Jaunākais izdevums

Veikalu tīkla "top!" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija gandrīz 150 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja veikalu tīkla "top!" pārstāvji.

Veikalu tīkla "top!" valdes priekšsēdētājs un finanšu direktors Jānis Dubults norādīja, ka Covid-19 ieviesa korekcijas veikalu tīkla plānos, liekot uz projektiem, kā arī uz procesiem skatīties no cita skatu punkta. "Jaunās pārmaiņas bija ne tikai neziņas piepildītas, bet arī pozitīvas apgrozījuma rādītājos," viņš sacīja.

Savukārt veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte pavēstīja, ka, neskatoties uz saspringto pirmo pusgadu, renovēti pieci veikali - Lubānā, Apē, Dagdā, Jelgavā un Liepājā, kā arī atvērts jauns veikals "top!" Varakļānos un turpinās jaunā veikala būvniecība Siguldā. Tiek strādāts arī pie vēl vairākiem jauniem projektiem.

"Šis laiks mums pavēris arī jaunas biznesa iespējas, kā tīkls esam kļuvuši vienotāki un stiprāki, pircējiem piedāvājam paplašinātu sortimentu un jo īpaši esam stiprinājuši sadarbību ar vietējiem ražotājiem un zemnieku saimniecībām," atzīmēja Priedīte.

Ar preču zīmi "top!" šobrīd Latvijā darbojas 199 pārtikas veikali - no tiem 118 "top!" un 81 "mini top!", kuri pieder 13 vietējiem uzņēmumiem: SIA "Firma Madara 89", AS "LPB", SIA "Dekšņi", SIA "Mārksmens", SIA "Madara 93", SIA "Krista-A", AS "Roga-Agro", SIA "G.A.L.", SIA "Ogres prestižs", SIA "Pārtikas veikalu grupa", SIA "SP", SIA "Palmas-S" un SIA "LM Jūrmala".

Lasi arī:

Iepirkumu grupas apgrozījums pērn sarucis par 41,7% 

Veikalu tīklu "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" apgrozījums pērn bija 9,962...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklu "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" apgrozījums pērn bija 9,962 miljoni eiro, kas ir par 41,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 40 472 eiro, pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka kompānijas finanšu rezultātus - 40 472 eiro zaudējumus - ietekmēja uzņēmuma apgrozījuma kritums, kas, savukārt, saistīts ar vairumtirdzniecības pakalpojuma izbeigšanu un piegādātāju sadarbības nosacījumu maiņu.

Tāpat aizvadītajā gadā notikušas izmaiņas arī "Iepirkumu grupas" dalībniekos. AS "Diāna" un SIA "Gabriēla" atsavināja savas "Iepirkumu grupas" daļas par labu pārējiem tās dalībniekiem, savukārt "Lekon" atsavinājusi savas daļas par labu jaunam dalībniekam - "Internet Marketing Agency", kas arīdzan ietekmēja uzņēmuma iepriekšējā gada finanšu rezultātu, kas kopumā bija stabils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk aug uzņēmumi ar 100% Latvijas pamatkapitālu

Anita Kantāne, 20.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Lursoft izveidotais straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 saraksts liecina, ka 2019. gadā 80 no 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem ir ar 100% Latvijas pamatkapitālu.

Dienas Bizness saviem lasītājiem piedāvā detalizētāk iepazīties ar statistikas datiem par 60 straujāk augošajiem Latvijas uzņēmumiem 2019. gadā.

Kļūst vecāki

Straujāk augošo uzņēmumu sarakstā ir ne tikai jaunie uzņēmumi. Lursoft izpētījis, ka pakāpeniski pieaug straujāk augošo uzņēmumu sarakstos iekļuvušo uzņēmumu vidējais vecums. Ja 2017. gadā straujāk augošo uzņēmumu vidējais vecums bija 6 gadi, tad jaunākajā sarakstā esošie uzņēmumi ir vidēji 9 gadus veci. Desmitā daļa no visiem strauji augošajiem ir reģistrēti pirms 2000. gada, kas pierāda, ka uzņēmumi ar ilgāku darba pieredzi aizvien spēj uzrādīt gana ievērojamu izaugsmi un konkurēt ar nesen reģistrētiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā top? Amoralle apģērbs

Ilze Žaime, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola "Amoralle" dabīgā zīda samta kimono "Vivid".

"Varbūt reti kurai tā ir ikdiena, bet pilnīgi noteikti tas ir iedvesmas avots," par saviem tērpiem saka Inese Ozola, uzņēmuma "Glamoralle" jeb zīmola "Amoralle" izveidotāja. Viņas darbs aug kopā ar klientu atbalstu un spēku, jo "Amoralles" pamatā ir sievišķība un mīlestība.

Šobrīd lielākais pieprasījums esot tieši pēc sievišķības apzināšanās, par ko zīmols dedzīgi iestājas. Tās ir gan sievišķīgas kleitas, plīvojoši zīda svārki, mežģīņu peņuāri, gan trenči, ar ko iedvesmot savu sievišķību un sagaidīt pavasari.

Zīmols jaunas kolekcija rada divas līdz astoņas reizes gadā. Papildus "Pavasaris/Vasara" un "Rudens/Ziema" kolekcijām top arī kapsulas kolekcijas limitētā daudzumā. Pēdējā no tām tapa sadarbībā ar veselīga dzīvesveida vēstnesi Annu Rozīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas lielāko pelnītāju TOP 100

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, sadarbībā ar Lursoft, 15.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, bet gan to, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Lielāko pelnītāju TOP100 virsotnē ir uzņēmējs Argods Lūsiņš. Lai gan pērn Kurzemes puses uzņēmējs nebija atrodams starp lielākās peļņas guvējiem, šogad viņš atgriezies, uzstādot jaunu personīgo rekordu – 30 233 720 eiro. Līdz šim uzņēmējam peļņa bija mērāma padsmitos miljonu. Tagadējo iespaidīgo peļņas daļu viņam nodrošinājusi 49,90% līdzdalība holdingkompānijā SIA Alhold, kuras kopējā peļņa pērn bijusi iespaidīgi 60,59 miljoni eiro.

Visbagātākie un vispelnošākie TOP 100 

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no...

Savam vīram lielāko pelnītāju topa 2.vietā uzreiz seko turīgā Kurzemes uzņēmēja dzīvesbiedre Antra Lūsiņa, kurai SIA Alhold pieder 49,80%. Cits ģimenei piederošs uzņēmums – SIA SC Liepāja – šogad jūlijā iegādājās tirdzniecības centru Rietumu centrs Liepājā, kuru ik gadu apmeklē 2,5 miljoni cilvēku. Interesanti, ka tieši viņai oficiāli pieder pirms pāris gadiem skandālu izraisījusī māja-kuģis, kas atrodas liedagā Jūrmalā, - tās īpašniece ir Antrai Lūsiņai vienpersoniski piederošā SIA Jaltrade.

Latvijas miljonāru topa virsotnē baņķieri 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu "Miljonārs", kurā...

Topa 3.vietā ir ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Top! saistītais uzņēmējs Egils Butka, kurš starp lielākajiem pelnītājiem iekļūst jau ceturto gadu pēc kārtas, ik gadu uzlabojot tajā savas pozīcijas. Vietu šajā sarakstā viņam nodrošina vienpersoniski piederošā SIA Madara 89 grupa. Viņam pastarpināti piederošā veikalu Top! un Labais īpašniece SIA Firma Madara 89 pērn audzējusi apgrozījumu par 18% līdz 150,93 miljoniem eiro.

Lielāko pelnītāju TOP 100 meklē Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs - lasi elektroniski vai pērc lielākajās tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu "Miljonārs", kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.

Pats galvenais izdevumā "Miljonārs" joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

Visbagātākie un vispelnošākie TOP 100 

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no...

"2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu," atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa norāda, ka arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs. Papildus iezīmējas arī tas, ka pelnītāju TOPā sevi aizvien daudzskaitlīgāk piesaka ilggadējo turīgo uzņēmēju jaunās atvases.

Desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:

  1. Leonīds Esterkins – 151 miljons eiro
  2. Oļegs Fiļs - 144 miljoni eiro
  3. Ernests Bernis - 126 miljoni eiro
  4. Arkādijs Suharenko – 81 miljons eiro
  5. Uldis Asars – 75 miljoni eiro
  6. Jānis Zuzāns - 74 miljoni eiro
  7. Justs Nikolajs Karlsons - 73 miljoni eiro
  8. Ivo Zonne - 58 miljoni eiro
  9. Jurijs Adamovičs – 50 miljoni eiro
  10. Valdis Lejnieks – 44 miljoni eiro

Žurnāls "Miljonārs" pieejams elektroniski vai nopērkams preses tirdzniecības vietās no 2020.gada 6.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī ražo durvju rokturus vīrusa izplatības ierobežošanai

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostā strādājošais metālapstrādes uzņēmums "Malmar Sheet Metal" krīzes laikā uzsācis ražot durvju rokturus, kas palīdz durvis attaisīt ar elkoni nevis plaukstu, informē Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Durvju rokturi gan ir tikai uzņēmuma papildus nodarbošanās krīzes laikā un nav plānota kā peļņas avots, atzīst uzņēmumā.

LASI ARĪ: FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Šobrīd pirmais produkcijas pasūtījums ir ceļā uz Beļģiju, bet uzņēmums gatavs piedāvāt rokturus arī Latvijā, ja tāda interese būtu.

Uz rokturiem iespējams uzdrukāt arī citus logo. Uzņēmums cer, ka tuvākajā laikā varētu mainīties drošības noteikumi lielākajās Eiropas valstīs, kas ļautu arī Ventspils rūpnīcai atsākt ražošanu lielākā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzsāk farmaceitiskās aprūpes konsultācijas tiešsaistē

Lelde Petrāne, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem tagad pieejamas arī farmaceitiskās aprūpes konsultācijas tiešsaistē.

Bezmaksas farmaceita konsultācijas "Mēness aptieka" nodrošina, izmantojot "DocOnline" platformu.

"Mēness aptiekas" farmaceiti konsultācijas sniedz bez maksas, un tās ietver jautājumus par medikamentu pieejamību aptiekās, korektu zāļu lietošanu, mijiedarbību, iespējamiem blakusefektiem, zāļu lietošanu grūtniecības laikā, par zāļu un uztura bagātinātāju izcelsmi, iedarbību, lietošanu, uzglabāšanu.

Savas kompetences robežās farmaceiti var ieteikt bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, kā arī, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, rekomendēt nepieciešamību konsultēties pie ģimenes ārsta vai speciālista.

Kā top? Ekstemporālās zāles 

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top...

Dmitrijs Juskovecs, "Sentor farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs, skaidro: "Konsultācijas video formātā sniedz kompetenti, zinoši, šādai darba formai sagatavojušies "Mēness aptiekas" farmaceiti. Esam koncentrējuši resursus, lai farmaceitisko aprūpi padarītu par ērti un droši pieejamu dažādos veidos. Darbu turpina farmaceiti aptiekās visā Latvijā, plašu produkcijas klāstu piedāvājam www.e-menessaptieka.lv.

Krīzes laiks lika strauji pārvērtēt iespējas un radīt jauno pakalpojumu – farmaceita bezmaksas konsultācijas tiešsaistē. Pirmie klientu pieteikumi jau apliecinājuši pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma, kas savu noderību apliecinājis arī tādās valstīs kā, piemēram, Lielbritānijā."

Savukārt Vadims Brižaņs, "Mēness aptieka" farmaceits, stāsta: "Pašlaik ir vairākas iedzīvotāju grupas, kurām doties uz aptieku, kā ierasts iepriekš, nav vēlams vai ir aizliegts. Tie ir iedzīvotāji ar novājinātu imunitāti, topošās māmiņas, gados vecāki cilvēki, kā arī visi, kuriem ir jāatrodas karantīnā. Taču ir svarīgi līdzestīgi turpināt hronisko slimību terapiju, pareizi reaģēt uz dažādiem simptomiem, kas parādās pašsajūtā."

Visi "Mēness aptiekas" farmaceiti – video konsultanti – ir ieguvuši augstāko izglītību farmācijā Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē un uzkrājuši farmaceitiskās aprūpes un konsultēšanas pieredzi ikdienas darbā aptiekās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka, pircējai pašai izvēloties individuālu peldkostīma dizainu, tā dzīvescikls būs ilgāks; SIA "Mans peldkostīms" izmantotais audums ražots no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem.

90% auduma, no kā SIA "Mans peldkostīms" plāno ražot savu produkciju, sastāv no pārstrādātas plastmasas atkritumiem - veciem zvejas tīkliem, PET pudelēm, paklājiem u. tml. Visi šie priekšmeti tiek pārstrādāti, izkausēti un no tiem ražo pavedienu, no kā tālāk top audums, tādējādi dodot jaunu dzīvi atkritumiem.

"Peldkostīmus ražo no sintētiskiem materiāliem, bet mūsu būs no otrreiz pārstrādātām izejvielām," teic Elēna Dmitrijeva, SIA "Mans peldkostīms" līdzdibinātāja. Otra uzņēmuma īpašniece Laura Žukovska-Supe ir zaļi domājošs cilvēks, tāpēc jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šim uzņēmumam vides aspektā jābūt maksimāli jēgpilnam. Apzinoties, ka peldkostīmam jāiztur sāls, saules ultravioletais starojums, hlors un kustības, bija skaidrs, ka to nevar ražot no kokvilnas vai kaņepju šķiedrām. "Pētot, kas notiek modes industrijā, nonācām pie auduma no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Tādu ražo vairāki uzņēmumi pasaulē, bet mēs izvēlējāmies tuvāko - Itālijā," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunās Orkla šokolādes ražotnes darbības sākums pārcelts uz nākamā gada vidu

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nonākt uz kino industrijas kartes

Ilze Žaime, 25.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poliklīnikas SIA "VIA UNA" kapitāla daļu 45,45% apmērā iegādājusies akciju sabiedrība "Veselības centru apvienība".

Akciju sabiedrībai "Veselības centru apvienība" kļūstot par medicīniskā centra "VIA UNA" mazākuma dalībnieku, "VIA UNA" iegūs partneri stratēģiski daudzveidīgai turpmākās aprūpes pakalpojumu attīstības platformas izveidei.

"VIA UNA" strādā vairāk nekā 50 dažādu specialitāšu ārsti. Tas dibināts 1993.gadā uz baseina poliklīnikas bāzes, piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu Latvijas iedzīvotājiem un jūrniecības darbiniekiem. Tagad poliklīnikā darbojas dienas stacionārs, ķirurģiskā un ginekoloģiskā nodaļa, izmeklējumi un notiek ārstēšana kvalificētu speciālistu vadībā.

AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa norāda, ka uzņēmums arī turpmāk dalīsies pieredzē un veidos kopprojektus izaugsmei, lai Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu arvien labāku daudzveidīgu pakalpojumu pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāru svētki nosvinēti daudzdzīvokļu projektam Strēlnieku ielā, kurā plānots investēt vairāk nekā četrus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs, igauņu kompānija "Hepsor".

Dzīvojamā ēka ir "Hepsor" pirmais projekts Rīgas klusajā centrā, vēl divi projekti top Āgenskalnā ‒ Baložu ielā un Āgenskalna ielā.

Projektu Dzirnavu, Strēlnieku un Emiļa Melngaiļa ielu krustojumā sāka būvēt 2019. gada maijā, bet ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada jūnijā. Martā publikai tiks prezentēti divi projekta demo dzīvokļi, kuru interjers top sadarbībā ar interjera dizaineri Aneti Antoneviču.

Sešstāvu ēkā būs pieejami 50 dzīvokļi 23–46 kvadrātmetru platībā, tostarp pieci divstāvu dzīvokļi ēkas augšstāvos. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar gala apdari, un to pārdošanas cena ir sākot no 79 000 eiro.

Uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt biznesu vēstniecību rajonā, būs pieejamas četras komerctelpas ēkas pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja strādāt attālināti, kā arī darba devēja reputācijas nozīme - šie ir divi būtiskākie faktori, kas darba devēja izvēlē darbiniekiem svarīgi šogad.

Tas secināts augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmuma Amrop Darba devēja tēla pētījumā, kas veikts visās Baltijas valstīs.

Pētījumā noskaidroti arī labāk novērtētie uzņēmumi Baltijā 2020.gadā:

Salīdzinot ar 2017.gada mērījumu, Igaunijā vērojama interesanta tendence – ja iepriekšējo TOP 5 veidoja tikai tehnoloģiju uzņēmumi ar izteiktu start-up kultūru, tad šogad topa pirmās piecas pozīcijas līdzsvaro arī tādi uzņēmumi kā LHV Pank un Tallink.

Salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumu šajā Lietuvas TOP 5 vairs nav pārstāvētas divas no Baltijas lielākajām bankām, Swedbank un SEB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "OBDO gin" sadarbībā ar SIA "Valmiermuižas alus" uzsācis džina kokteiļu ražošanu.

Latvijā ražotais "OBDO" džins kokteiļos apvienots ar "Gardu muti" ziemeļu ogu un augļu garšu zelteriem. Tāpat, sekojot tirgus tendencēm, šobrīd tiek izstrādāta bezalkoholiskā "OBDO" džina versija.

"Ar Valmiermuižas alus darītavu līgumu par izplatīšanu noslēdzām martā, jo meklējām sadarbības partneri ar plašu izplatīšanas tīklu un izpratni par produktu. Tiekoties, ātri sapratām, ka runājam vienā valodā," stāsta "OBDO gin" ražošanas vadītāja Zane Drauga.

Viņa norāda, ka jaunie džina kokteiļi būs pieejami veikalos un kafejnīcās, kā arī uzņēmums šobrīd attīsta arī internetveikalu savas produkcijas tirdzniecībai.

VIDEO: Stila dzēriens – džins 

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Iestājoties ārkārtas situācijai, "OBDO gin" uzsāka roku dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. "Tā kā darbības ar spirtu bija pazīstamas, nolēmām to ražot uz etilspirta bāzes. Dezinfekcijas līdzekļa sastāvā ir 75% etilspirta, un sastāvā esošais glicerīns ir saudzējošs roku ādai. Līdzeklim ir patīkams liepziedu aromāts," stāsta Z.Drauga.

Šobrīd vairāki uzņēmumi "OBDO gin" ir uzrunājuši saražotā dezinfekcijas līdzekļa marķēšanai ar viņu etiķetēm, kas varētu būt interesants produkts gan lietošanai uzņēmumu iekšienē, gan kooperatīviem suvenīriem.

Šobrīd "OBDO gin" dezinfekcijas līdzekli tirgo vairākas kafejnīcas un veikalu ķēdes. "Sākotnēji interese bija ļoti liela, jo bija produkta deficīts, šobrīd ir pārprodukcija un noliktavas kustība ir samērā zema," komentē Z.Drauga.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA "OBDO gin" stāsts aizsācies pirms vairāk nekā pieciem gadiem, bet džina ražošana uzsākta 2019. gada beigās. Rīgā, Tallinas ielā izveidota neliela ražotne, kurā, izmantojot Latvijā ražotu spirtu, avota ūdeni un 22 dažādus meža un pļavas augus, tiek radīts džins. Destilācijas process norit tā, lai "OBDO gin" varētu raksturot kā "London Dry".

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Latvijā ražotais OBDO džins 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stāstu stāstīšana prasa naudu

Ilze Žaime, 26.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāji reaģē uz jauno tirgus situāciju

Lelde Petrāne, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru