Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

SIA Pata AB, investējot 15 miljonus eiro, iecerējusi Pleskavas apgabalā (Krievijā) izveidot kokapstrādes kompleksu.

Pēc Db aplēsēm Pata AB iecerētā kokapstrādes kompleksa projekts būtu līdz šim lielākais Latvijas meža nozares un, iespējams, pat visas Latvijas investīciju projekts rūpniecībā Krievijā tieši ražošanā. Kaut arī ražotnēs Krievijā investē ne viens vien uzņēmējs, tomēr ne tik lielas summas. SIA Pata AB pēc 2006. gada neto apgrozījuma - 34.31 milj. Ls - bija 7. lielākais meža nozares uzņēmums, bet pēc tīrās peļņas - 1.11 milj. Ls - 11. lielākais visā nozarē.

Līgums noslēgts

Rūpnīcas izveide jau ir uzsākta, jo novembra vidū tika parakstīts līgums starp Pleskavas gubernatoru Mihailu Kuzņecovu un SIA Pata AB īpašnieku Uldi Mierkalnu. Patlaban notiekot ražotnei nepieciešamās infrastruktūras darbi, kā arī zemes darbi.

Kā vēl vienu problēmu Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents un a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, min īstermiņa attiecības, kā pamatā ir konkrētā brīža intereses apaļkoksnes resursu piegāžu jomā. Tiesa, SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs uzskata, ka pirmais pozitīvais piemērs ilgtermiņa attiecībām par apaļkoksnes piegādēm ir valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rīkotie apaļkoku sortimentu piegāžu konkursi ar termiņu līdz trīs gadiem. Tomēr privātmežu īpašnieki, kas ir sadrumstaloti un arī to vēlme cirst koksni tad, kad viņiem visvairāk nepieciešama nauda —piemēram, lai varētu nosvinēt savu bērnu izlaidumu, kāzas, samaksātu mācību maksu vai vienkārši īpašnieks varētu kaut ko iegādāties, gan SIA Kurekss valdes priekšēdētājam J. Apsītim, gan J. Biķim liek secināt, ka mežu īpašnieki faktiski spēlē pēc citiem spēles nosacījumiem. J.Apsītis uzskata, ka kokrūpnieki būtu ieinteresēti sadarboties ar privāto mežu īpašnieku apvienībām, kas reāli pārstāvētu šo privātmeža īpašniekus un strādātu ar ilgtermiņa attīstības filosofiju. Ar zināmām cerībām jāraugās uz aktivitātēm, kas ir uzsāktas mēģinot apvienot lielos meža īpašniekus. «Ja šobrīd, piemēram, a/s Latvijas Finieris ir kļuvis par drošu piegādātāju ne vienam vien saplākšņa izstrādājumu pircējam ārzemēs, kā arī par stabilu darba devēju un apaļkoku resursu pircēju, diemžēl līdz šim ir maz partneru meža īpašnieku vidū, kuri vēlētos strādāt pēc ilgtermiņa, nevis īstermiņa stratēģijas,» atzīst J. Biķis. Viņš savu teikto pamato ar to, ka, piemēram, 2004. gada nogalē un šā gada sākumā uzvarēja īstermiņa filozofija ar visām no tās izrietošajām sekām. Proti, siltā ziema un janvāra vētra radīja disbalansu skujkoku un lapu koku attiecībā. Atsevišķi meža nozares spēlētāji, sākot pat daļēji pieturēt resursus, lai nopelnītu īstermiņā, panāca strauju lapu koku cenu kāpumu, kas ļāva izveidot pārstrādātājiem koksnes rezervi. Tas gan notika arī strauji palielinot importu, piemēram, Latvijas Finieris nopirka vairāk kā 30 tūkst. m3 mēnesī no Krievijas. Atjaunojoties aizkavētajai lapu koku izstrādei, notika būtisks cenu kritums, skaidro J. Biķis. «Finansu resursi šādu stabilizācijas krājumu izveidei maksā naudu un daudz izdevīgāk to būtu saņemt apaļkoksnes piegādātājiem, kas būtu gatavi pielāgoties pārstrādātāju ritmam,» atzīst J. Biķis. Viņaprāt lapu koku tirgū notika tas pats, kas pērn skujkoku tirgū — reģionālo cenu izlīdzināšanās Baltijas, Skandināvijas un Krievijas daļā, kā rezultātā koku kustība notiek visos virzienos. Salīdzinājumam J. Biķis min, ka pasaules tirgū globalizācija spiež saīsināt piegāžu ķēdes un noliktavu krājumus, turklāt izmaiņas noteikumos un piegāžu ritmos, ja tiek veiktas, tad brīdinot vairākus mēnešus iepriekš. Bet resursu piegādēs Latvijā joprojām ir milzīgas svārstības sevišķi ar privātmežu īpašniekiem.

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

A/s Latvijas valsts meži ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusgadā bija 192,3 milj. eiro, kas ir par 35,7 milj. eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, peļņa – teju 82 milj. eiro

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. Šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) pirmajos sešos mēnešos realizējusi 3,1 milj. m3 koksnes, tai skaitā 3 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,1 milj. m3 augošu koku. Salīdzinot ar analogu laiku pagājušajā gadā, apaļkoksnes sortimentu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3 milj. m3. Ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija 176,5 milj. eiro (tā ir lauvas tiesa no visiem 192,3 milj. eiro), kas ir par 35,7 milj. eiro lielāki nekā 2018. gada anolgā laikā. Šo ienākumu pieauguma pamats ir augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena attiecīgajā periodā. Savukārt realizētās šķeldas apjoms šogad sasniedzis 240 000 MWh, kas ir par 25 000 MWh vairāk nekā analogā laikā 2018. gadā.

2005. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar analogu periodu pērn, neraugoties uz eksportētās apaļkoksnes apjomu kritumu par 24 %, tomēr par 1.3 % pieaugusi par to ieņemtā nauda. To liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopotie dati pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām. Šā gada I ceturksnī no Latvijas izvesti 0.870 milj. m3 apaļkoksnes 25.3 milj. Ls vērtībā, pērn analogā periodā — 1.146 milj. m3 24.97 milj. Ls vērtībā. Interesanti, ka izsvesti 448 600 m3 skujkoku apaļkoku, kas ir par 7.5 % mazāk nekā 2004. gada I ceturksnī (484 800 m3), bet par tiem ieņemtā nauda pieaugusi par 17.5 % un sasniegusi 13.1 milj. Ls, pērn tikai — 11.15 milj. Ls. Pirmajā brīdī daļai aptaujāto šķiet, ka pēc vētras samazinājies papīrmalkas izvedums, taču pieaudgušas zāģbaļķu piegādes uz ārzemēm. Statistika gan rāda, ka, neraugoties uz janvāra vētras nodarīto skādi, ir būtiski sarucis skujkoku zāģbaļķu izvedums — līdz 19 200 m3; pērn tajā pašā laikā izvesti 245 200 m3. «Lai arī pēc vētras, Latvijā pieaugot skujkoku piedāvājumam, strauji kritās tās sortimentu cenas, statistika rāda pretējo,» atzīst Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Viņa savu pārsteigumu pamato ar to, ka šogad būtiski — par 79.3 % pieaudzis pārējo skujkoku apaļkoku izvedums, sasniedzot 429 400 m3, pērn — tikai 239 600 m3. Līdzīgu fenomenu rāda arī lapu koku apaļkoksnes (ne zāģbaļķu) izveduma dati, jo šogad, izvedot 388 700 m3 ieņemti 11.26 milj. Ls, bet pērn, izvedot par 4.7 % vairāk — 407 900 m3 apaļkoksnes, ieņemti tikai 8.2 milj. Ls.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms privātīpašnieku mežos sarūk, bet to kompensē pieaugums valsts mežos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir loģiski, jo pie sarukušajām apaļkoksnes cenām cirst nav vēlēšanās,» secina viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Modris Fokerots. Viņš atzīst, ka ne jau pirmo reizi apaļkoksnes cenu līmenis privātmežu īpašniekus attur no ciršanas.

Arī vairāki DB aptaujātie privātmežu īpašnieki atgādināja, ka viņu vēlmi cirst ietekmē ne tikai koksnes izstrādājumu cenu izmaiņas noieta tirgos, bet arī konkurentvalstu nacionālo valūtu vērtības kritums. Kā viens no piemēriem ir Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas nacionālo valūtu vērtības kritums pret eiro un ASV dolāru, kas veicinājis šo valstu eksportētās apaļkoksnes un koksnes izstrādājumu importu, kas savukārt negatīvi ietekmē Latvijas mežsaimniekus, jo vēl vairāk palielināja spiedienu uz apaļkoksnes cenu kritumu.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Šo rakstu mazāk nekā divas dienas pirms marta sākuma. Un marts nekustamā īpašuma nozarē nozīmē MIPIM – gadskārtējo nekustamā īpašuma saietu Kannās.

Līdzīgi, kā pagājušajos gados, atkal būs Rīgas stends. Citāds, kā pagājušajos gados būs tā dalībnieku sastāvs – lielākoties RD struktūru pārstāvji vien, ieskaitot vienu bijušo ministru (šoreiz citu) un pāris konsultantiem, kuru e-pasta adreses beidzas ar .ru. Taču šoreiz politiski aspekti nav tie, kas ir atturējuši uzņēmēju dalību stendā – ja iepriekš bija pieejamas MIPIM ieejas kartes ar pamatīgu (ap 60%) atlaidi, kas kombinācijā ar dažu stenda izdevumu apmaksu vienalga bija izdevīgi, tad šogad bija jāpērk pilnas cenas biļete un tad vēl jāatbalsta stenda izdevumu segšana. Ko neizdara politika, to izdara ekonomika – vienādi vai otrādi. Bija reāls piedāvājums, ka organizēt dalību, lai pietikšanās būtu izdevīga maksimāli lielam skaitam dalībnieku, taču birokrātijas cietoksnis bija neieņemams.

SIA Pata AB, iegādājoties SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums 90% kapitāldaļu, kļuvis par lielākā a/s Saldus mežrūpniecība akcionāra īpašnieku.

SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums ar 44 % ir lielākais a/s Saldus mežrūpniecība akcionārs.

Skaidrība 3. jūlijā

Uz jautājumu, vai a/s Saldus mežrūpniecība padomē un valdē varētu būt kādas pārmaiņas, SIA Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns ieteica pagaidīt līdz 3. jūlijam, kad notiks uzņēmuma akcionāru pilnsapulce, tad būs zināms jaunais padomes sastāvs un arī valdes sastāvs. Vairāki aptaujātie atzīst, ka a/s Saldus mežrūpniecība līdzšinējā vadībā, konkrēti tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns, no uzņēmuma ar parādiem un nepilnu 0.45 milj. Ls lielu apgrozījumu, to uzaudzējis līdz 12.47 milj. Ls un tīro konsolidēto peļņu - 0.38 milj. Ls 2007. gadā.

Volkswagen Group 2008. gada otro ceturksni sagaida ar vēl vienu pasaules transportlīdzekļu piegāžu rekordu. Pieaugoši smagajā tirgus vidē Eiropas lielākais autoražotājs aprīlī piegādāja 568 000 transportlīdzekļus. Tas rada 10,5% pieaugumu, salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2007. gadā, un tā ir pirmā reize, kad grupa ir pārsniegusi 2 miljonu piegādāto auto atzīmi tikai gada pirmo četru mēnešu laikā.

No janvāra līdz aprīlim grupas astoņi zīmoli klientiem visā pasaulē piegādāja 2,14 miljonus transportlīdzekļu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veido 7,9 procentu pieaugumu.

Eiropā grupas piegāžu skaits no janvāra līdz aprīlim pieauga par 3 procentiem – līdz 1,22 miljoniem transportlīdzekļu, no kuriem 1,04 miljoni tika piegādāti uz Rietumeiropu (par 0,7 procentiem vairāk). Vācijā vien piegāžu skaits pieauga par 5,9 procentiem līdz 339 000 transportlīdzekļiem. Centrālajā un Austrumeiropā klienti no Volkswagen Group saņēma 178 000 transportlīdzekļu piegādes (par 18,7 procentiem vairāk).

Uz Āzijas Klusā okeāna zonu Volkswagen Group piegādāja 420 000 transportlīdzekļu; salīdzinot ar šo pašu periodu 2007. gadā, tas ir 26,5 procentu pieaugums. Klientiem Ķīnā tika piegādāti 368 000 transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – 28,9 procentu pieaugums.

Latvijā un pasaulē turpinās strauja e-komercijas attīstība, un aizvadītais gads nav bijis izņēmums. Pieaugot sūtījumu apjomiem un mainoties klientu paradumiem, palielinās pieprasījums pēc dažādiem inovatīviem piegādes risinājumiem. Arī 2019. gadā varam gaidīt turpinājumu piegāžu modernizācijai un rūpēm par vidi.

Kā rāda DPD grupas veiktais pētījums, tikai 7,3% no Latvijas iedzīvotāju kopējā pirkumu skaita aizvadītajā gadā veikti tiešsaistē, tikmēr vidējais rādītājs Eiropā ir 11,5%. Neraugoties uz iepirkšanās paradumu atšķirībām Eiropas mērogā, 2018. gads sūtījumu piegādātājiem Latvijā ir bijis veiksmīgs. Saskaņā ar DPD Latvija datiem, vietējo sūtījumu apjoms ir pieaudzis vairāk nekā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vienlaikus būtiska pērn Latvijā saglabājās to tiešsaistes pircēju daļa (ap 28%), kuri preču iegādē dod priekšroku ārvalstu interneta veikaliem, piemēram, AliExpress, eBay, Amazon, Asos un citiem. Tiešsaistes pirkumu attīstība savukārt veicina pieprasījumu pēc arvien pieejamākiem un mūsdienīgākiem piegāžu pakalpojumiem.

Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību, Baltijas valstu ministriem parakstot Deklarāciju par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību atzina Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību. Enerģētikas politika ir pārrobežu politika, tāpēc ir svarīgi kopīgiem spēkiem rast efektīvāko risinājumu ES mērķa sasniegšanai. Šajā deklarācija ir ietverti Enerģētikas savienības galvenie principi – solidaritāte, enerģijas piegāžu drošība, kā arī konkurētspējīgs un vienots ES iekšējais tirgus. Ar gandarījumu jāatzīst, ka gan šodien parakstītā Baltijas valstu deklarācija, gan mūsu pozitīvā sadarbības pieredze Baltijas starpsavienojumu plāna ietvaros sekmēs Enerģētikas savienības izveidi, kā arī kalpos par piemēru citiem ES reģioniem,» norāda Reizniece-Ozola.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Kultūras ministrija, slēdzot līgumus par Gaismas pils celtniecību vai koncertzāles projektēšanu, iespējams, varēja noslēgt izdevīgākus līgumus.

Latvijas praksē izmantojami FIDIC līgumi, kas tiek izmantoti uzsākot būvniecības, projektēšanas vai konsultāciju projektus, pārsvarā netiek īpaši pētīti, bet slēgti tikai balstoties uz labās prakses piemēriem. Noslēgtie līgumi ir ļoti sabalansēti, tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā bijusi iespēja slēgt vienkāršāku, tomēr saprotamāku un, iespējams, valstij un nodokļu maksātājiem izdevīgāku līgumu, neizmantojot FIDIC. FIDIC līgumi ir Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas tipveida līgumi, kas parasti tiek piemēroti liela apjoma (vairāku miljonu latu) pasūtījumos un to izmantošanai ir nepieciešamas gan speciālas zināšanas, gan ievērojami resursi līguma administrēšanai, norāda juridisko konsultāciju firmas Sorainen partneris Ģirts Rūda.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Citadele banka grupas uzņēmumiem iegādāties GE Money grupas aktīvu un saistību kopumu, kurā ietilpst aizdevuma līgumi, noguldījumu līgumi, finanšu līzinga līgumi, brokeru pakalpojumu līgumi un valsts fondēto pensiju un privāto pensiju shēmas pensiju fondi, un atvērtā ieguldījuma fonds.

«KP atļāva apvienošanos, jo tirgus izpēte apliecināja, ka tā nerada kaitējumu konkurencei nevienā no tirgiem, kuros darbojas konkrētie uzņēmumi,» lēmumu pamato padomes pārstāvji.

Apvienošanās rezultātā a/s Citadele banka, Ieguldījumu pārvaldes a/s Citadele Asset Management un a/s Citadele atklātais pensiju fonds iegūs a/s GE Money Bank, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības GE Money Asset Management un a/s GE Money atklātais pensiju fonds aktīvus.

Apvienošanās rezultātā Citadele grupa pārņems konkrētus GE Money grupas aktīvus, integrējot tos savos uzņēmumos, un tādējādi varēs sniegt izmaksu ziņā efektīvus un piemērotus pakalpojumus GE Money grupas klientiem. Savukārt GE Money grupa tuvākajā laikā plāno izbeigt darbību Latvijā.