Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās pārdošanas sektorā Latvijā ir pieaudzis par 4%, sasniedzot 68 miljonus eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tiešajā tirdzniecībā iesaistīto nodarbināto personu skaits ir palicis nemainīgs – aptuveni 63 tūkstoši cilvēku.

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintauts Zalecks (Gintautas Zaleckas) norāda, ka šogad, ņemot vērā globālo Covid-19 pandēmiju un tās izraisītās sekas ekonomikā, piemēram, bezdarba pieaugumu, ir sagaidāms, ka arvien vairāk cilvēku meklēs iespējas, kur gūt papildu ienākumus vai izvērtēs iespējamos ienākumu avotus. Tāpēc šis ir iespēju laiks tiešās tirdzniecības uzņēmumiem, kuri jau uzrāda pārdošanas apjoma palielināšanos.

Neatpaliekot no Latvijas, 2019. gadā tiešās tirdzniecības sektora apjoms Lietuvā arī pieauga par 4,6%, Igaunijā – par 2%, sasniedzot attiecīgi 88 miljonus un 50 miljonus eiro.

Pretstatā Latvijai, kur tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir stabils, Lietuvā tas palielinājās par 1%, bet Igaunijā samazinājās par 2,5%, iesaistot attiecīgi vairāk nekā 83 tūkstošus un 44 tūkstošus cilvēku.

Latvijā, tāpat kā citās Baltijas valstīs, visvairāk pirkto preču kategorijā, kas tiek iegādātas tiešajā tirdzniecībā, saglabājas kosmētikas un personīgās higiēnas preces, otrajā vietā atstājot uztura bagātinātājus. Citas preču kategorijas, kuras pircēji visvairāk iegādājas tiešajā tirdzniecībā ir mājsaimniecības preces, uzkopšanas līdzekļi, ierīces un iekārtas mājas vides uzlabošanai, kā arī apģērbs un aksesuāri.

Saskaņā ar Eiropas Tiešās tirdzniecības asociācijas Seldia datiem ES valstu tiešās tirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā bija vairāk nekā 30,3 miljardi eiro. Tiešās tirdzniecības uzņēmumi rada iespējas papildu ienākumu gūšanai vai privātai uzņēmējdarbībai vairāk nekā 6,9 miljoniem cilvēku.

Tiešā tirdzniecība 85% šajā industrijā iesaistītiem cilvēkiem ir papildu ienākumu avots, un 78% nodarbināto tiešajā tirdzniecībā ir sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Strīda rezultāts starp SIA "Jahonts" un kādu pircēju diemžēl beidzies ne tikai ar uzņēmuma iekļaušanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotā "melnajā sarakstā", bet arī publisku kaunināšanu un telefoniskiem draudiem "skandālu" izvērst starptautiskā mērogā", norāda SIA "Jahonts" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Karjukovs.

Uzņēmums vērsies Ekonomikas ministrijā, rosinot diskusiju par PTAC un to pārstāvošās Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas rīcības ētiskumu un uzņēmuma iekļaušanas "melnajā sarakstā" pamatotību.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, kura, rīkojoties PTAC uzdevumā, ir izplatījusi informāciju par SIA "Jahonts" nonākšanu PTAC "melnajā sarakstā" par to, ka uzņēmums nav izpildījis ieteikuma rakstura lēmumu atmaksāt klientei naudas summu iegādātās preces vērtībā.

"Atzīstu, ka mums ir bijusi strīda situācija ar klienti par iegādāta gredzena bojājumu. Esam piedāvājuši klientei gan dāvanu karti produkta vērtībā 400 eiro, gan arī veikt gredzena labošanu. Diemžēl kliente no mūsu piedāvājumiem atteicās, pieprasot atgriezt naudu. Piekritām tam ar nosacījumu, ka vispirms jāveic neatkarīga ekspertīze gredzenam, lai pārliecinātos, ka šis nav mehānisks bojājums, kas radies klientei gredzenu neuzmanīgi lietojot. Diemžēl pircēja no šīs ekspertīzes ir atteikusies, kā rezultātā strīda risināšanā nonācām strupceļā," pauž V.Karjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums akceptējis gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Tika atbalstīts gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikums, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas priekšlikums.

Atbalstītais JKP deputātu priekšlikums nosaka ārkārtējas situācijas laikā sakarā ar Covid-19 aizliegt organizēt azartspēles un izlozes. JKP priekšlikums paredzēja izņēmumu arī interaktīvajām azartspēlēm, bet interaktīvo azartspēļu aizliegumu paredz ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums. JKP priekšlikums paredz kā izņēmumu arī skaitļu izlozes un momentloterijas, bet ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums paredz visu azartspēļu licenču apturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanās vietās iekštelpās joprojām ir jāvalkā maskas un jāievēro distance

LETA, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanās vietās iekštelpās joprojām ir jāvalkā maksas un jāievēro distance, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norādīja, ka katru dienu epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabojas, tāpēc Ministru kabinets otrdien, 6.jūlija, sēdē lēma par vairāku ierobežojumu atcelšanu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, tostarp tirdzniecībā, brīdī, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs mazāks par 20.

Patlaban Covid-19 izplatības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir 35,4, tiesa, šis rādītājs mainās katru dienu, uzsver ministrijas pārstāvji. "Tas nozīmē, ka joprojām saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, tostarp tirdzniecībā ir jāievēro vairāki pasākumi drošai klientu apkalpošanai pie vidēja saslimstības līmeņa, proti, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100," skaidroja EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai

Kaspars Gražulis, Colliers partneris, Industriālo platību aģentūra, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen šķita, ka šis būs kluss un mierīgs gads, un sagaidāma mērena izaugsme, taču situācija pasaulē ir strauji mainījusies, jaunākajā "Luminor" Baltijas ekonomikas apskatā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pandēmija nav vienīgais faktors, kas ietekmē ekonomikas prognozes, tomēr šobrīd tā aizēno visus pārējos īstermiņa faktorus. Ietekmi uz ekonomiku šobrīd var tikai sākt aplēst. Vairs nav šaubu, ka šogad Latvijas IKP samazināsies, ietekme būs mērāma vairākos procentos. Ir veselas nozares, kuru darbība ir faktiski aizliegta, ārvalstu tūrisms šobrīd nav iespējams. Rūpniecības darbību ietekmēs gan pieprasījuma samazināšanās citās valstīs, gan šķēršļi izejvielu un gatavo produktu transportēšanai. Ķīnas pieredze rāda, ka epidēmijas kulminācijā krasi kritīsies arī ilglietošanas preču pārdošana. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka IKP samazināšanās 2.ceturksnī būs mērāma ar divciparu skaitli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecību Latvijā, kopējie tirdzniecības apgrozījuma rādītāji salīdzināmajās cenās turpina liecināt par atgūšanos no pandēmijas radītajām sekām, informē Finanšu ministrija.

Pēc aprīlī uzrādītā straujā pieauguma pērnā gada zemās bāzes dēļ, maijā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, kad mazumtirdzniecība sāka atgūties no zemākās tirdzniecības apjomu atzīmes aprīlī. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās kopš šā gada janvāra palielinājies ik mēnesi un maijā tas ir par 26,6% augstāks nekā janvārī.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības (bez degvielas) apjomi palielinājušies par 4,1% pret 2020. gada maiju, taču tie bijuši nedaudz zemāki nekā šā gada aprīlī. Mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kad tirdzniecības centros no 20. maija tika ļauts strādāt veikaliem, kuri var nodrošināt klientiem ieeju veikalā no ārpuses. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecības apjomu pieaugums fiksēts tādās preču grupās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtas par 21,2%, mājsaimniecības elektroierīces par 24,8%, kultūrai un atpūtai paredzētās preces par 17,7%, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi par 9,9%. Turpretī samazinājums vērojams tādās preču grupās kā metālizstrādājumi, krāsas un stikls ( -2,9%) un apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (-15,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apturēto saimniecisko darbību šogad mazāk nekā pērn

Db.lv, 09.11.2020

Aiz tirgotājiem otra lielākā grupa uzņēmumu, kuriem pēdējo divu mēnešu laikā visbiežāk apturēta saimnieciskā darbība, ir būvniecības uzņēmumi.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad desmit mēnešos saimnieciskā darbība apturēta 3,5 tūkstošiem uzņēmumu, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Ja salīdzina ar 2019.gada datiem, šogad saimnieciskā darbība apturēta par 22,30% uzņēmumu mazāk nekā pērn. Lielāks apturēto saimniecisko darbību skaits nekā aizvadītajā gadā reģistrēts vien janvārī. Ja šī gada janvārī saimnieciskā darbība apturēta 266 uzņēmumiem, tad pagājušajā gadā tie bijuši 228 uzņēmumi.

Padziļināti analizējot tos uzņēmumus, kuriem saimnieciskā darbība apturēta pēdējo divu mēnešu laikā, redzams, ka 2019.gada pārskatu iesnieguši vien 8,39% uzņēmumu. To vidējais apgrozījums pagājušajā gadā bijis 39,81 tūkst. eiro. Tiesa, starp uzņēmumiem, kuriem pēdējo divu mēnešu laikā apturēta saimnieciskā darbība, 11 komersantiem 2019. gada apgrozījums pārsniedzis 100 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien pieauga cerībā uz Covid-19 vakcīnas izstrādi, un optimismu palielināja arī jaunu ASV ekonomikas stimulu perspektīva.

Cerības radīja ASV biotehnoloģiju uzņēmuma "Moderna" paziņojums, ka mēneša beigās sāksies pēdējā stadija Covid-19 vakcīnas izmēģinājumiem uz cilvēkiem un ka izmēģinājumi pirmajā stadijā bijuši veiksmīgi.

"Nav nemaz jāsaka, ka vakcīna mainīs spēles noteikumus pandēmijā, ļaus atsākt normālu dzīvi, un uzņēmumi un mājsaimniecības atkal varēs uzplaukt," sacīja tirdzniecības grupas "Oanda" analītiķis Kreigs Erlams.

"Tāpēc nav pārsteidzoši, ka investori nedaudz sajūsminās par šo izmēģinājumu rezultātiem pat agrīnajās stadijās."

Kāpumu veicināja pazīmes, ka ASV varētu pieņemt jaunus ekonomikas stimulus Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai, jo republikāņu līderi Baltajā namā un Kongresā maina savu nostāju pret tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā līdz šā gada jūnija beigām sasniegušas 16,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni 53% no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir iespaidīgs, liela daļa šīs naudas ir ieguldīta finanšu starpniecībā un nekustamo īpašumu darījumos.

Lielākie ieguldītāji Latvijas ekonomikā ir investori no Zviedrijas – 15,4% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) nāk no Zviedrijas. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā, un Zviedrijas investoru kapitāls ir ieguldīts nekustamajos īpašumos. Jau vēsturiski lielākās ĀTI plūsmas Latvijā nāk no tuvākajām kaimiņvalstīm – Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī no Nīderlandes, Kipras un Vācijas, apliecināja Latvijas Bankā.

Nozaru struktūrā lielākais uzkrāto ĀTI īpatsvars – 24% – ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem ĀTI svārstībām, gan raugoties plašāk pa gadiem, gan pa ceturkšņiem gada ietvarā. Piemēram, 2016. gadā ĀTI kritums bija tieši saistāms ar AS Swedbank grupas kapitāla optimizāciju, kas izpaudās kā pamatkapitāla samazināšana un dividenžu izmaksa. Tas bija skaidrojams ar zemajām procentu likmēm aizdevumos, kad augsta kapitalizācija rada vien papildu administratīvo slogu. Vienkāršāk runājot, situācijās, kad nav izdevīgi aizdot Latvijā, nauda tiek izņemta un investēta citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes globālās tirdzniecības izaugsme bijusi mazasinīga, jo daudzmaz veselīgs ekonomikas pieaugums daudzviet pēc pasaules finanšu kraha kļuva par kaut ko retu. Rezultātā valstīm un reģioniem nācies cīnīties par tautsaimniecības izaugsmes drupačām, kam sekojuši arī dažādi protekcionisma pasākumi.

Jau kādu laiku tiek runāts par tā saucamo deglobalizāciju, ko uz paplātes skaidrāk izcēla slavenā Brexit sāga un pēdējo gadu tirdzniecības kari. Turklāt pandēmija šo tendenci varētu būt pat pastiprinājusi. Globalizācijas procesi bieži tiek mērīti ar to, kā klājas tirdzniecībai. Jau 2019. gadā bez visa Covid-19 vīrusa – laikā, kad kopējā pasaules ekonomika pieauga, – globālā tirdzniecība pat nedaudz saruka (par 0,1%), liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) dati. Savukārt 2020. gadā tā varētu būt samazinājusies par 9,2%, liecina WTO aplēses. Šogad pamatā tiek gaidīta visai strauja pasaules ekonomikas un tādējādi arī globālās tirdzniecības atgūšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, no 2021. gada 7. aprīļa nosakot aizliegumu tirdzniecības dalībniekiem (ar noteiktiem izņēmumiem) darboties tirdzniecības centros ar platību virs 7000 m2 platību un vismaz piecām tirdzniecības vietām.

Uzņēmums uzskata, ka šobrīd spēkā esošie ierobežojumi nesasniedz nevienu no valdības izvirzītajiem mērķiem.

JYSK norāda, ka ierobežojumi neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, pārkāpjot vienlīdzības principu, kā arī aizskarot JYSK īpašuma tiesības. Tirgotājiem, kuru tirdzniecības vietas ir minētajos tirdzniecības centros, ir pilnībā aizliegta gan klātienes tirdzniecība, gan tiesības izsniegt ar distances tirdzniecības līgumiem pārdotās preces.

"Samazinot iespēju Latvijas iedzīvotājiem iepirkties tirdzniecības vietās, uz kurām viņi pārsvarā nokļūst, izmantojot personīgos transportlīdzekļus, palielinās cilvēku koncentrācija atvērtajās tirdzniecības vietās. Turklāt JYSK veikalos ir iespēja nodrošināt pircēju plūsmu caur atsevišķām ārdurvīm," norāda Edīte Skrastiņa, SIA Jysk Linnen’n Furniture valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nodokļu izmaiņas skars uzņēmējus un ģimenes

Jeļena Bārtule, “BDO Latvia” nodokļu speciāliste, sadarbībā ar Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.

Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.

Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apmēru 175 -185 eiro (atkarībā no tā, vai grozījumi par minimālo algu 500 eiro tiks pieņemti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" vērsies Satversmes tiesā (ST) saistībā ar Covid-19 dēļ valstī noteikto grāmatu tirdzniecības aizliegumu klātienē, aģentūrai LETA apliecināja "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Viņa pastāstīja, ka pieteikums iesniegts pagājušās nedēļas piektdienā, 29.janvārī, balstoties uz Satversmes 91. un 105.pantu.

"Apgādu Zvaigzne ABC" pārstāvošā zvērinātu advokātu biroja "Klotiņi & Serģis" advokāts Juris Balodis-Bolužs aģentūru LETA informēja, ka pieteikumā ST tiek apstrīdēta valdības noteiktā grāmatu mazumtirdzniecības klātienē aizlieguma atbilstība Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

Satversmes pirmais pantā teikts, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 91.panta pirmajā teikumā minēts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā", savukārt 105.panta pirmajā teikumā teikts, ka "ikvienam ir tiesības uz īpašumu", bet šī paša panta trešais teikums nosaka, ka "īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuvā sāk darboties "iespēju pase" Covid-19 pārslimojušajiem un vakcinētajiem

LETA--BNS, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā no šodienas sākusi darboties tā dēvētā iespēju pase, kas cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas ļauj izmantot dažādus ierobežojumu atvieglojumus.

Iespēja lejuplādēt šo dokumentu tika aktivizēta aizvadītajā nedēļas nogalē, un līdz pirmdienas rītam to jau bija izdarījuši mazliet vairāk par 100 000 cilvēkiem, savukārt tie, kuriem nav pieejas internetam, to varēs saņemt Lietuvas Reģistru centra klientu apkalpošanas vietās.

"Iespēju pases" īpašniekiem paredzēti karantīnas noteikumu atvieglojumi vairākās dzīves jomās - ar to var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas, piedalīties lielos pasākumos un atgriezties darbavietās. Tiesa gan, arī šajās situācijās būs jāievēro distancēšanās un citas drošības prasības.

Piemēram, pasākumos, kuros piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, iekštelpās dalībnieku skaits drīkst sasniegt 500, bet brīvā dabā - 2000, tomēr rīkotājiem būs jāgādā, lai sēdvietas nav aizpildītas vairāk kā par 75%, jānodrošina biļešu tirdzniecība internetā vai dalībnieku reģistrācija un visiem dalībniekiem vecumā no sešiem gadiem jāvalkā maskas. Savukārt pirtīs un baseinos, kur atrodas tikai "iespēju pases" īpašnieki , kopējais apmeklētāju skaits nav ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām atsākot kāpumu, lai gan ASV luksusa juvelierizstrādājumu uzņēmuma "Tiffany & Co." akcijas cena saruka pēc ziņām, ka Francijas grupa LVMH atteikusies no tā iegādes plāniem.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite", kas līdz 2.septembrim pārsvarā bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, bet pēc tam trijās tirdzniecības sesijās bija sarucis par 10%, trešdien pieauga par 2,7%.

"Tiffany" akcijas cena kritās pēc Francijas luksusa preču ražotāja LVMH trešdienas paziņojuma, ka tas atceļ iecerēto "Tiffany" pārņemšanas darījumu, šādu lēmumu daļēji skaidrojot ar ASV draudiem noteikt muitas tarifus franču precēm. "Tiffany" pavēstīja, ka sūdzēs tiesā LVMH par 2019.gada novembrī noslēgtā pārņemšanas līguma laušanu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pieauga par 1,4%, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās bažās par bezvienošanās breksita iespējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru