikingheritage.org , iepazīstinot ar jauno nomināciju, kas tiek gatavota iesniegšanai Pasaules mantojuma sarakstam 2012.gadā. Transnacionālo seriālo nomināciju Vikingu laika pieminekļi un vietas ir sagatavojušas sešas dalībvalstis, un tā ietver astoņus objektus no Ziemeļatlantijas līdz Baltijas jūrai. Nominācijas dalībvalstis ir Īslande, Zviedrija, Dānija, Vācija (Šlēzviga-Holšteina), Latvija un Norvēģija. Transnacionālo seriālo nomināciju sarakstam iesniegs Īslande.

Ekonomikas ministrija (EM) vēju parka projekta iniciatoram, uzņēmējam Jurim Kajakam sagatavojusi kurvīti - rīkojums par atļaujas došanu projekta izstrādei un būvniecībai valdībā virzīts netiks. J.Kajaka vēsturiskā saikne ar A.Šķēli rada aizdomas, ka JK energy iniciatīva saistīta ar TP līdera interesēm vēja enerģijas biznesā.

Tā raksta Diena. Lai J.Kajaka centienus vēja enerģētikā nenocirstu saknē, EM viņam ieteiks vērsties Vides ministrijā un prasīt atļauju attiecīgās jūras teritorijas izpētei un priekšprojekta izstrādei.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka J.Kajaka pieteiktais projekts ir nereāls , jo viņš nespēj paskaidrot, kas būs investori, kur tiks likta saražotā enerģija. Bažas rada fakts, ka, līdzīgi kā pirms desmit gadiem, arī šoreiz J.Kajaks un viņa firma ir tikai starpnieks kādam lielākam darījumam, kurš varētu tikt īstenots pēc laika. Saņemot valdībai prasīto atļauju gan vēja parku priekšprojekta izstrādei, gan būvniecībai, J.Kajaks savu firmu izdevīgā brīdī varētu pārdot reālajam projekta īstenotājam.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.