AS GUTTA, investējot 3,5 miljonus eiro, uzstādīta un darbību sākusi Baltijas valstīs pirmā aseptiskā pildīšanas PET līnija, kuras ražošanas jauda ir līdz 12 tūkstošiem pudeļu stundā. Kopējais AS GUTTA pēdējā pusotra gada laikā veikto investīciju apjoms ražotnes modernizācijā sasniedzis 6 miljonus eiro, Db.lv informēja AS GUTTA valdes priekšsēdētājs Didzis Zālītis.

"Esam pirmie Baltijā, kas uzstādījuši šādu aseptisko aukstās pildīšanas PET līniju. Arī pasaulē šī tehnoloģija ir salīdzinoši jauna. Aseptiskā pildīšana nozīmē to, ka sterilizācijā uzkarsētais produkts tiek strauji atdzesēts un aseptiskos apstākļos pildīts pudelēs. Produkts nesaskaras ar ārējo vidi, tāpēc produkcijas kvalitātes nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot konservantus. Faktiski, maksimāli tiek saglabātas dzēriena dabīgās īpašības," informē Didzis Zālītis, AS GUTTA valdes priekšsēdētājs.

"Pateicoties šai līnijai, esam uzsākuši ražot jaunu bezkonservantu nektāru Gutta Free. Šos nektārus varēs uzglabāt līdz pat 12 mēnešiem, un tie nezaudēs savu garšu un veselīgās īpašības. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk uzmanības pievērš tieši produktu veselgumam un dabīgumam, aukstā aseptiskās pildīšanas līnija sniedz mums iespēju ražot bezkonservantu dzērienus. Pēdējā pusotra gada laikā veiktās investīcijas ražotnes modernizācijā ļaus veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus - palielināt GUTTA tirgus daļu Latvijā, kā arī agresīvāk paplašināt mūsu pozīcijas Igaunijas un Lietuvas tirgos," turpina Didzis Zālītis.

AS Gutta neto apgrozījums 2006. gadā bija 11,5 miljoni LVL, kas, salīdzinājumā ar 2005. gadu veido gandrīz +15%. 56 % no apgrozījuma tika realizēts Latvijas tirgū, pārējais eksporta tirgū, no kuriem lielākais ir Igaunijā - 21% no kopējiem tirdzniecības rādītājiem, Db.lv informēja AS Gutta valdes priekšsēdētājs Elmer Maas.

Kopā pārdoto litru skaits sastāda 60.5 miljoni. 2006. gada laikā AS Gutta palielināja apgrozījumu visos tirgos, īpaši Igaunijā +56%, kas skaidrojams ar meitas uzņēmuma Gutta Eesti veiksmīgo darbību.

Vislabāk pārdotie produkti 2006. gadā ir bijuši Gutta Max līnijā - ģimenes iepakojums 2 L apjomā. Kopējais pieaugums Gutta Max apgrozījumam sasniedzis +40%, Igaunijas tirgū veidojot +80% salīdzinājumā ar 2005. gada pārdošanas rezultātiem.

Lielākie 2006. gada projekti AS Gutta bija 3,5 miljonu EUR investīcijas jaunās ražošanas iekārtās, kas patreiz dod kompānijai iespēju attīstīt produkcijas sortimentu un palielināt ražošanas apjomus, atbilstoši pieaugošajam tirgus pieprasījumam.

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs AS Gutta atzīmē 20 gadus kopš darbības uzsākšanas un ražotnes izveidošanas Latvijā.

Gutta eksportē produktus uz Krieviju, Lielbritāniju, Norvēģiju, Īriju, Japānu, Slovākiju un Baltijas valstīm. Uzņēmuma sortimentā ir vairāk nekā 60 produktu ar tādām preču zīmēm kā Gutta, Gutta MAX, Everest, Rīgas Kvass un citām.

Rolands Gulbis, AS Gutta valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka ik gadu uzņēmuma apgrozījums palielinās, radot jaunas attīstības iespējas un pilnveidi nākotnē, izstrādājot un piedāvājot jaunus produktus. Gutta regulāri investē līdzekļus ražotnes modernizācijā.

Uzņēmums dibināts Latvijā 1994. gadā. Sākotnēji Gutta ražošana tika attīstīta Ogres rajona Ogresgalā, bet 1997. gadā Gutta pārcēla ražošanu uz Valdlaučiem jaunuzbūvētajā rūpnīcā Rāmava. No 2002. gada AS Gutta ietilpst Latvijas un Īslandes industriālo investīciju grupā Nordic Partners. Kopš 2014. gada AS Gutta ir Norvēģu koncerna ORKLA Group sastāvā.

No šī gada 1.aprīļa par AS Gutta valdes priekšsēdētāju kļūs Didzis Zālītis, kas nesen tika iecelts kompānijas valdes locekļa amatā, Db.lv firmas sabiedrisko attiecību konsultante Inese Ozoliņa.

Vadītāju nomaiņa kompānijā Gutta norisinās, jo līdzšinējais kompānijas valdes priekšsēdētājs Elmer Maas nolēmis pārcelties uz pastāvīgu dzīvi dzimtajā Igaunijā. E.Maas turpinās savu profesionālo darbību, vadot vienu no vadošajām loģistikas un distribūcijas kompānijām Igaunijā VIA3L.

Laikraksts Dienas bizness raksta, ka Guttas izpilddirektora amatā Didzis Zālītis ir no 1. marta, un viņu plāno ievēlēt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju jau šajā mēnesī.

Līdzšinējais Gutta valdes priekšsēdētājs Elmer Maas: "Tas bija pārdomāts lēmums, par kuru jau savlaicīgi zināja arī Gutta akcionāri. Tāpēc viņiem bija pietiekami daudz laika izraudzīt jaunu, spēcīgu vadītāju, kas varētu sekmīgi turpināt iesāktās reformas uzņēmumā. Esmu gandarīts par viņu izvēli – Didzi Zālīti, kurš nāk no mūsu grupas kompānijas Laima un ar kuru mums saskan vīzija par Gutta ilgtermiņa attīstību."

Ar jauno dzērienu sēriju Four Seasons otrs lielākais sulu, nektāru, sulas dzērienu, dzeramā ūdens un gāzēto bezalkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā a/s Gutta cer audzēt kopējo realizācijas apjomu.

Guttas produktu grupas vadītāja Maija Avota Db gan atturējās prognozēt plānoto pieaugumu, vien piebilda, ka realizāciju iecerēts kāpināt, nenocērpot esošajiem. Patlaban tirgū valda bažas un nogaidoša pozīcija par ekonomikas bremzēšanos, taču M. Avota cer, ka būtiskām izmaiņām nevajadzētu būt.

Kā pirmie patērētājiem tiek piedāvāti rudens – ziemas nektāri Ābolu -mežrozīšu un Apelsīnu, burkānu un cidoniju viena litra iepakojumā. Vienlaikus Gutta izsludina pavasara-vasaras sezonas Four Seasons dzērienu garšu konkursu. "Mūsu sulu eksperti Four Seasons sērijas ietvaros katru sezonu radīs jaunus produktus, kas atspoguļos aktuālākās garšu tendences. Līdzīgi kā modes pasaulē, Four Seasons dzērienu sērija ievēros rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonu dalījumu," saka Dmitrijs Tairovs, AS Gutta izpilddirektors. Jau tuvākajā laikā diviem jaunajiem Four Seasons modeļiem pievienosies Upeņu – sarkano vīnogu karstais dzēriens.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos AS Gutta kopējais apgrozījums ir sasniedzis 7,12 miljonus latu, kas par 23% pārsniedz attiecīgos 2006. gada rādītājus, Db.lv informēja AS Gutta valdes priekšsēdētājs Didzis Zālītis.

Par 38% 2007. gada pirmajā pusgadā palielinājies ārvalstu tirgos realizētās produkcijas apjoms. Igaunijas tirgū realizācijas apjomi auguši par 43%, bet Lietuvā par 32%.

"Produktu realizācijas apjoma pieaugums par gandrīz ceturto daļu demonstrē, ka investīcijas ražotnes modernizācijā nes plānotos pozitīvos rezultātus," saka Didzis Zalītis, AS Gutta valdes priekšsēdētājs. "Pusgada darbības rezultātu apkopojums arī rāda, ka mūsu peļņa ir pieaugusi par 13%."

Uzņēmuma visvairāk pārdotais produkts ir Multiaugļu Gutta MAX, kura kopējie realizācijas apjomi Latvijas un ārvalstu tirgos auguši par 50,5% sasniedzot 683,5 tūkstošus latu.

AS Gutta, kas ietilpst NP Confectionary AB grupā, ir otrs lielākais sulu, nektāru, sulas dzērienu, dzeramā ūdens un gāzēto bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā un Igaunijā.

Bezalkoholisko dzērienu ražotāja a/s Gutta pērno gadu noslēgusi ar 1,52 miljonu Ls apgrozījumu un 753 tūkst. Ls zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

2012. gadā a/s Gutta veica aukstās aseptiskās pildīšanas līnijas vērtības samazinājumu, un zaudējumi no aktīvās vērtības samazināšanās 735 tūkst. Ls apmērā atzīti par izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Vērtējot situāciju šogad, a/s Gutta vadība norāda, ka lielākie riski ir saistīti ar situāciju ārējā vidē un eirozonā. Lai arī vērojama situācijas stabilizācija, izaugsme ir negatīva. Līdz šim Latvijas ekonomika ir izrādījusies ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu nākamajā gadā ir nepieciešams saglabāt piesardzību, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Jaunu grafisko identitāti ir ieguvis sulas, nektāru un sulas dzērienu zīmols Gutta. Tās ir ievērojamākās izmaiņas Gutta vizuālajā izskatā un veidolā visā šī zīmola 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. Zīmolam tagad ir jauns logo, tiek ieviesta jauna vizuālā identitāte un modernāks iepakojuma dizains, kas pakāpeniski aizstās līdzšinējo.

Pēc zīmola Gutta jaunā logo ieviešanas turpinās darbs pie jaunās identitātes ieviešanas ikdienā. Gutta sulas, nektāri un sulas dzērieni jaunajā izskatā veikalos kļūs pieejami aprīļa gaitā.

2015. gada decembrī tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs a/s Gutta šā gada 22.novembrī ražotnē Rāmavā, Vadlaučos, atklās vienu no jaudīgākajām PET produkcijas ražošanas līnijām Baltijā, kā arī jaunu ražošanas līniju 2 litru Tetra Pack iepakojumam, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Inese Ozoliņa.

Kompānija jauno līniju izveidē ieguldījusi vairāk nekā 3,5 milj.eiro.

Gutta valdes priekšsēdētājs Elmer Maas stāsta: "Jaunu ražošanas līniju izveide PET produkcijai un Tetra Pack divu litru iepakojumam ir ļoti būtisks solis Gutta nākotnes mērķu sasniegšanai, lai palielinātu kompānijas ietekmi Lietuvas un Igaunijas tirgos. Investējot jaunos projektos, iecerēts Baltijā ievērojami palielināt tirgus daļu gan sulu, gan dzeramā ūdens segmentos."

Laika apstākļi, kādi bija 2010./2011.gadu mijā, kad tika izsludināta ārkārtas situācija vairākos desmitos Latvijas novadu, ir uzskatāmi par ārkārtējiem, tādēļ AS Sadales tīkls uzskata, ka nav pamata apšaubīt uzņēmuma vadības un darbinieku godprātību pienākumu veikšanā.

«Latgalē 2010./2011.gadu mijā bija īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi – sasalstošs lietus, spēcīga snigšana, atkala un koku apledojums, kas kopā izraisīja situāciju, ka blakus elektropārvades līniju trasēm un pat ārpus aizsargjoslām augošie koki, nespējot izturēt ledus un sniega segu, nolūstot vai iekaroties elektropārvades līnijās, izraisīja līniju saraušanu un elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu. Dažviet elektrolīnijas bija pilnīgi sapostītas un tās nācās būvēt praktiski no jauna. AS Sadales tīkls darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrolīniju bojājumus un piegādātu elektroenerģiju lietotājiem, taču ļoti bieži bija situācijas, kad tikko salabotā līnijā atkal iekrita lūzis koks un līnija bija jālabo atkārtoti,» DB sacīja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Viena no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu - 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves izmaksas būs 24,7 miljoni eiro, paredz Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" noslēgtais līgums.

"Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai, jo tas segs pietiekamu pārvades jaudu un energoapgādes drošumu kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā. Projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni - tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirgulinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.

Atbalstu stikla pudeļu depozīta sistēmai, bet noteiktu nē PET pudeļu un skārdeņu depozītiem pauž Alus un dzērienu Iepakojumu savienības valde.

Vairāku vadošo Latvijas dzērienu ražotāju uzņēmumu vadītāji norāda, ka nav veikta rūpīga ekonomiskā analīze un sistēmas ieviešana nesīs zaudējumus uzņēmējiem un neizbēgami paaugstinās produktu cenas.

Trīspadsmit miljoni

Vides ministrijas striktā nostāja ieviest depozīta sistēmu no 2010. gada 1. janvāra nav ekonomiski pamatota, jo nav veikta izpēte par šādas rīcības sekām, uzskata a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ministrija līdz šim nav spējusi ražotājiem pateikt, kāds būs sistēmas finansējuma modelis.

Jau šobrīd pastāvošajā plastmasas pudeļu (PET) apsaimniekošanā nozares pārstāvji iegulda ap 600 tūkstošiem latu gadā. Depozīta sistēmas ieviešanai būtu vajadzīgi aptuveni 12-13 miljoni latu kapitālieguldījumi, bet ik gadu nozarei šī sistēma var izmaksāt 3-6 miljonus latu. Aprēķini liecina, ka depozīta sistēmai ražotājiem nāktos atdot ap 60 % peļņas.

Gutta atgriežas pie 2008. gada rezultātiem, kad sasniegti augstākie pārdošanas apjomi, informē laikraksts Dienas bizness.

Otra Latvijā lielākā sulu ražotāja Gutta rezultātus īpaši sekmējusi dzeramā ūdens realizācija. Šā gada pirmajā pusgadā Guttas dzeramā ūdens pārdošanas apjomi pieauguši par 25 %. Tirgus aplēses liecina, ka 2010. gadā pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, kopējais tirgus uzrādīja samazinājumu vairāk par 10 %. Savukārt a/s Gutta 2010. gada trešā ceturkšņa rezultāti uzrāda, ka Latvijā pārdoti 58% dzeramā ūdens vairāk nekā pērn – ja 2009.gadā realizēti 2, 09 milj. litru, bet šogad jau 3, 32 milj. litru.

Kopumā Latvijā iegūtā un AS Gutta pildītā dzeramā ūdens Everest tirgus daļa pēdējā gada laikā pieaugusi par 3% un sasniedz 10% no kopējā pārdotā ūdens daudzuma Latvijas tirgū. 2010. gadā Everest sasniedzis lielāko pieprasījumu un pārdošanas apjomu kopš tā ražošanas sākšanas Latvijā 1999.gadā.

AS Gutta kopējais realizētās produkcijas apgrozījums 2007. gadā pieaudzis par 24%, sasniedzot 14,26 miljonus latu, liecina uzņēmuma apkopotie tirdzniecības rādītāji. Pagājušajā gadā būtiski, par 44%, palielinājies arī uzņēmuma apgrozījums ārvalstu tirgos.

Pērn uzņēmums visvairāk produkcijas eksportējis uz Igauniju un Lietuvu.

"Šādus sasniegumus 2007. gadā esam panākuši vairāku iemeslu dēļ - piedāvājam patērētājiem aktuālus produktus, kuru ražošanā izmantojam jaunākās tehnoloģijas, kā arī lielu uzmanību pievēršam mārketinga un reklāmas aktivitātēm," stāstīja Agnija Šmite, AS Gutta mārketinga direktore.

No AS Gutta produktiem patērētāji visvairāk iecienījuši Gutta Multiaugļu nektāru (2 litru iepakojumā) . Tā realizācijas apgrozījums 2007. gadā pieaudzis par 47%.

Uzņēmumu a/s Staburadze un a/s Gutta valdes priekšsēdētāja amatu pametis Igors Ļitinovs, un viņa vietā uzņēmumu vadībā iecelts Rolands Gulbis, liecina informācija Lursoft.

R. Gulbis ieņem valdes priekšsēdētāja amatu vēl vairākos savstarpēji saistītos uzņēmumos – SIA Staburadzes konditoreja, SIA NP Logistics un SIA NP Foods. Tāpat viņš ir īpašnieks juridisko pakalpojumu firmai SIA Rogul.

I. Ļitvinocvs kopš 3. decembra, kad notikušas izmaiņas a/s Staburadze un a/s Gutta vadībā, uzņēmumos ieņem valdes locekļa amatu. Šī gada 6. februārī tādas pašas izmaiņas notikušas arī a/s Laima valdē.

A/s Gutta un a/s Staburadze darbu valdes locekles amatā turpina arī Jekaterina Stuģe.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.

A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".

Plūc laurus

Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotrans­portu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Nodokļu politikas un uzņēmējdarbības vides stabilitātes trūkuma apstākļos uzņēmumiem ir sarežģīti ilgtermiņā plānot darbību, budžetus un investīcijas, Db.lv norāda Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Vienlaikus viņa apstiprina, ka uzņēmuma plānos neietilpst vēl kādas ražotnes pārcelšana prom no Latvijas. Jau vēstīts, ka līdz 2017.gada pirmā ceturkšņa beigām uz Igauniju iecerēts pārcelt Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta sulu ražošanu.

D. Erciņa-Užāne uzsver, ka nolūkā koncentrēties darbam specializētajās kategorijās un stiprināt Orkla Foods Latvija konkurētspēju, tika pieņemts lēmums no Orkla ražotnes Igaunijā uz Latviju pārcelt majonēzes un dresingu (salātu mērču) ražošanu Igaunijas un Somijas tirgiem, no Lietuvas rūpnīcas uz Orkla Foods Latvija ražotni pārcelt sinepju, dresingu, majonēzes un tomātu mērču ražošanu Lietuvas tirgum, bet Gutta sulu, nektāru un sulas dzērienu ražošanu – pārcelt uz specializēto ražotni Igaunijā.