Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Pirms izdarīt spriedumus par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, lēmējinstitūcijām būtu jāsagaida Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens par celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Neatkarīgs un oficiāls IVN valsts biroja ekspertu slēdziens par noslēguma ziņojumu gaidāms maijā.A/s Baltic Pulp norāda, ka noslēguma ziņojumā no piesardzības viedokļa ir analizētas vissliktākās iespējamās situācijas, ieskaitot maksimālos mēneša notekūdeņu apjomus upes mazūdens periodā. Gatavojot novērtējuma uz vidi noslēguma ziņojumu, mērījumus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošām metodēm veica labākās Latvijas laboratorijas un eksperti. Mērījumu atskaites ir atrodamas noslēguma ziņojuma Pielikumu sējumā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Daugavas ūdens kvalitātes novērtējums un tā lietošana cilvēku vajadzībām ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem noslēguma ziņojumā. Pamatojoties uz modelēšanu, zinātniskajiem aprēķiniem un pasaules pieredzi, varam droši apgalvot, ka celulozes rūpnīca neizmainīs un nepasliktinās Daugavas ūdens kvalitāti. Tā saglabāsies atbilstoši Latvijas un starptautisko standartu (Padomes direktīva 98/83/EK), noteiktajām prasībām un vadlīnijām,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Tas ir bioloģiski likumsakarīgi, ka skābekļa koncentrācija ūdenī siltajā laika periodā – jūnijā – samazināsies, tomēr jāatceras, ka skābekļa koncentrācija Daugavā, saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, nav samazinājusies līdz kritiskajai robežai. Turklāt celulozes rūpnīca būs aprīkota ar efektīvām bioloģiskajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kas nodrošinās, ka notekūdeņi neradīs nozīmīgas izmaiņas pašreizējā skābekļa koncentrācijā upē. Tas ir pierādījies arī Somijas iekšzemes ūdenstecēs, kas ir seklas un ļoti jūtīgas pret skābekļa samazināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā Somijas ūdensteču kvalitāte ir uzlabojusies, neskatoties uz rūpniecības attīstību,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Gan noslēguma ziņojuma izstrādē, gan zinātniskos jatājumos kopumā a/s Baltic Pulp uzticas zinātniskajiem faktiem, kurus atzinuši labākie zinātnieki un eksperti, kas aktīvi darbojas vai labi pārzina moderno celulozes un papīra rūpniecību. Celulozes un papīra rūpniecība ir viena visvairāk pētītākajām rūpniecības nozarēm – sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūtiem visā pasaulē nepārtraukti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pētījumu rezultāti, kas ir pieejami, tiek izmantoti dažādu vērtēšanas un mērījumu metožu un tehnoloģiju salīdzināšanā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Celulozes rūpniecība tiek strikti reglamentēta Eiropas Savienībā, kur likumdošana un kontrole vides jomā ir visstingrākā pasaulē. IPPC direktīva un uz to balstītā Latvijas likumdošana liek a/s Baltic Pulp pielietot Vislabākās pieejamās tehnoloģijas (Best Available Techniques - BAT). Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums sagatavots atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai un saskaņā ar ES direktīvām par Ietekmes uz vidi novērtējumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. A/S Baltic Pulp ir celulozes projekta kompānija, kas pieder Latvijas valstij (33% daļu) un Somijas kompānijai MetsĒliitto Group (67% daļu). Šī investīciju projekta ietvaros, kas ir lielākais Latvijā, paredzēts uzcelt modernu celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Rūpnīca gadā saražos 600 000 tonnu balinātās celulozes, norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā.

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Reaģējot uz pēdējās dienās medijos izskanējušo ziņu par jaunu sarunu sākšanu saistībā ar celulozes rūpnīcas iespējamo celtniecību Latvijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izplatījis informāciju, ka Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta šādas aktivitātes: „Šis jautājums nav aktuāls, un Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi savu nostāju – mums nav nepieciešama celulozes rūpnīca, kas vienlaikus ir arī liels drauds Latvijas dabai,” uzsvēra M. Roze. Zemkopības ministrs, komentējot izskanējušo informāciju par sarunu atsākšanos celulozes rūpnīcas sakarā, ir lakonisks: „Par vienu no mūsu panākumiem iepriekšējos četros gados varam uzskatīt celulozes rūpnīcas celtniecības nepieļaušanu. Un mūsu nostāja nav mainījusies arī tagad – mēs esam pret šādu projektu.” Ministrs uzsver, ka ne ministrijā, ne ministrijas pakļautības iestādēs nav apspriesta iespējamība atjaunot sarunas par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā vai jebkur citur Latvijā. „Mēs neesam par to runājuši un arī negatavojamies to darīt, šis jautājums katrā ziņā nav mūsu dienaskārtībā, ” uzsver ministrs.Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi nostāju, ka celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijai nav nepieciešama, turklāt tāda projekta realizācija varētu negatīvi ietekmēt gan dabas aizsardzības situāciju Latvijā, gan negatīvi ietekmētu mežrūpniecības tirgus attīstību. „Mums uz līdzīgiem projektiem jāraugās ilgtermiņā,” uzskata Mārtiņš Roze, „un tas nozīmē, ka varam skaidri pateikt: mēs neatbalstām sarunu atsākšanu par celulozes rūpnīcas celtniecību.”, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā.

Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streika dēļ viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas eksportētājiem SIA Stora Enso Mežs uz nenoteiktu laiku apturējis skujkoku papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšanu Latvijā. «Mums nav citas izejas,» skumji secina SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš norāda, ka nav ekonomiski izdevīgi šobrīd pirkt Latvijā skujkoku celulozes šķeldu, pēc kuras Somijā nav pieprasījuma, it īpaši, ja tā siltā laikā ātri pārvēršās par produktu, kura vērtība ir krietni zemāka — kurināmo šķeldu. Savukārt Dienvidzviedrijā janvāra vētras seku likvidācijas rezultātā ik uz soļa ir redzamas lielas papīrmalkas krautuves, līdz ar to šajā valstī izvietotajās celulozes ražotnēs nav iespējams realizēt šobrīd tirgū lieko celulozes šķeldu, norāda V. Freimanis. Faktiski Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku lēmums pagarināt streiku līdz jūnija beigām ir radījis ķēdes reakciju.Tā rezultātā Somijā no šīs nedēļas savu darbību uz laiku esot apturējušas teju vai visas kokzāģētavas, jo tām nav kur likt celulozes šķeldu, kas ir viens no to ieņēmumu un būtiskiem peļņas avotiem. Pēc V. Freimaņa rīcībā esošajām ziņām, tiek prognozēts, ka minētā iemesla dēļ Somijā vien varētu netikt saražoti ap 2 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu. V. Freimanis arī atzīst, ka celulozes šķeldas un skujkoku papīrmalkas iepirkšana tiek pārtraukta tikai uz laiku, jo agrāk vai vēlāk Somijas papīrražotāji atsāks darbu. Tiesa, V. Freimanis neprognozēja, kādas varētu būt skujkoku celulozes šķeldas cenas tajā brīdī, kad atkal tiks atsākta šī produkta iepirkšana. Viņš pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citi celulozes šķeldas iepircēji, jo šo produktu nevar ilgstoši glabāt, lai tas nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu derīgs celulozes ražošanai.

Vairāki aptaujātie atzina, ka jau bijis gaidāms, ka Latvijā iecerētās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp lielākais akcionārs Somijas koncerns Metsäliitto uz pāris gadiem nolēmis iesaldēs šo apmēram 900 milj. eiro vērto projektu. Tiesa, celulozēs rūpnīcas projekta iesaldēšana nenozīmē, ka vismaz pagaidām Metsäliitto no šī projekta pilnībā atsakās, tādējādi citam potenciālajam celulozes rūpnīcas būvētājam ir grūti (pēc dažu aptaujātto domām neiespējami) uzsākt sarunas ar Latvijas valdību par šāda projekta realizāciju. Lai arī šis celulozes projekts ir iesladēts, Metsäliitto savu kāju durvīs ir atstājusi, kas traucē citiem investoriem mēģināt realizēt citu celulozes rūpnīcas projektu, uzskata vairāki aptaujātie. Lai arī kopumā tiek norādīts uz celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā, kura pārstrādātu kokapstrādes radušās koksnes atliekas – šķeldu, kā arī koksni, kuras kvalitāte neatļauj tai veikt mehānisko apstrādi, tomēr tiek atzīts, ka potenciālo investoru savulaik izvirzītās prasības Latvijas valdībai projekta īstenošanai (valsts mežu nodošanu rūpnīcas pārziņā utt.) bijušas neizdevīgas Latvijai. Latvijā par jaunas celulozes rūpnīcas izveidi tiek runāts jau kopš 1989. gada, tomēr līdz šim tā arī vēl pie jaunas celulozes rūpnīcas Latvija nav tikusi.

Celulozes ražotne Latvijā ir nepieciešama kā sīkkoksnes un kokapstrādes procesā radušos koksnes atlieku pārstrādātāja, bet tai ir jādarbojas tirgus apstākļos, bez jebkādām atlaidēm vai garantijām koksnes resursu iegādē. Tā, atbildot uz zemkopības ministra Mārtiņa Rozes jautājumu par meža nozares attieksmi pret celulozes ražotnes būvniecību Latvijā, secināja Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Viņš uzsvēra, ka celulozes ražotnei Latvijā ir jāienāk un jādarbojas brīvā tirgus apstākļos; tas nozīmē — šai rūpnīcai nedrīkst piešķirt kādas garantijas vai atlaides koksnes resursu iegādē, bet tai koksnes izejvielas (papīrmalka, šķelda) jāpērk brīvā tirgū, kā to dara kokapstrādātāji (jāatgādina, ka savulaik celulozes ražotnes potenciālie investori vēlējās koksnes resursu garantijas, kad Latvijas valsts rūpnīcas pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu nodod rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata). «Tikai ar šādiem nosacījumiem celulozes ražotne papildinās mežrūpniecisko kompleksu Latvijā, bet nozares uzņēmēji iegūs uz vispārējiem principiem strādājošu partneri,» norāda J. Biķis. Viņš atzīst, ka pašlaik pasaulē sāk izjust koksnes izejvielu — jo īpaši resno dimensiju apaļkoksnes – deficītu. Tāpēc jau pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru. Tādējādi pēdējos gados būtiski palielinājusies sīkkoksnes mehāniskā pārstrāde zāģmateriālos, mēbeļu sagatavēs un citos produktos. Šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā. Sīkkoksne vispirms tiek mehāniski pārstrādāta (iegūta brusa), un tikai tas, kas paliek pāri — šķelda nonāk celulozes rūpnīcā, kaut arī pirms vairākiem gadiem sīkkoksne nonāca celulozes rūpnīcā tiešā veidā. Tā kā šadas sīkkoksnes pārstrādes tehnoloģijas Latvijā ir ieņēmušas savu vietu, pēc J. Biķa teiktā, celulozes rūpnīcas investoram (Metsaliitto) būtu jāmaina izejvielu bilance, tajā palielinot šķeldas apjomu no plānotā 1 milj. m3 līdz 2 milj. m3, bet samazinot plānoto pārstrādājamo apaļkoku apjomu no 2 milj. m3 līdz 1 milj. m3. Turklāt projektējamā tehnoloģija un izejvielu struktūra celulozes ražošanai būtu jāparedz atbilstoši Latvijas mežos augošo koku sugu krājas procentuālajam sadalījumam (42 % priede, 28 % bērzs,17 % egle, 13 % lapu koki jeb 59 % skujkoki un 41 % lapkoki).

Vides ministrija varētu atstāt spēkā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja (IVNVB) atzinumā izvirzīto prasību a/s Baltic Pulp ražotnei Ozolsalā celulozes balināšanu veikt, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju. Šādu iespēju pieļauj vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš norāda, ka ministra spēkos ir atcelt IVNVB sagatavoto atzinumu un nosūtīt to atkārtotai izskatīšanai, taču R. Vējonis neatbalsta iespēju pārskatīt šo atzinumu. Tālākais risinājuma ceļš, pēc ministra teiktā, ir tiesa, kurai, iespējams, būs jāpieņem konkrēts lēmums. Vides ministrija atbildi uz a/s Baltic Pulp (BP) iesniegto apelāciju — atļaut celulozes balināšānu ar elementāro hloru nesaturošo (ECF) balināšanas metodi — sola sniegt mēneša laikā. Šīs atbildes gatavošanā un BP agrumentu izvērtēšanā, pēc ministra teiktā tiks iesaistīti arī eksperti. «BP vadība iesniedzot apelāciju par IVNVB izvirzīto prasību norāda, ka ECF celulozes balināšanas metode ir iekļauta labāko pieejamo metožu sarakstā, tomēr tajā ir piebilde — izvērtējot katras konkrētas vietas situāciju vides jomā,» skaidro R. Vējonis. Viņš uzsver, ka tādējādi IVNVB bija tiesības noteikt celulozes ražotājam Ozolsalā celulozes balināšanas metodi, atļaujot izmantot tikai bezhlora tehnoloģiju (TCF), un šis lēmums ir pamatots. R. Vējonis atkārtoti norāda uz to, ka celulozes rūpnīcas būvniecība Ozlosalā viņaprāt ir vispār aizliedzama.

Vides aizsardzības klubs Ministru prezidentam Einaram Repšem iesniedzis 8781 Latvijas iedzīvotāja parakstu pret plānoto celulozes rūpnīcas celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā pie Daugavas. «Parakstītāji prasa noraidīt izvēlēto celulozes rūpnīcas celtniecības vietu, kā arī jebkuru citu vietu Daugavas baseinā šādu izmešu tipa rūpnieciskajam objektam,» skaidro Vides aizsardzības kluba projekta «Par celulozes rūpnicas ietekmes uz vidi» vadītājs Aldis Auziņš. Viņš atzīst, ka savāktie paraksti demonstrē sabiedrības negatīvo nostāju pret plānoto celulozes ražotnes būvniecību un ir izmantojami arī varbūtējā tiesas prāvā saistībā ar šo ražotni, taču tie nav izmantojami tautas nobalsošanas rosināšanai pret celulozes rūpnīcu pie Daugavas. «Parakstu notariāla apstiprināšana maksā naudu, kuras mums nav,» skaidro A. Auziņš. Viņš arī norāda, ka papildus ietekmes uz vidi novērtējumam obligāti jāveic arī ietekmes uz veselību novērtējums, kāds ir obligāts Skandināvijas valstīs. Tāpat neesot pieņemams, ka Latvijā plānotās celulozes ražotnes radītais hlororganisko izmešu daudzums būšot vairākkārt lielāks nekā analogās jaudas ražotnē Somijā, norāda A. Auziņš. M. Ķirsons

Ražotnei, kura celulozes balināšanai var izmantot tikai bezhlora tehnoloģiju (TCF), ir augstākas koksnes un energoresursu izmaksas un zemāka konkurētspēja tirgū salīdzinājumā ar tiem, kuri izmanto elementāro hloru nesaturošo (ECF) balināšanas metodi.Tieši šo ekonomisko iemeslu dēļ 900 miljonu eiro vērtās potenciālās celulozes ražotnes Ozolsalā īstenotājs a/s Baltic Pulp apstrīdējis Ietekmes uz vidi novertējuma valsts biroja (IVNVB) atzinumā izvirzīto prasību celulozes balināšanu veikt, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju. Uz minētajiem iemesliem norāda a/s Baltic Pulp (BP) izpilddirektors Juka Laitinens. Viņš arī atzīst, ka ar TCF metodi balinātās celulozes mehāniskās izturības parametri ir sliktāki nekā ar ECF, tādējādi, lai sasniegtu noteikto papīra izturību, ir nepieciešams lielāks apjoms celulozes, kura balināta ar TCF metodi salīdzinājumā ar ECF balinātās celulozes patēriņu analoga papīra ražošanā. J. Laitinens atzina, ka celulozes balināšana, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju, sadārdzinās projekta realizāciju par apmēram 30 miljoniem eiro, tomēr pret kopējo investīciju apjomu tas nespēlējot būtisku lomu.

Finanšu ministrs Artis Kampars šaubās par iespējām Latvijā attīstīt celulozes rūpnīcu, norādot uz «ļoti nopietnām» vides prasībām un valsts resursu pieejamību tik lielam projektam.

Intervijā Latvijas Radio ministrs norāda, ka ir vēl viens būtisks iemesls, lai šaubītos par šāda projekta realizāciju, proti, tendences, ka šāda veida celulozes rūpnīcas patlaban pārvietojas no Eiropas uz Dienvidameriku, kur koksnes resurss ir daudz ātrāk augošs un ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Eiropā.

A. Kampars skaidro, ka šādas rūpnīcas realizācijas iespējas tiks analizētas, taču, balstoties uz ekspertu izteikumiem, šādas celulozes rūpnīcas attīstības nepieciešamība patlaban esot ļoti grūti pamatojama.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzdevusi LIAA un Zemkopības ministrijai veikt analīzi par celulozes ražošanai nepieciešamo resursu pieejamību, kā arī apkopot ekspertu viedokļus un sagatavot priekšlikumu par priekšizpētes veikšanu, šodien vēsta Dienas bizness.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

Papīrmalkas cenu kāpumam gan valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolē II pusgadam, gan Latvijas tirgū ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami kā Latvijā, tā celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. Tā uzskata paši papīrmalkas pircēji. Papīrmalkas cenas ir atkarīgas no Skandināvijas celulozes rūpnīcām. Proti, celulozes cenu kāpums pasaules tirgū sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) — un to iegādes cenas. Papīrmalkas cenas kāpums tiek saistīts ar jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē valsts mežos un jaunu spēlētāju ienākšana tirgū. Db jau rakstīja, ka Somijas meža nozares koncerns UPM – Kymmene, sākot iepirkt Latvijā celulozes ražošanai nepieciešamās izejvielas, pārdalīs esošo tirgu. Tāpat tiek minēts, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, papīrmalkas piegāžu samazināšanās ciršanas ierobežojumu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk. Bez tam taisnu papīrmalku no 6 cm diamterā Latvijā izmanto palisāžu un lauksaimniecibas mietiņu ražošanā.

Ļaujot būvēt celulozes ražotni, tiek izvirzīti pasākumi, kuri obligāti jāveic dabas aizsardzībā, jo celulozes balināšanu atļauj veikt, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju.To nosaka Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par a/s Baltic Pulp (BP) iecerētās sulfātcelulozes rūpnīcas celtniecību Krustpils pagasta Ozolsalā. Tā kā šo dokumentu BP saņēma tikai vakar, tā izpilddirektors Juka Laitinens atzina, ka to nevar komentēt, jo ar to vēl nav pilnībā iepazinies. Viņš atzina, ka komentāri par šo ziņojumu varētu būt tuvāko 2 — 3 nedēļu laikā pēc tam, kad ar to iepazīsies uzņēmuma akcionāri — Metsaliitto (pieder 67 % akciju) un Latvijas valsts (33 %). J. Laitinens atzina, ka, celulozes balināšana tikai izmantojot TCF (bezhlora) tehnoloģiju sadārdzinās projekta realizāciju par vairākiem desmitiem miljoniem eiro, taču neietekmēšot celulozes ražošanas pašizmaksu. Kā nākamos soļus J. Laitinens minēja celtniecības atļaujas, lai uzsāktu projektēšanas darbus, un vides atļaujas kārtošanu. Vairākos jautājumos jāvienojas ar Latvijas valsti, piemēram, valstij piederošo akciju iegādē utt. Tādējādi galējais investīciju lēmums varētu tikt pieņemts 2005. gadā. Pēc provizoriskiem datiem plānotā celulozes rūpnīca varētu sākt darboties 2008. gadā.

Celulozes rūpnīcas Ozolsalā oponentus neapmierina valsts institūciju lēmums ļaut a/s Baltic Pulp būvēt celulozes rūpnīcu pie Daugavas, tāpēc viņi plāno vērsties tiesā ar attiecīgu prasību. Šādu tālāko iespēju apliecināja sabiedriskās organizācijas Zaļā zeme pārstāvis Anatolijs Beļajevs. Viņš uzsver: «Mūs neapmierina valsts institūciju lēmums atļaut būvēt celulozes rūpnīcu pie Daugavas, un šo lēmumu apstrīdēsim tiesā.» «Ja kāds domā, ka, celulozes ražotnei aizliedzot balināt ar hlora tehnoloģijām piesārņojuma nebūs, tad tie ir rūgti maldi, jo nebūs hlora, taču pārējais viss milzīgais piesārņojums nekur nepazudīs,» norāda A. Beļajevs. Rūpnīcas notekūdeņi tiks novadīti Pļaviņu ūdenskrātuvē, pēc tam nokļūs Ķeguma un Rīgas ūdenskrātuvēs, kā arī Rīgas Jūras līcī, kas negatīvi ietekmēs tūrisma un atpūtas iespējas. Rūpnīcas radītie izmeši gaisā ietekmēs vidi rūpnīcas apkārtnē, tai skaitā Kalsnavas arborētumu, priežu sēklu audzes un zinātniskās pētniecības mežus, kā arī izplatīsies teritorijās, kas ietver Vesetas palienes purvu un Krustkalnu rezervātu, kuri ir iekļauti Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā (Natura 2000), bez tam notekūdeņu novadīšana Daugavā radīs draudus Rīgas pilsētas ūdensapgādei, kura izmanto Daugavas ūdeni.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Vides ministrija līdz 15. oktobrim pagarinājusi termiņu līdz kuram tai ir jāizskata potenciālā celulozes rūpnīcas Ozolsalā būvētāja a/s Baltic Pulp (BP) sūdzība par Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja (IVNVB) vides atzinumu. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja, ka ekonomisko iemeslu dēļ 900 miljonu eiro vērtās potenciālās celulozes ražotnes Ozolsalā īstenotājs BP apstrīdēja IVNVB atzinumā izvirzīto prasību celulozes balināšanu veikt, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju. Savukārt vides ministrs Raimonds Vējonis atzina, ka atbildes gatavošanā un BP agrumentu izvērtēšanā tiks iesaistīti eksperti.

Celulozes rūpnīcas Ozolsalā oponentus neapmierina valsts institūciju lēmums ļaut a/s Baltic Pulp būvēt celulozes rūpnīcu pie Daugavas, tāpēc viņi vērsušies tiesā ar attiecīgu prasību. Sabiedriskās organizācijas Zaļā zeme iesniegusi prasības pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai, lūdzot atcelt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu tajos punktos un sadaļās, kuros nav aizliegts būvēt celulozes rūpnīcu Daugavas krastos, kā arī aizliegt (vai uzdot Vides ministrijai izdot lēmumu, kas aizliedz) būvēt celulozes rūpnīcu Daugavas krastos pie jebkādiem nosacījumiem un pie jebkādas tehnoloģijas. Db jau 13. novembra numurā rakstīja, ka minētās organizācijas biedri uzskata, ka arī aizliedzot celulozes ražotnei balināt ar hlora tehnoloģijām, piesārņojums būs milzīgs.

Bez tā, ka Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs Baltic Pulp aizliedz izmantot celulozes balināšanas metodes, kurās paredzēts pielietot hlora dioksīdu (ECF un vieglo ECF metodi), tāpat BP tiek liegts izmantot papīrmalkas mizošanai slapjo tehnoloģoiju, par piemērotāko atzīstot sauso mizošanu (sausajā mizošanā uz katru t saražotās celulozes rodas vismaz par 5 m3 notekūdeņu mazāk). Tāpat BP tiek aizliegts izmantot parasto celulozes vārījuma metodi, par piemērotāko atzīstot modificētā vārījuma metodi un delignifikāciju ar skābekli. Atzinumā norādīts, ka celulozes rūpnīcai paredzētā vieta Ozolsalā ir izvēlēta, vadoties galvenokārt no ekonomiskā izdevīguma, taču vides aizsardzības aspektā vieta ir izvēlēta visai neizdevīgi, jo, izbūvējot rūpnīcu meža masīvā, tiks izjaukta Ozolsalas meža kā vienota ekoloģiska koridora funkcionēšana, kā arī tiks iznīcinātas vairākas īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradnes vai dzīvesvietas. Īpaši nepiemērota Ozolsalas vieta ir notekūdeņu novadīšanai, kas tiks novadīti Pļaviņu ūdenskrātuvē, kur straumes ātrums ir mazs un notekūdeņu sajaukšanās un piesārņojuma noārdīšanās procesi ir mazāk intensīvi nekā vietās ar lielāku straumes ātrumu un turbulences pakāpi. Rūpnīcas radītie izmeši gaisā ietekmēs vidi rūpnīcas apkārtnē, tai skaitā Kalsnavas arborētumu, priežu sēklu audzes un zinātniskās pētniecības mežus, kā arī izplatīsies teritorijās, kas ietver Vesetas palienes purvu un Krustkalnu rezervātu, kuri ir iekļauti Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā (Natura 2000), bez tam atsevišķos laika posmos tie radīs papildu neērtības apkārtējiem iedzīvotājiem. AOX (adsorbējamo hlororganisko savienojumu) saturošu notekūdeņu novadīšana Daugavā var radīt draudus Rīgas pilsētas ūdensapgādei, kura izmanto Daugavas ūdeni, kā arī negatīvi ietekmēt zivju resursus. Ietekmes uz Vidi novērtējuma valsts birojs rekomendē, lemjot par paredzētās darbības akceptu, izvērtēt valsts tautsaimniecības ekonomiskos ieguvumus salīdzinājumā ar zaudējumiem videi.

Valsts un pašvaldību budžeta ieguvumus no celulozes rūpnīcas Ozolsalā neattaisno kaitējumu, ko tā nodarīs videi un cilvēkiem, kā arī potenciālo risku, tāpēc šādu ražotni nedrīkst celt pie Daugavas.Ar šādu aicinājumu pie valsts augstākajām amatpersonām — Valsts prezidentes, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidenta vērsās Latvijas Inteliģences apvienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas domes organizētās sanāksmes «Celulozes rūpnīcas ietekme uz vidi un cilvēka veselību» dalībnieki. Tā kā a/s Baltic Pulp (BP) plānotā rūpnīca skar ievērojamas Latvijas iedzīvotāju daļas intereses, tad gadījumā, ja atbildīgās valsts struktūras izšķirsies par labu celulozes ražotnei pie Daugavas, sanāksmes dalībnieki uzskata par nepieciešamu rīkot tautas nobalsošanu. Eļļu ugunī pielēja Rīgas vicemēra Aivara Kreitusa teiktais, ka pēc viņa rīcībā esošas informācijas Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par BP būšot pozitīvs. Ziņotāji norādīja uz to, ka celulozes rūpnīcu nedrīkst celt Latvijas vidienē pie Daugavas, jo tās izmeši perspektīvā pasliktinās ūdens kvalitāti Daugavā un Rīgas jūras līcī, kas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti.

Ja Latvija piekristīs celulozes rūpnīcas būvniecībai Ozolsalā, tas kļūs par «starta» signālu arī citiem Somijas investoriem realizēt mūsu valstī visdažādākos projektus. Šādu atziņu Latvijas parlamentāriešiem pauduši Somijas likumdevēji. Šomēnes Saeimas Tautsaimniecības komisijas pārstāvji viesojoties Somijas celulozes rūpnīcā Metsa-Botnia, lai izzinātu kā šāda ražotne ietekmē apkārtējo vidi, dzeramā ūdens kvalitāti utt. Pēc minētā apmeklējuma parlamentārieši nonākuši pie secinājuma — ja līdzīgas kvalitātes projekts tiks realizēts arī Latvijā, videi kaitējumi netiks nodarīti. Kā Db atzina komisijas vadītājs Indulis Emsis, deputāti Dzintars Zaķis un Andris Tolmačovs, Somijā līdzās Saima ezeram atrodas trīs celulozes rūpnīcas, kā arī papīrfabrika, taču tas cilvēkiem netraucējot minētajā reģionā atpūsties, nodarboties ar makšķerēšanu un peldēties. Tāpat Dz. Zaķis norādīja, ka Somijā līdzās celulozes rūpnīcām atrodoties arī citas — metālapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, mežapstrādes ražotnes —, un Somijas investori būtu ieinteresēti ienākt arī Latvijā.

Stendāles celulozes rūpnīca (Vācijā) savā pirmajā darbības gadā ir ievērojusi stingrākus integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles nosacījumus, nekā tos pieprasa starptautiskā organizācija HELCOM. Stendāles rūpnīcai uzlikts par pienākumu gādāt, lai emisiju vidējās vērtības nepārsniegtu attiecīgā intervāla apakšējās robežas, skaidro Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā (EUCEPA) Arnis Treimanis. Viņš norāda, ka Stendāles rūpnīca ievērojusi visus Eiropas integrētās piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPPC) nosacījumus, kas, atšķirībā no līdzšinējām HELCOM rekomendācijām, dod emisijas limitu noteiktā intervālā. Piemēram, ja IPPC paredz, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņos ķīmiskajam skābekļa patēriņam jābūt 8—23 kg uz 1 tonnu celulozes, tad Stendāles ražotnei šis limits ir tikai 8 kg/t, nevis 15 vai 20 kg/t, norāda A. Treimanis. Arī hlora savienojumu AOX emisija ir stingri ierobežota, kaut arī rūpnīca izmanto celulozes balināšanas tehnoloģijas ar hlora dioksīdu (tā dēvētā ECF tehnoloģija). Turklāt, pēc rūpnīcas pārstāvju sacītā, tajā ir uzstādītas celulozes balināšanas iekārtas, gan ECF, gan arī TCF (bez hlora savienojumu izmantošanas) tehnoloģijām. Konkrētā tehnoloģiju izvēle esot atkarīga no tirgus pieprasījuma un vides inspekcijas lēmuma, norāda A. Treimanis. Viņš arī uzsver, ka jāatšķir potenciālo jaunu rūpnīcu investoru pieteikumi (piemēram, Metsäliitto solītās piesārņojuma robežvērtības Ozolsalas projekta gadījumā) no vietējo vides institūciju noteiktajām robežvērtībām un normatīviem. Pēdējie parasti esot stingrāki un detalizētāki.

Apkārtējās vides aizsardzības prasības jau projektēšanas laikā bijušas visai stingras, jo celulozes rūpnīca atrodas iekšzemē, Elbas upes krastā, apmēram 150 km uz dienvidaustrumiem no Hamburgas, kur atrodas upes ieteka Ziemeļjūrā, atgādina Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā Arnis Treimanis. Turklāt 500 m attālumā no celulozes ražotnes atrodas Elbas upes biosfēras dabas rezervāts. Laika gaitā dažas prasības kļuvušas pat vēl stingrākas, nekā tika izvirzītas sākotnēji, galvenokārt attiecībā uz gāzveida izmešiem, skaidro A. Treimanis. Rūpnīcas pirmais darbības gads ir pierādījis, ka moderna celulozes rūpnīca ārpus savas teritorijas neizpludina smakojošus sēra savienojumus, norāda A. Treimanis. Citu normēto gāzu (piemēram, slāpekļa oksīdu) emisiju vides institūcijas kontrolē on -– line režīmā. «Tas nozīmē, ka rūpnīcas dūmvados ievietoto mēraparātu rādījumus var apskatīties uz kontrolējošo iestāžu monitoriem jebkurā diennakts laikā,» uzsver A. Treimanis. Viņš arī norāda, ka, ceļot pirmo Vācijas sulfāta tehnoloģijas celulozes rūpnīcu un zinot eksistējušos aizspriedumus pret šādu tehnologiju, saimnieki — Mercer International centās nodrošināt projekta caurspīdīgumu. Piemēram, celtniecības laikā, tika uzstādītas vairākas telekameras, kas internetā jebkuram interesentam jebkurā vietā deva iespēju sekot ražotnes celtniecības gaitai.