AS GUTTA, investējot 3,5 miljonus eiro, uzstādīta un darbību sākusi Baltijas valstīs pirmā aseptiskā pildīšanas PET līnija, kuras ražošanas jauda ir līdz 12 tūkstošiem pudeļu stundā. Kopējais AS GUTTA pēdējā pusotra gada laikā veikto investīciju apjoms ražotnes modernizācijā sasniedzis 6 miljonus eiro, Db.lv informēja AS GUTTA valdes priekšsēdētājs Didzis Zālītis.

"Esam pirmie Baltijā, kas uzstādījuši šādu aseptisko aukstās pildīšanas PET līniju. Arī pasaulē šī tehnoloģija ir salīdzinoši jauna. Aseptiskā pildīšana nozīmē to, ka sterilizācijā uzkarsētais produkts tiek strauji atdzesēts un aseptiskos apstākļos pildīts pudelēs. Produkts nesaskaras ar ārējo vidi, tāpēc produkcijas kvalitātes nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot konservantus. Faktiski, maksimāli tiek saglabātas dzēriena dabīgās īpašības," informē Didzis Zālītis, AS GUTTA valdes priekšsēdētājs.

"Pateicoties šai līnijai, esam uzsākuši ražot jaunu bezkonservantu nektāru Gutta Free. Šos nektārus varēs uzglabāt līdz pat 12 mēnešiem, un tie nezaudēs savu garšu un veselīgās īpašības. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk uzmanības pievērš tieši produktu veselgumam un dabīgumam, aukstā aseptiskās pildīšanas līnija sniedz mums iespēju ražot bezkonservantu dzērienus. Pēdējā pusotra gada laikā veiktās investīcijas ražotnes modernizācijā ļaus veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus - palielināt GUTTA tirgus daļu Latvijā, kā arī agresīvāk paplašināt mūsu pozīcijas Igaunijas un Lietuvas tirgos," turpina Didzis Zālītis.

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs AS Gutta atzīmē 20 gadus kopš darbības uzsākšanas un ražotnes izveidošanas Latvijā.

Gutta eksportē produktus uz Krieviju, Lielbritāniju, Norvēģiju, Īriju, Japānu, Slovākiju un Baltijas valstīm. Uzņēmuma sortimentā ir vairāk nekā 60 produktu ar tādām preču zīmēm kā Gutta, Gutta MAX, Everest, Rīgas Kvass un citām.

Rolands Gulbis, AS Gutta valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka ik gadu uzņēmuma apgrozījums palielinās, radot jaunas attīstības iespējas un pilnveidi nākotnē, izstrādājot un piedāvājot jaunus produktus. Gutta regulāri investē līdzekļus ražotnes modernizācijā.

Uzņēmums dibināts Latvijā 1994. gadā. Sākotnēji Gutta ražošana tika attīstīta Ogres rajona Ogresgalā, bet 1997. gadā Gutta pārcēla ražošanu uz Valdlaučiem jaunuzbūvētajā rūpnīcā Rāmava. No 2002. gada AS Gutta ietilpst Latvijas un Īslandes industriālo investīciju grupā Nordic Partners. Kopš 2014. gada AS Gutta ir Norvēģu koncerna ORKLA Group sastāvā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Bezalkoholisko dzērienu ražotāja a/s Gutta pērno gadu noslēgusi ar 1,52 miljonu Ls apgrozījumu un 753 tūkst. Ls zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

2012. gadā a/s Gutta veica aukstās aseptiskās pildīšanas līnijas vērtības samazinājumu, un zaudējumi no aktīvās vērtības samazināšanās 735 tūkst. Ls apmērā atzīti par izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Vērtējot situāciju šogad, a/s Gutta vadība norāda, ka lielākie riski ir saistīti ar situāciju ārējā vidē un eirozonā. Lai arī vērojama situācijas stabilizācija, izaugsme ir negatīva. Līdz šim Latvijas ekonomika ir izrādījusies ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu nākamajā gadā ir nepieciešams saglabāt piesardzību, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

Ar jauno dzērienu sēriju Four Seasons otrs lielākais sulu, nektāru, sulas dzērienu, dzeramā ūdens un gāzēto bezalkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā a/s Gutta cer audzēt kopējo realizācijas apjomu.

Guttas produktu grupas vadītāja Maija Avota Db gan atturējās prognozēt plānoto pieaugumu, vien piebilda, ka realizāciju iecerēts kāpināt, nenocērpot esošajiem. Patlaban tirgū valda bažas un nogaidoša pozīcija par ekonomikas bremzēšanos, taču M. Avota cer, ka būtiskām izmaiņām nevajadzētu būt.

Kā pirmie patērētājiem tiek piedāvāti rudens – ziemas nektāri Ābolu -mežrozīšu un Apelsīnu, burkānu un cidoniju viena litra iepakojumā. Vienlaikus Gutta izsludina pavasara-vasaras sezonas Four Seasons dzērienu garšu konkursu. "Mūsu sulu eksperti Four Seasons sērijas ietvaros katru sezonu radīs jaunus produktus, kas atspoguļos aktuālākās garšu tendences. Līdzīgi kā modes pasaulē, Four Seasons dzērienu sērija ievēros rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonu dalījumu," saka Dmitrijs Tairovs, AS Gutta izpilddirektors. Jau tuvākajā laikā diviem jaunajiem Four Seasons modeļiem pievienosies Upeņu – sarkano vīnogu karstais dzēriens.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji šī gada trīs ceturkšņos parakstījuši prēmijas 125,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā 2013. gada trīs ceturkšņos. Latvijas iekšējā tirgū – 251,5 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada trim ceturkšņiem. Kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 377 miljonus eiro, kas ir 7% pieaugums pret 2013. gada 3 ceturkšņiem.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 64,4 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 142,6 miljoni eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 207 miljonu eiro apmērā, palielinoties par 2%.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Jaunu grafisko identitāti ir ieguvis sulas, nektāru un sulas dzērienu zīmols Gutta. Tās ir ievērojamākās izmaiņas Gutta vizuālajā izskatā un veidolā visā šī zīmola 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. Zīmolam tagad ir jauns logo, tiek ieviesta jauna vizuālā identitāte un modernāks iepakojuma dizains, kas pakāpeniski aizstās līdzšinējo.

Pēc zīmola Gutta jaunā logo ieviešanas turpinās darbs pie jaunās identitātes ieviešanas ikdienā. Gutta sulas, nektāri un sulas dzērieni jaunajā izskatā veikalos kļūs pieejami aprīļa gaitā.

2015. gada decembrī tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms 2014. gada 1.ceturksnī pieaudzis par 14%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Apdrošināšanas tirgus izaugsme turpinās gan iekšējā apdrošināšanas tirgū, gan ārzemēs, norāda asociācijas vadītājs Jānis Abāšins. Šī gada 1.ceturksnī apdrošinātāji ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs, parakstījuši prēmijas 50,7 miljonu eiro apmērā, Latvijas iekšējā tirgū – 91,9 miljonu eiro, tādējādi kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 142,7 miljonus eiro.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 21,7 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 46 miljonu eiro apmērā un kopā izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 67,7 miljonus eiro.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.

Atbalstu stikla pudeļu depozīta sistēmai, bet noteiktu nē PET pudeļu un skārdeņu depozītiem pauž Alus un dzērienu Iepakojumu savienības valde.

Vairāku vadošo Latvijas dzērienu ražotāju uzņēmumu vadītāji norāda, ka nav veikta rūpīga ekonomiskā analīze un sistēmas ieviešana nesīs zaudējumus uzņēmējiem un neizbēgami paaugstinās produktu cenas.

Trīspadsmit miljoni

Vides ministrijas striktā nostāja ieviest depozīta sistēmu no 2010. gada 1. janvāra nav ekonomiski pamatota, jo nav veikta izpēte par šādas rīcības sekām, uzskata a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ministrija līdz šim nav spējusi ražotājiem pateikt, kāds būs sistēmas finansējuma modelis.

Jau šobrīd pastāvošajā plastmasas pudeļu (PET) apsaimniekošanā nozares pārstāvji iegulda ap 600 tūkstošiem latu gadā. Depozīta sistēmas ieviešanai būtu vajadzīgi aptuveni 12-13 miljoni latu kapitālieguldījumi, bet ik gadu nozarei šī sistēma var izmaksāt 3-6 miljonus latu. Aprēķini liecina, ka depozīta sistēmai ražotājiem nāktos atdot ap 60 % peļņas.

Uzņēmumu a/s Staburadze un a/s Gutta valdes priekšsēdētāja amatu pametis Igors Ļitinovs, un viņa vietā uzņēmumu vadībā iecelts Rolands Gulbis, liecina informācija Lursoft.

R. Gulbis ieņem valdes priekšsēdētāja amatu vēl vairākos savstarpēji saistītos uzņēmumos – SIA Staburadzes konditoreja, SIA NP Logistics un SIA NP Foods. Tāpat viņš ir īpašnieks juridisko pakalpojumu firmai SIA Rogul.

I. Ļitvinocvs kopš 3. decembra, kad notikušas izmaiņas a/s Staburadze un a/s Gutta vadībā, uzņēmumos ieņem valdes locekļa amatu. Šī gada 6. februārī tādas pašas izmaiņas notikušas arī a/s Laima valdē.

A/s Gutta un a/s Staburadze darbu valdes locekles amatā turpina arī Jekaterina Stuģe.

AS Gutta kopējais realizētās produkcijas apgrozījums 2007. gadā pieaudzis par 24%, sasniedzot 14,26 miljonus latu, liecina uzņēmuma apkopotie tirdzniecības rādītāji. Pagājušajā gadā būtiski, par 44%, palielinājies arī uzņēmuma apgrozījums ārvalstu tirgos.

Pērn uzņēmums visvairāk produkcijas eksportējis uz Igauniju un Lietuvu.

"Šādus sasniegumus 2007. gadā esam panākuši vairāku iemeslu dēļ - piedāvājam patērētājiem aktuālus produktus, kuru ražošanā izmantojam jaunākās tehnoloģijas, kā arī lielu uzmanību pievēršam mārketinga un reklāmas aktivitātēm," stāstīja Agnija Šmite, AS Gutta mārketinga direktore.

No AS Gutta produktiem patērētāji visvairāk iecienījuši Gutta Multiaugļu nektāru (2 litru iepakojumā) . Tā realizācijas apgrozījums 2007. gadā pieaudzis par 47%.

Gutta atgriežas pie 2008. gada rezultātiem, kad sasniegti augstākie pārdošanas apjomi, informē laikraksts Dienas bizness.

Otra Latvijā lielākā sulu ražotāja Gutta rezultātus īpaši sekmējusi dzeramā ūdens realizācija. Šā gada pirmajā pusgadā Guttas dzeramā ūdens pārdošanas apjomi pieauguši par 25 %. Tirgus aplēses liecina, ka 2010. gadā pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, kopējais tirgus uzrādīja samazinājumu vairāk par 10 %. Savukārt a/s Gutta 2010. gada trešā ceturkšņa rezultāti uzrāda, ka Latvijā pārdoti 58% dzeramā ūdens vairāk nekā pērn – ja 2009.gadā realizēti 2, 09 milj. litru, bet šogad jau 3, 32 milj. litru.

Kopumā Latvijā iegūtā un AS Gutta pildītā dzeramā ūdens Everest tirgus daļa pēdējā gada laikā pieaugusi par 3% un sasniedz 10% no kopējā pārdotā ūdens daudzuma Latvijas tirgū. 2010. gadā Everest sasniedzis lielāko pieprasījumu un pārdošanas apjomu kopš tā ražošanas sākšanas Latvijā 1999.gadā.

Patērētāji aizvien vairāk iepērkas ārpus valsts – pēdējā laikā strauji audzis ar maksājumu kartēm veiktais darījumu skaits un pirkumu vērtības apjoms ārzemēs, tai skaitā interneta veikalos.

Šādu ainu novērojusi SEB banka, aplūkojot savus statistikas datus.

No visām Baltijas valstīm ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm reģistrēts lielākais kopējais apgrozījuma pieaugums pirkumos, kas veikti ārzemēs – apgrozījums šā gada pirmajā pusē ir par 28% lielāks nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. 2012. gada pirmajā pusē kopējais apgrozījums pirkumos, kas tika veikti ārzemēs ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm, sasniedza 375,6 miljonus eiro. Lietuviešu tēriņi ar maksājumu kartēm ārpus valsts pieauga par 25% līdz 248,3 miljoniem eiro, savukārt igauņi ārzemēs iztērēja 261,3 miljonus eiro (20% pieaugums pret iepriekšējo gadu).

Foto: pixabay.com

Lursoft izveidotais straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 saraksts liecina, ka 2019. gadā 80 no 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem ir ar 100% Latvijas pamatkapitālu.

Dienas Bizness saviem lasītājiem piedāvā detalizētāk iepazīties ar statistikas datiem par 60 straujāk augošajiem Latvijas uzņēmumiem 2019. gadā.

Kļūst vecāki

Straujāk augošo uzņēmumu sarakstā ir ne tikai jaunie uzņēmumi. Lursoft izpētījis, ka pakāpeniski pieaug straujāk augošo uzņēmumu sarakstos iekļuvušo uzņēmumu vidējais vecums. Ja 2017. gadā straujāk augošo uzņēmumu vidējais vecums bija 6 gadi, tad jaunākajā sarakstā esošie uzņēmumi ir vidēji 9 gadus veci. Desmitā daļa no visiem strauji augošajiem ir reģistrēti pirms 2000. gada, kas pierāda, ka uzņēmumi ar ilgāku darba pieredzi aizvien spēj uzrādīt gana ievērojamu izaugsmi un konkurēt ar nesen reģistrētiem uzņēmumiem.

Hansabanka sāk piedāvāt kredītu studijām ārzemēs, radot lielākas iespējas Latvijas iedzīvotājiem mācīties ārpus Latvijas robežām. Iegūtās zināšanas un pieredze ārvalstīs ne tikai paplašina katra cilvēka redzesloku, bet arī palīdz celt Latvijas konkurētspēju – uzskata kredītiestāde. Taču pētījums rāda, ka galvenais šķērslis studijām ārvalstīs ir finanšu līdzekļi.

''Mēs esam pārliecināti, ka daudziem Latvijā šī ir ļoti laba ziņa, jo atvieglos ceļu uz studijām ārzemēs. Tagad studēt gribētāji varēs vērst uzmanību tikai iestājpārbaudījumiem, nevis tērēt spēkus un lauzīt galvu, kur dabūt nepieciešamo finansējumu,'' sacīja Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja.

Hansabankas pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret studijām ārzemēs rāda, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir ļoti liela interese par studijām ārvalstīs. 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem ir jāizmanto iespēja un jāmācās ārvalstīs. Kā galveno mērķi studijām ārzemēs 53% respondentu min redzesloka paplašināšanu, bet 23% uzskata, ka studijas ārvalstīs veicinātu Latvijas konkurētspēju. Kvalitatīvāku izglītību kā iemeslu mācībām ārzemēs min 14%. Tikai 10% respondentu neatbalsta Latvijas iedzīvotāju došanos studēt ārvalstīs. Par galveno šķērsli mācībām ārpus valsts robežām gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata finanses – nespēju pašam segt izmaksas par studijām un dzīvošanu. Tādi šķēršļi kā nepietiekama informācija par studiju iespējām, uzņēmības trūkums, valodas barjera Latvijas iedzīvotājiem šķiet nenozīmīgi.

Zīmols Gutta šā gada novembrī Latvijas tirgū laidis klajā piecus produktus smūtiju kategorijā. Jauno produktu ienākšanai tirgū tiek investēti 40 000 eiro.

Līdzekļi tiek ieguldīti iepakojuma dizaina izstrādē un iepakojuma ražošanā, kā arī – iepazīstināšanā ar produktu, t.sk. degustācijās.

Gutta smūtiji tiek ražoti pēc Orkla Foods Latvija pasūtījuma Orkla grupas uzņēmuma Põltsamaa Felix specializētajā ražotnē, Igaunijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā. Smūtiju ražošanai nepieciešamās izejvielas, t.sk. banānu biezenis, mango biezenis, guavas biezenis utt., tiek iepirktas attiecīgo augļu izcelsmes valstīs, kur šiem augļiem ir labvēlīgākie augšanas un nogatavošanās apstākļi.

Jaunajiem produktiem nav pievienoti piena produkti, ūdens, cukurs vai citi saldinātāji, tādējādi sekojot patērētāju pieprasījumam.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Kopējais Latvijā strādājošo apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 6% (kopā Latvijā un ārvalstīs parakstītās prēmijas), liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātāji ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs, parakstījuši prēmijas 86,5 miljonu eiro apmērā, kas ir 5% pieaugums pret 2013. gada pirmo pusgadu, bet Latvijas iekšējā tirgū – 169,8 miljonus eiro, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 256,4 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 41,3 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 94,7 miljonus eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 136 miljonu eiro apmērā.

Latvijā reģistrēto riska apdrošināšanas kompāniju parakstīto prēmiju apjoms ārzemēs (ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs) pēdējo trīs gadu laikā ir gandrīz nemainīgs, tas svārstās 33%-34% robežās.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.