Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Savukārt atklāšanas pasākumā Lars - Bo Kristensens (Lars-Bo Christensen), LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» valdes loceklis, uzsvēra: «Valdes sapulcē jau pieņemts lēmums – mūsu plāns ir īstenot paplašināšanās pirmo etapu, uzsākot projektēšanu jau tuvāko mēnešu laikā un pagarinot daļu no ražošanas ēkas par aptuveni 1700 kvadrātmetriem.»

Turpmāk Karostas telpās darbosies melnā metāla izstrādājumu novirziens (metāla un furnitūras departamenti), savukārt nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošana joprojām notiks Liepājas Biznesa parkā, kur līdz šim bāzējusies visa uzņēmuma ražotne. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā metāla un furnitūras departamenta pārstrādātā melnā metāla daudzums dubultots līdz vairāk nekā 5700 tonnām gadā. «Esmu pārliecināta, ka jaunā ražotne sekmēs vēl straujāku uzņēmuma izaugsmi,» sacīja I. Līmeža. LSEZ «Jensen Metal» SIA eksportē 98% no apgrozījuma, aptverot tādus tirgus kā Dānija, Nīderlande un Vācija, kā arī pārējā Eiropa un nedaudz ASV.

Lai arī uzņēmuma fokusā ir maksimāla darba efektivizēšana, automatizējot ražošanas procesus, LSEZ «Jensen Metal» SIA turpina radīt jaunas darbavietas cilvēkiem ar atbilstošām zināšanām un prasmēm. Patlaban uzņēmumā strādā 320 darbinieku, no kuriem nedaudz vairāk nekā puse nodarbināti jaunajā Karostas ražotnē.

Uzņēmums «Jensen Metal» pastāv Dānijā no 1977. gada, un tas specializējās nerūsējošā tērauda iekārtu izgatavošanā saldējuma ražošanas iekārtām. Savukārt LSEZ «Jensen Metal» SIA dibināts 2004. gada maijā, kad Latvijā uzsākta ražošana nerūsējošā tērauda metināšanā sava Dānijas uzņēmuma vajadzībām. Pāris gadu laikā Latvijas uzņēmums kļuva patstāvīgs, piesaistot savus klientus un konkurējot tirgū ar citiem kā līdzvērtīgs partneris. Kopējais LSEZ «Jensen Metal» SIA apgrozījums 2018./ 2019. gadā: 29.8 miljoni eiro.

2008. gadā LSEZ «Jensen Metal» SIA uzsāka uzņēmuma SIA «Pumac Latvia» pārņemšanu, tā darbība koncentrēta uz melnā metāla izstrādājumu ražošanu furnitūras uzņēmumiem. 2010. gadā apvienojot esošo «Stainless» ražotni un jauniegūtās bijušās «Pumac Latvia» ražotnes vienā uzņēmumā, izveidoti trīs departamenti: «Stainless» – nerūsējošā tērauda ražotne; «Furniture» – bijusī «Pumac» ražotne; «Metal» – papildu virziens, kas veidojas, attīstot bijušo «Pumac» ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmums Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā SIA «Jensen Metal» pagājušajā gadā palielinājis apgrozījumu par 26,2% jeb 6,086 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, - līdz 29,286 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa augusi vēl straujāk - tā 2018. gadā bija 4,567 miljoni eiro, kas bija par 57,8% jeb 1,672 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Jensen Metal», kas nodarbojas ar produktu un komponenšu ražošanu no nerūsējošā tērauda, melnā metāla un alumīnija, gada pārskatā atzīmē, ka «ārkārtīgi labais rezultāts» ir rezultāts daudzām aktivitātēm, kas veiktas 2018.gadā. Piemēram, tas pagājušajā gadā ieguldījis līdzekļus ražošanas resursos, tādējādi uzlabojot spējas apmierināt klientu vajadzības.

SIA «Jensen Metal» pamatā saražoto produkciju eksportē, ienākumi no preču un pakalpojumu pārdošanas Latvijā pērn veidojuši tikai 227 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerūsējošā tērauda, melnā metāla un alumīnija produktu un komponenšu ražotājs LSEZ SIA "Jensen Metal" 2019.gadu noslēdzis ar augstu peļņas līmeni.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka LSEZ SIA "Jensen Metal" peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn palielinājusies par 30,19%, tai pēc nodokļu nomaksas pieaugot līdz 5,94 miljoniem eiro.

Ļoti augstais rezultāts ir saistīts ar ārkārtīgi augsto aktivitātes līmeni gada laikā, kā arī vairāku gadu mērķtiecīgu sadarbību ar esošajiem klientiem, jaunu klientu attiecību nodibināšanu un koncentrēšanos uz efektivitātes un produktivitātes palielināšanu. Ražotāja apgrozījums gada laikā palielinājies par 24,02%, sasniedzot 36,32 miljonus eiro.

LSEZ SIA "Jensen Metal" nākotni uzņēmuma vadība vērtē pozitīvi, norādot, ka jauno tehnoloģiju iespējas melnā metāla ražošanā, jauns tehnoloģiskais aprīkojums, palielināta jauda un stipra klientu bāze nodrošina uzņēmumu ar iespējām nākamā gada laikā palielināt apgrozījumu un optimizēt ražošanas procesus turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Interspiro Production būvēs jaunu ražošanas un noliktavas ēku

Žanete Hāka, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek izstrādāts elpošanas un drošības ekipējuma ražotāja SIA «Interspiro Production» ražošanas un noliktavas ēkas būvprojekts un ir sākti būvlaukuma un zemes sagatavošanas darbi, lai jau tuvāko mēnešu laikā varētu sākt ražošanas un noliktavas ēku būvniecību Ģenerāļa Baloža ielā 20/22 Liepājā.

Esošā ražotne industriālajā parkā «Liepājas Biznesa centrs» Kapsēdes ielā ir kļuvusi uzņēmumam par šauru, tādēļ nolemts būvēt jaunu ražotni, kas būs ne tikai daudz modernāka un ērtāka ražošanas procesam un darbiniekiem, bet arī dabai draudzīgāka.

«Liepājas SEZ pārvalde uz 30 gadiem ir iznomājusi uzņēmumam 1,7 hektāru plašu zemes gabalu Ģenerāļa Baloža un Lazaretes ielas krustojumā. Izvēloties šo vietu, ņēmām vērā gan to, ka šī ir vieglā ražošana, gan to, ka šeit iespējams ērti atbraukt ar sabiedrisko transportu, savukārt ražotnē strādājošie Karostas un Tosmares iedzīvotāji uz darbu varēs viegli atnākt ar kājām. Papildus jau divām šogad Karostā ekspluatācijā nodotajām ražošanas ēkām («RT Metāls» un «Jensen Metal» metālapstrādes ražotnes), šī ražotne turpinās Karostas uzņēmējdarbības teritorijas attīstību,» norāda Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbības partnerus jau sākumstadijā meklē aiz valsts robežām

Šobrīd vēl nav daudz, ar ko lepoties, taču gadu ilgās saimnieciskās darbības laikā viss sakārtots tā, lai sāktu uzņemt apgriezienus, saka SIA Rare Power īpašnieks Eduards Griezītis. Uzņēmums ražo metāla komponentes, iekārtas un konstrukcijas.

Abās galda pusēs

Pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā E. Griezītis ieguva jau tūlīt pēc vidusskolas. Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē viņš kopā ar draugu nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar grafiti tīrīšanu no sienām. Lai arī tas bija veiksmīgs, dažādu apstākļu dēļ pēc laika E. Griezītis saprata, ka nepieciešams iet citu ceļu. Pievērsās metālapstrādes jomai. Pirmo darba pieredzi nozarē E. Griezītis guva uzņēmumā Medzes Components Liepājas pievārtē, strādājot par metināšanas robotu, CNC virpu un CNC frēžu operatoru. Pēc dažiem gadiem pārgāja uz citu tās pašas jomas uzņēmumu – Jensen Metal Liepājā. Vispirms strādāja par maiņas atbildīgo, bet drīz vien sākās strauja karjeras izaugsme. «Nezinu, vai tā ir laba īpašība, bet es sev gribu pierādīt, ka varu izdarīt to, ko nevar citi, vai varu izdarīt labāk par citiem. Man ir lielas ambīcijas, kas ne vienmēr piepildās, taču tas ir iekšējais dzinulis, kas visu laiku dzen uz priekšu,» saka E. Griezītis. «Iespējams, tā arī bija mana veiksmes atslēga.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) reģionālā vides pārvalde (RVP) izsniegusi B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju SIA «Karosta LP». Uzņēmums Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā plāno veikt akmeņogļu, koksnes šķeldas un alternatīvā kurināmā pārkraušanas darbus, izveidojot jaunas darba vietas.

Iecerētās darbības izraisīja satraukumu sabiedrībā, un VVD Liepājas RVP saņēma vēstuli ar 1862 liepājnieku parakstiem, kurā paustas bažas par uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi un Liepājas iedzīvotāju veselību. Ziņots, ka uzņēmums paredz pārkraut 800 000 tonnu ogļu gadā, kas tiks uzglabātas līdz 12 metriem augstās kaudzēs zem klajas debess. Iedzīvotāji baidās, ka, pūšot vējam, ogļu putekļi nokļūs ārpus uzņēmuma teritorijas. Darbību plānots veikt nepilna kilometra attālumā no dzīvojamajām ēkām Turaidas ielā, Liepājā.

Izsniegtajā piesārņojošās darbības atļaujā ir iekļauti visi likumā «Par piesārņojumu» un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie nosacījumi, kas uzņēmumam jāievēro, īstenojot savu saimniecisko darbību. VVD Liepājas RVP tajā ir iestrādājusi arī iedzīvotāju priekšlikumus: piemēram, uzņēmumam pirms darbības uzsākšanas ir jāsaskaņo rīcības plāns darbam nelabvēlīgos meteoroloģiskos laikapstākļos. Šāds nosacījums izvirzīts, lai līdz minimumam samazinātu piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi un apkārtējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oskara Kalpaka tiltu Karostā kājāmgājēju un autotransporta satiksmei pēc veiktajiem remontdarbiem atvērs 9.augustā - nedēļu ātrāk, nekā plānots, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Remontdarbu laikā SIA «Kurzemes Būvserviss» nomainīja tilta nesošās koka konstrukcijas un dēļu klājumu, bet Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā dienesta darbinieki veica tilta mehānisko detaļu apkopi un sakārtošanu.

Kā pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs, visi darbi noritējuši pēc plānota darba grafika, nedaudz to apsteidzot. Paralēli tilta koka seguma nomaiņai sakārtoti un atjaunoti arī tilta izgriešanas mehānismi. Sakārtotas arī tilta gala atslēgas, kuru mehānismiem var piekļūt tikai tiltu izgriežot 10 un 20 grādu leņķī. Tāpat notīrītas tilta metāla konstrukcijas un aizkrāsoti nelegālie grafiti zīmējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Stūra māja un līdzīgas vietas nav piemērotas viesnīcu izveidei

Viesnīcas Pullman Riga Old Town operatīvā direktore Rimma Mateļska, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta un viņi izvēlas naktsmītnes cietumos vai ēkās ar traģisku vēsturi, tomēr šādas vietas iemieso mūsu tautas vēstures smagākās lappuses un būtu jāsaglabā neskartas.

Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugusnelaime skārusi Virsnieku saieta namu Karostā, Liepājā, biznesa portālu Db.lv informēja nama pārvaldītājs Aizsardzības ministrija (AM).

Vakar, 4.aprīlī ugunsgrēks izcēlās Virsnieku saieta nama 2.stāva telpās aptuveni 90 kvadrātmetru platībā. Degšanas rezultātā bojāts telpas starpstāvu pārsegums, grīda, trīs logi un trīs telpas 1.stāvā, kurās griesti ir daļēji iebrukuši un telpas ir appludinātas ugunsgrēka dzēšanas rezultātā.

AM pārstāve stāsta, ka ugunsgrēka rezultātā ir iebrukusi vienas telpas grīda starp otro un pirmo stāvu. Sākotnējais novērtējums liecina, ka bojātais starpstāvu pārsegums nerada draudus ēkas konstrukcijai un tiks atjaunots.

Šobrīd Virsnieku saietu namā notiek būvdarbi - logu restaurācija un nomaiņa, tāpēc uz jautājumu, vai ugunsgrēks izcēlies remontdarbu dēļ AM pārstāve atbild: «Šādu ugunsgrēka iemeslu izslēgt nevar, bet to izmeklēšanā noskaidros Valsts policija. Lai noskaidrotu ugunsgrēka cēloni, ir jāsagaida atzinums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība «Ekers Stividors LP», investējot aptuveni miljonu eiro, iegādājusies aspirācijas sistēmu jeb slēgtu konveijeru ar putekļu nosūkšanas iekārtu kravu iekraušanai. Vēl uzņēmums iegādājies otru automašīnu - putekļsūcēju un papildu laistīšanas iekārtu.

Ar jauno iekraušanas konveijeru putekļi tiek savākti un nenonāk apkārtējā vidē ārpus termināla. Kuģī stundas laikā ar to var iekraut 450 tonnas kravu. LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» tehniskais direktors Oļegs Vonogs norāda, ka slēgtā līnija ir aprīkota ar aspirācijas sistēmu. Katrs filtrs nodrošina līdz 3000 m3/stundā gaisa plūsmas attīrīšanu. Filtri pašattīrās, kas nozīmē, ka tie sakrāj iekšā putekļus un kādā brīdī, vadot iekšā spiedienu, tie attīrās - putekļi nokrīt uz konveijera un iet tālāk uz kuģi. Tādējādi putekļi nenonāk gaisā.

«Strādājam, lai nodrošinātu putekļu savākšanu. Ieguldījumi modernā pārkraušanas konveijerā, laistīšanas iekārtās un putekļu savākšanas iekārtās dod rezultātu. Mums ir svarīgi parādīt kā strādājam, lai viedoklis netiek balstīts uz sākotnējo darbību, kad paši bijām jauni un nepieredzējuši antracīta kravas apstrādē,» saka LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» projektu koordinators Guntis Čukurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru