Jaunākais izdevums

Veikalu tīklu "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" apgrozījums pērn bija 9,962 miljoni eiro, kas ir par 41,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 40 472 eiro, pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka kompānijas finanšu rezultātus - 40 472 eiro zaudējumus - ietekmēja uzņēmuma apgrozījuma kritums, kas, savukārt, saistīts ar vairumtirdzniecības pakalpojuma izbeigšanu un piegādātāju sadarbības nosacījumu maiņu.

Tāpat aizvadītajā gadā notikušas izmaiņas arī "Iepirkumu grupas" dalībniekos. AS "Diāna" un SIA "Gabriēla" atsavināja savas "Iepirkumu grupas" daļas par labu pārējiem tās dalībniekiem, savukārt "Lekon" atsavinājusi savas daļas par labu jaunam dalībniekam - "Internet Marketing Agency", kas arīdzan ietekmēja uzņēmuma iepriekšējā gada finanšu rezultātu, kas kopumā bija stabils.

Veikalu tīkla "top!" Komunikācijas projektu vadītāja Līga Līce atgādināja, ka "Iepirkumu grupa" ir septiņu Latvijas uzņēmumiem piederoša iepirkumu apvienība, kas sniedz vadības un mārketinga pakalpojumus 20 juridiskām personām, kas darbojas visā Latvijā tādās nozarēs kā pārtikas un nepārtikas mazumtirdzniecība, degvielas uzpildes stacijas, ēdināšana un loģistika. Līdz ar to, lai gan "Iepirkumu grupas" apgrozījums pērn sarucis par 41%, tas neatspoguļojot reālo veikalu tīklu "top!", kas ir daļa no šīs apvienības, situāciju.

Līce uzsvēra, ka faktiskie veikalu tīkla "top!" rādītāji ir 13 juridisku uzņēmumu kopējs rezultāts par 199 veikaliem "top!" un tam nav tiešas saistības ar iepirkumu apvienības gada rezultātiem.

Komentējot "Iepirkumu grupas" rezultātus, viņa skaidroja, ka kompānija pērn veica būtiskas izmaiņas uzņēmuma pakalpojumu nodrošināšanā, un lielāko atspaidu uz kopējiem rezultātiem deva vairumtirdzniecības nodalīšana, līdz ar ko novirzot iepirkumu caur jaunu uzņēmumu.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka nākotnē "Iepirkumu grupa" plāno saglabāt esošo pamatdarbības veidu, kā arī darbību virzīt uz jaunu sadarbības partneru piesaisti un esošo sadarbības partneru konkurētspējas palielināšanu tirgū.

Līdz šim šogad kompānijas vadība nav saredzējusi būtisku Covid-19 krīzes ietekmi uz kompānijas saimniecisko darbību un finansiālo stāvokli.

2018.gadā "Iepirkumu grupa" strādāja ar 17,085 miljonu eiro apgrozījumu un 23 312 eiro peļņu.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Iepirkumu grupa" dibināta 2003.gadā, un tā veikalu tīklam "top!" nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 107 109 eiro.

"Iepirkumu grupa" pieder "Firma Madara 89" (49,3%), AS "LPB" (17,82%), SIA "Mārksmens" (12,09%), SIA "Lars Limited" (7,22%), SIA "Dekšņi" (6,3%), SIA "Madara 93" (4,01%) un "Internet Marketing Agency" (3,26%).

Lasi arī:

Veikalu tīkla top! apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 11% 

Veikalu tīkla "top!" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija gandrīz 150 miljoni eiro,...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla "top!" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija gandrīz 150 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja veikalu tīkla "top!" pārstāvji.

Veikalu tīkla "top!" valdes priekšsēdētājs un finanšu direktors Jānis Dubults norādīja, ka Covid-19 ieviesa korekcijas veikalu tīkla plānos, liekot uz projektiem, kā arī uz procesiem skatīties no cita skatu punkta. "Jaunās pārmaiņas bija ne tikai neziņas piepildītas, bet arī pozitīvas apgrozījuma rādītājos," viņš sacīja.

Savukārt veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte pavēstīja, ka, neskatoties uz saspringto pirmo pusgadu, renovēti pieci veikali - Lubānā, Apē, Dagdā, Jelgavā un Liepājā, kā arī atvērts jauns veikals "top!" Varakļānos un turpinās jaunā veikala būvniecība Siguldā. Tiek strādāts arī pie vēl vairākiem jauniem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk aug uzņēmumi ar 100% Latvijas pamatkapitālu

Anita Kantāne, 20.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Lursoft izveidotais straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 saraksts liecina, ka 2019. gadā 80 no 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem ir ar 100% Latvijas pamatkapitālu.

Dienas Bizness saviem lasītājiem piedāvā detalizētāk iepazīties ar statistikas datiem par 60 straujāk augošajiem Latvijas uzņēmumiem 2019. gadā.

Kļūst vecāki

Straujāk augošo uzņēmumu sarakstā ir ne tikai jaunie uzņēmumi. Lursoft izpētījis, ka pakāpeniski pieaug straujāk augošo uzņēmumu sarakstos iekļuvušo uzņēmumu vidējais vecums. Ja 2017. gadā straujāk augošo uzņēmumu vidējais vecums bija 6 gadi, tad jaunākajā sarakstā esošie uzņēmumi ir vidēji 9 gadus veci. Desmitā daļa no visiem strauji augošajiem ir reģistrēti pirms 2000. gada, kas pierāda, ka uzņēmumi ar ilgāku darba pieredzi aizvien spēj uzrādīt gana ievērojamu izaugsmi un konkurēt ar nesen reģistrētiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas lielāko pelnītāju TOP 100

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, sadarbībā ar Lursoft, 15.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, bet gan to, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Lielāko pelnītāju TOP100 virsotnē ir uzņēmējs Argods Lūsiņš. Lai gan pērn Kurzemes puses uzņēmējs nebija atrodams starp lielākās peļņas guvējiem, šogad viņš atgriezies, uzstādot jaunu personīgo rekordu – 30 233 720 eiro. Līdz šim uzņēmējam peļņa bija mērāma padsmitos miljonu. Tagadējo iespaidīgo peļņas daļu viņam nodrošinājusi 49,90% līdzdalība holdingkompānijā SIA Alhold, kuras kopējā peļņa pērn bijusi iespaidīgi 60,59 miljoni eiro.

Visbagātākie un vispelnošākie TOP 100 

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no...

Savam vīram lielāko pelnītāju topa 2.vietā uzreiz seko turīgā Kurzemes uzņēmēja dzīvesbiedre Antra Lūsiņa, kurai SIA Alhold pieder 49,80%. Cits ģimenei piederošs uzņēmums – SIA SC Liepāja – šogad jūlijā iegādājās tirdzniecības centru Rietumu centrs Liepājā, kuru ik gadu apmeklē 2,5 miljoni cilvēku. Interesanti, ka tieši viņai oficiāli pieder pirms pāris gadiem skandālu izraisījusī māja-kuģis, kas atrodas liedagā Jūrmalā, - tās īpašniece ir Antrai Lūsiņai vienpersoniski piederošā SIA Jaltrade.

Latvijas miljonāru topa virsotnē baņķieri 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu "Miljonārs", kurā...

Topa 3.vietā ir ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Top! saistītais uzņēmējs Egils Butka, kurš starp lielākajiem pelnītājiem iekļūst jau ceturto gadu pēc kārtas, ik gadu uzlabojot tajā savas pozīcijas. Vietu šajā sarakstā viņam nodrošina vienpersoniski piederošā SIA Madara 89 grupa. Viņam pastarpināti piederošā veikalu Top! un Labais īpašniece SIA Firma Madara 89 pērn audzējusi apgrozījumu par 18% līdz 150,93 miljoniem eiro.

Lielāko pelnītāju TOP 100 meklē Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs - lasi elektroniski vai pērc lielākajās tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā top? Amoralle apģērbs

Ilze Žaime, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola "Amoralle" dabīgā zīda samta kimono "Vivid".

"Varbūt reti kurai tā ir ikdiena, bet pilnīgi noteikti tas ir iedvesmas avots," par saviem tērpiem saka Inese Ozola, uzņēmuma "Glamoralle" jeb zīmola "Amoralle" izveidotāja. Viņas darbs aug kopā ar klientu atbalstu un spēku, jo "Amoralles" pamatā ir sievišķība un mīlestība.

Šobrīd lielākais pieprasījums esot tieši pēc sievišķības apzināšanās, par ko zīmols dedzīgi iestājas. Tās ir gan sievišķīgas kleitas, plīvojoši zīda svārki, mežģīņu peņuāri, gan trenči, ar ko iedvesmot savu sievišķību un sagaidīt pavasari.

Zīmols jaunas kolekcija rada divas līdz astoņas reizes gadā. Papildus "Pavasaris/Vasara" un "Rudens/Ziema" kolekcijām top arī kapsulas kolekcijas limitētā daudzumā. Pēdējā no tām tapa sadarbībā ar veselīga dzīvesveida vēstnesi Annu Rozīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu par mēbeļu piegādi un uzstādīšanu ēkā Zigfrīda Meierovica prospektā 31, Jūrmalā, kur atrodas Valsts prezidenta rezidence, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā līdz 17.februāra plkst.11.

Pretendentam būs jāpiegādā un jāuzstāda Valsts prezidenta rezidencē mīksto mēbeļu grupa formālām sarunām, kurā ietilpst trīsvietīgs dīvāns, četri klubkrēsli, viens atpūtas krēsls, kā arī kafijas galdiņš. Tāpat būs jāpiegādā mīksto mēbeļu grupa neformālām sarunām, ko veido trīsvietīgs un divvietīgs dīvāns, dīvāns-zvilnis, dekoratīvie spilveni, četri kafijas galdiņi, inkrustēts ēdamgalds, divi palīggaldi, kā arī 20 krēsli pie ēdamgalda, divi krēsli ar roku balstiem pie ēdamgalda un brīvstāvoša mēbele servēšanas piederumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu "Miljonārs", kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.

Pats galvenais izdevumā "Miljonārs" joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

Visbagātākie un vispelnošākie TOP 100 

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no...

"2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu," atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa norāda, ka arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs. Papildus iezīmējas arī tas, ka pelnītāju TOPā sevi aizvien daudzskaitlīgāk piesaka ilggadējo turīgo uzņēmēju jaunās atvases.

Desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:

  1. Leonīds Esterkins – 151 miljons eiro
  2. Oļegs Fiļs - 144 miljoni eiro
  3. Ernests Bernis - 126 miljoni eiro
  4. Arkādijs Suharenko – 81 miljons eiro
  5. Uldis Asars – 75 miljoni eiro
  6. Jānis Zuzāns - 74 miljoni eiro
  7. Justs Nikolajs Karlsons - 73 miljoni eiro
  8. Ivo Zonne - 58 miljoni eiro
  9. Jurijs Adamovičs – 50 miljoni eiro
  10. Valdis Lejnieks – 44 miljoni eiro

Žurnāls "Miljonārs" pieejams elektroniski vai nopērkams preses tirdzniecības vietās no 2020.gada 6.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā par kopējo summu 100 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Minētie 100 miljoni eiro būs papildus līdzekļi jau 2021.gada budžetā paredzētajam finansējumam ceļu atjaunošanai.

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu atļaut LVC jau šogad uzsākt iepirkumu procedūru valsts autoceļu atjaunošanas projektiem ar īstenošanas termiņu 2021.gadā.

Šim mērķim paredzēti 100 miljoni eiro, ar nosacījumu, ka finansējums tiek nodrošināts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai un projektu īstenošanas laika grafikam. FM piebilda, ka no 100 miljoniem eiro 27 miljonus eiro plānots novirzīt ceļu sakārtošanai saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole vērsusies policijā par NVD martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stāstu stāstīšana prasa naudu

Ilze Žaime, 26.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 21 000 eiro un piecus mēnešus tehnoloģijas izstrādei, uzņēmums "OBDO" uzsācis bezalkoholiskā džina ražošanu, informē uzņēmumā.

Dzēriena ražotājs "OBDO" iepriekš Latvijā ražoja un destilēja London dry stila džinu, taču, redzot tirgus pieprasījumu alkoholisko dzērienu alternatīvām, uzņēmums nolēma produktu klāstu papildināt ar dzērienu, kas ļaus baudīt džinam raksturīgās garšas nianses ar 0% alkohola sastāvu.

Pasaulē arvien vairāk dzērienu ražotāju iegulda lielas investīcijas augsta līmeņa alkoholisko dzērienu alternatīvu radīšanai. Jūtot pasaules dzērienu tendenču ienākšanu un dzīvesveida maiņu Latvijā, uzņēmums redzējis potenciālu dzērienu radīšanai, kas garšas ziņā pēc iespējas vairāk atgādina iecienītākos alkoholiskos kokteiļus. Pēc vairāku mēnešu produkta testēšanas un receptes izstrādes, tirdzniecībā nonācis OBDO 0% džins, kas šobrīd pieejams tikai "OBDO" un SIA "Valmiermuižas alus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziemassvētku dekorāciju un to izmaksu TOP 10 Latvijas pilsētās

Monta Šķupele, 23.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa Covid-19 pandēmija nav mazinājusi vēlmi un iespējas dekorēt pilsētas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Vairākas Latvijas pilsētas svētku rotai atvēlējušas visai prāvus tēriņus.

TOP 3 pilsētas iespaidīgu rotājumu izveidē ir Daugavpils, kur pašvaldība 2020.gadā Ziemassvētku dekorācijām tērēja 200 000 eiro, otrajā vietā ir Rīga, kas dekorācijām tērējusi 189 865 eiro, bet trešajā vietā Liepāja, kas pilsētas dekorēšanai atvēlējusi 165 000 eiro.

TOP 10 pilsētu dekorācijas un to izmaksas skatiet galerijā.

Latvijā viens no svētku sajūtu uzbūrējiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs vides mākslinieks Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas, kā arī mūsu kaimiņus Lietuvā. Šogad December Design radīto stāstu piedzīvo Pāvilosta, Ogre, Liepāja, Rīga, Tukums un Šauļi.

SIA First Service zīmols December Design koncentrējas uz pilna spektra ekskluzīvu Ziemassvētku dekorāciju ražošanu, sākot no idejas līdz objekta radīšanai, montāžai un elektrificēšanai, kā arī rūpējas par dekorāciju uzturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiešraide: Nekustamā īpašuma tirgus tendences Latvijā

Db.lv, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar apdrošināšanas akciju sabiedrību "BTA Baltic Insurance Company" un SIA "Vastint Latvia" rīko konferenci "Nekustamā īpašuma tirgus tendences Latvijā". Tiešraide norisinās no 9:25 līdz 15:45.

Nekustamā īpašuma tirgus aktivitāšu tendences ir mainījušās, un to ietekmē dažādi faktori - gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan finansējuma pieejamība, gan demogrāfiskais aspekts, gan ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Kā tas viss ietekmē nekustamā īpašuma pieprasījumu un piedāvājumu un kāda ir tirgus situācija, par to diskutēsim konferences laikā.

Latviešu valodā:

Angļu valodā:

Tiešraidi atbalsta VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Lai skatītos konferenci tiešsaistē, aicinām aizpildīt pieteikumu:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāji reaģē uz jauno tirgus situāciju

Lelde Petrāne, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poliklīnikas SIA "VIA UNA" kapitāla daļu 45,45% apmērā iegādājusies akciju sabiedrība "Veselības centru apvienība".

Akciju sabiedrībai "Veselības centru apvienība" kļūstot par medicīniskā centra "VIA UNA" mazākuma dalībnieku, "VIA UNA" iegūs partneri stratēģiski daudzveidīgai turpmākās aprūpes pakalpojumu attīstības platformas izveidei.

"VIA UNA" strādā vairāk nekā 50 dažādu specialitāšu ārsti. Tas dibināts 1993.gadā uz baseina poliklīnikas bāzes, piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu Latvijas iedzīvotājiem un jūrniecības darbiniekiem. Tagad poliklīnikā darbojas dienas stacionārs, ķirurģiskā un ginekoloģiskā nodaļa, izmeklējumi un notiek ārstēšana kvalificētu speciālistu vadībā.

AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa norāda, ka uzņēmums arī turpmāk dalīsies pieredzē un veidos kopprojektus izaugsmei, lai Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu arvien labāku daudzveidīgu pakalpojumu pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru