Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Kad sākas krīze, tad centrālo banku loma ir papildus standarta darbībām precīzi un efektīvi palīdzēt ekonomikai ar monetārās politikas instrumentiem.

Mūsdienās instrumentu loks ir krietni plašāks par tradicionālo procenta likmju korekciju; arvien plašāk tiek izmantoti netradicionāli instrumenti, piemēram, dažādu finanšu aktīvu iegādes programmas, arī nākotnes perspektīvas norādes (forward guidance). Ja agrāk centrālās bankas centās runāt pēc iespējas mazāk un neskaidrāk, tad šodien skaidra komunikācija ar tirgus dalībniekiem ir pamats veiksmīgai monetārai politikai.

Atšķirībā no ierastajām ekonomikas un finanšu krīzēm, Covid-19 krīze izpaužas gan kā piedāvājuma, gan pieprasījuma puses šoks. Proti, pandēmijas apstākļos būtiski kāpj mājsaimniecību piesardzība un vēlme taupīt, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem; no otras puses, rodas problēmas ar piedāvājumu, ja darbinieku saslimšanas vai karantīnas dēļ tiek apturēta ražošana un pakalpojumu sniegšana, epidēmijas ierobežošanai tiek slēgtas robežas un rodas piegāžu ķēžu pārrāvumi. Tāpēc šādos apstākļos būtiska ir savlaicīga un apņēmīga rīcība, koordinēta fiskālās politikas, monetārās politikas un finanšu sektora uzraudzības mijiedarbība. Atslēgas vārds – koordinēta. Pašreizējā situācijā galvenā loma jāuzņemas valdībām, jo tikai to rokās ir ierobežot vīrusa izplatību un sniegt tiešu atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Centrālās bankas un finanšu sektora uzraugi iesaistās un palīdz, bet šajā gadījumā ir atbalstošās pozīcijās. Latvija ir daļa no eiro zonas un Latvijas Bankas prezidents kopā ar citu eiro zonas valstu prezidentiem piedalās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksmēs, kurās pieņem lēmumus par visai eiro zonai kopīgu monetāro politiku. Kādi ir būtiskākie lēmumi, kas pieņemti pēdējo pāris nedēļu laikā?

Reaģējot uz plašo Covid-19 izplatību, ECB Padome divās sēdēs martā paziņoja par plašu monetārās politikas un uzraudzības pasākumu kopumu, nodrošinot finanšu sistēmā augstu likviditātes (lasi – naudas pieejamības) līmeni. Vienlaikus tika lemts par komercbanku darbības uzraudzības normu vienkāršošanu, ļaujot tām elastīgāk darboties krīzes apstākļos (lasi – atvieglojot kapitāla prasības un riska vērtējumus) un turpināt kreditēt uzņēmumus un iedzīvotājus. Izveidota īpaša Pandēmijas ārkārtējās situācijas iegādes programma, kuras īstenošanas rezultātā eiro zonas ekonomikā tiks iepludināti papildu 750 miljardi eiro, vēl aktīvāk iepērkot valsts un privātā sektora vērtspapīrus un tādējādi atbrīvojot līdzekļus, ko finanšu tirgus dalībniekiem ieguldīt reālajā ekonomikā. Kopā ar iepriekš lemto atbalstu (120 miljardiem eiro) tas veido vairāk nekā 7% no eiro zonas iekšzemes kopprodukta, kas ir milzīgs atbalsta apjoms, turklāt izteikta stingra apņemšanās izmantot visus iespējamos centrālo banku instrumentus, lai palīdzētu pārvarēt šo bezprecedenta krīzi.

Protams, šie atbalsta instrumenti būs pieejami arī Latvijas valstij, komercbankām un uzņēmumiem.

Iepriekšējos gados Paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietvaros jau tika iegādāti Latvijas vērtspapīri vairāk nekā divu miljardu eiro vērtībā. ECB nebūt nav vienīgā pasaules vadošā centrālā banka, kas krīzes apstākļos rīkojas apņēmīgi. Līdzīgi rīkojas arī ASV Federālo rezervju sistēma, Ķīnas, Japānas un citu Covid-19 notikumu skarto valstu centrālās bankas.

Vienu no visu laiku pazīstamākajām kino frāzēm "Hjūstona, mums ir problēma!" var attiecināt ne tikai uz kosmosa iekarošanu, bet arī centrālo banku darbību krīžu laikā. Tad, kad ekonomika klepo un šķauda, kad finanšu tirgi, ekonomikas indikatori, valdības, uzņēmēji un iedzīvotāji signalizē par problēmām, tieši centrālās bankas ir tās, kuras pirmās nāk palīgā.

Vienlaikus notikumi ap Covid-19 parāda, ka centrālās bankas vienas pašas nevar atrisināt visas problēmas. Svarīga ir ne tikai lētas naudas pieejamība, bet arī lai tā nonāktu pie uzņēmējiem, lai transmisijas kanāli darbotos bez šķēršļiem. Līdz ar to nepieciešama koordinēta un apņēmīga sadarbība starp visiem iesaistītajiem – valdībām, centrālajām bankām, finanšu tirgus uzraugiem, turklāt būtiski, lai tā būtu starptautiski koordinēta. Tad no krīzes iziesim ne tikai ar mazākiem zaudējumiem, bet arī labās starta pozīcijās pirms ekonomikas atkopšanās posma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Meridian Trade Bank bijušās valdes priekšsēdētājas akcijas nodotas bankas īpašumā

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad septembrī atguvis aktīvus 1,302 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem kopš 2019.gada 12.septembra, kad banka tika atzīta par maksātnespējīgu, atgūti 1,237 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 47 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 18 000 eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi septembrī bija 249 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 193 000 eiro, tiesas izdevumi - 31 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 19 000 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība veidoja 5000 eiro.

2019.gada 30.septembrī «PNB bankā» garantētie noguldījumi bija 126,079 miljonu eiro apmērā, kamēr citi noguldījumi bija 137,877 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Signet Bank izveidojusi Citra Development nekustamā īpašuma projekta attīstībai

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" izveidojusi meitasuzņēmumu SIA "Citra Development" nekustamā īpašuma projekta attīstībai, informēja bankā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Citra Development" reģistrēta trešdien, 29.jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 300 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Signet Bank". Jaundibinātās kompānijas valdē ieceltas Kristiāna Janvare un Jeļena Ogaņina.

Bankā norādīja, ka "Citra Development" ir izveidota nekustamā īpašuma projekta attīstībai, kuru banka plāno īstenot kopā ar klientiem.

"Signet Bank" peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 907 000 eiro, kas ir 5,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt "Signet Bank" aktīvi 2020.gada 30.jūnijā bija 228,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,1% jeb 38,146 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 190,083 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējīgajā PNB Bankā arestēti desmit ukraiņu IT uzņēmumu konti

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kazāks: Nav mērķtiecīgi saglabāt tik dažādus nodokļu atvieglojumus, piemēram, ienākumiem

LETA, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nodokļu sistēmas maiņas politiķiem ir jādefinē sasniedzamie mērķi, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja jaunieceltais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas Banka nav nodokļu politikas veidotāja, taču centrālā banka var palīdzēt piemeklēt atbilstošākos instrumentus nepieciešamo mērķu sasniegšanai.

"Latvijas Banka nudien nav nodokļu politikas veidotāja. Tas ir politiķu rokās, tas ir Saeimas rokās. Latvijas Banka nāk ar analīzi un palīdz analītiskā veidā izvēles salikt pa plauktiņiem. (..) Līdz ar to mēs nenāksim ar konkrētu uzstādījumu nodokļu politikai," sacīja Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka politiķiem, piemēram, būtu jādefinē, vai Latvija ar nodokļu politikas palīdzību vēlas mazināt ienākumu nevienlīdzību, vai arī nabadzību, kas nav viens un tas pats.

Tāpat Kazāks pauda viedokli, ka šobrīd Latvijas nodokļus sistēmā virkne lietu īsti nestrādā un tādējādi būtu uzlabojamas, kā piemēru minot ļoti dažādos nodokļu režīmus. "Pašreizējā brīdī, manuprāt, nav mērķtiecīgi saglabāt tik dažādus nodokļu atvieglojumus, piemēram, ienākumiem," teica jaunieceltais Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot tiesas konfiscētos 29 miljonus eiro

LETA, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi, liecina Ukrainas Ģenerālprokuratūras otrdien izplatītais paziņojums.

«Pateicoties Ukrainas Ģenerālprokuratūras un Latvijas atbildīgo iestāžu kopīgajiem pūliņiem, Latvijas tiesa (..) atzinusi, ka vairāk nekā 30 miljoniem ASV dolāru, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, ir krimināla izcelsme, un nolēmusi tos konfiscēt,» teikts paziņojumā.

Tajā arī minēts, ka šie līdzekļi tika arestēti 2015.gada sākumā saistībā ar Ukrainas Ģenerālprokuratūras lūgumu sniegt tiesisko palīdzību.

«Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī,» piebilsts paziņojumā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija oktobra sākumā atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā. Šie naudas līdzekļi pašlaik atrodas nerezidenta kontos «Reģionālajā investīciju bankā». Tos nolemts ieskaitīt valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltic International Bank patlaban attīsta privātās bankas stratēģiju

Žanete Hāka, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Baltic International Bank" trešo ceturksni noslēgusi ar peļņu 184 tūkstošu eiro apmērā, liecina bankas pārskats.

Salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu banka palielināja pamatdarbības ienākumus un samazināja pamatdarbības izdevumus, kā arī aktīvu apjoms gada laikā pieaudzis par 30%, bet tīro komisijas ienākumi auguši par 31,4%.

Banka soli pa solim virzās uz mērķi un attīsta privātās bankas stratēģiju, liekot uzsvaru uz ilgtspējīgu attīstību, par prioritātēm izvirzot Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, investīciju pakalpojumu un aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu klientiem Latvijā un ārvalstīs, veicinot ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī jaunu pakalpojumu un produktu attīstīšanu.

30. septembrī bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 498 miljonus eiro, aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedza 101 miljonus eiro, kas ir par 36% vairāk nekā 2018. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Darba attiecības izbeigtas ar apmēram 200 maksātnespējīgās PNB bankas darbiniekiem

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba attiecības līdz šim izbeigtas ar apmēram 200 maksātnespējīgās «PNB bankas» darbiniekiem, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja bankas maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš.

«Dotajā brīdī ir atbrīvoti apmēram 200 darbinieki,» teica Krastiņš, piebilstot, ka arī turpmāk bankas darbinieku skaits samazināsies, gan atlaižot strādājošos, gan arī darbiniekiem atstājot darbu pēc pašu vēlēšanās.

Vienlaikus Krastiņš uzsvēra, ka «PNB bankas» maksātnespējas procesā būs nepieciešami samērā daudz darbinieku. «Pilnīgi noteikti būs arī diezgan ievērojams skaits darbinieku, kas šajā procesā būs nepieciešami,» viņš teica, kā piemēru minot, ka bankai joprojām būs nepieciešami speciālisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, juristi, grāmatveži, finanšu, kā arī informācijas tehnoloģiju speciālisti.

«Viennozīmīgi darbinieki ir nepieciešami, lai varētu atgūt aktīvus. Bez darbiniekiem to nevar izdarīt,» uzsvēra Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank: Turpinās vairākas izmeklēšanas saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās vairākas izmeklēšanas saistībā ar aizdomām, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā, teikts trešdien publiskotajā bankas trešā ceturkšņa pārskatā.

Tajā minēts, ka šogad februārī iekšējai izmeklēšanai piesaistīts starptautiskais juristu birojs «Clifford Chance» ar atbalstu no konsultantu kompānijām FTI un FRA.

Izmeklēšanas mērķis ir apstiprināt faktus un apstākļus saistībā ar «vēsturiskiem trūkumiem regulatoru prasību ievērošanā, kā arī naudas atmazgāšanas riskiem». Izmeklēšana attiecas uz «Swedbank», kā arī tās meitasuzņēmumu un filiāļu tīklu visā pasaulē. Bankas pārskatā minēts, ka izmeklēšanā par laika posmu no 2007.gada līdz šā gada martam tiks analizēti vairāk nekā 30 miljardi transakciju, no kuriem puse notikusi Baltijas valstīs.

Tāpat «Clifford Chance» analizē bankas pašreizējo naudas atmazgāšanas novēršanas regulējuma ievērošanas programmu. FRA dalība izmeklēšanā noslēgsies šā gada pēdējā ceturksnī, bet visu iekšējo izmeklēšanu plānots pabeigt nākamā gada sākumā. Banka sola ziņot par gūtajiem secinājumiem. Tāpat «Swedbank» pārskatā uzsvērts, ka jau līdz šim iekšējās izmeklēšanas rezultātā darbu bankā zaudējuši vairāki darbinieki. "Swedbank» norāda, ka pilnībā sadarbojas ar izmeklējošajām institūcijām, nepārtraukti sniedzot visu to prasīto informāciju. Pārskatā arī atzīts, ka, neskatoties uz nepārtrauktiem uzlabojumiem, ir bijuši trūkumi tās naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrās, kuru novēršana joprojām turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatā iecēla bankas «Citadele» līdzšinējo valdes locekli Santu Purgaili.

Par viņas kandidatūru nobalsoja 55 deputāti, pret atdotas četras balsis, savukārt 21 deputāts balsojumā atturējies.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) skaidroja, ka Purgaile atstājusi ļoti labu iespaidu, jo viņai ir plāns, kā atrisināt divas fundamentālas problēmas finanšu sektorā. Jaunā konservatīvā partija Purgaili FKTK vadītājas amatā atbalstīs. Arī deputāte Inese Voika (AP) sacīja, ka partiju apvienība «Attīstībai/Par!» Purgaili atbalstīs, taču to darīs ar zināmu piesardzību, ņemot vērā gan pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, gan arī iepriekšējo darbību bankā «Citadele».

Parlamentārietis Atis Lejiņš (JV) piedāvāja atskatu vēsturē, atgādinot arī par iepriekšējo FKTK vadību, norādot, ka tai nav izdevies izpildīt solījumus un nozari sakārtot. Taču Lejiņš pauda cerību, ka Purgailei tas izdosies, tāpēc viņš Purgailes kandidatūru atbalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas finanšu uzraugs apsver sodu SEB par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijā

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu sektora regulators - Finanšu inspekcija - sācis izvērtēt, vai bankai "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) jānosaka sods par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs, trešdien paziņoja regulators.

Uzraugs norādīja, ka atklājis trūkumus SEB un tagad lems par iespējamo sodu bankai. Sods var būt no brīdinājuma līdz naudassodam. Lēmums par iespējamo sodu SEB gaidāms nākamā gada aprīlī. Zviedrijas regulators izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu pārvaldību un kontroli SEB grupas bankās Baltijas valstīs veic sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas regulatoriem. SEB trešdien paziņoja, ka ir saņemta informācija no Zviedrijas finanšu uzrauga par iespējamā soda izvērtējuma procesa sākšanu.

"Banka nav saņēmusi finanšu uzrauga sākotnējo novērtējumu, kas ir novedis pie tāda lēmuma," norādīja "SEB grupā", uzsverot, ka banka sadarbojas izmeklēšanas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā iekļaus ziņas par atbalsta pasākumiem Covid-19 dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome pieņēmusi grozījumus divos noteikumos , nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai, informē Latvijas Banka.

Grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 6.maijā.

Grozījumi Kredītu reģistra noteikumos un Noteikumos par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku veikti, lai kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā.

Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids - individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere skaidroja, ka kopumā Latvijas Bankas vadītāja piedāvājums par privātpersonu parādu aktīvāku norakstīšanu ir racionāls. Tetere informēja, ka "SEB banka" jau vairākus gadus strādā ar kredītņēmējiem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā nav varējuši pildīt savas saistības un savus īpašumus ir pārdevuši, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ ir palikusi neapmaksāta kredīta daļa, kuru bankai teorētiski ir iespēja pieprasīt neierobežotu laiku.

"Pēdējo desmit gadu laikā esam norakstījuši jau aptuveni 15 miljonus eiro, bet visas šīs situācijas ir bijušas iespējamas tāpēc, ka kredītņēmējs ir bijis gatavs dialogam un, protams, arī sasniedzams. Klients ir bijis racionāls par sava tā brīža finansiālo situāciju, bankai dodot skaidru atbildi, kādu līdzdalību un no kādiem līdzekļiem atlikušā parāda kopējā dzēšanā tas ir gatavs uzņemties. Mūsu pieredze rāda, ka brīdī, kad klientam ir dota iespēja racionāli novērtēt, ka no kopējā parāda tam ir iespēja samaksāt, piemēram, 10% vai 20%, kredītņēmēji ir gatavi dialogam un arī banka ir nākusi pretī, dzēšot atlikušo," skaidroja Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank vadītājs: Baumu kampaņas par finanšu sektora stabilitāti ir Latvijas fenomens

LETA, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baumu kampaņas par finanšu sektora stabilitāti ir Latvijas fenomens, sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

"Šādas baumas ir tikai un vienīgi Latvijas fenomens. Tāda rakstura baumas par finanšu stabilitāti, pēc kurām cilvēki iet un ņem ārā naudu no bankomātiem, nav raksturīgas ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne Zviedrijā," teica Rubenis.

Viņš pieļāva, ka šāda situācija varētu būt saistīta ar to, ka Latvijā vēsturiski ir bijis ļoti daudz banku un daudzas laika gaitā ir arī bankrotējušas. "Vairāk nekā pirms 20 gadiem bija arī viena liela banka, kur noguldītājiem solīja atdot naudu un to neizdarīja. Tas viss ir atstājis nospiedumu un bažas, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie cilvēki, kuri neizprot finanšu rādītājus, neseko finanšu loģikai, ir arī stipri jutīgāki pret šāda veida informāciju," sacīja Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par Industra valdes priekšsēdētāju ievēlēts Raivis Kakānis

Lelde Petrāne, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Industra" padome par bankas valdes priekšsēdētāju ir ievēlējusi Raivi Kakāni, kuram ir ievērojama pieredze Baltijas banku nozarē.

Plānots, ka darbu jaunajā amatā R. Kakānis uzsāks aprīlī pēc saskaņojuma saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

""Industra" mērķis ir kļūt par pirmās izvēles banku mazo un vidējo Latvijas uzņēmēju kreditēšanā. Par banku, kura visu dara ātri, vienkārši un saprotami. Mana ilggadējā pieredze banku un organizāciju pārmaiņu vadībā, kā arī labā klientu vajadzību izpratne būs noderīga "Industra" tālākajos attīstības plānos," teic jaunais bankas vadītājs.

Pirms pievienošanās "Industra" vadības komandai, R. Kakānis vairāk nekā 12 gadus bijis "Danske Bank" Latvijas filiāles vadītājs. Pirms tam strādājis valdes priekšsēdētāja amatā "Sampo Banka" Latvijā, bet savas karjeras sākumā guvis pieredzi dažādos amatos "Latvijas Krājbanka" un "Nordea Bank" Latvijas filiālē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālās investīciju bankas auditētā peļņa pērn – 2,99 miljoni eiro

Db.lv, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) noslēgusi 2019. gadu ar 2,99 miljonu eiro auditēto peļņu, bankas pašu kapitālam pieaugot līdz 47,2 miljoniem eiro. Bankas aktīvi gada beigās sasniedza 286,3 miljonus eiro.

RIB pagājušajā gadā veiksmīgi īstenoja bankas biznesa modeļa transformāciju saskaņā ar attīstības stratēģiju 2019. – 2022. gadiem, kas paredz uzsvaru maiņu no universālas bankas darbības uz kreditēšanu un finanšu pakalpojumiem Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Bankas rezultātu auditors bija "EY".

Jaunās stratēģijas ietvaros banka pērn jau izsniedza jaunus kredītus 29,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Gada beigās bankas kredītportfelis bija 71,2 miljoni eiro.

"Pēc vairākiem pārmaiņu gadiem Latvijas banku sektorā, RIB ir skaidra attīstības perspektīva. Pagājušajā gadā mēs fokusējāmies uz mūsu jaunā biznesa modeļa ieviešanu – veicām padziļinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas vajadzību izpēti, stiprinājām mūsu kreditēšanas komandu un izvērtējām mūsu risku pieeju šim biznesa virzienam. Iepriekšējā gada rezultāti un bankas spēcīgie bilances rādītāji mums dod pārliecību, ka bankas attīstības ceļš ir izvēlēts pareizi," saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru